Mārketinga pielietojums uzņēmuma SIA ”Akvaparks” stratēģiskajā plānošanā

RĒZEKNES AUGSTSKOLA

EKONOMIKAS FAKULTĀTE

EKONOMIKAS UN VADĪBAS KATEDRA 
 
 
 
 

STUDIJU DARBS TIRGZINĪBĀ

Mārketinga pielietojums uzņēmuma SIA ”Akvaparks”  stratēģiskajā plānošanā 
 
 
 
 

Autors         Pilna laika otrā līmeņa            profesionālās augstākās            izglītības bakalaura             studiju programmas             „ Uzņēmējdarbība”              (Mārketinga sektora vadītāja            specializācija)

                                                      3. kursa studente

                              ___________________  IVETA GUTĀNE

                              _(paraksts)    Stud. apl. Nr. IG08210 

Zinātniskā vadītāja        ___________________  M.soc.sc., lektore Daina Znotiņa

                              _(paraksts) 
 
 
 
 
 
 
 
 

Rēzekne

2011

     Saturs

   Anotācija            3

   Anotācija angļu valodā          4

   Ievads            5

1. Uzņēmuma stratēģiskās plānošanas teorētiskie aspekti      6

1. Stratēģiskās plānošanas procesa raksturojums     7
2. Mārketinga loma stratēģiskajā plānošanā      11
2. SIA „Akvaparks” darbības raksturojums        16
3. Mārketinga pielietojuma izpēte SIA “Akvaparks” stratēģiskajā plānošanā   18
1. SIA „Akvaparks” produktu raksturojums       19
2. SIA „Akvaparks” pakalpojumu cenas       21
3. Produktu virzīšana tūrisma tirgū         23
4. Pasākumu plāns vasaras zonas atklāšanas svētkos „Vasara sākas Līvu Akvaparkā” 25
4. Pasākumi mārketinga pielietojuma efektīvākai izmantošanai SIA „Akvaparks” stratēģiskajā plānošanā            28
1. Ūdens atrakciju parku piedāvājums Latvijā       28
2. Marketinga pasākumu plāna saturs        30
3. Mārketinga stratēģiskās darbības         32
4. Galvenie veicamie uzdevumi SIA “Akvaparks”      34
5. Informācija un reklāma klientiem        37
6. SIA „Akvaparks” mārketinga SVID analīze      38

Secinājumi un priekšlikumi         41

Izmantotās literatūras un avotu saraksts        43 
 
 
 
 
 
 

     Anotācija

     Studiju darbā autore pēta mārketinga pielietojumu uzņēmuma SIA „Akvaparks” stratēģiskajā plānošanā. Darbā tika izpētīti stratēģiskās plānošanas aspekti, mārketinga loma stratēģiskajā plānošanā, uzņēmuma SIA „Akvaparks” mārketinga pielietojums. Analizēta uzņēmuma iekšējā un ārējā vide, atrakciju parka piedāvājums Latvijā, masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai sasniegtu vēlamo mērķtirgu, mārketinga darbības.

     Studiju darba pētījuma rezultāti apkopoti secinājumos un priekšlikumos.

     Pētījuma periods – 2004. – 2011. gads

     Studiju darba apjoms – 44 lapas. Tas sastāv no 4 nodaļām un 12 apakšnodaļām, kurās ietvertas 4 tabulas, 2 attēli.

      Darbā  izmantoti 23 bibliogrāfiskie avoti. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

     Anotācija angļu valodā

     Study the author explores the use of marketing company "Water Park" strategic planning. The paper was researched aspects of strategic planning, marketing, strategic planning role, the company SIA "Water Park" marketing uses. Analyzes the company's internal and external environment, amusement parks Latvian, mass media to reach your desired target market, marketing activities.

     Study summarizes the results of the study conclusions and recommendations.

     The study period - 2004. - 2011th year's volume of work - 44 pages.

     It consists of 4 sections and 12 subsections, which include 4 tables, 2 figures.

     The paper used in 23 bibliographic sources. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

     Ievads

     Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, tam jādomā par savu vietu tirgū, par to kā, palielināt tirgus daļu, kā piesaistīt aizvien jaunus klientus, ka panākt, lai uzņēmumam būtu arvien lielāki ieņēmumi un kā kļūt par līderi savā nozarē.

     Studiju darba tēma ir aktuāla, jo ikvienam uzņēmumam ir jāveido sava stratēģija un jāpievērš liela nozīme tam, lai šo stratēģiju pēc tam varētu īstenot, pielietojot mārketinga elementus.

     Studiju darba mērķis ir izpētīt stratēģiskās plānošanas aspektus un izstrādāt uzņēmuma SIA „Akvaparks” efektīvus mārketinga pasākumus stratēģiskajā plānošanā.

     Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir noteikti šādi risināmie uzdevumi:

1. Pamatojoties uz literatūru, izpētīt mārketinga lomu stratēģiskajā plānošanā;
2. Izpētīt SIA „Akvaparks” iekšējo un ārējo vidi, kura tieši vai netieši var ietekmēt uzņēmuma darbību;
3. Izpētīt SIA „Akvaparks” mārketinga pielietojumu stratēģiskajā plānošanā;
4. Izstrādāt pasākumu plānu uzņēmuma mārketinga efektīvākai izmantošanai stratēģiskajā plānošanā.

      Studiju darba pētījumu priekšmets ir SIA „Akvaparks”, kas piedāvā saviem klientiem ūdens atrakcijas un izklaides, kā arī neaizmirstamu atpūtu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

      Studiju darba pētījuma objekts ir uzņēmums SIA „Akvaparks”.

      Studiju darba pētījuma bāze ir Latvijas Republika.

      Studiju darbā tiek pielietotas šādas pētīšanas metodes: monogrāfiskā jeb aprakstošā, analīzes un mārketinga metodes.

      Informācijas avoti studiju darbā ir gan dažādas mācību grāmatas, nepublicētie materiāli un interneta resursi. 
 

     1. Uzņēmuma stratēģiskās plānošanas teorētiskie aspekti

     Stratēģija – ir ilgtermiņa programma, kuru izstrādā, nosakot misiju, galvenos mērķus, izvērtējot iespējamos ietekmes faktorus, apzinot resursus un metodes. Stratēģijas izstrādes procesā, balstoties uz misiju un mērķiem, veic analīzi, stratēģijas plānošanu un tālāk nodrošina stratēģijas vadību – izvēlas taktiku.¹

     Stratēģijas plānošana ir process, kurā tiek izstrādāta iespējamā rīcība un tiek gūtas atbildes uz to, kā virzīties tālāk, kāda būs nozares nākotne. Tālākā gaitā stratēģijas analīze palīdz konkretizēt mērķus. Turpmākās virzības iespējas nosaka vairākas pamatprasības, kuras:

• palīdz noteikt esošo stāvokli un nākotni;
• nosaka nozares saistību ar ārējo vidi;
• parāda nozares iekšējo strukturālo un funkcionālo elementu saistību;
• nosaka nozares pašreizējo funkcionēšanu.²

      Stratēģijas analīze un tai sekojošā plānošana apstiprina izvirzīto mērķu atbilstību, izvēlēto plānu un pasākumu kompleksa varianta optimumu. R Smits izvirza četrus plānošanas nepieciešamības iemeslus:

1. Ieviest nodomu (ieceru) skaidrību. Ja organizācija cenšas paplašināt panākumu sasniegšanas iespējas, tad tai jābūt skaidrai savas attīstības virzībai, jāvadās pēc konkrētiem uzdevumiem un prioritātēm;

2. Saskaņot nodomus. Organizācijai jākoordinē visu struktūru virzība uz vienu mērķu sistēmu. Skaidri formulēta stratēģija, kas iekļauj vispārpieņemtās vērtības, sekmē korporatīvo pieeju. Tomēr organizācijas stratēģija pati par sevi vēl nav pietiekama. Sekmīgu plānu īstenošanu ietekmē efektīva komunikāciju sistēma un visu organizācijas darbinieku augsta līdzdalības pakāpe;

3. Piedalīties nodomu īstenošanā. Pat skaidri formulēta un līdz katram darbiniekam novadīta stratēģija vēl nenozīmē tās ietekmes esamību, ja darbinieki neatbalsta tās nodomus. Vadībai jānovērtē, vai organizācijai stratēģijas īstenošanai ir visi nepieciešamie finanšu, personāla un citi resursi; 

4. Pieņemt operatīvu lēmumu par struktūras izveidi. Lai arī stratēģija virzīta uz ilgtermiņa attīstību, organizācijai nepieciešami īstermiņa rīcības plāni. Gadījumā, kad pamatkoncepcijas un ģenerālie plāni nekalpo par pamatu vadības darbībai un to kontrolei, tiem nav jēgas.³

     Stratēģijas izstrāde ir viena no galvenajām un arī sarežģītākajām politikas funkcijām. Tomēr tā vēl nenodrošina panākumus. Analīzes un izstrādāšanas rezultātā izveidotā stratēģija efektīvi jāvada un paveiktais darbs jāizvērtē, lai gūtu turpmākos panākumus. Tādejādi stratēģija sastāv no plānotās rīcības un nepieciešamajiem pilnveidojumiem – iepriekš neplānotas rīcības. Ņemot vērā ārējos un iekšējos faktorus, katrai nozarei vai uzņēmumam jāizvēlas savu attīstības ceļu, proti, jānosaka savu stratēģiju un taktiku.

     Stratēģijas vadība – turpmākās virzības nodrošināšana, paredzot izmaiņas un izvēloties priekšnosacījumiem atbilstošu taktiku, procedūras un noteikumus.⁴

     Stratēģijas vadību var īstenot, ja tiek ievērotas atsevišķās pamatprasības:

• nodrošināt stratēģijas mērķiem atbilstošu organizatorisko struktūru;
• nodrošināt, lai mērķu sasniegšana ir reāla un tiem nav vispārīgs raksturs;
• panākt, ka mērķi ir arī politiķu un vadības mērķi, kuri atbild par to sasniegšanu.⁵

     Lai darbotos sekmīgi un ilglaicīgi, stratēģijai jāattīstās atbilstoši videi, kurā nozare funkcionē.

     Nozares ārējās un iekšējās vides izvērtēšanai var tikt izmantota Portera spēku (faktoru) analīze

     Izšķir 3 līmeņu stratēģijas:

• biznesa līmeņa stratēģija;
• korporatīvā stratēģija;
• funkcionālā stratēģija. ⁶

     Lielākajā  daļa mūsdienu organizāciju ir gan funkcionālie vadītāji, gan vispārējie vadītāji. Vispārējie vadītāji ir atbildīgi par visas organizācijas vai lielas tās daļas darbību. Turpretim funkcionālie vadītāji atbild par specifiskām organizācijas funkcijām, piemēram, ražošanu, pārdošanu, uzskaiti u.c.

     1.1. Stratēģiskās plānošanas procesa raksturojums

     Tipiskā daudznozaru uzņēmumā pastāv trīs galvenie vadības līmeņi: korporatīvais līmenis, biznesa līmenis un funkcionālais līmenis. Šie līmeņi tika attēloti 1.1. attēlā.  Vispārējie vadītāji ir atrodami pirmajos divos no šiem līmeņiem, bet viņu stratēģiskās lomas atšķiras atkarībā no atbildības pakāpes. Funkcionālajiem vadītājiem arī ir zināma stratēģiskā loma.

     1.1. attēls Stratēģiskās vadības līmeņi⁷

     Korporatīvais līmenis

     Šis līmenis sastāv no izpilddirektora (CEO-chief executive officer), citiem vecākajiem vadītājiem, direktoru padomes un korporatīvā personāla. Šie cilvēki organizācijā atrodas lēmumu pieņemšanas augstākajā līmenī. Izpilddirektors pārrauga stratēģiju attīstību visā organizācijā. Viņa pienākumi ietver organizācijas misijas un mērķu definēšanu, stratēģiju formulēšanu un īstenošanu, resursu izvietošanu dažādās darbības sfērās un arī darbinieku vadīšanu. Korporatīvā līmeņa vispārējie vadītāji, īpaši izpilddirektors, tiek uzskatīti par akcionāru labklājības sargiem. Viņi ir atbildīgi par to, lai organizācijas īstenotās korporatīvās stratēģijas atbilstu akcionāru interesēm.

     Biznesa līmenis

     Šis līmenis sastāv no atsevišķo stratēģisko biznesa vienību jeb nodaļu vadītājiem un tiem pakļautā personāla. Galvenie stratēģiskie vadītāji biznesa līmenī ir nodaļu vadītāji. Viņu stratēģiskais uzdevums ir realizēt vispārējos norādījumus par darbības virzienu un mērķi, kas saņemti no korporatīvā līmeņa, izmantojot savu vienību konkrētās un saprotamās stratēģijas.

     Funkcionālais līmenis

     Šī līmeņa vadītāji ir atbildīgi par specifiskām uzņēmuma darbības funkcijām. Viņu pienākums nav saskatīt organizācijas kopainu, tomēr viņiem ir liela stratēģiska loma. Šo vadītāju pienākumos ietilpst funkcionālo stratēģiju izveide ražošanā, mārketingā utt., kas palīdzētu īstenot biznesa un korporatīvā līmeņa vispārējo vadītāju izvirzītos stratēģiskos mērķus. Funkcionālie vadītāji nodrošina arī lielāko daļu informācijas, kas ļauj biznesa un korporatīvā līmeņa vadītājiem formulēt reālas un sasniedzamas stratēģijas. Tā kā viņi ir tuvāk pircējiem nekā lielākā daļa vispārējo vadītāju, funkcionālajiem vadītājiem var pašiem rasties svarīgas stratēģiskas idejas, kas vēlāk var kļūt par pamatu galvenajām organizācijas stratēģijām.⁸ Atbilstoši jau apskatītajiem līmeņiem korporatīvā līmeņa stratēģijas pamatuzdevums ir identificēt biznesa nozares, kurās kompānija darbosies, lai vairotu tās peļņu ilgtermiņā.

     1.līmenis - daudzas firmas sāk darboties vienā nozarē ģeogrāfiski noteiktā teritorijā

     2.līmenis – uzņēmuma ģeogrāfiskā ekspansija;

     3.līmenis – vertikālā integrācija;

     4.līmenis – palielinoties izaugsmei, var izdarīt 2 izvēles – atņemt konkurentiem tirgus daļu, vai arī fokusēties uz diversifikāciju.

     Biznesa līmeņa stratēģija nosaka klientu vajadzības, produktu diferenciāciju, tirgus segmentāciju un uzņēmuma atšķirīgās kompetences.

     Funkcionālā  stratēģija – konkurējošās priekšrocības veidošana, kas sniedz:

• pārāku efektivitāti;
• pārāku kvalitāti;
• sasniedzot pārākas inovācijas;
• sasniedzot pārāku klientu lojalitāti un atsaucību.⁹

      Līdz ar to stratēģijas analīzē jāveic organizācijas iekšējās uzbūves elementu stāvokļa apzināšana, ārējo mikrofaktoru un makrofaktoru ietekmes izvērtēšanā.

     Organizācijai pirmsanalīzes periodā jāapzina iecerētie stratēģijas līmeņi. Ja organizācija ir diversifikācijas tipa, proti, tās darbība saistīta ar vairākām nozarēm, tad izstrādā korporatīvo stratēģiju, kas attiecas uz visu organizācijas kopumu.

     Lietišķā  stratēģija koncentrēta uz kādu atsevišķu, specifisku sfēras darbību un tās būtība ir virzīta uz to, lai iekarotu tirgū ilgtermiņa konkurētspējīgu pozīciju.

     Funkcionālai stratēģijai jānodrošina atsevišķas struktūrvienības vai funkcionālās virzības attīstība, piemēram, mārketinga nodaļas, kuras mērķis ir izstrādāt tirgus iekarošanas plānu.

     Visbeidzot, operatīvā stratēģija, kas nosaka, kā vadīt organizācijai nozīmīgus iecirkņus - sagādes, reklāmas, loģistikas utt. A. Tompsons un A. Striklends šo stratēģijas izstrādes procesu nodēvējuši par stratēģijas piramīdas izveidi. Būtiskākais ir tas, ka, sākot no augšējā līmeņa un beidzot ar zemāko  līmeni, katrs izstrādā savu stratēģiju un visu līmeņu stratēģijas apvieno vienotā organizācijas stratēģijas sistēmā.

     Stratēģiju un tālākā procesā izstrādāto mērķu savietošana un harmonizācija ir grūta un nogurdinoša, tā notiek daudzkārtējās sanāksmēs un saskaņošanas reizēs, jo katra līmeņa un struktūras vadība izvirza savas prioritātes. Nozīmīga ir augstākā līmeņa konkrēta un kvalitatīva stratēģija, kas balstās uz organizācijas misiju un noteiktiem mērķiem, un to, kā augstākā vadība kontrolē zemāko līmeņu stratēģijas izstrādi.

     Analizējot procesu kā sistēmu, jāievēro sistēmanalīzes pamatnostādnes:

• lēmuma pieņemšanas process sākas ar mērķu formulēšanu un informācijas ieguvi;
• problēmas jāsaskata kopumā, vienlaikus apzinot katra atsevišķa lēmuma iespējamās sekas;
• mērķu sasniegšanai jāizvēlas vairākas alternatīvas;
• jānovērš pretrunas starp jebkuriem apakšsistēmas mērķiem un kopīgas sistēmas mērķiem;
• analizējot jāvirzās no abstraktā uz konkrēto, izmantojot intuitīvo un loģisko metožu vienotību.¹⁰

     1.2. Mārketinga loma stratēģiskajā plānošanā

     Mārketinga stratēģija kopumā ir rīks tūrisma uzņēmuma izaugsmei un panākumiem, taču trūkumi un kļūdas tajā var radīt problēmas visam tūrisma uzņēmuma darbības un perspektīvās attīstības procesam. Mārketinga stratēģijas izvēle ir svarīga arī tad, kad jāanalizē, kādā konkurences situācijā atrodas tūrisma uzņēmums. Jo labāks un kvalitatīvāks būs tūrisma uzņēmuma piedāvājums, kas atbildīs klientu vēlmēm un vajadzībām, jo lielākas priekšrocības šim uzņēmumam būs salīdzinājumā ar konkurentiem. Tāpēc nepieciešams izprast mārketinga pamatjēdzienu un būtību.

     Kā  redzams 1.2. attēlā, lai sasniegtu mārketinga mērķus, ir nepieciešama stratēģija, kura ietver dažādu mārketinga pasākumu kompleksu. Nosaukums „komplekss” atgādina, ka ir jāievēro pareizais līdzsvars starp dažādiem mārketinga elementiem. Piemēram, ja jauns produkts netiek pieprasīts, tad vajadzētu mainīt produktu, piedāvāt to atbilstošu klientu vajadzībām, radīt to tādu, kādu vēlas to redzēt klienti vai uzlabot kvalitāti, nevis, piemēram, pazemināt cenu. Nopietnākos mārketinga vadības lēmumus var iedalīt sekojošās kategorijās:

1. produkts: definē uzņēmuma piedāvājuma raksturīgākās iezīmes, lai tās atbilstu klientu vajadzībām;
2. cena: tiek nolemts, kāda būs cenu stratēģija; arī tad, ja uzņēmumā nolemj neprasīt maksu par piedāvājumu, ir jāsaprot, ka tā tomēr ir cenu stratēģija;
3. veicināšana: iekļauj reklāmu, pārdošanu, pārdošanas veicināšanu un atmosfēru – radīt klientiem pareizu iespaidu, izmantojot darba vidi;
4. vieta: uz kuru tiek piegādāts produkts vai pakalpojums un tā piegādes veids (tieši, produkta piegāde uz mājām, saņemšana izgatavošanas vietā u.c.).¹¹

     Iepriekš  minēto mārketinga pasākumu mijiedarbību shematiski var attēlot sekojoši (sk.1.2. att.):

     Mārketinga pasākumu kompleksa mērķis ir pieņemt lēmumu, kurš koncentrētu četrus pamatelementus, kas redzami 1.2. attēlā, uz klientu noteiktā mērķa tirgū. Ņemot vērā 1.2. attēlā atspoguļoto mārketinga pasākumu kompleksu, tā nozīmīgākie faktori ir sekojoši (sk.1.2.tab.):

     1.2. tabula

     Mārketinga pasākumu kompleksa nozīmīgākie faktori¹³

     Ņemot vērā mārketinga pasākumu kompleksa četrus nozīmīgākos elementus un tiem pakārtotus nozīmīgākos faktorus, kas atspoguļoti 1.2. tabulā, tūrisma uzņēmumā jāveic nopietns plānošanas, organizēšanas, vadīšanas un kontroles darbs, jo tūrisma uzņēmumā bez noteiktas sistēmas nevar veiksmīgi ieviest 1.2. tabulā atspoguļoto faktoru efektīvu darbību ar mērķi realizēt klientu vēlmes un nodrošināt tūrisma uzņēmuma stabilu attīstību mainīgos ekonomiskos apstākļos.

     Mārketings ir ne tikai rūpīga un vispusīga tirgus izpēte, bet arī aktīva iedarbošanās uz klientu, viņa vajadzību veidošanu. Pirms uzņēmējs sāk kaut ko piedāvāt un pārdot, galvenais ir noskaidrot, kam ir vajadzīga konkrētā prece, produkcija vai pakalpojums, t.i., jāizzina mērķa tirgus. Mērķa tirgus ir pircēju grupa ar līdzīgām vēlmēm un vajadzībām, kas gatava visvairāk pirkt uzņēmuma piedāvātās preces vai pakalpojumus, nodrošinot lielākus un stabilākus ieņēmumus. Parasti mērķa tirgus noteikšanai izmanto demogrāfisku raksturojumu, piemēram, vecumu, dzimumu, ienākumu līmeni vai nodarbošanos.

     Lai tūrisma uzņēmums veiksmīgi darbotos, tam ir nepieciešama informācija par:

1. mērķa tirgu;
2. klientu izvēles kritērijiem,
3. konkurentiem,
4. cenām,
5. piedāvājuma realizācijas vietām un iespējām u.c.

     Mārketinga lēmumu pieņemšanā svarīgs līdzeklis ir informācija, kuru var iegūt no mārketinga pētījumiem gan globālā – valstiskā, gan šaurākā – uzņēmuma mērogā. Mārketinga pētījumi ir sistemātiska datu apkopošana un analīze par visām mārketinga problēmām: cenu politiku, reklāmas efektivitāti, veiksmīgākiem sadales kanāliem u.c.

     Sistemātiska datu apkopošana un analīze ir īpaša tūrisma uzņēmuma darbības sastāvdaļa, kas izstrādā un organizē informācijas iegūšanu mārketinga problēmu un iespēju noskaidrošanai, un lēmumu pieņemšanai. Informācijas iegūšanai var izmantot gan iekšējo informāciju, piemēram, uzņēmuma apgrozījums, vidējais klientu skaits u.c., gan arī ārējo informāciju, piemēram, katalogi, izstādes, statistikas dati, komerciālie izdevumi, internets u.c. Tos sauc par sekundāriem datiem, jo tā ir “otrreizējā” informācija. Bet primārie dati ir tāda informācija, ko tieši ievāc no klientiem speciāli mārketinga pētījumu vajadzībām. Pie primāro datu iegūšanas metodēm var minēt novērošanu, aptauju (anketēšanu), eksperimentu u.c.

     Tūrisma uzņēmuma piedāvājuma un klienta vēlmju saskaņošana ietver sevī  mārketinga kompleksa veidošanu un pārvaldību, kā arī  mārketinga vides pārraudzīšanu un regulāru izvērtēšanu. Tas viss veido mārketinga kompleksu ar konkrētam tūrisma uzņēmumam raksturīgo konkrēto mārketinga pasākumu plānu.

     Mārketinga pasākumu plānu var sākt veidot ar īsu pārskatu par šī plāna sastādīšanas mērķiem, piemēram, mārketinga pasākumu plāns tūrisma uzņēmumā var būt sekojošs:

1. mārketinga pasākumu plāna īss pārskats - galvenokārt domāts, lai tūrisma uzņēmuma vadība pēc iespējas īsākā laikā un koncentrētā veidā uztvertu mārketinga pasākumu plāna saturisko pusi;
2. esošās tirgus situācijas analīze - sadaļa ietver informāciju par tūrisma tirgus stāvokli, piedāvājumu un konkurējošiem tūrisma tirgus dalībniekiem;
3. veicamie uzdevumi - satur informāciju par tūrisma uzņēmuma uzdevumiem attiecībā uz pakalpojumu preču zīmi;
4. problēmu risinājumi - apskata jautājumus, kas saistīti ar apgrūtinājumiem veikt izvirzītos uzdevumus;
5. mārketinga stratēģija - izvēlētā mārketinga pieeja, kas tiks izmantota, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;
6. rīcības programma - nosaka katra tūrisma uzņēmuma darbinieka pienākumus un darbu izpildes termiņus;
7. budžets – mārketinga pasākumu plāna izpildei nepieciešamie līdzekļi un iespējamie finanšu ieguvumi no tā izpildes.

     Mārketinga vide, kurā strādā tūrisma uzņēmumi, ar katru gadu mūsu valstī kļūst arvien sarežģītāka. Tāpēc mārketinga pasākumu plānā svarīgi izpētīt tūrisma uzņēmuma neizmantotās iespējas, t.i., jāveic mārketinga auditu. Par mārketinga auditu sauc sistemātisku un vispusīgu uzņēmuma darbības, vides, mērķu un stratēģiju izpēti ar nolūku atrast uzņēmuma neizmantotās iespējas. Mārketinga audits sastāv no piecām daļām:

1. mārketinga vides audits;
2. mārketinga stratēģijas audits;
3. mārketinga sistēmu audits;
4. mārketinga iedarbīguma audits;
5. mārketinga funkciju audits.

     Katram mārketinga auditam ir jāveic arī analīze. Tajā ietilpst to faktoru uzskaitījums, kas raksturo tūrisma uzņēmuma stiprās un vājās puses, salīdzinot ar konkurentiem. Šāda veida analīzē nepieciešams ietvert izmaksu analīzi, kā arī jābūt skaidram izklāstam par uzņēmuma iespējām un risku tūrisma tirgū. Līdz ar to studiju darba autore secina, ka šajā aspektā tūrisma uzņēmumā ir jāizstrādā nopietna mārketinga stratēģijas un rīcības programma. Būtībā šo stratēģiju mārketinga plānā nepieciešams aprakstīt kā mārketinga pasākumu loģisku shēmu, ar kuras palīdzību tūrisma uzņēmums var cerēt izpildīt savus mārketinga uzdevumus. Tā sastāv no mērķa tirgus stratēģijas, pozicionēšanas un izdevumu kalkulācijām. Mārketinga stratēģijai jāņem vērā visi tie tūrisma tirgus segmenti, kuros uzņēmums darbojas, kur katram segmentam ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu mārketinga stratēģiju. 
 

     Secinājumi:

     1. Analizējot tūrisma mārketinga sekmējošos faktorus, studiju darba autore secina, ka veiksmīga tūrisma uzņēmuma darbība valstī ir atkarīga no katrā konkrētā uzņēmumā izveidotās mārketinga stratēģijas.

     2. Galvenais ievērot, ka tūrisma uzņēmuma mārketinga darba pamatā ir klientu vēlmju apmierināšana, nodrošinot viņus ar īsto produktu par īsto cenu, pārdodot to īstajā vietā, nodrošinot ar īsto informāciju un darot to labāk par konkurentiem. 
 

     Priekšlikumi:

     1. Pēc darba autores domām tūrisma uzņēmuma vadībai jāapzina tūrisma tirgus un uzņēmuma vieta tajā, jāizvirza savi mērķi un jānosaka savas darbības stratēģijas sastāvdaļas.

     2. Jāpēta tūrisma tirgus izmaiņu dinamika pēdējos gados un jāizveido klientu vajadzību raksturojumu. Šajā jomā studiju darba autore uzskata, ka liela nozīme ir mārketinga attīstības tendencēm ne tikai mūsu valstī, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē kopumā. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

2. SIA „Akvaparks” darbības raksturojums

     SIA „Akvaparks” ir Ziemeļeiropā lielākais ūdens atrakciju parks, kas darbojas visu gadu, tas ir uzbūvēts Karību stilā. Ūdensparka trīs stāvos ir izvietotas dažādas atrakcijas, kas dienā var uzņemt 3500 apmeklētājus, ļaujot vienlaicīgi parkā atrasties 1100 apmeklētajiem, tai skaitā arī invalīdus, akvaparka aprīkojums izgatavots Kanādā. Akvaparks ir sadalīts četrās zonās, kur atrakcijas un izklaides var izvēlēties atbilstoši apmeklētāju vecumam, interesēm un temperamentam. Akvaparka apmeklētajiem pieejamas vairāk kā 40 atrakcijas.

     Atrakciju parku industrijas attīstība sākās viduslaikos, Eiropā, kad izpriecu parki sāka rasties daudzu Eiropas pilsētu nomalēs. Šie parki bija priekšgājēji mūsdienu atrakciju parkiem, kuru pazīmes bija atpūta, izklaides, spēles, kā arī atrakciju izbraucieni, kuri gan nav salīdzināmi ar mūsdienu piedāvātajiem. Ūdens atrakciju parku attīstība aizsākās ASV 1971. gadā, kad Dils Krouls, amerikāņu uzņēmējs uzcēla ūdens slidkalniņu savā atpūtas nometnē kalnos. Un jau 1980.gadā sākās tematisko parku ērā, kas ienesa strauju attīstību ūdens parku industrijā. 
Atrakcijām, tāpat kā citam produktam tūrisma industrijā, apmeklētāju cerības un to apmierinātības uztvere, kā arī naudas vērtība ir pārmaiņu un attīstības nebeidzamais stāvoklis.

     Līvu Akvaparks ir īpaši draudzīgs atpūtai ar bērniem. Vasaras periodā  tiek atvērta arī āra teritorija ar papildus atpūtas iespējām - sauļošanās terase ar krēsliem, baseini, atrakciju kalniņi un bistro, kā arī unikāla atrakcija - Strūklaku sala Chupa Chups. Tā ir vienīgā tāda tipa atrakcija ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā. Strūklaku sala Chupa Chups piedāvā izklaides jauniešiem, bērniem un viņu vecākiem, izbaudot spēles un rotaļas ar ūdeni. Dažādu augstumu un variāciju ūdens labirinti, laistīšanās iekārtas un ūdens spēļu konfigurācijas izvietotas 350 m² platībā ar vairāk nekā 50 strūklakām.

     „Akvaparka” celtniecība tika uzsākta 2002.gada novembrī un pilnībā pabeigta 2003.gada decembrī. Akvaparka būvniecībā ieguldīti 16 miljoni eiro, vasaras terases izveidē investēti vēl 350 tūkst. latu. 2004. gadā ūdens atrakciju parka apgrozījums sasniedza 2,7 milj.latu. Ūdens atrakciju parka Līvu Akvaparks apgrozījums 2008. gada deviņos mēnešos, pēc operatīvajiem datiem, ir gandrīz 2.8 miljoni latu. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2007. gadā, apgrozījums palielinājies par 6%. Savukārt 2009.gadā "Akvaparks" strādāja ar 1,788 miljonu latu apgrozījumu un cieta 857,6 tūkstošu latu zaudējumus.

     No kopējā Līvu Akvaparks apmeklētāju skaita 47% ir Latvijas iedzīvotāju, 25% no Lietuvas un 18% no Igaunijas, citi- 10%.

     Atrakciju parki tūrisma biznesā ir uzskatāmi par galvenajiem tūristu piesaistes objektiem, kurus jau izsenis apmeklē vislielākais apmeklētāju skaits. Kopumā pieprasījums pēc atrakciju parkiem ir neizmērojams, atrakciju parku pirmsākumi meklējami Eiropā un konkrēti Londonas Vokshols un Reinelāgas parki datējami ar 17. un 18.gadsimtu, bet Dānijas slavenais Tivoli parks, kuru atklāja 1843.gadā, ir kļuvis par vienu no visatpazīstamākajiem izklaides centriem pasaulē, kas ik gadus piesaista vairāk nekā četrus miljonus apmeklētāju. Bakena, kas atrodas netālu no Kopenhāgenas, pretendē uz pasaules vecākā izklaides parka statusu, kas atklāts 1583.gadā. Ūdens atrakciju parki kļuvuši īpaši populāri 20.gadsimta 50-tos gados.¹⁴ 

     Secinājumi:

     1. Pētāmajam uzņēmumam ir maz un nenozīmīgi tiešie konkurenti, kaut gan pati izklaides nozare ir ļoti piesātināta un nozarē kopumā valda spēcīga konkurence.

     Priekšlikumi:

     1. SIA “ Akvaparka” vadībai jāpiesaista arī visas Latvijas, attālāko reģionu iedzīvotājus uz izklaides parka apmeklēšanu, veidojot zemākas cenas prieku baudīt gribošajiem. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

3. Mārketinga pielietojuma izpēte SIA “Akvaparks” stratēģiskajā plānošanā

    Atšķirībā  no vēsturiskajiem objektiem, efektīvai tūristu plūsmas piesaistei, tematiskie atrakciju parki ir regulāri jāatjauno, jāinvestē  diezgan lieli līdzekļi jaunu atrakciju izveidē – gan, lai likt apmeklētājam atgriezties vēlreiz, piedāvājot jaunus iespaidus, gan, lai pieaugošās konkurences apstākļos piesaistītu jaunus klientus, tas attiecas arī uz starp Baltijas valstīm vadošo ūdens atrakciju parku – Līvu Akvaparku. Protams, atrakciju parku spēja piesaistīt tūristus atkarīgs ne tikai no to piedāvājuma, bet arī visa reģiona spējas ieinteresēt tūristus, kas attiecas īpaši uz mazāka mēroga atrakciju parkiem, kā arī no prestiža un atpazīstamības.

    Tāpēc lietderīgi veikt mārketinga iekšējās un ārējās vides analīzi.

    Mārketinga iekšējā jeb mikrovide ir tūrisma uzņēmuma iekšējā  vide, kurā notiek konkrētu tūrisma uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšana. SIA Akvaparks” iekšējo mārketinga vidi veido tie faktori, kurus vadība var ietekmēt vai mainīt, piemēram:

1. uzņēmuma mērķi (stratēģija, kārtējie uzdevumi);
2. darbinieki (viņu zināšanas, prasmes, uztvere, iemaņas);
3. uzņēmuma struktūra (darba dalīšana, funkciju sadale un izpilde);
4. tehnoloģija (iekārtu izmantošana, informācijas sistēmas);
5. uzņēmuma kultūra;
6. uzņēmuma vadītāja darba stils u.c.

      SIA Akvaparks” mārketinga ārējā vide jeb makrovide satur visus ārējos spēkus un organizācijas, ar kurām tūrisma uzņēmums sastopas savā ikdienas un mārketinga stratēģiskajā darbībā. Makrovidi tūrisma uzņēmums nevar kontrolēt, tomēr tās faktori var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību. SIA Akvaprks” ārējo vidi veido šādi galvenie faktori:

1. ekonomiskie faktori – inflācija, bezdarbs, dzīves līmenis, valsts ekonomikas augšupeja vai lejupslīde, reorganizācija;
2. sociālie, kultūras un demogrāfiskie faktori – kultūras līmenis, iedzīvotāju skaita dinamika;
3. tehnoloģiskie faktori – jaunu ražošanas un sakaru tehnoloģiju attīstība, zinātnes un tehnikas attīstība;
4. tiesiskie faktori – šie faktori ietver mijiedarbību starp tūrisma uzņēmumu un valdību vai likumdevējiem, likumdošana, nodokļu politika;
5. institucionālie un informatīvie faktori – tūrisma uzņēmuma darbības normālai norisei nepieciešamās neražojošās sfēras iestādes un organizācijas: bankas, apdrošināšanas kompānijas, pakalpojumu un konsultāciju dienesti, reklāmas aģentūras u.c.

      SIA „Akvaparks” mārketinga darbu ietekmē tāds faktors, kā produkta dzīves cikls, kas tūrisma produkta vai pakalpojuma piedāvājumā un realizācijā piedzīvo produkta ieviešanas, augšanas un norieta stadijas. Zinot stadiju, kurā produkts vai pakalpojums atrodas, SIA „Akvaparks” vadība un darbinieki var plānot pareizo mārketinga taktiku.

      Analizējot produkta dzīves ciklu SIA „Akvaparks”, darba autore secina, ka uzņēmumā ir piedzīvotas gan ieviešanas, gan augšanas, gan brieduma stadijas. Šobrīd tūrisma uzņēmums atrodas brieduma stadijā, jo uzņēmums patstāvīgi paplašinās, piedāvajot jaunus pakalpojumus saviem apmeklētājiem, nodrošinot gandarījumu par katru pavadīto stundu Līvu Akvaparka teritorijā. Lai iegūtu jaunas idejas un apgūtu jaunākās tehnoloģijas, tūrisma uzņēmumam jāplāno konkrētus finanšu līdzekļus dažādu organizatorisku pasākumu realizēšanai gan vietējā mēroga, gan starptautiska mēroga tūrisma izstāžu apmeklējumiem, kas var veicināt ienākošā tūrisma attīstību.

      Mārketings SIA „Akvaparks” balstās uz galvenajiem teorijās noteiktajiem mārketinga elementiem:

• produkts vai pakalpojums;
• produkta vai pakalpojuma cena;
• produkta vai paklapojuma virzīšana tūrisma tirgū,

Tāpēc turpmāk tiks pētīts un analizēts katrs no iepriekš minētajiem mārketinga elementiem.

      3.1. SIA „Akvaparks” produktu raksturojums

      Lai veicinātu SIA „Akvaparks” perspektīvo attīstību, uzņēmuma vadība ir izvirzījusi:

• misiju : popularizēt Latviju kā pievilcīgu un drošu tūrisma galamērķi;
• vīziju: būt par tūrisma uzņēmumu, kurā norisinās aktīva kultūras dzīve;
• mērķi : Nākamajos 10 gados kļūt par vadošo, ar jebkura transporta veidu ērti sasniedzamu, reģionālu ( Latvija, Skandināvija, Baltija, Krievija) izklaides kompleksu, kas orientēts uz vidusmēra ģimenes ar bērniem izklaidi tematiskā drošā un relaksējošā vidē, veicinot tūrisma attīstību Jūrmalā. 

SIA „Akvaparks” uzņēmumā  atbilstoši tiek piedāvāti dažādi pasākumi:

• ekskursijas, gida pakalpojumi (sadarbība ar Jūrmalas Tūrisma biroju”);
• konferenču, semināru telpas;
• viesnīcas pakalpojumi(līdz 15 personām īpašas guļvietas);
• svinību organizēšana un vadīšana;
• kultūras un izklaides pasākumi;
• izstādes;
• ērtības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
• ēdināšanas pakalpojumi.