Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā

Latvijas Republika

VECUMNIEKU NOVADA DOME

Reģ. Nr. 90009115957, Rīgas iela 29, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts , Vecumnieku novads, LV-3933

Tālr. 63976100, fakss 63960524, e-pasts [email protected]

NOLIKUMS

Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā

 

2010.gada 29.decembrī                              

APSTIPRINĀTS

Vecumnieku novada Domes

2010.gada 29.decembra sēdē

(prot. Nr.15, 7.§.)

 

 

Vecumnieku novada domes un tās padotībā esošo iestāžu grāmatvedības uzskaites kārtība

 

I. Vispārīgie jautājumi

 

1. Kārtība nosaka veidu, kādā Vecumnieku novada dome un tās padotībā esošās iestādes (turpmāk tekstā budžeta iestāde) veic vienveidīgus grāmatojumus vienādos gadījumos, ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” noteiktos grāmatvedības uzskaites pamatprincipus un grāmatvedības kontu plānu.

2. Kārtībā noteikti grāmatvedības uzskaitē biežāk pielietotie darījumu uzskaites un notikumu reģistrācijas grāmatojumi un tiem atbilstošās grāmatvedības kontu grupas vai konti. Kontu detalizācijas pakāpe tiek noteikta budžeta iestādes vadītāja apstiprinātajā kontu plānā.

3. Budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē pielieto grāmatvedības kontus un tiem atbilstošos grāmatojumus, kas atbilst tās darījumu būtībai. Ja kādu konkrētu darījumu grāmatojumi šajā kārtībā nav noteikti, grāmatojumus veic tā, lai nodrošinātu grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem atbilstoši darījumu ekonomiskajai būtībai un budžeta iestādes lietotajiem grāmatvedības kontiem.

4. Katra budžeta iestāde saskaņā ar šo kārtību izstrādā grāmatvedības organizācijas dokumentus un nosaka kārtību, kādā dokumentē  visus iestādes saimnieciskos darījumus, līdzekļus un to veidošanas avotus, novērtē un inventarizē iestādes līdzekļus un saistības, organizē dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus.

5. Budžeta iestādei jānodrošina visu saimniecisko operāciju apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju un citu datu uzglabāšana, visas grāmatvedības informācijas saglabāšana informācijas nesējos, kā arī  attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdruku saglabāšana atbilstoši dokumentu glabāšanas termiņu noteikumiem.

6. Visus saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem par iestādes saimnieciskā darījuma esamību, novērtē  naudas izteiksmē, un ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā  iegrāmato grāmatvedības reģistros. Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (iegrāmatojums), izdara rakstiski uz attaisnojuma dokumenta vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma vai nodrošina šī, iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski, un atbilstoši šim iegrāmatojumam izdara ierakstus attiecīgajos kontos.

Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

6.1. iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs;

6.2. dokumenta nosaukums, numurs un datums;

6.3. saimnieciskā darījums apraksts un pamatojums

6.4. par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti (kas pircis, pārdevis, izpildījis darbu, akceptējis darījumu u.tml.);

6.5. saimnieciskā darījuma dalībnieki;

6.6. citi papildus rekvizīti (dokumenta numurs, zīmogs) kurus nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

7. Visi attaisnojuma dokumenti par saimnieciskiem darījumiem jāiegrāmato uzskaites reģistros saskaņā ar dokumentu apgrozības aprakstu, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dokuments attiecas. Ierakstu veic divkāršā ierakstu sistēmā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumentiem jābūt sagatavotiem tā, lai glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija un tiktu nodrošināts tā juridiskais spēks. Uzskaite aptver visus budžeta iestādes saimnieciskos darījumus un tā jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem, naudas plūsmu un saimnieciskiem darījumiem noteiktā laika posmā.

Ieraksti attaisnojuma dokumentos un grāmatvedības reģistros izdarāmi skaidri salasāmi. Ja tiek laboti attaisnojuma dokumenti vai grāmatvedības reģistri, labojumu izdara ar jaunu ierakstu, kas labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Grāmatvedības reģistrus var labot, lietojot negatīvus skaitļus (storno). Grāmatvedības dokumentus un reģistrus nedrīkst dzēst. Ja tiek laboti papīra dokumenta veidā sagatavotie attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri, katru labojumu atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis, kā arī ar parakstu apstiprina tā persona, kura izdarījusi labojumu.

Par attaisnojuma dokumentu labojumam var izmantot grāmatvedības izziņu, kurā ir informācija par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojuma dokuments ir labojams. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā  reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.

Visus grāmatvedības reģistrus kārto latviešu valodā. Grāmatvedības uzskaitē un pārskatos par naudas vienību lieto Latvijas Republikas naudas vienību – lats.

8. Budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites pamatprincips ir uzkrāšanas princips saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti un atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē tad, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad saņemta vai samaksāta nauda par tiem. Uzskaitē svarīgi pielietot piesardzības principu – ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad jau ir iegūti, bet izdevumi jāreģistrē tad, kad paredzama to iespējamība. Saskaņā ar izmaksu principu iegūtie un saņemtie līdzekļi sākotnēji jānorāda atbilstoši to iegādes izmaksām. Grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai, salīdzināmai, nozīmīgai, savlaicīgai, saprotamai, ticamai un pilnīgai.

II. Grāmatvedības uzskaite un grāmatojumi

 

1. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite

 

9. Ilgtermiņa ieguldījumi ir visu veidu resursi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu, kā arī visu veida aktīvi, kuru apmaksa paredzēta vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma un atbilstoši pamatlīdzekļu kritērijiem.

10. Ilgtermiņa ieguldījumus iedala šādās grupās:

10.1. nemateriālie ieguldījumi;

10.2. pamatlīdzekļi;

            10.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.

 

1.1. Ilgtermiņa aktīva iegādes (saņemšanas) dienas noteikšana

 

11. Par ilgtermiņa aktīva iegādes (saņemšanas) datumu uzskata dienu, kad budžeta iestādei pāriet riski un ekonomiskie labumi no attiecīgā aktīva, parasti ilgtermiņa aktīvu saņemšanas dienu vai dienu, kad tiek parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts.

12. Ilgtermiņa aktīvu iegādēm (saņemšanām) jābūt apliecinātām ar normatīvajos aktos paredzētajiem dokumentiem.

13. Ilgtermiņa aktīva iegādes izdevumus nedrīkst norakstīt izdevumos tūlīt pēc iegādes.

14. Ilgtermiņa aktīvu uzskaiti kārto atbilstoši iegādāto (saņemto) aktīvu veidiem, norādot:

14.1. iegādes dokumentu, tā numuru;

14.2. iegādes datumu;

14.3. sākotnējo vērtību;

14.4. atrašanās vietu;

14.5. lietderīgās lietošanas laiku;

14.6. gadā aprēķināto nolietojuma (amortizācijas) vērtību;

14.7. atlikušo vērtību;

14.8. atzīmes par izslēgšanu no uzskaites.

15. Ilgtermiņa aktīva saņemšana notiek, apstiprinot atbilstošo aktīvu saņemšanas dokumentu (pieņemšanas - nodošanas aktu).

16. Ilgtermiņa ieguldījumus, kas iegūti nomas ietvaros, bilancē neuzskaita. Šādus aktīvus uzskaita zembilancē atsevišķā uzskaites reģistrā. Nomas maksājumus atzīst izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, izdevumus atzīstot pārskata periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas samaksas. Nākotnes nomas maksājumus bilancē neuzskaita un reģistrē kā zembilances saistības.

 

1.2. Ilgtermiņa ieguldījumu iegādes vērtības noteikšana

 

17. Ilgtermiņa ieguldījumus sākotnēji atzīst to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) vērtībā, kas ietver par attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidi samaksāto naudu (vai tās ekvivalentu) un visus izdevumus, kas tieši attiecas uz iegādāto objektu līdz dienai, kad tas nodots ekspluatācijā:

17.1. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cena, tai skaitā muitas nodeva, neatskaitāmie nodokļi, atskaitot saņemtās atlaides;

17.2. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai;

17.3. darba samaksa, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā;

17.4. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai un pieņemšanai ekspluatācijā; ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu;

17.5. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu.

18. Ilgtermiņa ieguldījumu novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Komisija vai minētie speciālisti, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes, novērtē ieguldījumu šādos gadījumos:

18.1. iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.2. iekļaujot bilancē ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.3. iekļaujot bilancē maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

18.4. nosakot ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumu;

18.1. un 18.2. apakšpunkta minētajos gadījumos zemes un ēku vērtības noteikšanai var izmantot to kadastrālo vērtību, bet mežaudzēm –Mežu Valsts dienesta reģistra datus.

19. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots ekspluatācijā.

20.  Ilgtermiņa aktīva iegādes vērtību latos, ja tā iegāde notikusi ārvalstu valūtā, nosaka pārrēķinot vērtību ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa iegādes dienā.

 

1.3. Ilgtermiņa aktīvu nolietojuma (amortizācijas) aprēķināšana

 

21. Pamatlīdzekļiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem vērtības samazinājumu (amortizāciju) aprēķina atbilstoši to paredzamajam lietderīgas lietošanas laikam, sākotnējo vērtību sistemātiski sadalot pa periodiem un atzīst pārskata perioda izdevumos uzskaitot kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju).

22. Lietderīgās lietošanas laiks ir laika periods, kurā plāno izmantot attiecīgo ilgtermiņa aktīvu.

23. Nemateriālajiem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem nolietojumu (amortizāciju) aprēķina pēc lineārās metodes, kas nosaka, ka aktīva vērtība samazinās sistemātiski ar vienmērīgiem atskaitījumiem aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

24. Saskaņā ar šo metodi katru gadu norakstāmo ilgtermiņa aktīva nolietojuma (amortizācijas) summu aprēķina, dalot ilgtermiņa aktīva sākotnējo vērtību ar noteikto (normatīvo) lietderīgās lietošanas laiku.

25. Nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa aktīviem aprēķina ne retāk kā reizi pārskata periodā, uzsākot aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc ilgtermiņa aktīva nodošanas ekspluatācijā un beidzot aprēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc ilgtermiņa aktīva ekspluatācijas izbeigšanas.

26. Pieņemot uzskaitē lietotu ilgtermiņa aktīvu, budžeta iestādes izveidota komisija un nepieciešamības gadījumā pieaicināti kvalificēti speciālisti konstatē aktīva tehnisko stāvokli, nosaka ilgtermiņa aktīvam paredzamo atlikušo lietošanas laiku gados (vai mēnešos) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sagatavo novērtēšanas aktu.

27. Lietotiem ilgtermiņa aktīviem atlikušais lietošanas laiks var būt  īsāks nekā ilgtermiņa aktīviem, kas iegādāti jauni.

28. Sagatavojot bilanci, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu sākotnējās uzskaites vērtību samazina par uzkrātā nolietojuma (amortizācijas) summu, bilancē uzrāda pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus to atlikušajā vērtībā.

29. Mainoties ilgtermiņa aktīva lietderīgās lietošanas laikam, attiecīgi tiek koriģēts ilgtermiņa aktīva nolietojuma (amortizācijas) aprēķins. Uz izdevumiem attiecināmo nolietojuma (amortizācijas) summu pārdala atbilstoši ilgtermiņa aktīva nolietojuma (amortizācijas) normām atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Izmaiņu rezultātu uzrāda pārskata periodā, kuru izmaiņas ietekmējušas.

30. Ilgtermiņa aktīva kopējā aprēķinātā nolietojuma (amortizācijas) summa nedrīkst pārsniegt ilgtermiņa aktīva kopējo uzskaites vērtību.

31. Ilgtermiņa aktīviem nolietojumu (amortizāciju) aprēķina līdz to sākotnējās (uzskaites) vērtības pilnīgai norakstīšanai. Ja ilgtermiņa aktīva sākotnējā (uzskaites) vērtība ir pilnīgi norakstīta, bet objektu turpina lietot, nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, bet ilgtermiņa aktīvus saglabā uzskaitē.

32. Pārskata perioda grāmatvedības kontu slēgšanas procedūru ietvaros tiek pārbaudīts vai visiem ilgtermiņa aktīviem ir aprēķināts nolietojums (amortizācija) vai esošo un no jauna iegādāto pamatlīdzekļu nolietojuma normas (likmes) noteiktas un pielietotas atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikiem saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.440 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”.

 

1.4. Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazināšanās 

 

33. Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazināšanās novērtēšana attiecas uz visām aktīvu kategorijām (tai skaitā nepabeigto celtniecību).

34. Katra pārskata perioda beigās budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus novērtē, vai nav pazīmju, kas norādītu uz ilgtermiņa aktīvu vērtības būtisku samazinājumu, izvērtējot  šādas pazīmes:

34.1. ievērojami samazinājies vai nepastāv pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot ilgtermiņa ieguldījumu;

34.2. pieņemts valdības lēmums, kas rada būtiskas negatīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

34.3. ilgtermiņa ieguldījums ir novecojis vai fiziski bojāts;

34.4. ilgtermiņa ieguldījuma paredzētajā lietojumā  notikušas būtiskas ilgtermiņa izmaiņas, kas negatīvi ietekmē  budžeta iestādes darbību;

34.5. pieņemts lēmums apturēt ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanu pirms tā pabeigšanas vai nodošanas ekspluatācijā.      

35. Ja pastāv vismaz viena no 34.punktā minētajām pazīmēm, budžeta iestāde aprēķina ilgtermiņa ieguldījumiem vērtības samazinājumu.

36. Ja gadījumā neviena no 34.punktā uzskaitītajām pazīmēm nepastāv, vērtības samazinājumu ilgtermiņa ieguldījumiem neaprēķina.

37. Ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumu uzskaita nolietojuma kontu grupu sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma atzīšanas, tam turpina aprēķināt nolietojumu, ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

38. Katra pārskata perioda beigās budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus, novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda, ka iepriekšējos periodos atzītie ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājumi vairs nepastāv vai ir mazinājušies. Budžeta iestāde izvērtē šādas pazīmes:

38.1. ievērojami palielinājies vai atjaunojies pieprasījums pēc pakalpojuma, kuru sniedz budžeta iestāde, lietojot attiecīgo ilgtermiņa ieguldījumu;

38.2. pieņemts valdības vai pašvaldības lēmums, kas rada būtiskas pozitīvas izmaiņas budžeta iestādes darbībā;

38.3. pārskata perioda laikā veikti ilgtermiņa ieguldījumu uzlabojumi vai atjaunošana, lai uzlabotu ilgtermiņu ieguldījumu darbību;

38.4. ilgtermiņu ieguldījumu paredzētajā lietojumā  notikušas būtiskas ilgtermiņu ieguldījumu izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē budžeta iestādes darbību;

38.5. pieņemts lēmums atsākt ilgtermiņu ieguldījumu izveidi, kas iepriekš tika apturēta vai pārtraukta  pirms to pabeigšanas vai nodošanas ekspluatācijā. 

39. Ja ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājums ir mazinājies vai vairs nepastāv, palielina ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites atlikušo vērtību, samazinot izveidoto vērtības samazinājumu un atzīstot pārējos ieņēmumus. Palielinātā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites atlikusī vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērrtību, kas būtu noteikta (atskaitot nolietojumu), ja ilgtermiņa ieguldījumam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazinājuma.

40. Pēc ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājuma koriģēšanas turpina aprēķināt nolietojumu, ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites atlikušo vērtību sistemātiski attiecinot uz atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.

41. Izveidotos ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazinājumus var koriģēt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva vērtības samazinājuma izmaiņu vērtību.

42. Izslēdzot no uzskaites ilgtermiņa ieguldījumu, kam veikts vērtības samazinājums, atzīst pārējos izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites atlikušajā vērtībā, norakstot arī izveidoto vērtības samazinājumu, kas attiecas uz izslēgto ilgtermiņa ieguldījumu.

 

1.5. Izdevumi, kas rodas ilgtermiņa aktīva lietošanas laikā

 

43. Rodoties izdevumiem saistībā ar jau esošo ilgtermiņa aktīvu, izvērtē izdevumu būtību un to ietekmi uz attiecīgo aktīvu.

44. Veicot ilgtermiņa aktīvu atjaunošanu, rekonstrukciju vai uzlabojumus, kas pagarina ilgtermiņa aktīva lietderīgās lietošanas laiku vai būtiski uzlabo aktīva stāvokli, izdevumus pieskaita aktīva uzskaites vērtībai.

45. Palielinot ilgtermiņa aktīva uzskaites vērtību izmaksas kapitalizējot, tās noraksta kopā ar ilgtermiņa aktīvu tā atlikušajā vai pārskatītajā lietderīgās lietošanas laikā.

46. Ilgtermiņa aktīva esošā stāvokļa saglabāšanas, uzturēšanas, remonta vai labošanas rezultātā radušās izmaksas atzīst kā izdevumus periodā, kad tie radušies.

47. Par pamatu remontdarbu kapitalizācijai vai iekļaušanai izdevumos uzskata remontdarbu rezultātā iegūto labumu.

48. Gadījumā, ja remontdarbu rezultātā gūtais uzlabojums ir būtisks un dod labumu laikā, kas pārsniedz vienu pārskata periodu, to kapitalizē iekļaujot ilgtermiņa aktīva vērtībā.

49. Iegādājoties lietotu ilgtermiņa aktīvu, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita ilgtermiņa aktīva uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai ilgtermiņa aktīva vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu ilgtermiņa aktīva aizvietošanai nepieciešamo summu.

 

1.6. Ilgtermiņa aktīvu izslēgšana no uzskaites

 

50. Ilgtermiņa aktīva likvidācijas vai atsavināšanas (mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam) gadījumos izslēdz aktīvu no uzskaites, samazinot tā uzskaites vērtību par uzkrāto nolietojumu un pēc tam atlikušo (bilances) vērtību noraksta atbilstošajā izdevumu kontā.

51. Ilgtermiņa aktīva likvidācija (norakstīšana) notiek, ja pamatlīdzeklis vai nemateriālais ieguldījums ir fiziski vai morāli nolietojies un tālāka ekspluatācija nav iespējama neatkarīgi no tā atlikušās vērtības un šo fizisko vai morālo nolietojumu ar aktu apstiprina Vecumnieku novada domes izveidota „Pašvaldības iestāžu un struktūrvienību pamatlīdzekļu un inventāra apsekošanas un novērtēšanas komisija”, nepieciešamības gadījumā pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu.

52. Ilgtermiņa aktīvus var nodot citai budžeta iestādei un var mainīt pret līdzvērtīgiem, ievērojot "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma" un likuma "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" un citu normatīvo aktu prasības.

53. Valsts maiņai paredzēto nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē un tā nosacīto cenu nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus līdz to atsavināšanai uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Ilgtermiņa ieguldījumus uzskaita kā atsavināšanai paredzētus, ja tie pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai atsavināšanai un pakļauti normatīvajos aktos noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem un to atsavināšana ir ticama (pamatota ar normatīvo aktu, uzsākts atsavināšanas process un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šī procesa uzsākšanas dienas).

55. Atsavināšanai paredzētajiem ilgtermiņa ieguldījumiem pārtrauc aprēķināt nolietojumu, ja atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus nav paredzēts turpmāk izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai un to vērtība var tikt atgūta atsavināšanas darījumā.

56. Atsavināšanai paredzētos aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā to atlikušajā vērtībā. Atsavināšanai paredzētos aktīvus apgrozāmo līdzekļu sastāvā novērtē atbilstoši to zemākajai uzskaites vērtībai vai patiesajai vērtībai, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Katrā pārskata periodā pārbauda, vai nav notikusi aktīva vērtības samazināšanās un, ja nepieciešams, atzīst izdevumus no vērtības samazināšanās.

57. Atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus, kas uzskaitīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam.

 

 

1.7. Ilgtermiņa aktīva iznīcināšana vai bojājumi prettiesiskas darbības rezultātā

 

58. Ja ilgtermiņa aktīvi tiek iznīcināti vai bojāti prettiesiskas darbības rezultātā, budžeta iestāde, veic visus nepieciešamos pasākumus radīto zaudējumu kompensēšanai (iesniegums tiesībsargājošajām institūcijām lietas ierosināšanai; civilprasības celšana tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu un citas darbības).

59. Iznīcināto vai bojāto ilgtermiņa aktīvu izslēdz  no uzskaites  pēc likvidācijas akta sastādīšanas, atzīstot izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušajā) vērtībā. Uzrādot no bilances izslēgtos aktīvus zembilancē atlikušās vērtības apmērā, jo līdz tiesas lēmuma pieņemšanai prasības apjoms un atmaksas laiks nav precīzi zināmi.

60. Ja ir tiesas lēmums par prasības atlīdzināšanas apmēru un laiku, budžeta iestāde atzīst debitora prasības un ieņēmumus atbilstoši tiesas noteiktajam apmēram.

 

1.8. Ilgtermiņa aktīvu nodošana un saņemšana  bez atlīdzības

 

61. Budžeta iestāde, kura nodot bez atlīdzības ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaiti (pamatlīdzekļa piederību uzskaites kategorijai detalizācijā līdz apakšgrupai, sākotnējo vērtību, nolietojumu, atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un attiecīgu norādi, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos).

62. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, izslēdz tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju), nākamo periodu ieņēmumus, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst izdevumus. Izveidoto ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, izslēdz un atzīst ieņēmumus.

63. Budžeta iestāde, kura bez atlīdzības saņem ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai par ilgtermiņa ieguldījumu.

64. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, atzīst tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju), nākamo periodu ieņēmumus, kas uzskaitīti nododošajā budžeta iestādē, vai ieņēmumus.

65. Budžeta iestāde, kura bez atlīdzības saņem ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, kurā ilgtermiņa ieguldījuma vērtība sākotnēji uzskaitīta nākamo periodu ieņēmumos, saņemto ilgtermiņa ieguldījumu atzīst nākamo periodu ieņēmumus un turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši  saņemtajai informācijai par ilgtermiņa ieguldījumu.

 

1.9. Ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācijas veikšana

 

66. Lai nodrošinātu, ka iestādes pārskatos ietverti visi ilgtermiņa ieguldījumi, pārskata perioda beigas veic ilgtermiņa ieguldījumu inventarizāciju.

66.1. Ilgtermiņa ieguldījumu inventarizāciju veic saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” noteikto kārtību, un iestāžu apstiprinātajām inventarizācijas instrukcijām. 

66.2. Inventarizāciju veic reizi gadā – pamatojoties uz iestādes vadītāja izdotu rīkojumu, bet ja nepieciešams (atbildīgās personas maiņas gadījumā u.tml.) arī biežāk.

66.3. Inventarizāciju veic apstiprināta inventarizācijas komisija atbildīgās personas klātbūtnē. Inventarizācijas rezultātus apstiprina iestādes vadītājs.

67. Finanšu pārskatā par ilgtermiņa ieguldījumiem jāatklāj  šāda informācija:

            67.1. grāmatvedības politikas, kas pieņemtas un lietotas;

            67.2. izmantotās nolietojuma (amortizācijas) metodes;

            67.3. ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites vērtība pārskata perioda sākumā;

67.4. iegādātie ilgtermiņa ieguldījumi pārskata periodā  iegādes (sākotnējā) 

         vērtībā;

            67.5. ilgtermiņa ieguldījumu vērtības palielinājumi pārskata periodā; 

            67.6. ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājums pārskata periodā; 

67.7. izslēgšana no uzskaites pārskata periodā uzskaites (atlikušajā) vērtībā;

67.8. uzkrātais nolietojums (amortizācija) līdz bilances datumam;

67.9. atlikusī ilgtermiņa ieguldījumu bilances vērtība pārskata perioda beigās.

 

2. Nemateriālo ieguldījumu uzskaite

 

2.1. Nemateriālo ieguldījumu atzīšana uzskaitē, iegāde, saņemšana un izveidošana

 

68. Nemateriālie ieguldījumi ir tādi ilgtermiņa ieguldījumi, kas neparādās mantiskā, saredzama veida, bet tikai kā īpašumtiesības. Nemateriālo ieguldījumu sastāvā uzskaita nemateriālos aktīvus, kurus plāno izmantot ilgāk par gadu un kuru iegādi finansē no kapitālajiem izdevumiem. Īpašumtiesības  uz nemateriālajiem ieguldījumiem nosaka noslēgtie līgumi vai citi ar iegādi saistītie dokumenti.

69. Nemateriālajos ieguldījumos uzskaita:

69.1. datorprogrammas;

               69.2. programmu licences.

70. Nemateriālajos ieguldījumos uzskaita licences, kuras iegādājoties budžeta iestādē sākotnējais lietošanas termiņš ir gads un zināms, ka tas tiks pagarināts uz vairākiem gadiem. Nemateriālos ieguldījumus sākotnēji atzīst iegādes vai izveidošanas vērtībā.

71. Pamatlīdzeklim datoram, serverim, paredzēta datorprogramma jeb operētājsistēma ja tās iegādātas kopā ar datoriem un bez kuras tas nevar darboties, ir šī pamatlīdzekļa neatņemama sastāvdaļa un šīs datorprogrammas vērtību iekļauj attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībā un uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā (piemēram, Microsoft Windows programmu personāldatoriem, Nowell Network programmu serveriem un citas līdzīgas programmas).

72. Iegādājoties datorprogrammu vai tās jaunu versiju nopērk tikai lietošanas tiesības, kas nozīmē, ka šīs programmas nedrīkst pārdot bez īpašnieka atļaujas.

73. Gadījumos, kad datorprogramma nav pamatlīdzekļa neatņemama sastāvdaļa (piemēram, grāmatvedības datorprogrammas un.tml), un tās izmantošana nav noteikta ar licenci, šādu datorprogrammu uzrāda atsevišķi nemateriālo ieguldījumu sastāvā.

74. Pārējo nemateriālo ieguldījumu grupā uzskaitāmi tādi iepriekš neklasificēti nemateriāli aktīvi, kas atbilst nemateriālo ieguldījumu definīcijai.

75. Saņemot preču pavadzīmi – rēķinu (vai citus nemateriālā ieguldījuma iegādi pamatojošos dokumentus) gadījumā, ja nemateriālais ieguldījums ir faktiski saņemts (ja nemateriālais ieguldījums nav saņemts dienā, kad saņem dokumentu, uzskaita kā avansa maksājumu), dokumentā norādītajā vērtībā palielina attiecīgo nemateriālo ieguldījumu kontu un samazina saistību kontu. Grāmatvedības kontos veic šādus debeta (turpmāk – Db.) un kredīta (turpmāk – Kr.) grāmatojumus:

 

Db.	1110 1120   1130	Attīstības pasākumi un programmas Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības   Pārējie nemateriālie ieguldījumi
	2373	Pievienotās vērtības nodoklis (ja budžeta iestāde ir PVN maksātāja)
Kr.	5310	Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem

 

76. Attīstības pasākumu, programmu izdevumus, ja zināms, ka projektu pabeigs un izmantos, uzskaita kā nemateriālos ieguldījumus. Ja attīstības pasākumu rezultātā atzīst, ka projektu pabeigt ir nelietderīgi, izmaksas iekļauj izdevumos. Pētniecības darbu izmaksas budžeta iestāde iekļauj izdevumos to rašanās periodā.

77. rojektēšanas un plānošanas izmaksas pēc projekta apstiprināšanas dienas (projekta plāna izstrāde, būvniecības plāna izstrāde, projekta uzraudzība u.tml.) iekļauj attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja iespējams radušos projektēšanas izdevumus attiecināt uz konkrētu ilgtermiņa aktīva iegūšanu, būvēšanu vai ražošanu.

78. Saņemot avansa maksājuma rēķinu (vai citu dokumentu), grāmatojumus neveic, bet rēķinu reģistrē budžeta iestādes uzskaites sistēmā. Avansa maksājuma dokumenta apmaksas dienā palielina avansu par nemateriālajiem ieguldījumiem vai nemateriālo ieguldījumu izveidošanas kontu (pamatojums - maksājuma uzdevums) un samazina naudas kontu, no kura veic maksājumu, grāmatojot:

 

Db.	1180 1140	Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem Nemateriālo ieguldījumu izveidošana
Kr.	2600	Naudas līdzekļi

 

79. Saņemot nemateriālo ieguldījumu, par kuru iepriekš veikts avansa maksājums, avansa maksājuma vērtībā samazina avansa kontu un palielina attiecīgo nemateriālo ieguldījumu kontu, grāmatojot:

 

Db.	1110 1120   1130	Attīstības pasākumi un programmas  Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības   Pārējie nemateriālie ieguldījumi
Kr.	1180	Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem

 

80. Saņemot bez atlīdzības nemateriālo ieguldījumu no citas ministrijas budžeta vai pašvaldības iestādes, kā arī no padotībā esošas iestādes:

 

                        80.1. atzīst tā iegādes (sākotnējo) vērtību

 

Db.	1110  1120   1130  1140	Attīstības pasākumi un programmas  Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības    Pārējie nemateriālie ieguldījumi   Nemateriālo ieguldījumu izveidošana
Kr.	8411   8412   8413   5910	Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm  Nākamo periodu ieņēmumi

 

80.2. azīst uzkrāto amortizāciju, kas uzskaitīta nododošajā iestādē 

 

Db.	8411   8412   8413   5910	Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp    budžeta iestādēm Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm Nākamo periodu ieņēmumi
Kr.	1191 1192   1193                   1195	Attīstības pasākumi  un programmu uzkrātā amortizācija Licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgo tiesību uzkrātā amortizācija Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija Datorprogrammu uzkrātā amortizācija

 

80.3. turpina aprēķināt amortizāciju atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai saskaņā ar 87. punktā aprakstītajiem grāmatojumiem.

81. Ja nemateriālais ieguldījums līdz šim nav iekļauts grāmatvedības uzskaitē, budžeta iestādē ar rīkojumu izveidota komisija nosaka nemateriālā ieguldījuma vērtību un paredzamo lietderīgās lietošanas laiku. Sākotnēji uzskaitē atzīstot nemateriālo ieguldījumu, tā noteiktajā vērtībā palielina attiecīgo nemateriālo ieguldījumu kontu un atbilstošo ieņēmumu kontu, grāmatojot:

 

Db.	1110  1120   1130  1140	Attīstības pasākumi un programmas  Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības    Pārējie nemateriālie ieguldījumi   Nemateriālo ieguldījumu izveidošana
Kr.	8540	Inventarizācijas konstatētie pārpalikumi

 

82. Nemateriālo ieguldījumu saņemot bez atlīdzības (dāvinājumā) un ja nav zināma tā vērtība, saņemšanas dienā, bet ne ilgāk kā divu nedēļu laikā pēc saņemšanas budžeta iestādē, budžeta iestādes izveidota komisija, nepieciešamības gadījumā pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu, nosaka tā vērtību un paredzamo lietderīgās lietošanas laiku. Ja dāvinājumu saņem pēc dokumenta, kurā norādīta vērtība, nemateriālo ieguldījumu uzskaita norādītajā vērtībā. Nemateriālo ieguldījumu saņemot kā dāvinājumu, palielina attiecīgo nemateriālo ieguldījumu kontu un atbilstošo ieņēmumu vai nākamo periodu ieņēmumu (atbilstoši līguma nosacījumiem) kontu, grāmatojot:

 

Db.	1110  1120   1130  1140	Attīstības pasākumi un programmas  Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības   Pārējie nemateriālie ieguldījumi   Nemateriālo ieguldījumu izveidošana
Kr.   vai	8312   5914	Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naturālā veidā   Nākamo periodu ieņēmumi no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem

 

83. Saņemot dokumentu (rēķinu), kas apliecina nemateriālo ieguldījumu izveidošanu, dokumenta saņemšanas dienā vai rēķina apmaksas dienā, ja saņemts avansa maksājuma rēķins, grāmato:

 

Db.	1140	Nemateriālo ieguldījumu izveidošana
	2373	Pievienotās vērtības nodoklis (ja budžeta iestāde ir PVN maksātāja)
Kr.	5310	Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem

 
         

84. Budžeta iestādei pašai iesaistoties nemateriālā ieguldījuma izveidošanā, izmaksas, kas tieši attiecas uz nemateriālā ieguldījuma izveidošanu un sagatavošanu plānotajai izmantošanai, uzskaita nemateriālā ieguldījuma izveidošanas vērtībā.

85. Uz konkrētā nemateriālā ieguldījuma izveidošanu tieši attiecināmās izmaksas kapitalizē nemateriālā ieguldījuma izveidošanas vērtībā.

86. Saņemto darbu vai pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecas uz nemateriālā ieguldījuma izveidošanu un kuras iespējams atdalīt no iestādes kopējām izmaksām (konkrētu darbinieku algas, materiāli, pakalpojumi u.tml.), kapitalizē nemateriālā ieguldījuma izveidošanas vērtībā to rašanās dienā saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem, grāmatojot:

 

Db.	1140	Nemateriālo ieguldījumu izveidošana
	2373	Pievienotās vērtības nodoklis (ja budžeta iestāde ir PVN maksātāja)
Kr.	5310	Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
	5610 5720	Norēķini par darba samaksu Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi

 

87. Pieņemot ekspluatācijā izveidoto nemateriālo ieguldījumu

 

Db.	1110 1120   1130	Attīstības pasākumi un programmas Licences,  koncesijas un patenti, preču  zīmes un tamlīdzīgas tiesības Pārējie nemateriālie ieguldījumi
Kr.	1140	Nemateriālo ieguldījumu izveidošana

                           

88. Nemateriālo ieguldījumu nododot ekspluatācijā pakāpeniski (pa daļām), ja daļas uzskatāmas par atsevišķu nemateriālā ieguldījuma sastāvdaļu un izmaksas iespējams atdalīt, attiecīgajā nemateriālo ieguldījumu kontā pārgrāmato daļas vērtību saskaņā ar apstiprināto darbu nodošanas - pieņemšanas aktu. Grāmato:

 

Db.	1110  1120   1130	Attīstības pasākumi un programmas  Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības   Pārējie nemateriālie ieguldījumi
Kr.	1140	Nemateriālo ieguldījumu izveidošana

 

89. Ja inventarizācijas laikā vai citos gadījumos budžeta iestādē konstatē, ka atsevišķi nemateriālie ieguldījumi (datorprogrammas) specifikas dēļ ir jāapvieno, tad inventarizācijas komisija vai ar rīkojumu izveidotā komisija nosaka lietderīgās lietošanas laiku un apvienotajiem nemateriālajiem ieguldījumiem amortizācija tiek aprēķināta saskaņā ar noteikto paredzamo lietderīgās lietošanas laiku.

90. Zinātniskās un pētniecības darbu izmaksas budžeta iestādes atzīst izdevumos to rašanās periodā.

 

2.2. Nemateriālo ieguldījumu amortizācijas uzskaite

 

91. Nemateriālo ieguldījumu amortizāciju aprēķina atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam, ko nosaka un apstiprina katras budžeta iestādes vadītājs un tas tiks atspoguļots pieņemšanas aktā.  Nemateriālo ieguldījumu paredzamos lietderīgās lietošanas laikus nosaka atbilstoši lietošanas tiesībās, līgumos vai citos tiesību saņemšanas apliecinošos dokumentos noteiktajiem laika periodiem. Ja paredzamais lietderīgais lietošanas laiks līgumos vai citos tiesību saņemšanas apliecinošos dokumentos nav norādīts, to nosaka un apstiprina katras budžeta iestādes vadība vai ar rīkojumu izveidotā komisija.