Līzinga tirgus attīstība Latvijā

 

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

 

 

 

 

 

 

KURSA DARBS

 

“Līzinga tirgus attīstība Latvijā”

 

 

 

 

 

 

 

 

Autors          Irina Lavrinoviča

Pilna laika klātienes

Ekonomikas bakalaura studiju

programmas

Finanses un kredīts

studiju virziena

2.kursa studente

Il08193

 

    Zinātniskais vadītājs       Dr. oec., doc. Evija Kopeika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīga 2010

 

 

Saturs

 

lpp.

Ievads……………………………………………………………………………………...........3-4

 

1. Līzinga būtība un veidi..............................................................................................................5
1. Līzinga jēdziena raksturojums..........................................................................................5-7
2. Līzinga veidu analīze......................................................................................................7-11

 

2. Līzinga darījumu vēsture un attīstība pasaulē un Latvijā........................................................12
1. Līzinga attīstības tendences pasaulē.............................................................................12-13
2. Līzinga tirgus vēsture Latvijā.......................................................................................13-14
3. Līzinga darījumu attīstība Latvijas ekonomikā............................................................15-19

 

3. Latvijas līzinga tirgus analīze 2010. gadā................................................................................20
1. Līzinga struktūra un pieprasījums 2010. gadā..............................................................20-24
2. Līzinga nākotnes attīstība un perspektīvas...................................................................24-26

 

Secinājumi un priekšlikumi......................................................................................................27-28

Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts..............................................................................29

 

Izmantotās literatūras un avotu saraksts.................................................................................................30

Pielikumi.................................................................................................................................................31-32

 

 

 

 

 

 

 

 

IEVADS

 

Tāpat kā daudzas pasaules valstis, kurām nācies pārciest ekonomiskās krīzes, pārejot uz tirgus ekonomiku, arī Latvijas finansu tirgus ir sasniedzis jau zināmu attīstības pakāpi, kad finanšu pakalpojumu klāsts, ko piedāvā komercbankas un uzņēmumi, ir kļuvis ļoti plašs un to cenas arvien kļūst sasitošākas kā uzņēmējiem tā arī privātpersonām.

Pēdējo gadu laikā par būtisku pastāvošās situācijas uzlabošanas iespēju Latvijā kļūst līzinga attīstība, kas, finansējot investīcijas un saglabajot uzņēmumam finansu likviditāti, rada iespējas ātrāk nomainīt novecojošo tehniku un atjaunot ražošānu.

            Darba objekts viens no investīciju finansēšanas veidiem- līzings, kas ir īpaši nozīmīgs, ievērojot tā mūsdienu aktualitāti. Ar līzinga starpniecību iegādātas ēkas, būves, transportlīdzekļi, darbagaldi, mehānismi, datori, sadzīves tehnika utt. Līzinga darījumi kļūst arvien populārāki, nesot ienākumus līzinga devējiem un nodrošinot līzinga ņēmējus ar nepieciešamajām precēm sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu atrisināšanai. Bez tam patreizējos ekonomiskajos apstākļos līzings ir kļuvis par efektīvu pirkšanas un pārdošanas procesa instrumentu starp pircēju un pārdevēju.  
            Latvijā līzinga darījumi ir ļoti attīstījušies, jo praktiski gandrīz katrā veikalā tiek piedāvāts iegādāties preces līzingā, sākot no sadzīves tehnikas un beidzot ar mēbelēm, automašīnām u.c. lietām. Pie tam tas ir izdevīgi arī līzinga devējiem, jo daudzas bankas pārdzīvo grūtības ar izsniegto kredītu piedzīšanu, bet piedāvājot līzinga pakalpojumus, bankas var kontrolēt investējamos objektus, tādā veidā minimizējot riska pakāpi.

Hipotēze: Latvijā pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem samazinās.

Šī darba mērķis ir izpētīt līzinga būtību un tā veidus no teorētiskās puses, un arī analizēt līzinga attīstības tendences pasaulē un Latvijā pēdējos gados. Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi ir nepieciešams veikt šādus uzdevumus:

1. Raksturot līzinga jēdzienu un tā būtību;
2. Izanalīzēt līzinga veidus un to atšķirības;
3. Sniegt vispārējo informāciju par līzinga vēsturisko attīstību; 
4. Analizēt līzinga attīstību Latvijā pēdējos gados; 
5. Veikt respondentu aptauju par līzingu;
6. Apkopot informāciju par pašreizējo situāciju līzinga tirgū un aptaujāto attieksmi par līzinga saistībām;

7.   Izdarīt secinājumus un priekšlikumus.

 

Pētījuma izmantotās metodes: dokumentu analīze, tiesību dokumentu izpēte, statistikas materiālu analīze, aptaujas metode.

Darba izmantotie avoti un literatūra: speciālā ekonomiskā literatūra, Latvijas valsts statistikas dati, interneta resursi, svešvārdu vardnīca.

Pirmajā nodaļā tiek analīzēts līzings un tā būtība. Tiek sniegta informācija par līzinga veidiem, to priekšrocībām un trūkumiem. Otrā nodaļa veltīta līzinga vēsturei pasaulē un Latvijā. Tiek sniegta vispārēja informācija par līzinga attīstības tendencēm, ka arī ir apkopoti statistiskie materiāli par līzinga struktūru Latvijā mūsdienās. Trešajā nodaļā tiek izmantota aptaujas metode, lai noskaidrotu respondentu attieksmi par līzinga saistībām, šobrīdējo kopējo situāciju līzinga tirgū Latvijā un nākotnes perspektīvas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Līzinga būtība un veidi

 

1. Līzinga jēdziena raksturojums

 

Šajā nodaļā tiek apskatīta līzinga nozīme, būtība un tiek veikta līzinga veidu analīze. Lai saprastu, kāpēc ir svarīgi attīstīt līzinga pakalpojumus, jāzina tā būtība un vajadzība.

Līzingu ir jāanalīzē pēc tā veidiem, lai izdalītu galveno un svarīgāko, tāpēc galvena uzmanība šajā nodaļā tiek veltīta līzinga veidu analīzei. Pasaulē tiek piedāvāti dažādi līzinga veidi un, lai varētu izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko ir jāzina visas priekšrocības un trūkumi, kuri var rasties.

Jēdzienu līzings plaši lieto pasaules uzņēmējdarbībā. Ņemot vērā to, ka līzings jau salīdzinoši ilgi pastāv vēsturē, tam vēl nav dots precīzs formulējums. Dažādu valstu likumdošanos aktos, kas saistīti ar līzingu, izmanto terminus location financement (nomas finansēšana), creditbail (kredītnoma) vai locazione finanziaria (finansu nomas operācijas), taču tie nepilnīgi atspoguļo līzinga īsto būtību.

Ir daži autori, kuri līzingu formulē šādi: „Ar līzingu jāsaprot ražošanas pamatlīdzekļu (mašīnu, iekārtu, rūpnīcu, ESM, transporta līdzekļu, biroja iekārtu, noliktavu telpu un tml.), kā arī citu preču, ko nomātājs izmanto ražošanas nolūkos, nomu, vienlaicīgi iznomātājam nopērkot preci un saglabājot īpašumtiesības līdz darījuma termiņa beigām” [2, 6 lpp.].

Loģiska pieeja ir šīm formulējumam: „Līzings- tas ir finansējuma veids, kura procesā līzinga ņēmējs iegūst līzinga objektu, par kuru ir samaksājis līzinga devējs. Līzinga gaitā līzinga ņēmējs norēķinās ar līzinga devēju par aizdoto naudu (maksā procentus) un atkarībā no līzinga veida maksā amortizācijas maksu vai izpirkuma maksu”[7].

Ja apkopot visus līzinga jēdziena aspektus, var iegūt precīzu raksturojumu. Tātad, līzingam piemīt finansiāli komerciālie, tehniskie un tiesiskie aspekti. Visbūtiskāk līzingu raksturo komerciālais aspekts. No ekonomiskā viedokļa līzings ir jāsaprot kā atgriezenisks finansu līdzekļu ieguldījums pamatfondos. Kad īpašnieks iznomā pamatkapitāla elementus uz noteiktu periodu, tad pēc noteikta laika viņš atgūst tos atpakaļ, kā arī saņem atlīdzību komisijas maksājumu veidā. Tā tiek realizēti atgrieziniskuma, maksāšanas un ātruma principi.

Latvijas likumdošanā līzinga definējums ir dots likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”. Likuma skaidrojumā līzings „ir preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus” [1]. Likums aplūko līzingu kā izpirkumnomu vai kapitalizēto nomu, apstiprina, ka līzings ir īpašuma iegāde uz kredīta, jo īpašuma tiesības uz attiecīgo mantu pāriet pirkuma-pārdevuma procesā.

Bankas izsniedz kredītus un slēdz līzinga darījumus ar finansu līdzekļu vai vērtspapīru izvietošanu. Bankām ir ļoti izdevīgi izvietot līdzekļus ar līzinga starpniecību vairāku iemeslu dēļ. Izsniedzot naudas kredītu, kredītlīdzekļi bieži vien netiek izlietoti paredzētajam mērķim. Savukārt bankai ir grūti izkontrolēt kredīta izlietošanu. Bankas kredīts atšķiras no līzinga. Lai varētu saņemt aizdevumu bankā, jāieķīlā īpašumu kā nodrošinājumu. Līzinga gadījumā nomājamais objekts pats kalpo par nodrošinājumu, tāpēc, ka līzinga devējs jebkurā brīdī var atgūt to atpakaļ, ja, piemēram, līzinga ņēmējs neievēro maksājumu grafiku. Līzings nodrošina simtsprocentu finansēšanu, bet kredīts –  tikai 80-90% no iegādājamas iekārtas vērtības, un pircējam līguma slēgšanas brīdī vēl jāmaksā 10-20% skaidrā naudā; kad runa ir par lielu naudas summu tas ir grūti un pat neiespējami,. Tāpēc līzings bankai ir izdevīgs un drošs līdzekļu ieguldīšanas veids, jo šīs ieguldījums paliek bankas īpašumā un to var kontrolēt tik ilgi, kamēr līzinga ņēmējs būs pilnībā norēķinājies [4].

Līzinga darījuma sastavdaļas ir šādas: darījuma objekts (iekārta), darījuma subjekts (līzinga līguma puses), līguma darbības laiks (līzēšanas periods), līzinga maksājumi, pakalpojumi, kurus sniedz darījuma darbības laikā [2, 7 lpp.].

Klasiskajā līzinga darījumā parasti piedalās trīs dalībnieki: līzinga devējs, līzinga ņēmējs un līzinga objekta devējs.

Līzinga devēji saglabā līzējama objekta īpašumtiesības, bet līzinga ņēmēji iegūst īpašuma pagaidu lietošanas tiesības. Abu pušu tiesības var sadalīt šādi:

• Līzinga objekta juridiskais īpašnieks ir līzinga devējs;
• Līzinga objekta ekonomiskais īpašnieks ir līzinga ņēmējs.

Tādējādi līzinga ņēmējs maksā līzinga dēvējam noteiktu summu- līzinga maksājumu, kuru nosaka divpusējā  vienošanās, kas ir iekļauta līguma nosacījumos.

Pēc līguma termiņa beigām līzinga ņēmējs var:

• Par noteiktu cenu iegādāties darījuma objektu (īpašuma atlikusī vērtība);
• Uz iepriekšējiem vai izmainītiem noteikumiem pagarināt līzinga līgumu;
• Atdot objektu tā juridiskajam īpašniekam.

Līzinga darījums ne vienmēr ietver sevī  līzinga objekta pārdošanu. Tāpēc lietot svešvārdu vārdnīcas [3, 449. lpp.] latviskoto vārdu savienojumu izpirkuma noma nav ieteicams, jo šīs terminu savienojums pilnībā neatspoguļo līzinga darījumu patieso jēgu ne no ekonomiskā, ne no juridiskā viedokļa. Attēlā (1.1.) var redzēt kā atšķiras izpirkuma noma un līzings.

Finanšu līzings ir tikai tādā gadījumā, kad līzinga objekta vērtību bilancē ņem pats īpašnieks, t.i., līzinga dēvējs. Vienlaicīgi arī nevar noliegt izpirkuma nomas saistību ar finanšu līzingu, tas nozīme, ka izpirkuma noma arī ietilpst pētāmajā darījumā.

 

Operatīvais līzings

Finanšu līzings

 

Klasiskais līzings      Izpirkuma noma

 

Līzinga objektu uzskaitē       līzinga objekts līzinga

ņem līzinga devējs       ņēmēja bilancē

1. att. Līzinga un izpirkuma nomas atšķīrības [2, 10 lpp.]

 

Noma tiek uzskatīta kā finansiālā līzinga operācija tikai tad, ja tā atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1. Īpašumtiesības uz līzinga objektu pāriet līzinga ņēmējam darījuma līguma darbības beigās.
2. Līzinga ņēmējam ir tiesības iegādāties līzinga objektu par cenu, kura ir būtiski zemāka par tirgus cenu.
3. Līzinga līguma darbības termiņš nav mazāks par 75% no līzinga objekta (aktīva) ekonomiskā kalpošanas laika.

 

 

 

2. Līzinga veidu analīze

 

Līzingu var grupēt saistībā ar līguma esošajiem noteikumiem, taču ne vienmēr ir iespējams izdalīt līguma būtiskāko, svarīgāko un vajadzīgāko saturu, tādēļ vislabāk ir izmantot līzinga darījumu hierarhisko grupēšanas shēmu [2, 12 lpp.], kas ir bazēta uz šādām pazīmēm:

• Darījuma dalībnieku sastāvs;
• Līzinga dodamā īpašuma tips;
• Īpašuma tipa atmaksāšanas pakāpe;
• Nolietojuma noteikumi;
• Apkalpošanas apjoms;
• Darījuma veikšanas tirgus segments;
• Līzinga maksājumu saturs, saskaņā ar nodokļu un nolietojuma atvieglojumiem;
• Darījuma darbības termiņi.

Lielākā daļa speciālistu par līzinga pamatveidiem atzīst finanšu un operatīvo līzingu, starp kuriem ir principiālas atšķirības.

Latvijā līzinga devējas pamatā piedavā  trīs līzinga veidus- operatīvais jeb tekošā noma, finanšu (nomas attiecības, kas paredz izpirkuma tiesības) un pilna servisa līzings. Bieži izplatīts ir arī finanšu līzinga paveids- atgriezeniskais līzings jeb noma līdzekļu aizņēmuma veidā.

 

Operatīvais līzings

Operatīvais līzings  nozīmē, ka prece tiek nodota lietošanā līdz noteiktam termiņam, un šajā laikā būs jāapmaksā preces amortizācijas (nolietojuma) vērtība. Lielākoties tie ir 30- 40% no jauna auto vērtības. Pēc līzinga perioda beigām automašīna nepāriet klienta īpašumā. Beidzoties līguma periodam, klients var automašīnu izpirkt par tās atlikušo vērtību vai arī atdot to atpakaļ pārdevējam. Tā, piemēram, automašīnu līzinga firma var iznomāt vairākas reizes, tādēļ arī nomas maksājumi ir mazāki nekā finanšu līzinga gadījumā, jo nomnieks nenomaksā pilnu mašīnas vērtību, bet tikai tās nolietojuma daļu.

Kopumā operatīvā līzinga noteikumi ir izdevīgāki līzinga ņēmējam nevis līzinga devējam (sk. tab. 1.2.).

 

1.2. tabula 

Operatīva līzinga priekšrocības un trūkumi

Līzinga ņēmēja priekšrocības	Trūkumi
Iespēja pirms termiņa pārtraukt līgumu	Avansi
Iespēja ātri nomainīt līzinga objektu bez lielām izmaksām	Soda nauda
Izvēles iespēja izpirkt līzinga objektu perioda beigās vai nē
Zemāka nomas maksa

Avots: autora veidots pēc iegūtas informācijas, 2010.

 

Pirmkārt, ir iespēja pārtraukt nomas līgumu pirms termiņa, kas ļauj savlaicīgi izvairīties no morāli novecojušās iekārtas un nomainīt to ar modernāko un konkurētspējīgu iekārtu. Otrkārt, ja rodas nelabvēlīgie apstākļi nomnieks var ātri pārtraukt šo darbības veidu, ja pirms termiņa atgriež attiecīgo iekārtu īpašniekam, tādēļ būtiski saīsinot izmaksas, kas ir saistītas ar ražošanas likvidāciju vai reorganizāciju.

Operatīvā līzinga trūkumi ir šādi:

1. augstākā nomas maksa nekā pārējos līzinga veidos;
2. prasības maksāt avansus;
3. soda naudas maksāšana, ja pirms termiņa pārtrauc nomu;
4. pārējie noteikumi, kas vērsti uz īpašnieku uzņemto risku samazināšanu vai daļējo kompensēšanu [5].

Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuriem ir svarīgs pēc iespējas mazāks līzinga ikmēneša maksājums un arī tie, kuri vēlas braukt ar pēc iespējas jaunāku automašīnu. Līzinga termiņam beidzoties, automašīnu iespējams nodot atpakaļ pārdevējam un noformēt jaunu līzingu jaunākai automašīnai [6].

 

Finanšu līzings

Līzinga sabiedrība klienta uzdevumā iegādājas līzinga objektu- autotransportu, sadzīves tehniku, nekustamo īpašumu vai citu- un nodod to klienta lietošanā uz abpusēji saskaņotiem noteikumiem. Klients šo pirkumu var sākt lietot nekavējoties. Līdz ar pēdējā līzinga maksājuma veikšanu objekts pāriet klienta īpašumā. Latvijā lielākā daļa klientu izvēlas tieši finanšu līzingu un tādēļ ar vārdu "līzings" parasti tiek saprasta tieši šī līzinga forma [6].

Finanšu līzinga termiņš ir atkarīgs no līzinga ņēmēja maksātspējas. Tas nedrīkst būt lielāks par objekta izmantošanas ekonomisko termiņu. Starptautiskā prakse nosaka, ka finanšu līzinga līguma termiņam jāsastāda ne mazāk kā 75% no līzinga objekta (iznomājamās lietas) reālā kalpošanas laika.

Galvenās pazīmes, kas raksturo finanšu līzingu ir šādas:

• Līzinga devējs iegādājas līzinga objektu speciāli, lai nodotu to līzingā, nevis pašu izmantošanai;
• Objekta izvēlēšanas tiesības pieder līzinga ņēmējam;
• Līzinga objekta pārdevējs zin, ka šīs objekts tiek iegādāts speciāli līzingam, tāpēc īpašums nonāk tieši pie līzinga ņēmēja;
• Pretenzijas, kas ir vērstas uz līzinga objekta kvalitāti, komplektāciju un defektu labošanu noteiktajā laikā, līzinga ņēmējs virzā pie īpašuma pārdevēja;
• Nejaušas objekta bojāejas risks pāriet pie līzinga ņēmēja tikai tad, kad ir parakstīts akts par objekta nodošanu ekspluatācijā [12, 195.lpp.].

Pie finanšu līzinga objektiem pieskaitāms nekustamais īpašums (zemes, ēkas un būves), kā arī ražošanas iekārtas, autotransports, datori un biroju aprīkojums. Priekšroka tiek dota jaunām iekārtām, automobiļiem utt., morāli un fiziski novecojušās tehnikas iegādei līzinga kompānijas līdzekļus piešķir nelabprāt.

Galvenā atšķirība no operatīvā līzinga ir tā, ka līzinga termiņa beigās objekts nonāks klienta īpašumā un tiks pārreģistrēts uz klienta vārda. Finanšu līzings ir populārākais no līzinga veidiem. Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuri vēlas iegūt līzinga objektu savā īpašumā un lietot to ilgi. Salīdzinot ar operatīvo līzingu, par šo līzingu nāksies maksāt lielākus ikmēneša maksājumus [12, 201.lpp.].

 

Atgriezeniskais līzings

Atgriezeniskais līzings ir finanšu līzinga paveids. Šajā gadījumā līzinga objekta īpašnieks sākotnēji ir līzinga ņēmējs. Objekts tiek pārdots līzinga devējam, bet pēc tam atpirkts, veicot pakāpeniskus maksājumus. Tādā veidā iespējams iegūt reālu apgrozāmo līdzekļu papildinājumu. Tas ir arī izdevīgāk, nekā ieķīlāt objektu, jo šajā gadījumā notiek īpašumtiesību pāreja un tādējādi lielākas ir apgrozāmās summas.

Pircēji parasti ir komercbankas, investīcijas, apdrošināšanas vai līzinga kompānijas. Pēc būtības investors kreditē bijušo iekārtas īpašnieku, nodrošinot kredītu ar īpašuma tiesībām uz šo iekārtu. Šādas operācijas bieži vien veicamas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ar mērķi stabilizēt uzņēmumu finansiālo stāvokli.

Atgriezeniska līzinga gadījumā iegūst abas puses. Līzinga ņēmējs var veiksmīgi ar peļņu izmantot jaunas iekārtas. Viņu bilancē ir aktīvi un arī kredītoru parāds. Parastā kredīta gadījumā bilancē būtu tikai parāds. Līzinga devējs arī ir vinnējis – viņš par cenu, zemāko nekā tirgus vērtība, iegādājās jaunas iekārtas, kas nepieciešamas līzinga ņēmējam un kuras nomnieks izpērks pēc pilnas vērtības.

Starpība, kas ir starp iegādes un izpirkuma cenu ir līzinga dēvēja ienākumi, kuri nosakāmi kā diskonta procents. Atgriezeniska līzinga termiņš turpinās ne vienu vien gadu, bet taču parasti tas ir īsāks nekā finašu līzinga termiņš [6].

Atgriezeniska līzinga līgums pieprasa nosvērto pieeju un pēc būtības ir vairāk riskants, nekā banku kredīts. Šīs risks var būt kompensēts ar līdzekļu iegūšanas vienkāršību, nodokļu ekonomiju un ar to, ka tas ir vienkārši lētāks. Taču izvēlēties, kas ir svarīgāks- miers vai ekonomija, uzņēmumiem nāksies pašiem.

 

Pilna servisa līzings

Šajā gadījumā klients saņem lietošanā ne tikai līzinga objektu, bet izmanto vēl citas līzinga devēja piedāvātās priekšrocības. Līzinga devējs klienta vietā veic obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, KASKO apdrošināšanu, vadītāja un pasažieru apdrošināšanu, automašīnas reģistrēšanu CSDD, sedz ikgadējās transporta līdzekļa nodevas un tehniskās apskates izmaksas, regulāri rūpējas par spēkrata apkopi visa perioda laikā, nodrošina automašīnas transportēšanu uz/no servisiem, nodrošina transportlīdzekli ar ziemas riepu komplektu. Izmaksas, kas rodas, izmantojot papildus atrunātos pakalpojumus, klients apmaksā pakāpeniski, tās tiek pievienotas ikmēneša līzinga maksājumam. Kaut arī pilna servisa līzinga mēneša maksājums ir lielāks par finanšu un operatīvā līzinga maksājumiem, tas piedāvā virkni ērtību [8].

• Precīzi plānoti automašīnas uzturēšanas ikmēneša izdevumi, tai skaitā mainīgie izdevumi noteiktā laika periodā;
• Fiksēta attiecīgā pakalpojuma cena, kas ir nemainīga pat inflācijas apstākļos;
• Droša un kvalitatīva automašīna ar garantiju;
• Vienmēr savlaicīgi apdrošināta automašīna;
• Apdrošināšanas atlīdzības saņemšana maksimāli īsā termiņā;
• Aiztaupīts laiks un raizes par riepu maiņu;
• Tehnisko apskašu un tehnisko apkopju veikšana noteiktajos termiņos;
• Palīdzība apdrošināšanas gadījumu risināšanā.

Latvijas tirgū kopš 2005. gada darbojas SIA Pilna Servisa Līzings un piedāvā pilna servisa līzinga pakalpojumu kopumu [8]. Šobrīd pakalpojumus izmanto valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un privātpersonas – kopskaitā ta apkalpo vairāk nekā 800 automašīnas. Šī uzņēmuma pamatmērķis – izprast klienta vajadzības un nodrošināt korporatīvu apkalpošanas stilu, ņemot vērā katra uzņēmuma nozares specifiku.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Līzinga darījumu vēsture un attīstība pasaulē un Latvijā
1. Līzinga attīstības tendences pasaulē

 

Šī nodaļa veltīta līzinga darījumu attīstības vēsturei pasaulē un Latvijā. Pasaule līzingu izmanto jau no seniem laikiem, bet Latvijai šīs finansējuma veids ir diezgan jauns. Galvena uzmanība otrajā nodaļā tiek pievērsta tieši Latvijas līzinga vēsturei, attīstībai un perspektīvām.

Uzlabojoties valsts ekonomiskajam stāvoklim un pieaugot cilvēku maksātspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielāku popularitāti. Šobrīd ir vērojamas pozitīvas attīstības tendences pasaules līzinga tirgū.

Jau pirms mūsu ēras senajā Šūmera valstī izmantoja līzingu, kurā  pamatideja bija īpašuma izmantošana, kas nav lietotāja īpašumā.

Uzskata, ka vārdu līzings sāka lietot pagājušajā gadsimta, kad 1877. gadā telefonu kompānija Bell pieņema lēmumu iznomāt telefonus, nevis tos pārdot [2, 14lpp.].

Pirmas līzinga sabiedrības izveidošana deva galveno impulsu līzinga attīstībai. To dibināja 1952. gadā Sanfrancisko amerikāņu kompānija United States Leasing Corporation. Tādēļ ASV kļuva par dzimteni jaunajam uzņēmējdarbības veidam [2, 15lpp.]. Mūsdienās par lielāko amerikāņu līzinga kompāniju var nosaukt Bank Amerilease Group, Considar Corp.

Lielu ieguldījumu līzinga regulēšanā ir devusi starptautiskā līzinga asociācija LEASEUROPE, kura ar aptaujas anketām pēta līzinga attīstību katras dalībvalsts kopējā ekonomikā. Tā apvieno 1200 sabiedrības no 25 Eiropas valstīm.

INTERNET tīklā var redzēt līzinga darījumu attīstības vērienīgumu. Šobrīd tīkla ietvaros ir piedavātas vairāk nekā 400 000 dažādu ar līzinigu saistītu adrešu.

Rietumeiropas tirgū pirmās līzinga kompānijas tika reģistrētas 50.- 60. gados. Līzinga strauju attīstību traucēja to statusa nenoteiktība.

Neapšaubāma nozīme līzinga uzņēmējdarbības analīzē un prognozēšanā  piemit līzinga darījumu tirgus struktūrai. Rietumu valstis velta tai īpašu nozīmi. Piemēram, LEASEUROPE pastāvīgi uzkrāj, sistematizē  un publicē šādu informāciju. Par piemēru var ņemt līzinga objektu struktūru Eiropas valstīs, %. tabulā (2.1.) var redzet kā procentuāli izmainījās līzinga objektu īpatsvars 2002. un 2009. gadā.

 

 

 

 

 

 

2.1. tabula

Līzinga objektu struktūra Eiropā, % [9]

Objektu nosaukumi	2002	2009
Rūpniecības iekārtas un mašīnas	25	22
Datori	11	7
Kravas automašīnas	19	20
Vieglās automašīnas	32,9	38
Lidmašīnas, kūģi, vagoni	3,6	8
Pārējie	7,7	6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

No apkopotā  redzams, ka lielāku līzinga objektu daļu sastāda kustamais īpašums. Gan no kopēja īpatsvara, gan augšanas tempa līderis ir vieglo automobiļu līzings. Tas pieauga no 32,9% līdz 38%. Tam nepiemit gadījuma raksturs, jo šajos gados attīstījās starptautiskais tūrisms un pieauga dažādās darbības sfērās strādājošo darījumu braucieni. Līzinga darījumu īpatsvars rūpniecībā samazinājās no 25% līdz 22%. Tomēr šī nozare joprojām paliek kā viena no lielākajām līzinga pakalpojumu patērētājām.

Šobrīd starptautiskais līzings vēl nav ieņēmis galveno vietu līzinga operācijās. Ta īpatsvars ir tikai 15...17% kopēja pasaules līzinga darījumu tirgū. Mūsdienās pasaules līzinga tirgus pamatdaļa atrodas trīsstūrī ASV- Rietumeiropa- Japāna.

Izpētot līzinga darījumu vēsturi un attīstību pasaulē var teikt, ka:

1. Strauju attīstību veicina atvieglojumu piešķiršana un noteiktu tiesisko aktu pieņemšana.
2. Stabili finansu institūti un noformējusies finansu un valūtas sistēma sekmē līzinga darījumu tirgus attīstību.

 

 

2. Līzinga tirgus vēsture Latvijā

 

Latvijā  līzinga darījumu tirgus veidošanos var sagrupēt trīs periodos, no kurim divi jau ir pagājuši.

Pirmais periods sākās pagajušajā gadsimta 80. un 90. gados. Tolaik līzinga kompānijas vieta darbojās struktūrvienība Gossnab. 1992. gads ir uzskatams par līzinga dzimšanas gadu Latvijā, kad tika dibināta pirmā līzinga darījumu firma Agrolīzings. Šo firmu izveidoja ar mērķi palīdzēt latviešu lauksaimniekiem, lai viņi varētu iegūt lietošanā dārgo ārvalstu tehniku, piemēram, kombainus, traktorus u.c. iekārtas [2, 35 lpp.].

Labi strādāja arī vēl viena jauna firma DVC, kura bija izvēlējusies lauksaimniecības tehnikas, datoru un citas biznesa tehnikas investēšanu izmantojot līzinga darījumus. Firma tika dibināta 1992. gadā.

Pirmais līzinga darījumu posms Latvijā ir raksturīgs ar informācija trūkumu. Šajā periodā parādījās pirmie zinātniskie raksti par līzingu.

Otrais periods ir 1993. gada beigas un 1994. gada sākums, kad līzingā drošāk sāka darboties bankas. Salīdzinot ar līzinga uzņēmumiem, bankām ir priekšrocības, jo tas jau ir nostabilizējušas. Tolaik banku struktūrā bija nepieciešams tikai izveidot speciālu nodaļu, kuras sastāvā darbotos līzinga operāciju zinošie darbinieki [2, 36 lpp.].

Lielu aktivitāti bija izvērsusi Baltijas Tranzītu banka (BTB), kura 1994. gadā kļuva par Latvijas Nacionālās līzinga devēju asociācijas dibinātāju. Tā apvienoja Rīgas Komercbankas, Unibankas, Parekss bankas un citu juridisko un fizisko personu pārstāvjus. Ar līzinga darījumiem nodarbojās arī Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB), kura vēlējās līzinga būtību izveidot atšķirīgi no klasiskajām līzinga operācijām.

Pavisam apskatāmajā laika posma līzinga operācijās piedalījās 15 Latvijas bankas.

Trešais periods sākās, kad Latvijas Nacionālā līzinga devēju asociācija (LNLDA) kļuva par asociācijas LEASEUROPE korespondētājlocekli 1995. gadā.  Šajā gadā novembrī notika otrais starptautiskais LEASEUROPE un LNLDA organizētais seminārs ar mērķi apmacīt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas u.c. valstis ar līzinga saistītiem teorētiskiem un prakstiskiem jautājumiem [2, 38 lpp.].

2000.gada 17.oktobrī tika dibināta sabiedriska organizācija Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA), kurā apvienojās pašmāju lielākās līzinga sabiedrības Hanza Līzings, Unilīzings, Nordea Finance Latvia un Optiva līzings. LLDA veido regulārus statistikas apkopojumus par līzinga devēju darbības rādītājiem Latvijā, veicot analīzi, izdarot secinājumus par līzinga tirgus tendencēm kopumā un atsevišķi, kā arī rūpējas par tās pieejamību Latvijas sabiedrībai.

Kopumā  trešais periods ir raksturīgs ar strauju banku aktivizēšanos līzinga darījumos. Pašlaik bankām ir raksturīgi dibināt pie bankām strādājošas līzinga firmas.

 

 

 

 

 

3. Līzinga darījumu attīstība Latvijas ekonomikā

 

Mūsdienās Latvijā līzings savā attīstības procesā ir iegājis jaunā fāzē, ir pieaugusi interese gan no banku, gan no uzņēmēju puses. Līzinga noteikumi ir pievilcīgi arī maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem sadzīves un citu priekšmetu iegādē. 

Attēlā (2.1.) var redzēt Latvijas līzinga kompāniju līzinga un faktoringa portfeļu sadalījumu 2009. gadā.

 

Avots: autora veidots pēc statistiskiem datiem, 2009.

2.2. att. Latvijas līzinga kompāniju līzinga un faktoringa portfeļu sadalījums 2008. gadā

 

Ar līzingu Latvijā nodarbojas daudzas līzinga kompānijas. Lielākās no tām ir:

1. SIA „Swedbank Līzings” kā Hansa Capital (2001.gada beigās juridiski par mātes uzņēmumu kļūst Swedbank) meitas uzņēmums tika dibināts 1994.gada un ir vecākā līzinga sabiedrība Latvijā. Swedbank Līzings jau kā uzņēmums ir Latvijas līzinga un faktoringa tirgus līderis, aizņemot 40% no kopējā līzinga un faktoringa tirgus. 
2. SIA „SEB Līzings” tika dibināts 1997.gada sākumā, un šī uzņēmuma īpašniece ir Latvijas SEB Banka. Togad Latvijā tika dibinātas ļoti daudzas līzinga sabiedrības, taču, neraugoties uz sīvo konkurenci, SEB Līzings līdz šim brīdim ir spējis apliecināt strauju izaugsmi, piecu gadu darbības laikā kļūstot par otro lielāko Latvijas līzinga un faktoringa devēju ar 20,8% lielu tirgus daļu. 
3. SIA „DnB NORD Līzings” ir DnB NORD Bankas meitas uzņēmums, kas kopš 2004. gada veiksmīgi darbojas Latvijas līzinga tirgū un ieņem pārliecinošu vietu Latvijas līzinga kompāniju trijniekā. SIA DnB NORD Līzings  gan fiziskām, gan juridiskām personām piedāvā visus nepieciešamos līzinga produktus un pakalpojumusun aizņem 14% Latvijas līzinga tirgū.
4. SIA “UniCredit Leasing” ir spēcīgākās finanšu institūcijas - UniCredit Grupas meitas uzņēmums. Šobrīd UniCredit Leasing darbojas 17 Eiropas valstīs. Tas specializējas transporta, iekārtu un nekustamā īpašuma finansēšanā. Kompānija piedāvā arī vairākus papildus pakalpojumus - apdrošināšanu, būvniecības procesa vadību, uzraudzību un uzņēmumu auto parka vadību. Šobrīd Latvijā tam ir 9% no līzinga un faktoringa tirgus.
5. SIA “Nordea Finance Latvia” ir Nordea grupas uzņēmumi Ziemeļeiropas un Baltijas valstu reģionā. Nordea Finance darbību uzsāka 1997. gadā un ir viena no straujāk augošajām līzinga kompānijām Latvijā, ieņemot 6,9% Latvijas līzinga un faktoringa tirgus.
6. SIA „Hipolīzings” ir Hipotēku bankas meitas uzņēmums, kas dibināts 2003.gada. Hipolīzings piedāvā daudzpusīgu līzinga pakalpojumu klāstu, turklāt, jau uzsākot savu darbību, ir plaši pieejams visā Latvijā. Taču tas ieņem priekšpēdējo vietu no lielākajām kompānijām ar 5%.
7. SIA „Parex līzings un faktorings” (PLF) ir Parex bankas meitas sabiedrība, kas kopā 2006. gada 1. marta Latvijas tirgū piedāvā pilnu līzinga pakalpojumus spektru. Patlaban PLF klientus apkalpo 46 augsti kvalificēti līzinga speciālisti, kas pieredzi guvuši vadošos amatos citās kompānijās. Taču šobrīd tas ieņem pēdējo vietu Latvijas līzinga tirgū ar 4% [10].

 

Attēlā (2.3.) var redzēt kopēja līzinga portfeļa sadalījumu pa gadiem, sākot no 2000. līdz 2009. gadam.

Avots: autora veidots pēc statistiskiem datiem, 2000- 2009.

2.3.att. Latvijas LLDA līzinga portfeļu salīdzinājums 2000-2009. gados

Līzinga darījumi kļūst arvien populārāki, nesot ienākumus līzinga devējiem un nodrošinot līzinga saņēmējus ar nepieciešamo mantu sava biznesa veikšanai vai sadzīves problēmu atrisināšanai. No 2000. gada, kad portfelis sasniedza 118 miljonu latu, sākas līzinga vienmērīgs pieaugums līdz 2004. gadam un tas sasniedza 343 837 250 milj. latu. 2005. gads piedzīvoja strauju kopēja līzinga portfeļu pieaugumu, tas palielinājās gandrīz divās reizēs no 343 līdz 620 milj. latu. Tolaik pakalpojumu pilnveidošana, jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, konkurences palielināšanās, kā arī klientu domāšanas veida maiņa turpināja virzīt līzinga tirgu uz augšu. Līdz 2004. gadam līzinga jomā pastāvēja daudzas neizmantotas iespējas, kuru īstenošana bija tikai laika jautājums. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija novērsa administratīvos šķēršļus līzinga izmantošanai, apgūstot ES fondus. No 2006. līdz 2008. gadam līzinga kopējais portfelis pārsniedza viena miljarda robežu, kas ir ļoti labs rādītājs. Milzīgu ieguldījumu tirgus attīstībā ir devusi LLDA sadarbība ar Komercbanku asociāciju. Tika panākta optimāla ES pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanas kārtība līzinga darījumiem. Izaugsme Latvijas līzinga tirgū turpinājās un, kā liecina asociācijas biedru portfeļu apjomi, kļūva arvien straujāka. Tas skaidrojams gan ar kopējo tirgus pozitīvo attīstību, gan ar patērētāju izpratni un līzinga pakalpojumu augošo popularitāti Latvijā- uzņēmumi arvien vairāk optimizē savas finanses, iegādājoties līzingā ražošanas iekārtas un komerctransportu. 2008. gadā portfelis sasniedza 1,656 miljardu latu, kas ir vairāk nekā par 90% jeb 1,138 miljardiem lielāks nekā 2000. gadā.

Taču pēdējie statistiskie dati no Latvijas Līzinga Devēju asociācijas (LLDA) rāda, ka līzinga portfelis 2009. gadā ir samazinājies par 29% jeb par 400 milj. latu, sasniedzot 1,256 miljardu latu apjomu.  Pašreiz gan privātpersonas, gan uzņēmumi cenšas ietaupīt un neveikt būtiskus pirkumus jeb ieguldījumus, līdz ar to 2009. gads nav tik ekonomiski spilgts. Nevar uzskatīt, ka iestājoties 2010. gadam, viss nokārtosies vienas dienas laikā – atgūšanās pēc ekonomikas lejupslīdes notiks pakāpeniski, bez straujiem lēcieniem [6].

Latvijā arvien plašāk izmanto līzingu kā finansējumu ražošanas iekārtu, tehnikas un komerctransporta iegādei, nevis tikai kā finansējumu jaunām automašīnām. Kopējo darījumu sadalījumu 2009. gadā pēc aktīvu veidiem (sk. 2.3. att.).

 

Avots: autora veidots pēc statistiskiem datiem, 2009.

2.4.att. Līzinga portfeļa sadalījums pēc aktīvu veida 2009. gadā

 

2009. gadā tika slēgti darījumi par 1,656 miljardu latu un no tiem lielāko daļu sastāda autolīzings ar 46% no kopēja līzinga darījumu portfeļa. To neapšaubāmi veicinā pārdoto jauno automašīnu pieaugums. Auto nozares straujā attīstība viennozīmīgi vērtējama pozitīvi, jo mūsu valsts autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā un tas rada augstākus riskus gan pašiem satiksmes dalībniekiem, gan apkārtējai videi. Sadarbībā ar auto dīleriem līzinga kompānijas veido pievilcīgus noteikumus jauno auto iegādei, ko plaši izmanto iedzīvotāji un uzņēmumi. Taču, salīdzinot autolīzinga statistiku ar iepriekšējiem gadiem var teikt, ka auto tirgotāju pārdošanas apjomi samazinās, un attiecīgi samazinās arī līzinga apjomi, jo šīs lietas ir cieši saistītas.

Ar 32% jeb 220,240 milj. latu un 22% jeb 155,117 milj. latu attiecīgi seko iekārtu un komerctransporta līzings. Pēdēja vieta ir nekustāmā īpašuma līzings ar 2,338 milj. latu jeb 0%. Ievērojot vispārējo nekustamā īpašuma kreditēšanas attīstību Latvijā, šāds mazs rādītājs varētu tikt skaidrots ar to atsevišķo produktu grupu optimizāciju līzinga kompāniju sadarbībā ar mātes bankām.

Līzinga biznesa attīstība un tā mērogu paplašināšana ir iespējama, līzinga kompānijām konkurējot un cīnoties par klientūru, veicinot sadarbības ar jauniem ieinteresētiem uzņēmumiem, finanšu- un kredītiestādēm. Šādā kopsadarbības gadījumā lielo efektivitāti var panākt ar reklāmu, tirgus pētniecību, dokumentu aprites organizāciju, papildu naudas līdzekļu apkopošanu.

No iepriekš izklāstītās nodaļas var secināt, ka Latvijā līzings tomēr vēl nav kļuvis par tā saucamo tradicionālo darījumu un atpaliek no potenciālajām iespējām. Līzinga kompānijām, kurām nav atbalsts no mātes bankām, visticamāk, iet ļoti grūti. Nesen medijos parādījās ziņas [4], ka vairākas kompānijas, kam kreditēšana nav pamatnodarbošanās, ir vai nu pārdevušas/pārdod savus līzinga biznesus, vai nu no līzingu došanas un patēriņa finansēšanas ir atteikušās. Tomēr Latvijā visas lielākās līzinga kompānijas ir saistītas ar bankām un tām ir pietiekošā piekļuve naudas resursiem, kas ir līzinga kompāniju darbības pamatā. Attiecīgi nav prognozējama ne ievērojama līzinga kompāniju konsolidācija, ne jo vairāk kāda ievērojama spēlētāja aiziešana no tirgus. Līzinga portfeļu samazinājums gan ir prognozējams, jo līzinga portfelis amortizējas salīdzinoši ātri: 4-5 gados, t.i. vidēji 20 %  gadā. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc jauniem darījumiem ir būtiski samazinājies, pastāv iespēja, ka nākamgad līzinga kompānijas nespēs izsniegt tik daudz jaunus darījumus, lai nosegtu amortizāciju, un kopējais līzinga portfelis samazināsies. Ar to arī apstiprinās autora izvirzīta hipotēze. Līdzīgas tendences var sagaidīt arī Latvijas kolēģus (līzinga kompānijas) citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Dānijā, Spānijā, Itālijā.

Prognozisti uzskata, ka kopējā līzinga tirgū, kas pērn piedzīvoja 29% portfeļa kritumu, sasniedzot 1,256 miljardu latu apjomu, jauno darījumu apjoms 2010. gadā vairs nesaruks, jo ir skaidrs, ka pērn līzinga tirgū tika sasniegts zemākais punkts. Tiesa,  līdz rudenim tas varētu saglabāties 2009. gada līmenī, bet pēc tam līdz ar prognozēto ekonomikas pieaugumu uzrādīt nelielu kāpumu. Speciālisti gan prognozē, ka pieaugums gaidāms vien industriālās tehnikas līzinga tirgū, jo auto līzinga tirgus arī šogad turpinās stagnēt. Pēc līzinga kompāniju teiktā, šogad ātrāk nekā līzinga tirgus pieaugumu uzrādīs faktoringa tirgus [11].