LATVIJAS REPUBLIKA

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
SIA FOPI LV40003598818

 
 
 
GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES KĀRTOŠANAS

UN ORGANIZĒŠANAS METODIKA

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
DARBĪBAS VEIDS: vairumtirdzniecība 
 
 
 
 
 
 
 

      2005. g 
 

Apstiprinu: 

Grāmatvedības uzskaites veikšanas un organizēšanas metodika

  Grāmatvedības uzskaites kārtošanas un organizēšanas tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas likumdošanas un normatīvie akti:

• Latvijas Republikas Satversme,
• LR likums " Par grāmatvedību"
• LR MK 31.08. 1999.g. noteikumi "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība ";
• MK 25.06.2003.g. noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par   stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēkiniem''.
• MK noteikumi Nr.585 no 2003.g. 21. oktobra   "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju".
• MK noteikumi Nr.584 no 2003.g.  21.  oktobra "Kases operāciju  uzskaites noteikumi".
• LR likums " Par uzņēmumu gada pārskatiem".
• Grāmatvedības uzskaites kārtošanas un organizēšanas, nodokļu likumdošanas un citi likumdošanas un normatīvie akti.
• Ratificētie starptautiskie līgumi un konvencijas,

1. Par grāmatvedības uzskaites kārtošanu un organizēšanu atbildīgs ir iestādes vadītājs.

2. Iestādes grāmatvedības uzskaites procesu nodrošina grāmatvedība kā iestādes patstāvīga 
   struktūrvienība, kuru vada galvenais grāmatvedis.
3. To grāmatvežu atbildība, kuri pārzina grāmatvedības reģistrus, noteikta darba līgumos.
4. Šī uzskaites metodika izmantojama 5 gadu laikā, sākot ar apstiprināšanas brīdi.
5. Uzņēmuma vadība, izdodot speciālus rīkojumus, nodrošina, lai tiktu papildināti uzskaites 
   metodikas panti, kas saistīti ar grozījumiem Latvijas Republikas nodokļu likumdošanā un 
   likumdošanā par grāmatvedības uzskaiti.

I.         Grāmatvedības kārtošanas un organizācijas vispārīgie noteikumi

1.1. Uzņēmums organizē grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" , LR MK 21.10.2003.g. noteikumi Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" un likuma " Par uzņēmumu gada pārskatiem"

l .2. Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, kontu plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata un citu finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumi (Ministru kabineta noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 3 5.pants).

l .3. Tekošā uzskaite tiek nodrošināta atbilstoši kontu darba plānam, sastādot kontu hronoloģiskās un sistemātiskās uzskaites reģistrus pēc kontiem (kases grāmata, memoriālorderi, žurnālorderi, apgrozījuma bilances, saldo saraksti,   darba tabulas un algu izmaksu saraksti). Grāmatvedības reģistrus kārto latviešu valodā. Grāmatvedības uzskaitē un pārskatos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību - latu (likuma "Par grāmatvedību" 5. un 6.pants).

Uzskaites informācijas apstrādei tiek lietota datorprogramma.

Datorprogrogramma atbilst MK noteikumu Nr.585 no 2003.g. 21. oktobra  "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" II. nodaļas prasībām.

Kontroles procedūras aptver - ievada kontroli, datu apstrādes un, apstrādes beigu rezultātu kontroli  .

Tekošā uzskaite tiek nodrošināta atbilstoši kontu darba plānam, sastādot kontu hronoloģiskās un sistemātiskās uzskaites reģistrus pēc kontiem (kases grāmata, žurnālorderi, apgrozījuma bilances, saldo saraksti,   darba laika uzskaites tabulas un algu izmaksu saraksti). Grāmatvedības reģistrus kārto latviešu valodā. Grāmatvedības uzskaitē un pārskatos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību - latu (likuma "Par grāmatvedību" 5. un 6.pants). Uzskaites informācijas apstrādei tiek lietota datorprogramma. Kontroles procedūras aptver - ievada kontroli, datu apstrādes, apstrādes beigu rezultātu kontroli (Starptautiskie revīzijas standarti Nr.6, l.pielikums).

Grāmatvedības cikls

Grāmatvedības cikls ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kuru rezultātā  iegūst finanšu pārskatus par attiecīgā saimnieciskā  gada periodu (mēnesi, ceturksni, gadu). Budžeta gada pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu. Tajā ir šādi galvenie grāmatvedības darba posmi:

- bilances kontu atvēršana,

- saimniecisko darījumu analīze un grāmatošana,

- koriģējošo ierakstu grāmatošana,

- bilances kontu apgrozījumu aprēķināšana,

- bilances kontu atlikumu aprēķināšana un grāmatošana,

- slēguma ierakstu grāmatošana,

Attaisnojuma dokumentu rekvizīti

Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu (likuma "Par grāmatvedību" 7.pants). Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

• uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs,
• dokumenta nosaukums, numurs un datums,
• saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums (kas, kāpēc un par cik iegādāts, pārvietots, remontēts, būvēts u.tml.),
• par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti (kas pircis, pārdevis, izpildījis darbu, akceptējis darījumu u.tml.);
• saimnieciskā darījuma mērītāji (daudzums, summas);
• saimnieciskā darījuma dalībnieki;
• citi papildrekvizīti (dokumenta numurs, zīmogs), kurus nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Katra pārskata gada sākumā uzņēmumā atver grāmatvedības uzskaites reģistrus un kontus galvenajā grāmatā (žurnālā), kuros tiek ierakstīti sākuma saldo, pamatojoties uz iepriekšējā perioda rādītājiem.

- Pārskata periods skaitās l mēnesis, pēc kura kopsavilkuma datiem grāmatvedība noslēdz

kontu apgrozījuma sarakstus.

Finanšu pārskati

Finanšu pārskati - finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturizēts attēlojums. Finanšu pārskatiem jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par iuzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātu un finansiālā stāvokļa izmaiņām.

Finanšu pārskati - uzņēmuma grāmatvedības pārskati, kuri ietver informāciju par iestādes finansiālo darbību, šīs darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

Grāmatvedības politika - principi, metodes, pieņēmumi, noteikumi un prakse, ko izmanto uzņēmums savu pārskatu sagatavošanā.

Naudas plūsmas princips - uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem. Atbilstoši šim principam konkrētā perioda finansiālie rezultāti ir starpība starp saņemto un samaksāto naudas summu.

Bilances sastādīšanas shēma atbilst LR likuma ' 'Par uzņēmuma gada pārskatiem" 10 panta prasībām, ienākumu un zaudējumu aprēķins tiek nodrošināts atbilstoši apgrozījuma patēriņa metodes likuma 12 panta noteikumiem.

Finansu  atskaite  tiek  nodrošināta  nodokļu  dienestiem,  pamatojoties  uz  grāmatvedības uzskaites datiem un termiņiem, kas ir noteikti nodokļu likumdošanas aktos. Bilances reformācija un pārskata gada nesadalītas peļņas sadale tiek veiktas pēc īpašnieku lēmuma pēc gada pārskata iesniegšanas (20. pants likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem").

Grāmatvedības politikas principi un metodes

      Grāmatvedības uzskaites pamatprincips ir uzkrāšanas princips. Uzkrāšanas princips ir uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti un atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē tad, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad saņemta vai samaksāta nauda par tiem. Budžeta izpildes pārskatos tos uzrāda kā iestādes faktiskos ieņēmumus vai izdevumus.

Finanšu uzskaites vajadzībām piemēro lineāro nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaites metodi atbilstoši nolietojuma plānam (vadītāja rīkojums), pēc kura nosaka nolietojuma uzskaites periodu.

Ilgtermiņa ieguldījumi

  Nemateriālie aktīvi.

1.1. grupas kontos:

1. Nemateriālie ieguldījumi

1120    Koncesijas, patenti, licenzēs, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības; datoru

programmas.

1130. Uzņēmuma nemateriālā vērtība
1180. Avansa maksājumi par nemateriāliem aktīviem

1190    Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa(pasīvā)

   Aktīvi ir resursi, kurus uzņēmums ieguvis savā rīcībā pagātnes notikumu rezultātā un no kuriem nākotnē ir sagaidāms ekonomiskais izdevīgums. Ilgtermiņa ieguldījumi ir līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai  ieguldīti ilglietojamā īpašumā ( likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 15.pants ). Saskaņā ar 38.SFPS “ Nemateriālie aktīvi” standartu – nemateriālais aktīvs bez fiziskas formas, kas izmantojams uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, iznomāšanai citām personām vai administratīviem mērķiem. Nemateriālais aktīvs tiek atzīts, ja :

ir iespējamība, ka nākotnē uzņēmums saņems ekonomiskos labumus no šī aktīva izmantošanas;

aktīva iegādes vērtība ir ticami nosakāma.

Mūsu uzņēmumā  nemateriālais aktīvs – preču zīmes – tas ir noteiktā  kārtībā Patentu valdē reģistrēts apzīmējums, ko lieto lai mūsu preci atšķirtu no citām.  Sakarā ar Latvijas likumdošanu ( likums “Par U6P” 25.pants ) nemateriālie ieguldījumi jānovērtē iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā -  visi izdevumi kuri saistīti ar preču zīmes reģistrāciju utml. Izdevumi, kas saistīti ar nemateriālo aktīvu (preču zīme) pēc tā pirkšanas vai pabeigšanas, atzīstami par izmaksām to rašanās brīdī, izņemot gadījumus kad:

1. ir iespējamība, ka šie izdevumi ļaus aktīvam radīt vairāk nākotnes ekonomisko labumu ;
2. šos izdevumus var ticami novērtēt un attiecināt uz nemateriālo aktīvu.

Preču zīmes lietošanas laiks finansu grāmatvedībā ir uzrādīts  uz preču zīmes apliecībām – 8 gadu. Nemateriālo aktīvu izslēdz no grāmatvedības uzskaites  gadījumos, kad tā izmantošana tālāk vairs nav lietderīga vai no tās izmantošanas nākotnē vairs nav sagaidāmi nekādi ekonomiski labumi. Nemateriālo ieguldījumu saimnieciskās darbības izdevumos noraksta sistemātiski, to lietderīgās lietošanas laikā pēc lineārās metodes. Nolietojumu sākot rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc to iegādes  un beidzot ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc to vērtības pilnīgas norakstīšanas vai to pārdošanas, vai likvidācijas. Likuma “Par UIN” 13.panta 4.daļa nosaka, ka nodokļu vajadzībām nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski, pielietojot lineāro metodi un normas ir šādas:

• koncesijām – 10 gadi;
• patentiem, licencēm un preču zīmēm – 5 gadi.

MK 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 “likuma “Par UIN” normu piemērošanas noteikumi” 78. punktā teikts: ja koncesija piešķirta uz laiku, mazāku par 10 gadiem un patenti, licences, preču zīmes uz laiku, mazāku par 5 gadiem, to vērtība norakstāma šo nemateriālo ieguldījumu lietošanas termiņā.

      Bilancē  nemateriālie ieguldījumi atspoguļojami atlikušajā vērtībā, t.i no sākotnējas iegādes vērtības atskaitot jau norakstīto vērtības daļu. 

Nemateriālo ieguldījumu grāmatojumi

Pamatlīdzekļi 

Pamatlīdzekļi ir materiālie aktīvi :

1. Kuriem lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu pārskata gadu;
2. Kuri paredzēti izmantošanai uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, iznomāšanai vai administrācijas vajadzībām;
3. Nav paredzēti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību;
4. To vērtība ir vairāk par 50 Ls.

Saskaņā ar likumu “Par UGP” bilancē pamatlīdzekļi tiek iedalīti šādās grupās:

• zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi;
• pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

turklāt bilancē pie pamatlīdzekļiem:

• 3 kategorijas P/L
• 4 kategorijas P/L

tiek uzrādīti arī:

• ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos;
• pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas;
• avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

Likuma “Par UGP” 26.pants nosaka, ka pamatlīdzekļi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, t.i. iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

16.SFPS un FM 1994.gada 30.maija vēstulē Nr.02*5/357 “Norādījumi par P/L un to nolietojuma (amortizācijas uzskaiti” teikts, ka P/L iegādes vērtība ietver to pirkšanas cenu, muitas nodokļu un citus ar pirkumu saistītos neatlīdzināmos nodokļus (dabas resursu nodokļi un tml.), ka arī visas pēc tam ar šo objektu tieši saistītas izmaksas līdz tā nodošanai ekspluatācijā. Pēc P/L nodošanas ekspluatācijā tā sākotnējo vērtību palielinājām tikai par kapitālieguldījumiem, ja to rezultātā uzlabojas pamatlīdzekļa ekonomiskie parametri salīdzinājumā ar sākotnējiem radītājiem, t.i., ja:

• paildzinās P/L izmantošanas laiks;
• palielinās jauda, ietilpība un tml.spējas.

pamatlīdzekļiem ir trīs dažādas vērtības:

1. p/l sākotnējā jeb iegādes vērtība t.i., p/l objekta iegādes vai izveidošanas pašizmaksas;
2. p/l atlikusī jeb bilances vērtība t.i., no tā sākotnējas vērtības atņemts uzkrātais nolietojums;
3. p/l atjaunošanas vērtība, t.i., izdevumu summa, kura ja ir lieto, lai iegādātos vai no jauna izveidotu tādu pašu p/l objektu.

Grāmatojumu apraksti.

Kad iegādājam p/l, katram p/l objektam, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, atveram p/l karti. Ta tiek reģistrēta p/l sarakstā (datorā). 

2.2 P/l nolietojums

nolietojums tiek definēts kā p/l sākotnējās vērtības sistemātiska sadalīšana pa periodiem to lietderīgās izmantošanas laikā. Nolietojuma rēķināšana nodrošina gan aktīvu sākuma vērtības tiešu vai netiešu pārnešanu uz izmaksām, gan līdzekļu uzkrāšanu jaunu aktīvu iegādei. Lietderīgās izmantošanas laiks ir: laika periods, kurā uzņēmums plāno izmantot p/l. Lietderīgais izmantošanas laiks ir:  

1. Noliktavas un finanšu uzskaites programmas    5

2. Citas datoru programmas      3

3. Datortehnika un datu uzkrāšanas inventārs    3

4. Mobilie telefoni       2

5. Automašīnas       3

6. Tirdzniecības iekārtas      5

7. Kancelejas telpu un biroja iekārtas un inventārs   5

8. Darba rīki un ražošanas inventārs     5

9. Preču glabāšanas inventārs      5

10. Telpu un pamatlīdzekļu apkopes un uzturēšanas inventārs 2

11. Elektronika un sadzīves tehnika     2

12. Mēbeles        5

13. Ēkas        20 

Zemei nevar noteikt derīgās lietošanas laiku, tāpēc zemes nolietojumu nerēķinam. P/l nolietojumu sākam rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc p/l nodošanas ekspluatācijā un pārtraucam rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc to izslēgšanas vai pēc amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas izmaksās. P/l nolietojuma aprēķināšanai mūsu uzņēmumā lietojam lineāro metodi, kura nodrošina nemainīgu nolietojuma summu visā lietderīgās lietošanas laikā. 
 

2.3. Pamatlīdzekļu norakstīšana

Ja p/l vairs nav derīgs tālākai lietošanai, t.i., ir fiziski, morāli nolietojies, vai uzņēmumam nav ekonomiski izdevīgi kādu p/l izmantot turpmāk, šo p/l izslēdz no grāmatvedības uzskaites, sastādot p/l likvidācijas aktu.

2.4. Pamatlīdzekļu pārdošana

Pārdodot p/l, vispirms aprēķina šo p/l nolietojumu un izslēdz to no summas. Atkarībā no tā, vai p/l pārdošanas ieņēmumi ir lielāki vai mazāki par tā atlikušo vērtību, veidojas peļņa vai zaudējumi no p/l pārdošanas, kura uzrādāma peļņas vai zaudējumu aprēķinā.  Īpaši nosacījumi par nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu ir noteikti likumā “Par PVN”. Nolietotais nekustamais īpašums  šā likuma (1.pants) izpratnē ir:

1. jaunuzceltas ēkas vai būves, ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas;
2. jaunuzceltas ēkas vai būves, ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim;
3. ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas, darbu pieņemšanas;
4. nepabeigti celtniecības objekti.

Saskaņā ar šī likuma 6.panta 1.daļas 23.punktu, nekustamā īpašuma, arī  zemes, pārdošana netiek aplikta ar PVN, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu. Ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai iegādāto, uzcelto, renovēto, rekonstruēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais PVN  atskaitīts kā priekšnodoklis, pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, tā atmaksā budžetā priekšnodokli, ko aprēķina kā 1/10 daļu no atskaitītā priekšnodokļa reizinot ar gadu skaitu, kas atlicis līdz minētajiem 10 gadiem (likuma 10.panta 4. daļas 6.punkts). Budžetā atpakaļ atmaksājamā priekšnodokļa summa iekļaujama pārdodamā īpašuma vērtībā un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas (likuma 10.panat4.daļas6.punkts). Pēc nodošanas ekspluatacijā uzņēmumam MK noteiktajā kārtībā VID nodaļā jāreģistrē jaunuzceltais, renovētais, rekonstruētais vai restaurētais īpašums.

2.5. Pamatlīdzekļu uzturēšanas izdevumi.

Izdevumi, kas saistīti ar p/l ekspluatāciju, piemēram apkopes, kārtējie remonti un tml., ir uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumi un tos noraksta uz attiecīgiem uzņēmuma izdevumu kontiem, saskaņā ar mūsu uzņēmumā pieņemtajiem pašizmaksas un peļņas vai zaudējumu aprēķina principiem tajā periodā, kad tie radušies, izņemot gadījumus, ja izdevumi ir salīdzinoši lieli salīdzinājumā ar parastajām p/l uzturēšanas vai saglabāšanas izmaksām un no remonta gūtais ekonomiskais guvums saistāms ar vairākiem pārskata periodiem. 

2.6. Pamatlīdzekļu rekonstrukcija, kapitālais remonts.

Saskaņā ar 16.SFPS un FM norādījumiem par p/l un to nolietojuma uzskaiti pēc p/l nodošanas ekspluatācijā tā sākotnējo vērtību drīkst palielināt tikai par tādām izmaksām, kuru rezultātā uzlabojas p/l ekonomiskie parametri salīdzinājumā ar sākotnējiem radītājiem t.i.:

• paildzinās p/l izmantošanas laiks;
• būtiski uzlabojas izgatavojamās produkcijas kvalitāte, modernizējot iekārtas.

2.7. Ilgtermiņā nomāto pamatlīdzekļu uzskaites īpatnības.

Saskaņā ar FM norādījumiem par p/l un to nolietojuma uzskaiti 2.2 punktu nomātos p/l uz kuriem uzņēmumam ir nomas līgumā paredzētās tiesības, īpaši noteiktos apstākļos nomnieks uzskaita līdzīgi pašu īpašumā esošiem p/l (ja noslēgtais nomas līgums paredz visu risku un risku iespējamo ieguvumu sakarā ar p/l īpašuma tiesībām nodošanu nomniekam līgumā noteiktā ilgā laika periodā, kuram izbeidzoties nomnieks var iegūt nomātos p/l savā īpašumā, piemēram, finansu līzinga gadījumā). Citos nomas līguma un visos īres līguma gadījumos iznomātie p/l paliek iznomātāja bilancē un nomnieks veic tikai līgumā noteiktos nomas maksājumus, kurus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Likuma “Par UIN” 13.panta 8.daļa paredz, ka bez izpirkuma tiesībām nomāto p/l rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir paredzētas nomas līgumā, nomnieks uzskaita līdzīgi kā pašu p/l iegādes izmaksas, un noraksta pakāpeniski (amortizē) atlikušajā nomas periodā.  

Saskaņā ar to uz cik gadiem noslēgts nomas līgums (uz 5,10) norakstam šīs izmaksas uz izdevumiem pakāpeniski 5 vai 10 gadiem pēc lineārās metodes. 

2.8. Pamatlīdzekļu iegāde līzingā. 

Finanšu līzings ir līzinga veids, ar kuru līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam visus riskus un atlīdzību. Finanšu līzings ir uzskatāms par kreditēšanas operāciju īpašā formā – aizdotajiem līdzekļiem iegādātās lietas īpašuma tiesības pieder kreditoram līdz līguma darbības beigām. Līzinga saistības, kuru apmaksas termiņš ir nākamais taksācijas gads, uzskatam kā īstermiņa saistības (bilancē), bet turpmāko gadu saistības – ilgtermiņa kreditoru posteņos.