Strahovanie (1)

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un Vadības Fakultāte

Finansu institūts

Kursa darbs

ApdroŔināŔanā

ApdroŔināŔanas veidi Latvijā.

RÄ«ga

2000

Saturs.

Ievads 3

ApdroŔināŔana, tas raksturojums, tendences un aktuālitāte 4

1. Nedzīvības apdroŔināŔanas tirgus (risku apdroŔināŔana) 8

1.1.Sauszemes transportlīdzekļu īpaŔnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdroŔināŔana [2;1]. 8

1.2.Transportlīdzekļa īpaŔnieka civiltiesiskās atbildības brīvprātīgā apdroŔināŔana. 9

1.3. ApdroŔināŔana nelaimes gadījumiem transportā. 10

1.4. Zaļās kartes. 11

1.5.Uzņēmuma apdroÅ”ināŔana. 12

1.6. UzņēmējdarbÄ«bas pārtraukÅ”anas apdroÅ”ināŔana. 13

2. Dzīvības apdroŔināŔanas tirgus 14

2.1. Veselības apdroŔināŔana. 15

2.2. Ārstu profesionālās atbildÄ«bas apdroÅ”ināŔana. 16

2.3. Nelaimes gadījumu apdroŔināŔana. 17

2.4. Ceļojumu medicīniskā apdroŔināŔana. 17

3. ÄŖpaÅ”uma apdroÅ”ināŔana 19

3.1.Privātpersonu īpaŔuma apdroŔināŔana. 21

3.1.1. Ēku apdroÅ”ināŔana 21

3.1.2. Mantas apdroŔināŔana. 22

3.1.3. Mājdzīvnieku apdroŔināŔana. 22

Secinājumi un priekŔlikumi. 24

Izmantojamās literatūras saraksts. 25

Pielikumi 26

Ievads

Kursa darba temats ir ā€ApdroÅ”ināŔanas veidi Latvijāā€. Å Ä«s temats ir izvēlēts, jo autore vēlējas vairāk uzzināt par apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bām, to piedāvātiem pakalpojumiem un prēmijam. Lai bÅ«tu iespējams to uzzināt, ir jāizskata likumdoÅ”anas normatÄ«vie akti, noteikumi, aprēķinu metodes.

Darba mērÄ·is ir pētÄ«t apdroÅ”ināŔanas sabedrÄ«bu darbÄ«bu pedējos gados un lai sasniegtu Å”o mērÄ·i darbā tiek apskatÄ«ti Ŕādi uzdevumi:

  1. pētÄ«t apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu piedāvātos pakalpojumus;
  2. pētÄ«t prēmijas aprēķināŔanas metodes;
  3. analizēt apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu darbÄ«bu;
  4. izdarīt secenājumus un priekŔlikumus.

Darba apjoma ierobežojuma dēļ nav iespējams izpētÄ«t visas apdroÅ”ināŔanas piedāvātās iespējas, tādēļ tiks pētÄ«ti atseviŔķi apdroÅ”ināŔanas veidi, kuri ir atlasÄ«ti pēc autora izvēles.

  1. apdroŔināŔanas formas, to raksturojums, tendences, aktuālitāte;
  2. nedzīvību apdroŔināŔanas tirgus (risku apdroŔināŔana)
  3. dzīvības apdroŔināŔanas tirgus.

PlaŔāik ir skatÄ«ta pēdēja gada statistika, jo tā ir bÅ«tiskāka un svarÄ«gāka.

Izmantojamā literatūra apkopo pēdēja gada datus, jo no tās var iegūt daudz interesantas un lietderīgas informācijas.

Atsauces piemērotas pēc Ŕādas metodes:

[numurs literatūras sarakstā; nodaļa / lapaspuses numurs].

Saīsinājumi:

AAS ā€“ apdroÅ”ināŔanas akciju sabiedrÄ«ba,

OCTA - sauszemes transportlīdzekļu īpaŔnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdroŔināŔana,

CTA ā€“ transportlÄ«dzekļa Ä«paÅ”nieka civiltiesiskās atbildÄ«bas brÄ«vprātÄ«gā apdroÅ”ināŔana.

Dažiem nepublicētiem datiem netiks dotas atsauces.

ApdroŔināŔana, tas raksturojums, tendences un aktuālitāte

Kopumā, vērtējot Latvijas apdroÅ”ināŔanas tirgu pēdējos gados var teikt, ka tirgus turpina augt un sagaidāms, ka Ŕī tendence tuvāko gadu laikā turpināsies. Tirgus savu piesātinājumu vēl nav sasniedzis, Ä«paÅ”i tas attiecināms uz dzÄ«vÄ«bas jeb uzkrājoÅ”o apdroÅ”ināŔanu. Bez tam, kompāniju skaits pēdējo 2-3 gadu laikā praktiski bijis nemainÄ«gs, kas ļauj tirgu uzskatÄ«t par samērā stabilu. Tomēr jāņem vērā, ka ES direktÄ«vas nosaka, ka sabiedrÄ«bām var atvērt filiāles un veikt apdroÅ”ināŔanu citas dalÄ«bvalsts teritorijā bez seviŔķas kompānijas ar noŔķirtu kapitālu izveidoÅ”anas. Tas neapÅ”aubāmi nākotnē veicinās ārvalstu apdroÅ”inātāju aktivitātes Latvijā.

1999.gads Latvijas tirgÅ« ir bijis samērā neitrāls, savukārt 1998.gadā Latvijas apdroÅ”ināŔanas tirgÅ« ir notikuÅ”i vairāki bÅ«tiski notikumi. Ar 1.septembri stājās spēkā likums Par apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bām un to uzraudzÄ«bu, kā arÄ« likums Par apdroÅ”ināŔanas lÄ«gumu. Minētie likumi un saskaņā ar tiem pieņemtie Ministru kabineta noteikumi sekmēs apdroÅ”ināŔanas tirgus tālāku attÄ«stÄ«bu un sakārtoÅ”anu, kā arÄ« precizēs apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu un apdroÅ”inājuma ņēmēja savstarpējās attiecÄ«bas. 1998.gada 1.jÅ«lijā pilnā apmērā stājās spēkā likums Par privātajiem pensiju fondiem un ApdroÅ”ināŔanas UzraudzÄ«bas inspekcija uzsāka Å”o fondu licencÄ“Å”anu. BÅ«tisks notikums bija Latvijas Satiksmes biroja uzņemÅ”ana Eiropas Zaļo karÅ”u sistēmā. Satiksmes birojs uzsāka divpusējo lÄ«gumu noslēgÅ”anu ar Zaļo karÅ”u sistēmas dalÄ«bvalstÄ«m, kas turpmāk Latvijas apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bām ļaus noslēgt starptautiskos sauszemes transportlÄ«dzekļu Ä«paÅ”nieku civiltiesiskās atbildÄ«bas obligātās apdroÅ”ināŔanas lÄ«gumus.

Latvijā pirmās privātās apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas tika izveidotas 1991.gadā. KopÅ” tā laika apdroÅ”ināŔanas tirgus ir ievērojami stabilizējies un izaudzis gan kvantitatÄ«vi, gan kvalitatÄ«vi, kļūstot klientiem daudz pievilcÄ«gāks.

Å obrÄ«d Latvijas apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas ir spējÄ«gas uzņēmējiem un privātpersonām piedāvāt visplaŔāko, Eiropas standartiem atbilstoÅ”u apdroÅ”ināŔanas pakalpojumu spektru. Latvijas izdevÄ«gais Ä£eogrāfiskais stāvoklis veicina tranzÄ«tpārvadājumu attÄ«stÄ«bu, tādēļ daudzi apdroÅ”inātāji Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu velta tādu apdroÅ”ināŔanas veidu izstrādei, kuri savienotu Eiropas apdroÅ”ināŔanas tradÄ«cijas ar uzņēmējdarbÄ«bas un finansu tirgus Ä«patnÄ«bām Latvijā.

ApdroÅ”ināŔana ir valsts ekonomikas bÅ«tiska sastāvdaļa, kura ir pakļauta pieprasÄ«juma-piedāvājuma likumsakarÄ«bām. PieprasÄ«jumu pēc apdroÅ”ināŔanas pakalpojumiem Å”obrÄ«d negatÄ«vi ietekmē iedzÄ«votāju zemā maksātspēja un nepietiekamā informētÄ«ba par apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu piedāvāto pakalpojumu priekÅ”rocÄ«bām. Tomēr pēdējo gadu rezultāti liecina par ekonomikas atveseļoÅ”anos un apdroÅ”ināŔanas sektora attÄ«stÄ«bu.

Ir ļoti svarÄ«gi panākt to, lai sabiedrÄ«ba saprastu ka apdroÅ”ināŔanas bizness daļēji nosaka sabiedrÄ«bas stabilitāti un tas ir atkarÄ«gs ne tikai no iedzÄ«votāju maksātspējas, bet arÄ« no likumdoÅ”anas un kontrolējoÅ”o struktÅ«ru darba. ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu piedāvāto pakalpojumu klāsts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedāvātas visdažādākās iespējas, visdažādākajās jomās kā var apdroÅ”ināt visus nepiecieÅ”amos objektus.

Par apdroŔināŔanas objektu var būt:

  1. fizisko vai juridisko personu īpaŔums;
  2. fizisko vai juridisko personu mantiskās tiesības, intereses, saistības;
  3. fizisko vai juridisko personu nemantiskās tiesības, intereses, saistības;
  4. fizisko personu dzīvība un veselība.

ApdroÅ”inājuma ņēmēja prēmijas apjoms atkarÄ«gs no apdroÅ”ināŔanas veida, summas, riska pakāpes un apdroÅ”ināŔanas ilguma. Prēmijai jābÅ«t tādai, lai tā segtu:

  1. apdroÅ”ināŔanas darbÄ«bas laikā iespējamās atlÄ«dzÄ«bas izmaksas;
  2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedzētiem gadÄ«jumiem, ja jāizmaksā apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba pēc ilgāka laika;
  3. apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas izdevumus algām, reklāmai, ofisa uzturÄ“Å”anai un peļņas nodroÅ”ināŔanai.

Rēķinot prēmijas, ņem vērā Ŕādus faktorus:

        1. inflāciju, jo naudas vērtÄ«ba mainās un no Å”odien iemaksātajām prēmijām nākotnē vajadzēs izmaksāt apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«bas;
        2. procentu likmes;
        3. izdevumus;
        4. konkurenci (bieži vien, lai palielinātu klientu skaitu, apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bai jāsamazina prēmiju lielums).

Lai nodarboties ar apdroÅ”ināŔanas uzņēmējdarbÄ«bu ir nepiecieÅ”ama licence, ko izsniedz ā€œAPDROÅ INĀŠANAS UZRAUDZÄŖBAS INSPEKCIJAā€. Licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku un katram atseviÅ”kam apdroÅ”ināŔanas veidam. 1. pielikumā redzams kādas licences ir izsniegtas Latvijas apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bām.

ApdroÅ”ināŔanas tirgÅ« drÄ«kst nodarboties vai ar nedzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔanu vai ar dzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔanu (vajag izvēlēties kaut ko vienu).

Personu apdroŔināŔanas veidi ir dzīvības apdroŔināŔana, nelaimes gadījumu apdroŔināŔana un veselības apdroŔināŔana.

ApdroÅ”inoties, apdroÅ”inājuma ņēmējs aizpilda lÄ«gumu

Lai paaugstinātu droŔību līgumos ir jāparedz:

sabiedrības tiesības,

jāizslēdz tās slimības, kuras nevar izārstēt vai kuras ir grūti izārstējamas,

stingrākus noteikumus polises turētājam,

jādefinē precīzi kādos gadījumos tiks saņemta atlīdzība,

pārapdroŔināt parakstītos līgumus.

Nelaimes gadÄ«jumu un saslimÅ”anas gadÄ«jumos nosakot prēmijas lielumu ņem vērā:

  1. ekonomisko valsts stāvokli,
  2. mārketinga stratēģiju.
  3. statistikas datus,
  4. polises turētāja ienākumus,
  5. strādājoŔo un bezdarbnieku stāvokli,
  6. veselības stāvokli.

Lielāks risks, lielāka varbūtība saslimt, lielāks prēmijas apjoms.

Klients aizpildot līgumu sniedz Ŕāda veida informāciju [9; 6]:

  1. vārds, uzvārds,
  2. vecums, dzimums,
  3. līguma veids,
  4. prēmija,
  5. alkohola lietoŔanas, pīpēŔanas paradumi,
  6. klienta ārsta adrese,
  7. slimÄ«bu vēsture, paÅ”reizējais stāvoklis,
  8. ģimenes slimību vēsture.

Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā ne tikai attiecÄ«gajā nodaļā pieminētie faktori, bet arÄ« citu apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu izstrādātā aprēķinu sistēma, klientu piesaistÄ«Å”anas veidi. Zinot vairāk informācijas par citām sabiedrÄ«bām, uzņēmums ir konkurētspējÄ«gāks. SvarÄ«gi arÄ« savlaicÄ«ji veidot uzkrājumus un rezerves lai pasargātu uzņēmumu no neparedzētiem zaudējumiem.

Nedzīvības apdroŔināŔanas tirgus (risku apdroŔināŔana)

Prēmijas veidi nedzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔanā: viens no vieglāk aprēķināmiem veidiem ir riska prēmija. Riska prēmija ir iemaksa, kura nosedz tikai sagaidāmās izmaksas. Riska prēmija neietver izdevumus, komisijas naudu.

Riska prēmija = sagaidāmais pieteikumu biežums * sagaidāmās izmaksas uz 1 pieteikumu.

Prēmiju nosaka ņemot vērā iepriekŔējo gadu statistikas datus.

Pieteikumu biežumu nosaka:

iepriekŔējā gada pieteikumu skaits

iepriekŔējā gada poliÅ”u skaits

Prēmijas likmes noteikÅ”ana balstās uz datu un faktu analÄ«zi, it Ä«paÅ”i pagātnes lÄ«gumos noteikto prēmiju lielumu un to lielumu ietekmējoÅ”iem faktoriem [9; 10].

Ja dati ir neprecÄ«zi un neatbilstoÅ”i, tad aprēķinātās prēmijas bÅ«s nepareizas. Piemēram, ja prēmijas lielums bÅ«s noteikts pārāk liels, tad sabiedrÄ«ba var zaudēt savu apdroÅ”ināŔanas tirgus daļu, pazaudēt klientus. Peļņa samazināsies. Var rasties zaudējumi, ja uzņēmums nenoslēgs pietiekami daudz lÄ«gumu, lai segtu vismaz pastāvÄ«gās izmaksas.

Ja prēmijas lielums ir pārāk zems, tad peļņa samazināsies, radÄ«sies lieli zaudējumi, netiks segtas pastāvÄ«gās izmaksas. Lai izvairÄ«tos no tā, tad ir jābÅ«t attiecÄ«gajām cenu noteikÅ”anas metodēm un precÄ«zai, pareizai datu ievadÄ«Å”anas sistēmai, aÄ£entu pieredzei. Tikai tādas prasÄ«bas var garantēt pareizu prēmiju noteikÅ”anu arÄ« nākotnē.

Latvijas nedzīvības tirgus attīstību pedējos četros gados var redzēt 2. pielikumā.

ApdroÅ”inājuma nēmējs ir transportlÄ«dzekļa Ä«paÅ”nieks vai likumÄ«gs tā lietotājs. LÄ«gumu slēdz ar jebkuru rÄ«cÄ«bspējÄ«gu personu. LÄ«gumu var noslēgt no 15 dienām lÄ«dz 1 gadam vai uz pāris dienām.

Prēmiju nosaka atkarÄ«bā no transportlÄ«dzekļa veida, tipa, piederÄ«bas, lietoÅ”anas mērÄ·a, transportlÄ«dzekļa pilnās masas.

ApdroŔina pret Ŕāda veida riskiem:

  1. ceļu satiksmes negadījumiem,
  2. veselÄ«bai nodarÄ«tiem zaudējumiem cietuÅ”ai personai,
  3. mantas zaudējumiem,
  4. videi nodarītiem zaudējumiem.

ApdroÅ”ināŔanas prēmiju lielumu noteikÅ”anas faktori:

  1. ApdroÅ”ināŔanas prēmiju samazina lÄ«dz 50%, ja apdroÅ”ināŔana bijusi spēkā 12 mēneÅ”us pirms lÄ«guma slēgÅ”anas un Å”ajā laikā Ä«paÅ”nieks neizraisÄ«ja ceļu satiksmes negadÄ«jumu.
  2. ApdroÅ”ināŔanas prēmiju samazina par 40 % invalÄ«diem. Prēmiju samazinājums nedrÄ«kst pārsniegt 50 % no apdroÅ”ināŔanas prēmijas lieluma.
  3. Prēmiju palielina par 200 %, ja pēdējos 12 mēneÅ”os pirms jauna lÄ«guma slēgÅ”anas transportlÄ«dzekļa Ä«paÅ”nieks izraisÄ«jis kaut vienu ceļu satiksmes negadÄ«jumu,
  4. par 300%, ja izraisījis negadījumu apreibinoŔu vielu iespaidā.

ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«ba atlÄ«dzina zaudējumus, kuri nodarÄ«ti treÅ”ajai personai limita robežās, pārējo sedz negadÄ«juma izraisÄ«tājs.

ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«ba sedz veselÄ«bai nodarÄ«tos zaudējumus Ŕādos apmēros:

  1. par cietuŔā ārstÄ“Å”anu un pārejoÅ”u darbnespēju sedz lÄ«dz 2000 Ls par katru personu;
  2. par darbnespēju paliekoÅ”u zudumu ar atbildÄ«bas limitu pensijām lÄ«dz 400 Ls katrai personai;
  3. sakarā ar nāvi 400 Ls, atbildības limitu pensijām 400 Ls par apgādājamajiem.

SabiedrÄ«bu izmaksātās atlÄ«dzÄ«bas par cietuŔā veselÄ«bai nodarÄ«tajiem zaudējumiem ir maz.

Notiekot negadÄ«jumam, kuros zaudējumi pārsniedz obligātās apdroÅ”ināŔanas atbildÄ«bas limitu, personai nebÅ«s jāatmaksā virslimits. Klients pats var izvēlēties apdroÅ”ināŔanas atbildÄ«bas limitu, kā arÄ« periodu uz kādu noslēgt lÄ«gumu.

ApdroŔināŔanas riski: [18;1]

  1. ceļu satiksmes negadÄ«jums ā€“ nobraucot no ceļa, apgāžoties, krÄ«tot , iebraucot bedrē;
  2. dabas katastrofa ā€“ atlÄ«dzina zaudējumus transporta lÄ«dzeklim, kam zaudējumi ir radÄ«juÅ”ies no zibens, vētras, krusas, plÅ«du, akmeņu nogruvumu darbÄ«bas.
  3. ugunsgrēks,
  4. vandālisms,
  5. zādzība.

Ä»oti izdevÄ«gi ir tas, ka lÄ«gumu var pārreÄ£istrēt uz jaunā Ä«paÅ”nieka vārdu, saglabājot iepriekŔējā Ä«paÅ”nieka tiesÄ«bas, kas nav atļauts OCTA.

ApdroŔināŔana darbojas Latvijas teritorijā vai ārpus tās.

Atlīdzības veidi:

  1. tranaportlīdzekļa aizvietoŔana,
  2. remontu darbu apmaksa,
  3. naudas samaksa.

ApdroŔināŔanas sabiedrība nosaka maksimālo limitu, par kādu tā ir ar mieru apdroŔināt, piem. AAS BALTAI maksimali pieļauts limits ir 500 000 Ls.

1.1. tabula

AtbildÄ«bas limits atkarÄ«bā no iemaksātas apdroÅ”ināŔanas prēmijas AAS BALTA

ApdroÅ”ināŔanas prēmijas

Transportlīdzekļa veids

Atbildības limits

1 mēnesis

Katrs nāk.

mēnesis

1 gads

Vieglie

automobīļi

2000

25

5000

55

10000

15

6

75

50000

18

7.2

90

500000

24

9.6

120

Atbildības limits tiek piedāvāts papildus obligātajai apdroŔināŔanai.

Piemēram, klients apdroÅ”inājies uz 1 gadu, iemaksājot apdroÅ”ināŔanas prēmiju 25 Ls vērtÄ«bā, viņa vietā sedz izdevumus, kuri nepārsniedz 2000 Ls, iepriekÅ” sedzot obligāto apdroÅ”ināŔanas limitu. Prēmiju likmes mainÄ«sies atkarÄ«bā no AAS.

VadÄ«tāja un pasažieru apdroÅ”ināŔana nelaimes gadÄ«jumiem paredz atlÄ«dzÄ«bu izmaksu sakarā ar nelaimes gadÄ«jumu - pēkŔņu, negaidÄ«tu, no apdroÅ”inātās personas gribas neatkarÄ«gu notikumu, kas apdroÅ”inātajai personai radÄ«jis miesas bojājumus brÄ«dÄ«, kad tā ir atradusies polisē norādÄ«tajā transporta lÄ«dzeklÄ«.

ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas piedāvā apdroÅ”ināŔanu nelaimes gadÄ«jumiem un to radÄ«tajām sekām (apdroÅ”inātās personas nāve, Ä·ermeņa locekļa zudums, pārejoÅ”a darbnespēja utt.), ietverot nelaimes gadÄ«juma radÄ«to medicÄ«nisko izdevumu apdroÅ”ināŔanu.

ApdroÅ”inājuma ņēmējs var izvēlēties apdroÅ”inājuma summas apmēru, no kuras, iestājoties apdroÅ”ināŔanas gadÄ«jumam, saskaņā ar atlÄ«dzÄ«bas noteikÅ”anas tabulu procentuāli tiks noteikta apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba. Ja nelaimes gadÄ«juma sekas nav norādÄ«tas atlÄ«dzÄ«bas noteikÅ”anas tabulā, tad atlÄ«dzÄ«ba tiek aprēķināta pēc pārejoÅ”as pilnÄ«gas darbnespējas perioda ilguma, kuras cēlonis ir nelaimes gadÄ«jums.

ApdroÅ”inājuma ņēmējs var izvēlēties personu skaitu, kas tiks apdroÅ”ināti nelaimes gadÄ«jumam, konkrētā transporta lÄ«dzeklÄ«. ApdroÅ”inājuma summu (maksimālo atbildÄ«bas apmēru), no kuras procentuāli tiek aprēķināta apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba, var izvēlēties robežās no 500Ls lÄ«dz 25 000 Ls.

ApdroÅ”ināŔanas prēmija ir atkarÄ«ga no klienta izvēlētās apdroÅ”inājuma summas (maksimālā atbildÄ«bas apmēra), kā arÄ« no personu skaita, kuras tiek apdroÅ”inātas.

Nelaimes gadÄ«jums ā€“ nozÄ«mē pēkŔņu, negaidÄ«tu, neparedzētu, no apdroÅ”inātās personas gribas neatkarÄ«gu notikumu, kas rada miesas bojājumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplicēties ar satricinājumu, mežģījumu, lÅ«zumu utt..

Zaļā karte ir starptautisks civiltiesiskās atbildÄ«bas obligātās apdroÅ”ināŔanas lÄ«gums, ko noslēdz Latvijas Republikas reÄ£istrēta transpotrlÄ«dzekļa Ä«paÅ”nieks valstÄ«, kurā ir izveidota OCTA sistēma un kura ir Zaļas kartes sistēmas dalÄ«bvalsts kopÅ” 1998. gada 1. jÅ«lija [7;4].

Pastāv divu veidu Latvijas Zaļās kartes:

  1. Zaļā karte, kas ir spēkā tikai Zaļās kartes sistēmas dalÄ«bvalstÄ«s, bet nav spēkā Latvijā. Minimālais apdroÅ”ināŔanas periods ir 15 dienas. Tas ir izdevÄ«gi tiem klientiem , kuri ārzemēs uzturas neilgu laiku;
  2. Zaļā karte, kas ir spēkā dalÄ«bvalstÄ«s un Latvijā. Paredzētas ievērojamas atlaides, ja lÄ«gums noslēgts uz laiku ilgāku par 3 mēneÅ”iem. Šāda veida zaļās kartes ir izdevÄ«gas, ja ir daudzkārt jāŔķērso Latvijas robeža.

Zaļā karte ir motorizētā transporta lÄ«dzekļa vadÄ«tāja civiltiesiskās atbildÄ«bas apdroÅ”ināŔanas polise. Tā ir vadÄ«tāja atbildÄ«bas apdroÅ”ināŔana par citai personai vai tās mantai nodarÄ«to kaitējumu. a ārvalstÄ«s ir radies ceļu satiksmes negadÄ«jums, tad zaudējumus aprēķina un atlÄ«dzina tās Zaļās kartes dalÄ«bvalsts, kurā tas ir noticis.

1.2. tabula

Zaļās kartes tarifi (Ls), kas derīgi ārpus Latvijas robežām

15 dienas

1 mēnesis

7 mēneÅ”i

1 gads

1.

Vieglie automob., kravas maŔīnas, mikroautobusi

23

35

165

265

2.

autobusi, mikroautobusi (virs 9 pasaž. vietām)

65

105

455

705

3.

kravas maŔīnas (virs 3500 kg)

30

40

216

346

Å ie dati attiecās uz 1998 gadu. No tabulas var secināt, ka tarifi ir augsti, ja ņem vērā apstākli, ka ārzemēs ir stingras prasÄ«bas, apdroÅ”ina lielās naudas summās kā arÄ« atlÄ«dzÄ«bas ir lielas salÄ«dzinājumā ar Latviju.

Iespējams apdroÅ”ināt gan uznēmumam piederoŔās ēkas, pamatlÄ«dzekļus, ražoÅ”anas lÄ«dzekļus, remonta izdevumus. [8; 77]

Ja grib apdroÅ”ināt ēkas un bÅ«ves, tad var ņemt vērā ieguldÄ«jumus telpu remontā, iekÅ”telpu apdarē. Maksājumu nosaka no ēkas tipa, tehniskā stāvokļa, signalizācijas, ugunsdroŔības sistēmām.

Uzņēmumi parasti apdroÅ”inās bilances vērtÄ«bā; reāli tā nesedz visus raduÅ”os zaudējumus, tāpēc iesaka apdroÅ”ināties uzņēmuma atjaunoÅ”anas vērtÄ«bā. ApdroÅ”ināŔanas prēmija atkarÄ«ga no apdroÅ”inājuma summas, riskiem, lÄ«dzekļu vērtÄ«bas. ApdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba tiek izmaksāta tādā apmērā kāds ir nepiecieÅ”ams, lai veiktu atjaunoÅ”anas darbus.

Ja uzņēmums nodarbojas ar bÅ«vniecÄ«bu, tad tas var apdroÅ”ināt bÅ«vlaukuma iekārtas, tehniku, bÅ«vdarbus. Ja veic bÅ«vdarbus, tad procesam piemēro visu risku apdroÅ”ināŔanas polisi, kas ietver apdroÅ”ināŔanos pret dabas stihijām, uguns nodarÄ«tajiem kaitējumiem, zādzÄ«bu, neuzmanÄ«bas sekām bÅ«vdarbu veikÅ”anas laikā. ApdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba tiek aprēķināta tāmes vērtÄ«bā, lai atkārtoti veiktu tos bÅ«vdarbus, kuriem nodarÄ«ti zaudējumi un atjaunotu zuduÅ”o.

ApdroÅ”ināŔanā vēlams iekļaut apdroÅ”ināŔanu pret ugunsgrēkiem, jo pēc statistikas datiem ugunsgrēki ir visbiežāk notikuÅ”i ražoÅ”anas ēkās, dzÄ«vojamos sektoros. AizdegÅ”anās iemesli ir sekojoÅ”i ā€“ elektroniskie, neuzmanÄ«ga apieÅ”anās ar uguni, ļaunprātÄ«ga dedzināŔana.

Daudzi uzņēmumi, kuriem ir lieli ražoÅ”anas cehi un kuri nodarbojas ar ražoÅ”anu ir izdevÄ«gi izmantot komplekso apdroÅ”ināŔanas polisi.

Uzņēmējiem tiek piedāvāts papildus Ä«paÅ”uma apdroÅ”ināŔanai apdroÅ”ināties pret Ä«paÅ”uma apdroÅ”ināŔanas risku izraisÄ«tiem zaudējumiem uzņēmuma peļņā, kas raduÅ”ies uzņēmējdarbÄ«bas pārtraukÅ”anas periodā, t. sk. apdroÅ”inātājs sedz Å”ajā periodā izmaksātās darbinieku algas un uzņēmuma pastāvÄ«gās izmaksas. Å Ä« apdroÅ”ināŔana paredz zaudējumu atlÄ«dzÄ«bu lÄ«dz uzņēmējdarbÄ«bas pārtraukÅ”anas perioda beigām, t.i., pilnÄ«gai uzņēmējdarbÄ«bas atjaunoÅ”anai vai lÄ«dz polisē noteiktam termiņam, atkarÄ«bā no tā, kurÅ” notikums iestājas pirmais. Obligāta prasÄ«ba pie uzņēmējdarbÄ«bas pārtraukÅ”anas apdroÅ”ināŔanas ir Ä«paÅ”uma apdroÅ”ināŔana. Å Ä«s apdroÅ”ināŔanas izpratnē sekojoÅ”as Ä«paÅ”uma apdroÅ”ināŔanas risku grupas var izraisÄ«t uzņēmējdarbÄ«bas pārtraukÅ”anu: ugunsgrēka radÄ«tie bojājumi, vētras, krusas, plÅ«du radÄ«tie zaudējumi, inženierkomunikāciju avārijas, Å«dens radÄ«tie bojājumi, zādzÄ«ba un laupÄ«Å”ana. ApdroÅ”inājuma summa tiek aprēķināta, izejot no esoÅ”ajiem finansu datiem, ņemot vērā uzņēmuma attÄ«stÄ«bas tendences un prognozes. ApdroÅ”ināŔanas prēmiju aprēķina no apdroÅ”inājuma summas, ņemot vērā klienta izvēlētos Ä«paÅ”uma apdroÅ”ināŔanas riskus, attiecÄ«go telpu un ēku stāvokli, signalizācijas sistēmu esamÄ«bu u.tml. ApdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba tiek aprēķināta par uzņēmējdarbÄ«bas pārtraukÅ”anas periodu, ņemot vērā ietaupÄ«tās izmaksas. ApdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba var iekļaut arÄ« papildus izmaksas, kas saistÄ«tas ar uzņēmējdarbÄ«bas turpināŔanu vai atrāku atjaunoÅ”anu.

2. Dzīvības apdroŔināŔanas tirgus

DzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔana ir viens no pieprasitākiem apdroÅ”ināŔanas veidiem. Å odienas Latvijas dzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔanas tirgus stāvokli, un tas pēdējo gadu statistiku var redzēt 3. pielikumā.

Noslēdzot lÄ«gumu par dzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔanu var paredzēt, ka, iestājoties apdroÅ”ināŔanas gadÄ«jumam, apdroÅ”inātājs izmaksā apdroÅ”inājuma summu vai citu apdroÅ”ināŔanas lÄ«gumā paredzēto summu, kuras apmērs ir noteikts, slēdzot apdroÅ”ināŔanas lÄ«gumu. Šādos gadÄ«jumos netiek piemērots kompensācijas princips. Personu apdroÅ”ināŔanā, izņemot dzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔanu, lÄ«gumslēdzējas puses apdroÅ”ināŔanas lÄ«gumā var vienoties par kompensācijas principa piemēroÅ”anu apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«bas izmaksā.

ApdroÅ”inātajam ir tiesÄ«bas dzÄ«vÄ«bas un nelaimes gadÄ«jumu apdroÅ”ināŔanas lÄ«gumos norādÄ«t vienu vai vairākas personas ā€” labuma guvējus, kas saņems apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«bu apdroÅ”inātā nāves gadÄ«jumā, kā arÄ« aizstāt Ŕīs personas ar citām personām apdroÅ”ināŔanas lÄ«guma darbÄ«bas laikā.

Ja ir augsts nelaimes , saslimÅ”anas vai citu gadÄ«jumu skaits, tad attiecÄ«gi pieaug izdevumi, prēmiju likme palielinās, bet ja ir zems apdroÅ”ināŔanas notikumu skaits, tad izmaksas samazinās un prēmiju likme samazinās.

Bruto prēmijas aprēķināŔana [9;14 ]. Par pamatu Ŕīs prēmijas aprēķināŔanai ņēm vērā:

  1. riska prēmiju,
  2. izdevumus (uz katru polisi, pastāvīgās izmaksas, u.c. izmaksas),
  3. komisijas naudu,
  4. neparedzēto apstākļu ietekmi,
  5. investīciju ienākumus.

Bruto prēmija = riska prēmija+ izdevumi

Risku veidi dzīvības apdroŔināŔanā

[9;1].

  1. notiek nelaimes gadījums, sabiedrībai jāatmaksā vairāk nekā tā bija plānojusi,
  2. palielinās cenas medicīnas pakalpojumiem,
  3. izmaiņas likumdoÅ”anā,
  4. konkurenti samazina prēmijas lielumu,
  5. izmainās statistikas dati, palielinās negadījumu skaits,
  6. medicīnas zinātnes attīstība, palielinās sabiedrības izdevumus,
  7. jaunas slimības,
  8. izmaiņas apdroÅ”ināŔanas politikā,
  9. jaunas aprēķināŔanas metodes, jauni pakalpojumi.

Pasaulē medicÄ«na ir viena no dārgākajām un dinamiskākajām nozarēm. ArÄ« Latvijā notiek medicÄ«nas pakalpojumu sadārdzināŔanās. Palielinās modernu medicÄ«nisko aparatÅ«ru iegādes un uzturÄ“Å”anas izmaksas. Valsts budžeta lÄ«dzekļi nespēj nosegt pieaugoŔās izmaksas, veidojas lÄ«dzekļu trÅ«kums un palielinās tā izmaksu daļa, kas jāsedz paÅ”am pakalpojuma ņēmējam.

ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas iedzÄ«votājiem un to darba devējiem sāka piedāvāt veselÄ«bas apdroÅ”ināŔanas pakalpojumus. Å is veselÄ«bas apdroÅ”ināŔanas piedāvājums ir izstrādāts tā, lai aptvertu to visu medicÄ«niskās aprÅ«pes pakalpojumu loku, kas bÅ«tisks darba devējam - profilaktiskās apskates, vakcinācijas, medicÄ«niskā apskate jau pēc apdroÅ”ināŔanas lÄ«guma noslēgÅ”anas (iepazÄ«Å”anās ar izvēlēto Ä£imenes ārstu un veselÄ«bas pārbaude), neatliekamā medicÄ«niskā palÄ«dzÄ«ba, medicÄ«niskais transports, diagnostikas un ārstniecÄ«bas pasākumi doktorātos un medicÄ«nas centros, operācijas, paaugstināta komforta apstākļi stacionāros, atlaides zobārstniecÄ«bai, apmaksātas sporta nodarbÄ«bas peldbaseinos un trenažieru zālēs, darbinieku Ä£imenes locekļu veselÄ«bas apdroÅ”ināŔana.

No darba ņēmēju puses ir svarÄ«gi, lai darba devējs nodroÅ”inātu tādas sociālās garantijas, kā veselÄ«bas apdroÅ”ināŔana. Turklāt arÄ« darba devēji arvien biežāk pārliecinās par to, ka izdevÄ«gāk ir laikus parÅ«pēties par savu darbinieku veselÄ«bu.

VeselÄ«bas apdroÅ”ināŔana ir brÄ«vprātÄ«ga apdroÅ”ināŔana, paredzot segt maksājumus par apdroÅ”inātiem sniegtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus nenodroÅ”ina valsts no obligātās veselÄ«bas apdroÅ”ināŔanas lÄ«dzekļiem. AtbilstoÅ”i katras polises vērtÄ«bai tiek atbilstoÅ”i segti klienta izdevumi [17;1].

Piemēram apdroÅ”inoties un iemaksājot prēmiju 500 Ls vērtÄ«bā apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«ba apmaksās pilnu veselÄ«bas aprÅ«pi ārstējoties pie Ä£imenes ārsta ambulatorā ārstniecÄ«bas iestādē, kurai ir jābÅ«t lÄ«gumattiecÄ«bās ar apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu, AAS apmaksās ambulatoros medicÄ«niskos maksas pakalpojumus, zāļu iegādi. Polisē paredz arÄ« pakalpojumus, kuri netiks apmaksāti.

Ja klients apdroŔinās, tad tiks apmaksāti Ŕādi pakalpojumi:

  • pacienta iemaksa poliklÄ«nikā,
  • ārstÄ“Å”anās stacionārā,
  • ārsta mājas vizÄ«te,
  • plānveida operācijas,
  • injekcijas, procedÅ«ra, izziņas,
  • vakcÄ«nas,
  • med. iegāde,
  • zobārstniecÄ«ba.

AtmaksāŔanas lielums ir atkarīgs no polises gada cenas.

ApdroÅ”inoties klientam ir iespējams saņemt daudzus medicÄ«niskos pakalpojumus lētāk, kas ir diezgan izdevÄ«gi gan paÅ”am klientam, gan ārstniecÄ«bas iestādei.

Citas apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas piedāvā apdroÅ”ināties pret nelaimes gadÄ«jumiem, ievainojumiem, apsaldējumiem, apdegumiem, saindÄ“Å”anos, pret pārejoÅ”u vai paliekoÅ”u darba spēju zudumu.

Tas ir veids kā ikviens ārsts var apdroÅ”ināt iespējamos zaudējumus, kas var rasties treÅ”ai personai sakarā ar kļūdainu profesionālo darbÄ«bu [7;3].

Saskaņā ar likumu ā€œ Par prakses ārstiemā€ (stājas spēkā ar 1997. gada 22. maiju), profesionālās atbildÄ«bas apdroÅ”ināŔana ir obligāta prakses ārstiem, 1998. gadā minimālā apdroÅ”ināŔanas summa bija 1000 Ls, taču brÄ«vprātÄ«gi var apdroÅ”ināties jebkurÅ” sertificēts speciālists.

Var apdroÅ”ināt savu profesionālo atbildÄ«bu, arÄ« prakses ārsta vadÄ«bā strādājoÅ”o nesertificēto ārstu profesionālo atbildÄ«bu. ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«ba atlÄ«dzina zaudējumus pacientam, ekspertīžu izdevumus, kas saistÄ«ti ar pretenzijas izskatÄ«Å”anu, ārstniecÄ«bas personas izdevumus.

Maksa par apdroÅ”ināŔanu ir atkarÄ«ga no tā pie kādas riska grupas konkrātās specialitātes ārsts pieder. ApdroÅ”ināŔanas prēmiju iemaksas nav augstas, piemēram, ja klients vēlas apdroÅ”ināt savu profesionālo atbildÄ«bu 1000 Ls apmērā, tad prēmija ir 20 Ls.

Neviens nav pilnÄ«bā pasargāts no dažādiem nelaimes gadÄ«jumiem, kas ikdienas neparedzēti var notikt gan darbā, gan atpÅ«tā. Nelaimes gadÄ«jumu apdroÅ”ināŔana ir veids, kas tiek piedāvāts gan privātpersonām, gan arÄ« uzņēmumiem, un paredz atlÄ«dzÄ«bu par nelaimes gadÄ«jumu rezultātā iegÅ«tajām traumām, invaliditāti vai nāvi. ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas piedāvā klientiem iespēju paÅ”am izvēlēties nepiecieÅ”amo teritorijas segumu. Tas var bÅ«t gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan arÄ« visa pasaule.

ApdroŔināŔana neattiecas uz:

  1. nelaimes gadÄ«jumiem, kuru tieÅ”s vai netieÅ”s cēlonis ir karÅ” vai kuri notikuÅ”i iekŔēju nekārtÄ«bu rezultātā,
  2. kodolenerģijas tieŔas vai netieŔas iedarbības rezultātā,
  3. apstarojumi,
  4. saindÄ“Å”anās.

Ja nelaimes gadÄ«juma brÄ«dÄ« apdroÅ”inātais ir sasniedzis pensijas vecumu, tad apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba tiek izmaksāta pensijas veidā. ApdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«bas apmērs ir atkarÄ«gs no nelaimes gadÄ«juma specifikas. Ja nelaimes gadÄ«jums ir radÄ«jis kaitējumu vairākām fiziskām personām, tad izmaksājamā summa nedrÄ«kst pārsniegt 100% no atlÄ«dzÄ«bas summas. Ja uz nelaimes gadÄ«juma rezultātā kaitājumu veselÄ«bai atstājuÅ”as savu ietekmi agrākās slimÄ«bas, tad apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«ba tiek attiecÄ«gi samazināta, ja Ŕī daļa vismaz sastāda 25% . Ja pēc nelaimes gadÄ«juma iestāŔanās nav izpildÄ«ti visi pienākumi, kuri ir attiecināmi uz apdroÅ”inājuma ņēmēju, tad apdroÅ”inātājs ir atbrÄ«vots no atlÄ«dzÄ«bas izmaksas. MedicÄ«niskās izmaksas, kas raduŔās apdroÅ”inātajam, lai pamatotu tiesÄ«bas pieprasÄ«t atlÄ«dzÄ«bu, sedz apdroÅ”inātājs.

Dodoties ārzemju ceļojumā, ir izdevÄ«gi apdroÅ”ināt iespējamos izdevumus par neatliekamiem medicÄ«niskiem pakalpojumiem pēkŔņas saslimÅ”anas vai traumas rezultātā, kā arÄ« izdevumus par repatriāciju. Ceļojumu medicÄ«niskā apdroÅ”ināŔana ir obligāta, dodoties uz Vāciju, Franciju, Spāniju, Portugāli, Beļģiju, NÄ«derlandi un Luksemburgu. ApdroÅ”ināŔana sedz saprātÄ«gus neplānotus izdevumus par viesnÄ«cas numura apmaksu, gaisa sanitārā transporta Ä«ri, kā arÄ« izdevumus par mirstÄ«go atlieku transportÄ“Å”anu uz pastāvÄ«go dzÄ«ves vietu. Par atbilstoÅ”u papildus samaksu ir iespējams apdroÅ”ināties aktÄ«vās atpÅ«tas laikā ā€“ kāpjot kalnos, slēpojot, braucot ar velosipēdu utt. Var ieteikt papildus apdroÅ”ināties nelaimes gadÄ«jumam, kad tiek atlÄ«dzināts par paliekoÅ”u invaliditāti. ApdroÅ”ināŔanas summa uz Eiropas valstÄ«m ir 60Ā 000 ASV dolāru, bet uz ASV un Kanādu ā€“ 100Ā 000 ASV dolāru. Dodoties uz valstÄ«m, kur ceļojumu medicÄ«niskā apdroÅ”ināŔana nav obligāta, ir iespējams iegādāties polises par apdroÅ”inājuma summu 10Ā 000 ASV dolāru un 25Ā 000 ASV dolāru.

ÄŖpaÅ”uma apdroÅ”ināŔana

Sasniedzot noteiktu ekonomiskās attÄ«stÄ«bas lÄ«meni, aizvien lielāka uzmanÄ«ba tiek pievērsta ieguldÄ«jumu veidam un to droŔībai. ÄŖpaÅ”ums ir tas, kas rada iespējas gan pelnÄ«t, gan baudÄ«t sava darba augļus, tā ir viena no labklājÄ«bas pazÄ«mēm un arÄ« garantijām.

ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas uzņemas saistÄ«bas atlÄ«dzināt zaudējumus, ko apdroÅ”inātajam Ä«paÅ”umam radÄ«juÅ”i ugunsgrēks, dabas stihija (zibens, vētra, krusa, plÅ«di), eksplozija, Å«dens noplÅ«de, zādzÄ«ba, laupÄ«Å”ana, vandālisms.

Viens no pieprasÄ«tākajiem veidiem, ko papildus Ä«paÅ”uma apdroÅ”ināŔanai piedāvā "RÄ«gas ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«ba", ir uzņēmējdarbÄ«bas pārtraukÅ”anas apdroÅ”ināŔana. Tas nozÄ«mē, ka, notiekot negadÄ«jumam ar apdroÅ”ināto Ä«paÅ”umu, kā rezultātā tiek pārtraukta vai kavēta uzņēmuma darbÄ«ba, raduÅ”os zaudējumus sedz apdroÅ”inātājs.

ApdroÅ”ināt Ä«paÅ”umu var gan tā Ä«paÅ”nieks, gan Ä«paÅ”nieka pilnvarota persona, taču atlÄ«dzÄ«bas saņēmējs jebkurā gadÄ«jumā var bÅ«t tikai Ä«paÅ”nieks. ApdroÅ”inājuma summa nedrÄ«kst pārsniegt Ä«paÅ”uma vērtÄ«bu. ApdroÅ”ināŔanas lÄ«gumu var noslēgt tikai tad, ja tas ir izdevÄ«gs abām lÄ«gumslēdzējām pusēm. SabiedrÄ«bai uzņemoties atbildÄ«bu ir jāzina, par kādu naudas summu tā Å”o atbildÄ«bu uzņemas. Klientam savukārt ir jāzina, kādu atlÄ«dzÄ«bu viņŔ saņems, iestājoties apdroÅ”ināŔanas gadÄ«jumam, tāpēc sabiedrÄ«bas pienākums ir informēt klientu, kādu apdroÅ”ināŔanas produktu viņŔ ir nopircis. Nenosaka Ä«paÅ”uma tirgus cenu Ēkas atjaunoÅ”anas vērtÄ«bu parasti neiespaido ēkas atraÅ”anās vieta un to nevar salÄ«dzināt ar nekustamā Ä«paÅ”uma tirgus cenu. Ir maldÄ«gs uzskats, ka nelielu koka vasarnÄ«cu pie jÅ«ras var apdroÅ”ināt par lielāku summu, nekā mÅ«ra māju Latgalē, jo Å”o vasarnÄ«cu iespējams pārdot ievērojami dārgāk. SabiedrÄ«ba neapdroÅ”ina gruntsgabalu, bet gan Ä«paÅ”umu, kurÅ” atrodas uz Ŕī gruntsgabala tā atjaunoÅ”anas vērtÄ«bā. Ja apdroÅ”inātais objekts aiziet bojā, tad, saņemot atlÄ«dzÄ«bu, to varēs atjaunot tādā stāvoklÄ«, kādā tas bija pirms nelaimes. Parasti pērkot apdroÅ”inājumu, cilvēks cenÅ”as samaksāt pēc iespējas mazāk, piemēram, Ä«paÅ”umu, kura vērtÄ«ba varētu bÅ«tu miljons latu, viņŔ cenÅ”as apdroÅ”ināt par 500 000 latu. Tas nozÄ«mē, ka Ä«paÅ”ums ir apdroÅ”ināts tikai par pusi tā vērtÄ«bas un, iestājoties apdroÅ”ināŔanas gadÄ«jumam, klients varēs saņemt atlÄ«dzÄ«bu tikai 50% apmērā no Ä«paÅ”uma reālās vērtÄ«bas. AtjaunoÅ”anas vērtÄ«bā parasti ievērtē nolietojumu, kāds ir ēkai, mantai vai tehnoloÄ£iskām iekārtām. Nolietojumu parasti nosaka normatÄ«vie akti, taču iespējams arÄ« neatkarÄ«gu ekspertu novērtējums. Izvērtē objektu dabā Pēc iepazÄ«Å”anās ar klientu un viņa rÄ«cÄ«bā esoÅ”o dokumentāciju, apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas darbinieki dodas apskatÄ«t un vērtēt Ä«paÅ”umu. Klienta klātbÅ«tnē tiek veikta objekta apskate, objekta un risku novērtÄ“Å”ana, izskaidroti apdroÅ”ināŔanas noteikumi. Klients var izvēlēties, pret kuru no iespējamajiem riskiem viņŔ grib apdroÅ”ināt savu Ä«paÅ”umu. Ēku apdroÅ”ināŔanā pamattarifs var svārstÄ«ties no 0,25% lieliem un droÅ”iem objektiem lÄ«dz 1,5% ēkām, kuras ir Ä«paÅ”i apdraudētas. ApdroÅ”ināŔana ietver pilnu risku ā€œbuÄ·etiā€ - ugunsnelaimi, dabas stihijas, zādzÄ«bas, laupÄ«Å”anu, vandālismu, inženierkomunikāciju bojājumus u.c. Riska lÄ«meni var pazemināt Aprēķinot apdroÅ”ināŔanas pamattarifu, sabiedrÄ«ba izstrādā rekomendācijas riska lÄ«meņa pazemināŔanai. Tās ietver dažādu organizatorisku, inženiertehnisku pasākumu realizāciju un, ja klients lÄ«dz noteiktam termiņam izpilda rekomendācijas, tarifs var tikt samazināts. Tas ir izdevÄ«gi abām lÄ«gumslēdzējām pusēm. Pirmkārt, apdroÅ”inājuma ņēmējs tarifu samazināŔanā ietaupÄ«tos lÄ«dzekļus var ieguldÄ«t tā droŔības palielināŔanai, savukārt sabiedrÄ«ba apdroÅ”ina droŔāku objektu. Ja riska lÄ«menis ir pārāk augsts un netiek veikti pasākumi tā pazemināŔanai, sabiedrÄ«ba var neuzņemties objekta apdroÅ”ināŔanu. Daļa riska jāuzņemas paÅ”am Noslēdzot lÄ«gumu, klientam ir jāuzņemas zināms paÅ”a risks. Tas gan disciplinē klientu, gan novērÅ” gadÄ«jumus, kad pie apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas griežas par katru sÄ«kumu, savstarpēji traucējot vienam otru. Jo lielāks tiek ņemts paÅ”a risks, jo lielākā mērā var tikt samazināts apdroÅ”ināŔanas tarifs. Ja iepriekŔējā apdroÅ”ināŔanas periodā nav bijuÅ”as apdroÅ”ināŔanas izmaksas, apdroÅ”inājuma ņēmējam apdroÅ”ināŔanas maksājumus var samazināt. ApdroÅ”ināŔanas maksājumus klients var maksāt pa daļām. Parasti lÄ«gums tiek slēgts uz vienu gadu, vienojoties par tālāku apdroÅ”ināŔanu. Izņēmuma kārtā termiņus pēc klienta vēlmes var samazināt, taču tas sadārdzina pakalpojumu. ApdroÅ”ināŔanas lÄ«gums stājas spēkā nākamajā dienā pēc lÄ«gumā paredzētās apdroÅ”ināŔanas prēmijas samaksāŔanas, ja lÄ«gumā nav paredzēts citādi. Manta jāapdroÅ”ina atseviŔķi dzÄ«voklÄ« vai ēkā esoŔā manta ir jāpdroÅ”ina atseviŔķi. SabiedrÄ«ba apdroÅ”ina mantu dzÄ«vokļos un personiskajās mājās, biroju, veikalu un ražoÅ”anas telpās. SabiedrÄ«bas atbildÄ«ba par ugunsgrēkā raduÅ”os bojājumu atlÄ«dzÄ«bu neietver mantu, par kuras bojājumiem apdroÅ”ināŔanas atlÄ«dzÄ«bu paredz ēku apdroÅ”ināŔana. ApdroÅ”inātajā mantā netiek ieskaitÄ«ti reÄ£istrācijai pakļautie motorizētie transporta lÄ«dzekļi, ja klienta nodarboÅ”anās nav saistÄ«ta ar Å”o lÄ«dzekļu ražoÅ”anu, remontu vai tirdzniecÄ«bu.

3.1.Privātpersonu īpaŔuma apdroŔināŔana.

3.1.1. Ēku apdroÅ”ināŔana

ÄŖpaÅ”uma tiesÄ«bas uz ēkām (privatizētu dzÄ«vokli) apstiprina viens no Å”iem dokumentiem: nekustamā Ä«paÅ”uma vērtÄ“Å”anas biroja lieta, pirkuma-pārdevuma lÄ«gums, kurÅ” apstiprināts Zemesgrāmatu nodaļā, mantojuma tiesÄ«bu apstiprinoÅ”i dokumenti, paÅ”valdÄ«bas lēmums par ēkas denacionalizāciju un tās pieņemÅ”anas-nodoÅ”anas akts un tml. Pēc iepazÄ«Å”anās ar klientu un viņa rÄ«cÄ«bā esoÅ”o dokumentāciju sabiedrÄ«bas darbinieks veic Ä«paÅ”uma apskati un novērtÄ“Å”anu, vienojoties ar apdroÅ”inājuma ņēmēju par apdroÅ”inājuma summas lielumu un apdroÅ”ināŔanas riskiem (gadÄ«jumiem). Ēkas var adroÅ”ināt atjaunoÅ”anas vērtÄ«bā (ja to nolietojums nepārsniedz 30%) un faktiskajā vērtÄ«bā. AtjaunoÅ”anas vērtÄ«ba - tie ir izdevumi, kas nepiecieÅ”ami, lai uzbÅ«vētu tāda paÅ”a tipa, izmēru un kvalitātes ēku, ieskaitot projektÄ“Å”anas izmaksas. AtjaunoÅ”anas vērtÄ«bu neiespaido ēkas atraÅ”anās vieta un to nevar salÄ«dzināt ar tās tirgus cenu. Ēkas faktiskā (esoŔā) vērtÄ«ba - vērtÄ«ba, ja no atjaunoÅ”anas vērtÄ«bas atskaita nolietoÅ”anos. Nereti apdroÅ”inājuma ņēmējs cenÅ”as samaksāt mazāk, nosakot zemāku Ä«paÅ”uma vērtÄ«bu, taču Å”ajā gadÄ«jumā zaudējumi arÄ« tiks atlÄ«dzināti par attiecÄ«gi zemāku summu, tāpēc svarÄ«gākais ā€“ izvēlēties pareizo apdroÅ”inājuma summu. Pamatrisks, apdroÅ”ināt ēkas, ir apdroÅ”ināŔana ugunsgrēka gadÄ«jumam, pārējos riskus izvēlas apdroÅ”inājuma ņēmējs. Tie ir - dabas stihiskie postÄ«jumi (vētra, plÅ«di, krusa), inženierkomunikāciju avārijas, treÅ”o personu prettiesiska rÄ«cÄ«ba (konstruktÄ«vo elementu nozagÅ”ana un bojāŔana, sprādziena izraisÄ«Å”ana), sadursme. ApdroÅ”ināŔanas maksājums ir atkarÄ«gs no vairākiem faktoriem - ēkas ugunsdroŔības, tehniskā stāvokļa, ēkas uzbÅ«ves materiāla (mÅ«ra, koka, jaukta tipa utt.), izvēlēto risku daudzuma, vai ēkas ir pastāvÄ«gi apdzÄ«votas vai tikai uz laiku. Bāzes tarifi apdroÅ”ināŔanas maksājuma noteikÅ”anai ir no 0,4% lÄ«dz 1% no apdroÅ”inājuma summas. Pērkot ēku apdroÅ”ināŔanas polisi, ēkas Ä«paÅ”nieks vienlaicÄ«gi var apdroÅ”ināt arÄ« savu civiltiesisko atbildÄ«bu. Tuvojoties ziemai Ŕī apdroÅ”ināŔana ir ļoti nepiecieÅ”ama, jo dzÄ«vē ne mazums ir gadÄ«jumu, kad Ä«paÅ”nieks ir aizmirsis notÄ«rÄ«t sniegu no jumta, nav notÄ«rÄ«jis ietvi un tāpēc garāmgājējam uzkrÄ«t uz galvas lāsteka, paslÄ«d kāja un tas gÅ«st traumu, pēc kuras nepiecieÅ”ams ārstēties. CietuÅ”ais var celt prasÄ«bu izdevumu atlÄ«dzināŔanai, bet, ja JÅ«s bÅ«siet nopircis Å”o apdroÅ”ināŔanu, visus izdevumus, izvēlētā atbildÄ«bas limita ietvaros, segs sabiedrÄ«ba.

3.1.2. Mantas apdroŔināŔana.

Protams, notiekot iepriekÅ” minētajiem apdroÅ”ināŔanas gadÄ«jumiem, ēku apdroÅ”ināŔanas polise nesegs zaudējumus, kas bÅ«s raduÅ”ies ēkā vai dzÄ«voklÄ« atrodoÅ”ai mantai. Tāpēc, lai nebÅ«tu jāuztraucas par savu mantu, ir jāapdroÅ”ina arÄ« tā. ApdroÅ”inājuma summu nosaka savstarpēji vienojoties apdroÅ”inājuma ņēmējam ar apdroÅ”inātāju, ņemot vērā mantas faktisko (esoÅ”o) vērtÄ«bu. Protams, ja manta ir tikko iegādāta vai ir ļoti labā stāvoklÄ«, to var apdroÅ”ināt arÄ« jaunvērtÄ«bā. Jāatceras, ka saņemt atlÄ«dzÄ«bu atbilstoÅ”i faktiskajam zaudējumam bÅ«s iespējams tikai tad, ja tā bÅ«s apdroÅ”ināta pilnā faktiskā vērtÄ«bā. Parasti apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas mantas apdroÅ”ināŔanā piedāvā tos paÅ”us riskus, kādi ir ēku apdroÅ”ināŔanā. ÄŖpaÅ”nieks var apdroÅ”ināt visu mantu, kas atrodas viņa dzÄ«voklÄ« vai mājā ā€“ mēbeles, audio un video un elektronisko aparatÅ«ru, sadzÄ«ves tehniku, mājsaimniecÄ«bas priekÅ”metus, apģērbu, apavus, dažādu inventāru. Zemnieku saimniecÄ«bu Ä«paÅ”niekiem ir iespējams apdroÅ”ināt arÄ« traktoru un zirgu vilkmes lauksaimniecÄ«bas tehniku, kurināmo, lopbarÄ«bu un lauksaimniecÄ«bas produkciju. Savukārt, Ä«rētos dzÄ«vokļos dzÄ«vojoÅ”ajiem, tiek piedāvāts apdroÅ”ināt arÄ« dzÄ«vokļa apdares elementus ā€“ sienu, griestu, grÄ«das krāsojumu un segumu, personÄ«gā Ä«paÅ”umā piederoŔās gāzes plÄ«tis, santehnisko aprÄ«kojumu un tml. ApdroÅ”ināŔanas maksājums ir atkarÄ«gs no apdroÅ”inājuma summas apmēra, izvēlēto risku daudzuma un mantas veida. Bāzes tarifs ir robežās no 0,3% lÄ«dz 2% no apdroÅ”inājuma summas.

3.1.3. Mājdzīvnieku apdroŔināŔana.

MājdzÄ«vnieku Ä«paÅ”niekiem sabiedrÄ«bā ir iespējams apdroÅ”ināt mājdzÄ«vniekus - liellopus, zirgus, cÅ«kas, aitas un kazas, Ŕķirnes suņus un kaÄ·us, kā arÄ« citus mājdzÄ«vniekus. Zaudējumi klientam tiek atlÄ«dzināti, ja apdroÅ”inātie mājdzÄ«vnieki gājuÅ”i bojā vai arÄ« tos nepiecieÅ”ams piespiedu kārtā likvidēt no jebkura veida slimÄ«bām, nelaimes gadÄ«jumiem (elektriskās strāvas iedarbÄ«bas, saules vai karstuma dÅ«riena, akÅ«tas uzpÅ«Å”anās, nosmakÅ”anas, nožņaugÅ”anās, saindÄ“Å”anās, no čūskas vai indÄ«ga kukaiņa kodiena, sadursmes ar transporta lÄ«dzekli un citiem negadÄ«jumiem). AtlÄ«dzināti tiek arÄ« zaudējumi, ja dzÄ«vnieki gājuÅ”i bojā ugunsgrēka, zibens spēriena, dabas stihisku postÄ«jumu dēļ, kā arÄ« nozagÅ”anas, nolaupÄ«Å”anas un nokauÅ”anas zādzÄ«bas nolÅ«kā. MājdzÄ«vnieka nobeigÅ”anās gadÄ«jumā zaudējumi tiek atlÄ«dzināti apdroÅ”inājuma summas apmērā. ApdroÅ”inājuma summu nosaka savstarpēji vienojoties apdroÅ”inājuma ņēmējam ar apdroÅ”inātāju, bet tā nedrÄ«kst pārsniegt mājdzÄ«vnieka faktisko vērtÄ«bu. Lai apdroÅ”inātu mājdzÄ«vniekus, Ä«paÅ”niekam, protams, jānodroÅ”ina mājdzÄ«vniekam normāli kopÅ”anas un turÄ“Å”anas apstākļi, baroÅ”ana un veterinārmedicÄ«niskā aprÅ«pe. ApdroÅ”ināŔanas maksājums ir atkarÄ«gs no mājdzÄ«vnieka sugas un vecuma, izvēlētiem riskiem un apdroÅ”inājuma summas lieluma. Piemēram, liellopu apdroÅ”ināŔanā tarifs ir robežās no 4% lÄ«dz 8% no apdroÅ”inājuma summas. Savukārt Ŕķirnes suņu un kaÄ·u apdroÅ”ināŔanā tarifs ir no 6,5% lÄ«dz 8% no apdroÅ”inājuma summas.

Secinājumi un priekŔlikumi.

  1. Latvijā laika gaitā ir izveidojies stabils apdroÅ”ināŔanās tirgus, apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu sastāvs ir nemainÄ«gs. ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas ieņem lielu tirgus daļu un ir pieaudzis to pamatkapitāls. Latvijā ir noregulēta likumdoÅ”ana.
  2. AttÄ«stoties valsts ekonomikai cilvēkiem rodas brÄ«vi lÄ«dzekļi, kurus tie vēlas ieguldÄ«t apdroÅ”ināŔanā, jo apdroÅ”inoties cilvēks vēlas bÅ«t droÅ”s par savu nākotni un pasargāt sevi no neparedzētiem dzÄ«ves notikumiem.
  3. 2000.gadā Latvijā nav piedzÄ«votas lielas stihiskas nelaimes vai katastrofas, un tāpēc var teikt kā Ŕīs gads apdroÅ”inātājiem bijis veiksmÄ«gs.
  4. 2000.gadā lielākas nedzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas bija Balta, AK Alianse un Baltijas Transporta ApdroÅ”ināŔana, bet lielākas dzÄ«vÄ«bas apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bas ā€“ Baltikum dzÄ«vÄ«ba, Estora un Latva.
  5. Lai uzņēmums varētu straujāk attistÄ«ties mātketinga nodaļai vairāk jāveltÄ« uzmanÄ«ba tam, lai klientus vairāk ieinteresētu un piesaistÄ«tu to uzmanÄ«bu; jo bieži vien lasot apdroÅ”ināŔanas noteikumus, maz ir domāts par to, lai klientam arÄ« bÅ«tu izdevÄ«gi nosacÄ«jumi.
  6. ApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bām vairāk jāreklamē savi pakalpojumi, jāpārliecina pat to nepiecieÅ”amÄ«bu, izdevÄ«gāki priekÅ”likumi klientam.
  7. Pakalpojumus vajag piedāvāt tādā veidā, lai potencialiem klientiem viss būtu pilnīgi skaidrs, lai viss būtu sīki izskaidrots.
  8. Klientu skaita palielināŔanai apdroŔināŔanas sabiedrībām jāizdomā dažādas pievilcīgas akcijas un atlaides.
  9. Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā ne tikai attiecÄ«gajā nodaļā pieminētie faktori, bet arÄ« citu apdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu izstrādātā aprēķinu sistēma, klientu piesaistÄ«Å”anas veidi. Zinot vairāk informācijas par citām sabiedrÄ«bām, uzņēmums ir konkurētspējÄ«gāks.
  10. Jāpilnveido prēmiju aprēķināŔanas metodes, jāizveidojo jaunas statistisko datu tabulas.

Izmantojamās literatūras saraksts.

  1. LR likums ā€œPar apdroÅ”ināŔanuā€œ pieņemts 1993. gada 12. janvārÄ«, publikācija ā€œ Ziņotājā ā€œ 1993.g. Nr.3/4.
  2. LR likums ā€œSauszemes transportlÄ«dzekļu Ä«paÅ”nieku civiltiesiskās atbildÄ«bas obligātās apdroÅ”ināŔanas likumsā€œ LR normatÄ«vie akti ā€“ ApdroÅ”ināŔana, AP 1-3-1
  3. LR likums ā€œApdroÅ”ināŔanas sabiedrÄ«bu un to uzraudzÄ«bas likumsā€œ LR normatÄ«vie akti ā€“ ApdroÅ”ināŔana, AP 1-4-1
  4. ā€œFormulas un tabulas aktuāriemā€œ, izd. Aktuāru institÅ«ts un aktuāru fakultāte, 1980.g. 78 lpp.
  5. D. Blends ā€œ ApdroÅ”ināŔana : pamatprincipi un prakse ā€ RÄ«ga, 1995.g. 400 lpp.
  6. ā€œApdroÅ”ināŔanas gada grāmata 1997ā€ RÄ«ga, Valsts apdroÅ”ināŔanas uzraudzÄ«bas inspekcija 1997.g. 115.lpp.
  7. ā€œApdroÅ”ināŔanas Vēstisā€ Nr. 2, 3, 1998.g.
  8. Kapitāls 1998.g. Nr.5
  9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9
  10. Dienas biznes, 2000.g.20.janvāris
  11. ApdroŔināŔanas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris
  12. ApdroŔināŔanas tirgus apraksts, 2000.g. novembris
  13. www.balva.lv

Nepublicētie materiāli:

  1. ā€œ Sauszemes transporta lÄ«dzekļu apdroÅ”ināŔanas noteikumi ā€œ
  2. ā€œNoteikumi nelaimes gadÄ«jumu apdroÅ”ināŔanaiā€
  3. ā€œ Vispārējās civiltiesiskās atbildÄ«bas apdroÅ”ināŔanas noteikumiā€
  4. ā€œ Vispārējās mantas apdroÅ”ināŔanas noteikumiā€
  5. Rīgas Slimikases apdroŔināŔanas tarifi un noteikumi
  6. AAS ā€œ SEESAMā€ CTA noteikumi.

1. pielikums

LATVIJAS APDROŠINĀTĀJIEM IZSNIEGTĀS LICENCES

ApdroŔināŔanas kompānija

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

AK Aliance

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Alterna

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Balta

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Baltijas apdroŔināŔanas nams

x

x

x

x

x

x

Baltikums

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Balva

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

BTA

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Latgarants

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Lauto klubs

x

x

x

Nordens AS

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Parekss apdroŔināŔanas kompānija

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Rīgas apdroŔināŔanas sabiedrība

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

RÄ«gas Fenikss

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

RÄ«gas Slimokase

x

x

x

x

x

Sampo Latvija

x

x

x

x

x

x

x

x

Seesam Latvia

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Zurich Latvia

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Alterna ā€“ Viva

x

x

Baltikums Dzīvība

x

x

x

Estora

x

x

Latva

x

x

Rīgas Fenikss dzīvības apdroŔināŔana

x

x

Salamandra Baltik

x

x

x

Sampo Latvija Dzīvība

x

x

Seesam Life Latvia

x

x

Solidaritāte

x

1. pielikums (turpinājums)

Dati: LR ApdroŔināŔanas uzraudzības inspekcija (dati uz 28-08-2000)

  1. nelaimes gadījumu apdroŔināŔanai;
  2. veselības apdroŔināŔanai (apdroŔināŔanai pret slimībām);
  3. sauszemes transporta (izņemot dzelzce|a transportu) apdroÅ”ināŔanai;
  4. dzelzce|a transporta apdroŔināŔanai;
  5. gaisakuģu apdroŔināŔanai;
  6. kuģu apdroŔināŔanai;
  7. kravu apdroŔināŔanai;
  8. īpaŔuma apdroŔināŔanai pret uguns un dabas stihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpaŔumam nodara uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimŔana un citas stihijas);
  9. Ä«paÅ”uma apdroÅ”ināŔanai pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko Ä«paÅ”umam nodara krusa, salna, zādzÄ«ba un citi negadÄ«jumi);
  10. sauszemes transportlīdzek|u īpaŔnieku civiltiesiskās atbildības apdroŔināŔanai;
  11. gaisakuģu īpaŔnieku civiltiesiskās atbildības apdroŔināŔanai;
  12. kuģu īpaŔnieku civiltiesiskās atbildības apdroŔināŔanai;
  13. vispārējās civiltiesiskās atbildÄ«bas apdroÅ”ināŔanai;
  14. kredītu apdroŔināŔanai;
  15. galvojumu apdroŔināŔanai;
  16. dažādu finansiālo zaudējumu apdroÅ”ināŔanai;
  17. juridisko izdevumu apdroŔināŔanai;
  18. palīdzības apdroŔināŔanai;
  19. dzīvības apdroŔināŔanai;
  20. autoīpaŔnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdroŔināŔana.

Strahovanie (1) šŸ“™ Š ŠµŃ„ŠµŃ€Š°Ń‚ ā†’ šŸ†” 11287

Strahovanie (1) šŸ“™ Š ŠµŃ„ŠµŃ€Š°Ń‚ ā†’ šŸ†” 11287