Biznesa augstskola Turība

Sabiedriskās attiecības 
 

Rolands Katkevičs un Ināra Trēziņa

PM1V1 un PM1V2 
 
 
 
 

JAUNAIS “ZĪDA CEĻŠ”,

KĀ  KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS  MODELIS

STUDIJU DARBS

Komunikācijas zinātņu 
 

Darba vadītājs: Mag.hist., Mg. sc.soc. Andris Pētersons 
 
 

Rīga 2005

Saturs

IEVADS

      Šodien Latvijas uzņēmējdarbības vidē ienāk jauns jēdziens - korporatīvā sociālā atbildība (KSA), kas ir atrunāta ANO „Globālajā līgumā”, kura īstenošana Latvijā tika uzsākta 1999. gadā. Korporatīvā sociālā atbildība ir veids kā uzņēmumam gūt pozitīva rakstura publicitāti, kļūt atpazīstamam sabiedrībā, ar ko veicinot arī sava produkta virzību tirgū. Summāri KSA ir veids kā uzņēmumi aktīvi iesaistās sabiedrības sociālajā dzīvē un vairo savu un sava produkta pozitīvo tēlu. Uzņēmējam un vadītājam varētu būt divējāda interese par KSA – gan par iespējām izmantot to sava biznesa veicināšanai, gan par iespējām darīt labu.

      Uzņēmēji Latvijā jau izmanto KSA idejas savā darbībā –  rūpējas par saviem darbiniekiem, atbalsta projektus, kas uzlabo mūsu sociālo vidi, izmanto dabu saudzējošas tehnoloģijas u. tml. Diemžēl viņi neatsaucas uz KSA un neinformē par to sabiedrību, tā zaudējot iespēju radīt pievienoto vērtību savam biznesam, tādēļ uzņēmējus ir nepieciešams informēt par KSA būtību un idejām un labumus, ko tie var gūt, izmantojot KSA savā biznesā.

      Asociācijas “Latvjas Auto” visa darbība savā būtība jau ir brīvprātīga biznesa aktivitāte. Tas izriet no Asociācijas nospraustajiem galvenajiem virzieniem, kas ietverti vīzijā, misijā un Asociācijas pamatvērtībās un uzdevumos.

      Valdības iesaiste KSA un sadarbība ar Asociācijān un nevalstiskajām organizācijām ir spējīga radīt pozitīvu iespaidu un valsts zīmolu. Tā kā spēcīgi zīmoli pozitīvi ietekmē patērētāju uzvedību, tas pats attiecas arī uz pozitīvu iespaidu par nāciju. Pie šī argumenta vēl var pievienot to, ka spēcīga kompāniju darbība KSA jomā palielina iespēju iekļauties jaunos tirgos un palielina pieprasījumu. Šī iesaistīsanās kopējā tirgū bija arī pasākuma Autokaravāna “Jaunais zīda čeļš” galvenais mērķis un uzdevums no Asociācijas Latvijas Auto puses.

      Lai gan ģeogrāfiski Latvija nevar būt citāda kā tikai maza valsts, bet tas neliedz tai būt lielai savā garā, savā iekšējā spēkā. Vadoties pēc pastāvošās ģeopolitiskās situācijas, kā arī, balstoties uz teorijām par mazo valstu lomu, Latvija savu ietekmi var palielināt, ņemot dalību starpvalstu organizācijā, kuras mērķi ietver kopējās labklājības pieaugumu un miera un demokrātijas nostiprināšanu.

      Izšķiroties par šādu alternatīvu, mēs prezentējot auto karavānas ierašanos Latvijā  meklējam kādā veidā un ar kādu rīcības modeli mēs varētu panākt Latvijas mazas valsts relatīvi niecīgās ietekmes palielināšanos politiskajā un ekonomiskajā arēnā. “Jaunais zīda ceļš” ir viens no tādiem rīcības modeļiem, kur valsts līdzdalību projektā nenosaka ne teritorija, nedz arī iedzīvotāju skaits un valsts ietekme, bet to nosaka uzņēmēji, viņu profesionālisms, caur savu Asociāciju, kas kopumā ir liels spēks.    

      Mūsu uzdevums bija Auto karavānas BEJINGA (PEKINA), BERLĪNE, BRISELE –  3B, jeb jaunā ZĪDA CEĻA sagaidīšanas pasākuma un preses konferences organizēšana 2005.gada  10. oktobrī, un šī pasākuma atstātās “pēdas” KSA skatījumā jeb, kas paliek, kad karavāna aizbrauc tālāk.

       To visu izvērtējot un ņemt vērā, ka Rīgas dārziem un parkiem arvien bijusi izcila nozīme pilsētas individuālo vaibstu veidošanā. Vēsture mīt ne tikai Vecrīgas mūros, vēstures liecības glabā Rīgas parkos, dārzos un skvēros izvietotie pieminekļi. Arī daudzi Rīgas apstādījumi pieder pie dārzu mākslas pieminekļiem.

      Šis skaistums ir glābjams un kopjams, lai nodrošinātu tā pastāvēšanu un pilnveidošanu.

      Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, pēc pētniecības jautājuma bija izmantota aprakstošā pētījuma metode un nosprausti uzdevumi informācijas apkopošanai un analīzei. 

1.VISPĀRĪGĀ  INFORMĀCIJA

1.1. SUBJEKTS – par projektu. 

      10.oktobrī, Rīgā uz "AB Dambja", iepretim Vecrīgai tika svinīgi uzņemta un tālākā ceļā pavadīta autokaravāna "Pekina – Berlīne - Brisele", kura guvusi valdību, starptautisko organizāciju un autopārvadātāju atbalstu. Projekta "Beijing – Berlin -Brussels" mērķis ir reklamēt jaunu tranzīta koridoru Ķīna-Kazahstāna-Krievija- Eiropas Savienība. Starts auto karavānai tika dots 27.septembrī Pekinā Starptautiskās Autopārvadātāju asociācijas (IRU) trešās Eirāzijas konferences laikā. Kopējais jaunā "Zīda ceļa" maršruta garums ir aptuveni 12.000 kilometru. Tādējādi tika demonstrētas sauszemes transporta iespējas un priekšrocības, salīdzinot ar daudz garāko un ilgāko jūrasceļu. Jaunais konteinerkravu tranzīta koridors ļaus ievērojami samazināt kravu transportēšanas ilgumu(aptuveni divas nedēļas), salīdzinot ar piegādēm pa jūras ceļu (sešas nedēļas). Konteinerkravu karavānas "Pekina-Brisele" projekta organizētāji ir pārliecināti, ka tuvāko gadu laikā izdosies izveidot jaunu kravu autotransporta "Zīda ceļu", iekļaujot tajā arī Latviju.

      Mūsu uzdevums bija Auto karavānas BEJINGA (PEKINA), BERLĪNE, BRISELE –  3B, jeb jaunā ZĪDA CEĻA sagaidīšanas pasākuma un preses konferences organizēšana 2005.gada  10. oktobrī, un šī pasākuma atstātās “pēdas” KSA skatījumā jeb, kas paliek, kad karavāna aizbrauc tālāk. 
 
 
 
 

1.2. RESURSI 

1.3. VĒRTĒJUMS 

Ināra Trēziņa  – ieguldītais darbs 45%

Rolands Katkevičs  – ieguldītais darbs 45 %

Biznesa augstskolas “Turība” 1 kursa studenti – 10% 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

2. KORPORATĪVĀ  SOCIĀLĀ ATBILDĪBA 

      Šodien Latvijas uzņēmējdarbības vidē ienāk jauns jēdziens - korporatīvā sociālā atbildība (KSA), kas ir atrunāta ANO „Globālajā līgumā”, kura īstenošana Latvijā tika uzsākta 1999. gadā. Korporatīvā sociālā atbildība ir veids kā uzņēmumam gūt pozitīva rakstura publicitāti, kļūt atpazīstamam sabiedrībā, ar ko veicinot arī sava produkta virzību tirgū. Summāri KSA ir veids kā uzņēmumi aktīvi iesaistās sabiedrības sociālajā dzīvē un vairo savu un sava produkta pozitīvo tēlu. Uzņēmējam un vadītājam varētu būt divējāda interese par KSA – gan par iespējām izmantot to sava biznesa veicināšanai, gan par iespējām darīt labu.

      Uzņēmēji Latvijā jau izmanto KSA idejas savā darbībā – rūpējas par saviem darbiniekiem, atbalsta projektus, kas uzlabo mūsu sociālo vidi, izmanto dabu saudzējošas tehnoloģijas u. tml. Diemžēl viņi neatsaucas uz KSA un neinformē par to sabiedrību, tā zaudējot iespēju radīt pievienoto vērtību savam biznesam, tādēļ uzņēmējus ir nepieciešams informēt par KSA būtību un idejām un labumus, ko tie var gūt, izmantojot KSA savā biznesā.

      Korporatīvā  sociālā atbildība (no angļu val. CSR - Corporate Social Responsibility, turpmāk tekstā KSA) nozīmē censties panākt līdzsvaru starp uzņēmējdarbības vides, sociāliem un ekonomiskiem aspektiem.

      Varbūt KSA vairāk ir domāta šovam? Ir grūti vispārināt, jo KSA ir dažādas formas un to virza dažādi motīvi. Bet īsa atbilde būtu: jā. Lielākajai daļai kompāniju KSA neiet dziļumā. Ir daudz interesantu izņēmumu - uzņēmumi, kas sevi ir modelējušas atšķirīgi no normas. Bet lielākajai daļai akciju sabiedrību KSA ir nedaudz vairāk kā kosmētisks uzlabojums. Cilvēciskā seja, ko KSA katru rītu uzliek , dienas laikā izsmērējas un naktī nomazgājas. KSA nav dziļa un sistemātiska  reforma.

      ANO vērš īpašu uzmanību uz KSA, kā daļu no globālās pārvaldības pieejas. Tā turpina izplatīt 1999. gada Pasaules Ekonomikas forumā  izdoto „Globālo Līgumu”. Šī ir iniciatīva ar mērķi sasaistīt biznesus un biznesa organizācijas, NVO, un ANO un citas internacionālās institūcijas.

       Viena lieta ir ticēt, ka peļņas meklējumi tiešā veidā nekalpo sabiedrības interesēm. Cita lieta ir ticēt, ka peļņas meklējumi darbojas pret sabiedrības interesēm, ja vien tos nemīkstina nevirza KSA.

      Adams Smits bija autors grāmatai par korporatīvo sociālo atbildību “Tautu turība” (Wealth of Nations). Tajā viņš atzina, ka:

      “Katram indivīdam, cik vien tas spēj, jāpūlas, lai sniegtu ikgadēju ienākumu savai sabiedrībai. Viņš, protams, nedz cenšas pildīt sabiedrības intereses, nedz arī pats apzinās, cik lielā mērā to ir darījis, cilvēks domā tikai par to, ko iegūs pats, taču šajā gadījumā to vada neredzama roka, kas veicina tāda iznākuma veidošanos, kādu viņš pat nav plānojis un iecerējis. Rīkojoties tikai pēc savām labākajām interesēm, indivīds nereti stimulē sabiedrības interešu izpildi vēl labāk, nekā tad, ja būtu to speciāli plānojis. Tieši otrādi – parasti nekas īpaši labs nav sagaidīts no tiem, kas izliekas, ka aizstāv publisko labumu. Tas, ko sabiedrība saņem, nav kāda labvēlība, bet tikai viņa paša intereses.” [2., 12.lpp]

      Smits neaizstāvēja savtīgumu, pret labdarību viņš attiecās ar apbrīnu, kā pret lielisku tikumu, un simpātiju izjušanu pret citu cilvēku viņš uzskatīja kā pamatu, uz kura ir būvēta sabiedrība. Taču viņa lielākā ekonomiskā atklāsme bija, ka labdarība nav nepieciešama, lai apmierinātu sabiedrības intereses, tā ir īstermiņa palīdzība, kamēr savtība tāda nav.

      Privātās intereses un visas sabiedrības labums darbojas harmonijā, taču tā ne vienmēr ir acīm redzama. Taču, noskaidrojot, ideja ir pavisam vienkārša, īpaši, ja iztēlojamies nevis indivīdus, bet uz peļņu orientētus uzņēmumus. Jo lielāks guvums sabiedrībai, jo lielāka peļņa. Tātad, peļņa ir kā norāde, cik lielu ieguvumu uzņēmumi sniedz sabiedrībai. [2., 12.lpp]

      Tāpēc ir kļūdaini uzskatīt, ka orientēšanās uz peļņu kā tāda neveic sabiedrības dzīves uzlabošanas funkciju un, lai atgūtu to, ir nepieciešams pielikt īpašas pūles un “dot kaut ko atpakaļ  sabiedrībai”. Kā jau iepriekš minēts, peļņa kalpo kā labs rādītājs vērtības izveidei un kā signāls, kas veicina jaunu ieguldījumu sociāli derīgiem mērķiem, taču, tikai konkrētos apstākļos, par kuru esamību ne vienmēr var būt drošs.

      Daudzi korporatīvās sociālās atbildības aizstāvji uzsver, ka globālā sasilšana, kā arī savvaļas floras un faunas iznīcināšana ir pierādījums nolaidībai, kas pasaulē pastāv vides aizsardzības jomā. Šajā ziņā valdībām vajadzētu vairāk strādāt pie vienotas politikas izstrādes. Jautājums ir, vai korporatīvā sociālā atbildība var ko darīt, lai labotu valdību nolaidības kļūdas. Daudzi uzņēmumi ir izrādījušas iniciatīvu, ieviešot savus standartus vides aizsardzībā un dabai nodarīto bojājumu samazināšanā. Taču, šeit jābūt uzmanīgiem un jāvērtē atsevišķi katrs gadījums, lai redzētu šādas rīcības motīvus – vai šāda politika tiešām ir labas vadības piemērs (darot labu gan firmai, gan sabiedrībai), “svešs tikums” (kad patiesībā izmaksas sedz kāds cits, bet atzinību gūst firma), postoša korporatīvā sociālā atbildība (kad tiek kavēta konkurence, slēpjoties aiz vides aizsardzības mērķiem), vai maldinoša korporatīvā sociālā atbildība (kad izplūdes gāzu daudzums tiek palielināts, lai saglabātu neapstrādātu materiālu, kura krājumi nav ierobežoti). [2., 15.lpp]

      Neeksistē  vienota un pieņemta KSA definīcija, tomēr visbiežāk lietotā  ir izstrādāta Pasaules Biznesa Padomē:

      KSA ir biznesa darbību komplekss, kas sevī  ietver strādāšanu ar darbiniekiem, viņu  ģimenēm, vietējo apdzīvoto vietu un sabiedrību, uzlabojot to dzīves kvalitāti, lai veicinātu spēcīgu ekonomisko attīstību. [3., 4.lpp]

      KSA ir brīvprātīga biznesa aktivitāte. Vienkārša sekošana likumiem un to pildīšana nav KSA, bet normāla biznesa darbība. KSA priekšnoteikums, protams, ir likumu ievērošana, bet tā ietver sevī aktivitātes virspus tā. To, kāda KSA iniciatīva biznesā rodas, lielā mēra nosaka valsts vides un sociālās regulas un prasības. kaut gan formāli nacionālās valdības var būt neiesaistītas KSA apspriešanā, ir skaidri redzams, kā tās netieši nosaka robežas, kuru ietvaros uzņēmuma veido to KSA plānus un programmas. Atšķirības politiskajā kultūrā, valdības kapacitātē ietekmē minimālo nacionālo prasību pakāpi attiecība pret korporācijām vides un sociālajās darbības jomā. Korporatīvā sociālā atbildība ir biznesa aktivitātes izmaksu un ienākumu vadīšanas procesa sirdī gan priekš iekšējiem (darbinieks, akcionārs, investori), gan ārējiem(valsts pārvaldes institūcijas, civilās sabiedrības grupas) ieguldītājiem. [3., 5.lpp]

      Asociācijas “Latvjas Auto” visa darbība savā būtība jau ir brīvprātīga biznesa aktivitāte. Tas izriet no Asociācijas nospraustajiem galvenajiem virzieniem, kas ietverti vīzijā, misijā un Asociācijas pamatvērtībās un uzdevumos.  

Devīze

Nākotne mūsu rokās!

Vīzija 

Domas, ko mēs domājam, un idejas, kuras realizējam, veido pasauli, kurā mēs dzīvojam un ceļu pa kuru mēs ejam. Ienāciet !Iesim kopā!

Mūsu vērtības

Biedri –  uzticami, kompetenti, motivēti un profesionāļi savā darbā.

Stabilitāte – mēs esam tradīcijām bagāti, mēs lepojamies ar padarīto.

Kvalitāte – mēs esam profesionāļi.

Godprātīgums – mēs esam pārskatāmi un patiesi.

Misija

Mēs ticam, ka mūsu spēkos ir radīt idejām labvēlīgu vidi un ar tām piepildīt mūsu domas un ikdienu. Mēs palīdzam saviem biedriem ikdienā  un projecējam to nākotni.

Asociācijas mērķis

Asociācijas mērķis ir darboties autopārvadājumu attīstībai un to efektivitātes paaugstināšanai. Šā mērķa sasniegšanai.

Asociācijai tiek izvirzīti sekojoši galvenie uzdevumi pārstāvēt un aizstāvēt Asociācijas biedru un biedru kandidātu, kā arī savas kompetences ietvaros citu Latvijas autopārvadātāju intereses Latvijā un ārvalstīs; sniegt praktisku palīdzību Asociācijas biedriem un biedru kandidātiem to nodrošināšana ar dokumentiem un informāciju, kas ir nepieciešami autopārvadājumu organizēšanā un veikšanā saskaņā ar starptautiskajām konvencijām (TIR, CMR, AETR, pasažieru un citas); 
nodibināt lietišķus sadarbības sakarus ar ārvalstu sabiedriskām un valstiskām struktūrām; 
izstrādāt priekšlikumus autopārvadājumus reglamentējošo noteikumu izstrādāšanā, pilnveidošanā un unificēšanā; veikt nepieciešamos pasākumus Latvijas autopārvadājumu tirgus aizsardzībai.

      Globalizācijas process ir vājinājis valdības „komandas un kontroles” metodes - tās kļuvuša mazāk efektīvas. Šī mazinātā valdību kapacitāte ietekmēt ar tradicionālajām metodēm, dažus noved pie secinājuma, ka nācijas valsts loma krītas. Citi savukārt kā nepieciešamību izvirza pārslēgšanos no valdības uz pārvaldību. Valdība ir valsts institūcijas, kas darbojas pēc vertikālā principa, savukārt pārvaldība nozīmē horizontālo sadarbības principu starp institūcijām un organizācijām, šis tad arī ir Asociācijas un savu biedru sadarbības princips. [3., 7.lpp]

      Ir uzskats, ka augstu standartu pieprasīšana valsti padara neatraktīvu kā atrašanās vietu ārzemju kompānijām un palielina risku zaudēt tiešās ārzemju investīcijas. Šī starptautiskā valstu konkurence par tiešajām ārzemju investīcijām un tehnoloģiju pārnešanu rada mazu stimulu ietekmēt biznesa sfēru no ārpuses. Tas noved pie secinājuma, ka šajā situācijā valstis atturas no kompāniju vides un sociālās atbildības definēšanas. Reāli valstīs, kurās nav definētas sociālās un vides darbības, ne vienmēr piesaista visvairāk ārzemju tiešās investīcijas. Tas ir tikai uzņēmuma interesēs, ka valstī ir stabila un veselīga biznesa vide ar labklājību un dzīves kvalitāti. [3., 8.lpp]

      Valdības iesaiste KSA un sadarbība ar Asociācijān un nevalstiskajām organizācijām ir spējīga radīt pozitīvu iespaidu un valsts zīmolu. Tā kā  spēcīgi zīmoli pozitīvi ietekmē patērētāju uzvedību, tas pats attiecas arī uz pozitīvu iespaidu par nāciju. Pie šī argumenta vēl var pievienot to, ka spēcīga kompāniju darbība KSA jomā palielina iespēju iekļauties jaunos tirgos un palielina pieprasījumu. Šī iesaistīsanās kopējā tirgū bija arī pasākuma Autokaravāna “Jaunais zīda čeļš” galvenais mērķis no Asociācijas Latvijas Auto puses.

      Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, strauji palielinājusi “Eiro 3” standartam atbilstošu jeb satiksmei un videi drošu automašīnu īpatsvaru.  Šajā ziņā tā ir nodrošinājusi mūsu valstij ceturto drošāko kravas autoparku visā Eiropā. Un pāpēc Asociācija, kura domā par saviem biedriem par galveno izvirzīja, lai “Jaunais zīda ceļš” neietu secen Latvijai.

• Atziņa, ka kādas formas valdības iesaiste ir nepieciešama biznesa KSA radīšanā, aug līdz ar biznesa kopienu. Valdības iesaiste KSA ir spējīga radīt pozitīvu iespaidu un valsts zīmolu - spēcīgi zīmoli pozitīvi ietekmē patērētāju uzvedību, arī valsts, kurā ražots produkts ir patērētajam ir sava veida zīmols. To, kāda KSA iniciatīva biznesā rodas, lielā mēra nosaka valsts vides un sociālās regulas un prasības. Kaut gan formāli nacionālās valdības var būt neiesaistītas KSA apspriešanā, ir skaidri redzams, kā tās netieši nosaka robežas, kuru ietvaros uzņēmuma veido to KSA plānus un programmas. Atšķirības politiskajā kultūrā un valdības kapacitātē ietekmē minimālo nacionālo prasību pakāpi attiecība pret korporācijām vides un sociālajās darbības jomā.
• Daudzi “Globālā līguma” principi jau ilgus gadus Latvijā tiek īstenoti praksē.  Tas notiek instinktīvi, reizēm varbūt arī nepietiekami konsekventi vai neprasmīgi. Latvijas uzņēmumiem sociālās atbildības mūsdienu standartu operatīvu ieviešanu traucē pilnīgi objektīvi apstākļi: nepieciešamība veidot un nostiprināt savu biznesu finansu resursu trūkuma un sakāpinātas konkurences apstākļos, tomēr uzņēmumiem vajadzētu apzināties, ka  KSA var kalpot uzņēmuma mārketinga labā - būt efektīvs veids, kā caur sabiedrībai draudzīga uzņēmuma tēlu var sekmīgi virzīt savu produktu tirgū un gūt saimniecisko efektu.
• Korporatīvas sociālās atbildības principi spēj iesakņoties un veiksmīgi darboties tad, ja tie ir ekonomiski pamatoti.  Ja tie ir paša uzņēmuma apzināti un ievēroti, tie var dod uzņēmumam reālu saimniecisku efektu. Tieši šis moments ir akcentēts arī “Globālajā līgumā”. Uzņēmumiem Latvijā nepieciešams apzināties, ka sociāli atbildīga rīcība ir veids, kā pozitīvi ietekmēt sabiedrības viedokli par sevi, kā rezultāts ir lielāka peļņa.
• Tā kā Latvijā KSA ir jauns jēdziens, tad nepieciešama uzņēmēju izglītošana sociāli atbildīgas korporatīvās pilsonības radīšanas jautājumos. Uzskatu, ka šis jautājums ir lielā mērā valdības kompetencē, jo tā ir ieinteresēta savas valsts iedzīvotāju sociālajā labklājībā, un, tāpat kā uzņēmumi - saimnieciskajā efektā, tādēļ būtu lietderīgi izveidot valsts institūciju, kas nodarbotos ar KSA metožu popularizēšanu un ieviešanu Latvijas biznesa vidē.
• Lai gan ģeogrāfiski Latvija nevar būt citāda kā tikai maza valsts, bet tas neliedz tai būt lielai savā garā, savā iekšējā spēkā. Vadoties pēc pastāvošās ģeopolitiskās situācijas, kā arī, balstoties uz teorijām par mazo valstu lomu, Latvija savu ietekmi var palielināt, ņemot dalību starpvalstu organizācijā, kuras mērķi ietver kopējās labklājības pieaugumu un miera un demokrātijas nostiprināšanu.
• Izšķiroties par šādu alternatīvu, mēs prezentējot auto karavānas ierašanos Latvijā meklējam kādā veidā un ar kādu rīcības modeli mēs varētu panākt Latvijas mazas valsts relatīvi niecīgās ietekmes palielināšanos politiskajā un ekonomiskajā arēnā. “Jaunais zīda ceļš” ir viens no tādiem rīcības modeļiem, kur valsts līdzdalību projektā nenosaka ne teritorija, nedz arī iedzīvotāju skaits un valsts ietekme, bet to nosaka uzņēmēji, viņu profesionālisms, caur savu Asociāciju, kas kopumā ir liels spēks    

Projekta  dalībvalstu  kvantitatīvie rādītājiem

3. ĒTIKA UN SOCIĀLĀ ATBILDĪBA

      Globālais līgums ir ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana iniciatīva. Globālā  līguma īstenošana tika uzsākta 1999. gadā, un šai sakarā  uzņēmumi un organizācijas tika aicināti uzlabot korporatīvo sociālo atbildību, atbalstot un īstenojot deviņus biznesa ētikas principus. Šie principi attiecas uz cilvēktiesībām, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā; darba tiesībām, ko nosaka Starptautiskās darba organizācijas Deklarācija par darba pamatprincipiem un tiesībām, kā arī vides standartiem, ko nosaka ANO konferencē Riodežaneiro izstrādātie vides un attīstības principi. Visi iepriekšminētie principi bieži tiek saukti par vispārējiem principiem. Latvijas valdība tos ir pieņēmusi (pilnīgai Starptautiskās darba organizācijas deklarācijas ratifikācijai vēl ir nepieciešams tikai tās tulkojums latviešu valodā). [4., 5.lpp]

  Ieskatoties vēsturē var teikt, ka ētikas un jautājums ir bijis svarīgs jau sen. Kā viens no cilvēka ētikas, tikumiskas uzvedības un kultūras rādītāju ir bijis viņa attieksme pret apkārtējo vidi un dabu. Šeit ir uzskaitīti daži spriedumi par šo tēmu.

        “Ja cilvēki nav kulturāli un tikumīgi, nav iespējams nedz ievērot vides nepiesārņošanas noteikumus, nedz panākt uzplaukumu sociālajā dzīvē, nedz īstenot pat labus likumus.” (Profesors Augusts Milts grāmatā “Personības un sabiedrības ētika”)

      Senā  Indija Manu likumi otrajā gs.p.m.ē. tika noteikts, ka dabas izpostīšana var radīt cilvēka fizisku un morālu bojāeju. Upanišadu (vēdisks kanons) dievišķajās mācībās minēta cilvēka ”smalkākā būtība”, kas ir “balsts visam esošajam”.

      Senajā  Grieķijā filozofs Platons trīs sociālās un pārējās pasaules pamatvērtības – patiesais, labais un skaistais. Kristietībā tās sauc par ticību, cerību un mīlestību.

      Slavenais viduslaiku filozofs un teologs Akvīnas Toms, kas atzīsts arī  par dabisko tiesību skolas pamatlicēju iedalīja likumus trijās kategorijās: dabas, cilvēku un mūžīgie likumi. Reliģija un morāle (ētika) saistīta ar mūžīgo likumu meklēšanu un izpēti, saskatot šajos likumos augstākās vērtības un dzīves jēgu, kam būtu jāpakļaujas visiem cilvēkiem. Sabiedrības izdzīvošanas pamatnosacījums ir mūžīgo (sakrālo) vērtību un principu ilgstoša īstenošana. To izzušana apdraud cilvēces eksistenci.

      Profesors A.Milts pamatoti uzsver, ka “Daba, sociālā dzīve, kultūra un augstākās garīgās vērtības ir svarīgi personības (mūsu gadījumā  ekoloģiski orientētas personības) veidotāji”. Viņš arī  uztver, ka cilvēka darbības visas pamatsfēras – sociālā dzīve, profesionālā darbība, ģimenes dzīve, kultūra u.c. ir saistītas ar dzīvību, vitalitāti, veselību, apkārtējās vides kvalitāti.

      I.Kants savā ievērojamajā darbā “Tikumu metafizikas pamati”  (tikumu filozofija) izvirza tēzi, ka morāla personība ir saprātīga cilvēka brīvība pakļauties morāliem likumiem. Morālie likumi, pēc I.Kanta domām, ir tādi likumi, kurus personība pati sev vai kopā ar citiem izvirza un kurus tā izpilda. Tikums iemiesojas personas sirdsapziņā, un sirdsapziņa ir cilvēka iekšējais tiesnesis visās viņa brīvām rīcībām. A.Milts norāda, ka “ētika ir mācība par cilvēka potenciālajām iespējām un to cilvēcīgu izmantošanu”.

      Profesors A.Rubenis pētījis ētikas dažādus aspektus un būtību un savā  grāmatā “Ētika XX gadsimtā” raksta: “Cilvēkam mūsdienās ir jāpārvar antropocentriskā perspektīva un jāmācās respektēt dzīvības bagātību kā vērtību pašu par sevi”. Ar antropocentrisku perspektīvu autors izprot cilvēka pārliecību, ka viņš ir “dabas kungs un kronis”, kas var rīkoties ar dabas objektiem pēc savas patikas un sava komforta interesēs.

      “Antropocentrisms cilvēka un dabas attiecību izpratnē ir sastopams divos variantos – reliģiskajā un pasaulīgajā.” A.Rubenis uztver, ka kristietībā Dievs ir ne tikai cilvēka, bet arī visas radības Kungs, tātad arī noteicējs par apkārtējo vidi.

      Reliģiskā  ētika un principi, kas ietverti vecajā un Jaunajā Derībā, to apliecina. Vecajā Derībā teikts: “Ja Man gribētos ēst, tas Man nebūtu Tev jāsaka, jo Man pieder pasaules un viss tās pilnums.” (Ps.50:12.)

      Arī  Jaunajā Derībā norādīts : “Skatieties iz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro.” (Mt. 6:26.)

      Vācijas ekoloģiskā organizācija “Dāvids pret Goliātu” (Da.99) pat izstrādāta un formulēja 11 baušļus labai cilvēka dzīvošanai nākotnē. Tajos paredzēts, ka-

1. es darīšu visu, lai nepiesārņotu gaisu;
2. es darīšu visu, lai paliktu trīs ūdens;
3. es darīšu visu, lai sargātu ainavu un augsni;
4. es darīšu visu, lai ierobežotu enerģijas patēriņu, lai tērē iespējami mazāk izejvielu;
5. es darīšu visu, lai sargātu dzīvniekus;
6. es darīšu visu, lai saglabātu augu valsts daudzveidību;
7. es darīšu visu, lai panāktu veselīgas pārtikas ražošanu un pārdošanu;
8. es darīšu visu, lai samazinātu atkritumu daudzumu;
9. es darīšu visu, lai samazinātu troksni;
10. es darīšu visu, lai būtu ekoloģiski apzinīgs patērētājs un
11. es darīšu visu, lai šos desmit baušļus īstenotu ikdienas dzīvē.

   Mūsuprāt, šādi ekoloģiskie baušļi principā noderētu arī mūsdienu cilvēkiem, kuriem tie būtu vērtīgs papildinājums pravieša Mozus pierakstītajiem un Vecajā Derība iekļautajiem desmit Dieva baušļiem, kuri līdz pat šim laikam veido sabiedrības tikumisko mugurkaulu un pat daļēji ietverti civilajā un kriminālajā likumdošanā (kodekss).

      Veidojot vides ētiku, jāņem vērā cilvēka bioloģija, tās nozīme, nosakot cilvēka rīcību vidē. Filozofi un ētikas speciālisti nevar vienoties par to, vai tikumība cilvēkam iedzimst vai arī tā veidojas viņa dzīves procesā audzināšanas un iegūtās pieredzes rezultātā.

      4. Kāpēc mēs izvēlējāmies tieši koku, kā “pēdas”, kas paliek no karavānas? 

      Rīgas dārziem un parkiem arvien bijusi izcila nozīme pilsētas individuālo vaibstu veidošanā. Vēsture mīt ne tikai Vecrīgas mūros, vēstures liecības glabā Rīgas parkos, dārzos un skvēros izvietotie pieminekļi. Arī daudzi Rīgas apstādījumi pieder pie dārzu mākslas pieminekļiem.

      Šis skaistums ir glābjams un kopjams, lai nodrošinātu tā pastāvēšanu un pilnveidošanu. Izmaiņas pilsētas vidē aizvien vairāk ietekmē iedzīvotāju veselību. Negatīvās vides izmaiņas pilsētā izpaužas kā:

• gaisa piesārņojums,
• pastiprināta sasilšana,
• mitruma samazināšanās,
• vēja ātruma samazināšanās,
• gaisa apmaiņas traucējumi,
• skābekļa trūkums.

      Liela nozīme vides stāvokļa uzlabošanā pilsētās ir apstādījumiem. Dānijas apstādījumu speciālisti ir minējuši desmit argumentus zaļo teritoriju (apstādījumu) saglabāšanai un veidošanai pilsētā:

• Apstādījumi ir pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums;
• Apstādījumi iedzīvotājiem samazina stresu;
• Apstādījumi iedzīvotājiem nodrošina labu miegu un veselību;
• Apstādījumi ir vislētākā vide;
• Apstādījumi attīra gaisu;
• Apstādījumi uzlabo mikroklimatu;
• Apstādījumi nodrošina tīru ūdeni;
• Apstādījumi ir derīgu un retu kukaiņu mājvieta;
• Apstādījumi ražo kompostējamus atkritumus;
• Apstādījumi ir vieta dabas iepazīšanai pilsētā.

Koki  iespaido pilsētas klimatu.

Koki regulē  termisko mikroklimatu divos veidos:

- koku lapotne absorbē saules radiāciju un rada ēnu, tādējādi pazeminot tuvu augsnei esošo gaisa temperatūru;

- koki kā  vairums augu asimilē ūdeni no augsnes.

Koki pazemina temperatūru  
                  Iztvaikošanas procesā atvēsinātais gaiss, būdams smagāks par silto gaisu, plūst uz dzīvojamajiem masīviem, kuri atrodas ar kokiem apstādīto platību malā. Ar gaisa atvēsināšanu automātiski tiek pacelts relatīvais gaisa mitrums.

Koki attīra gaisu  
                 Pilsētu parkos un dārzos ir 2 – 3 reizes mazāk putekļu nekā ielās. Viens kvadrātmetrs lapu virsmas var uztvert 1.5 – 10 gramu putekļu . Uz koku un krūmu lapām, kā arī zālē nosēžas līdz 72% putekļu daļiņu, kas pacēlušās gaisā. Gaisu no putekļu daļiņām vislabāk attīra tie kokaugi, kuriem ir nokarenas un raupjas lapas.

Koki rūpējas par labu pilsētu vēdināšanu, īpaši pie zema vēja ātruma. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

5.  DARBA GAITA

• Iepazīšanās ar projektu, mērķu nospraušana un  mērķauditorijas definēšana;
• Darba grupas izveidošana;
• Karavānas piestāšanas vietas izvēle  un kritēriji - Rīga AB- Dambis (piebraukšana, skats uz Rīgu);
• Darba plāns un sabiedrotie – ideja, preses relīzes, scenārijs, mūsu palīgi.
• “Labais darbs” – projekta ietvaros.
• Atsauksmes.

Karavānas “3B” prezentācijas pasākuma norises plāns

A-B dambī, Rīgā, š.g. 10.oktobrī

11.00 –  11.45        Ierašanās, neformālās tikšanās, karavānas apskate (fona mūzika)

11.45 –  12.00        Piemiņas dižkoka Holandes Liepas stādīšana

12.00 -  12.05       Deju kolektīva “Zelta Sietiņš” deja “Visi ciema suņi rēja”

12.05 -  12.10      Atklāšana – runātāju pieteikšana

12.10 -  12.15      Satiksmes ministra Aināra Šlesera uzruna

12.15 -  12.20            Asociācijas “Latvijas Auto “ prezidenta Valda Trēziņa uzruna

12.20 -  12.25           Vēstniecības pārstāvja uzruna

12.25 -  12.30           IRU pārstāvja Igora Runova k-ga uzstāšanās un svinīga Karavānas simbola nodošana Satiksmes ministram

                  Aināram Sleseram

12.30 -  12.40            Karavānas dalībnieku sertifikātu pasniegšana :

                      Valdim Trēziņam asociācijas Latvijas Auto prezidentam

              Asociācijai Latvijas Auto ģenerālsekretāram Pāvelam Groševam

                      SIA Pantera – 1 direktoram

A/m šoferiem Jurim Birnikam un Jānim Krauzem

12.40 -  13.30 Vadītājs - Viesi un žurnālisti tiek aicināti uz preses konferenci

                  fonā mūzika  

Preses konference       

----------------------------------------------------------------------------------

VIP –  programma (norises vieta kuģītis “JELGAVA”)

12.40 -  13.30       Preses konferences vadītājs aicina/iepazīstina ar prezidija

             1. Vadītājs

            2. Satiksmes ministra Ainārs Šlesers

            3. Asociācijas “Latvijas Auto “ prezidents Valdis Trēziņš

4. IRU pārstāvja Runova k-gs

5. Vēstniecības pārstāvis

6. Latvija a/m VOLVO šoferis -

7. Kzakstānas asociācijas prezidents Makhsats Saktaganovs

Piedalās arī  Lietuvas, Polijas, citu asociāciju un sponsoru pārstavji  

                  13.30 - 14.00       Pārtraukums,  fotografēšanās, starts

----------------------------------------------------------------------------------

12.30 –  13.45        Karavānas ceļa prezentācija, karavānas dalībvalstu viesu uzstāšanās