Skatītāju attieksme prēt izklaides kulinārijas programmam Latvijas komērckanālos

 

Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma

“SABIEDRISKO ATTIECĪBU UN REKLĀMAS MENEDŽMENTS”

 

 

kursa darbs

SABIEDRISKAJĀS ATTIECĪBĀS

 

 

Skatītāju attieksme prēt izklaides kulinārijas programmam Latvijas komērckanālos

 

 

 

 

 

Kursa darba vērtējums: _____________   Komisijas locekļu paraksti:             ____________________ ____________________ ____________________

5. kursa vākaras nodaļas 5LN grupas studente Marija Kalnciema   Kursa darba vadītājs: Mag.sc.soc. Lidija Semjonova

RĪGA, 2014

 

Saturs

 

Ievads

 

Mūsdienās cilvēki visā pasaulē pavada ļoti daudz sava laika saskarsmē ar medijiem. Daudzi no tiem pat pavada ar medijiem vairāk laika, nekā esot darbā vai skolā, vai saskaroties ar cilvēkiem. Mēs jau nevaram iedomāties savu dzīvi bez interneta, televizora vai mobila tālruņa.

Pašlaik 27 ES dalībvalstīs un citās šā kontinenta teritorijās, kuras vēlas iestāties ES, pieejami gandrīz 4000 televīzijas kanālu. Vairumam cilvēku televīzija ir primārais informācijas avots, un pastāv plaši izplatīts uzskats, ka tas ir visietekmīgākais medijs sabiedriskā viedokļa veidošanā. Televīzijas skatīšanas laiks pēdējos gados stabili audzis. Neraugoties uz jaunu komunikāciju tehnoloģiju, piemēram, interneta, izplatību, televīzija ir saglabājusi savu dominējošo stāvokli (Open Society Institute, 2005)

Latvijā  vidējais pieaugušo skatīšanas laiks ir 207 minūtes dienā (pēc 2003. gada datiem) (Open Society Institute, 2005). Salīdzinot 2012. gada datus ar šī gada februara TNS datiem, var secināt, ka vidējais televīzijas skatīšanas laiks Latvijā pieauga un televīzija nezaudē savas pozīcijas Kā ik gadu, līdz ar pavasari un siltāka laika atnākšanu, vērojama vidējā skatīšanās laika samazināšanās. Šī gada decembrī viens TV skatītājs pie TV ekrāna bija pavadījis par 20 minūtēm vidēji dienā mazāk, nekā šī gada februārī. Laiks, ko viens TV skatītājs februārī veltīja TV skatīšanai, bija 4 stundas un 56 minūtes vidēji dienā (TNS Latvia, 2013).

Tagad televīzija translē ne tikai ziņas un analītiskās programmas, bet arī  ļoti daudz seriālus, izklaides programmas. Pēdējos gados izklaides programmas kļuva tik populārās, ka daudzi cilvēki skatās TV tikai šī programmu dēļ. Izklaides programmas aizņem vairāk nekā 20% no ētera laika katru dienu, bet brīvdienās šis skaitlis ir vēl lielāks.

Kursa darba tēma ir „Skatītāju attieksme pret izklaides kulinārijas programmam Latvijas komērckanālos”.

Tēma ir aktuāla, jo izklaides programmas kļuva ļoti populāras un to skaits ar katru gadu pieaug. Latvijas TV kanālos rada ļoti daudz analoģisko programmu un ir aktuāli salīdzināt divus no tām. Salīdzinājumam es ņemšu analoģiskās izklaides kulinārijas programmas populārākos Latvijas komērckanālos – LNT un TV3.

Šajā sakarā darba problēma ir kāda ir dažādu skatītāju attieksme pret izklaides kulinārijas programmam Garšu laboratorija un Sirmā ēdienkartē populārākos Latvijas komērckanālos? Es izvēlējos tieši kulinārijas programmas, jo abas programmas pārraida svētdienās no rīta (gandrīz vienā un tajā pašā laikā) un tagad citas izklaides programmas ir diezgan atšķirīgas. Ir nepieciešami izpētīt auditoriju, lai uzzinātu, kura programma ir populārākā un pēc kādiem kritērijiem vairāk patīk auditorijai, ar ko atšķiras no otras.

Kursa darba mērķis ir uzzinat skatītāju attieksmi pret izklaides kulinārijas programmam Garšu laboratorija un Sirmā ēdienkartē populārākos Latvijas komērckanālos. Caur teorētisko literatūru izpētīt kā attīstījās televīzija Latvijā, kas ir izklaide televīzijā. Empīriskajā darba daļā atklāt aptaujas rezultātus un izanalizēt tos, izdarīt secinājumus.

Darba priekšmets ir skatītāju attieksme.

Darba objekts divas 50 cilvēku lielas respondentu grupas (kopā 100 cilvēki iedalīti pēc dzimuma)

Darbs sastāv no divām daļām: teorētiskās un empīriskās. Kursa darba pirmā  daļā ir izmantotas S.Veinbergas un G.Burton grāmatas, aprakstot kas ir televīzija un kā tā attīstījās Latvijā un Skandināvijā.

Otro kursa darba daļu aizņem pētījums. Kā pētniecības metodi es izvēlējos aptauju, jo manā gadījumā vajag noskaidrot skatitāju attieksmi pret programmām. Manā darbā ir ļoti svarīgi kādai programmai Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku un kāpēc.

Darba hipotēze - Vīriešu un sieviešu dzimuma, skatitāju attieksme pret Latviešu kulinārijās raidījumiem ir absolūti dažāda: vīrieši attiecās negatīvi ,bet sievietes pozitīvi pret raidījumu Garšu laboratorija, un savukārt vīrieši attiecās pozitīvi ,bet sievietes negatīvi pret raidījumu Sirmā ēdienkartē.

Kursa darba pēdējā daļā ir apkopoti secinājumi, kurus ieguvu pētīšanas laikā. 

 

1. Kulinārijas programmās kā izklaide

1.1. Izklaides būtība un raksturojums

Termins „izklaide” vienmēr tiek skatīts ar tādu kā nicinājumu un uztverts kā kontrasts mākslai un ziņām, kas, atšķirībā no izklaides, ir nopietnas, reālas, dziļas jomas. Šo kontrastu vēstures gaitā ir radījuši mediji paši, jo ziņas, nevis izklaide ir auditorijas iespaidošanas veids (Curran J., 1997). Visos laikos cilvēki ir meklējuši veidus, kā izklaidēties, atpūsties no ikdienas, kavēt laiku un gūt patīkamas emocijas. Masu mediji izklaides iespējas ir paplašinājuši, jo vairs nav jāsamierinās tikai ar to, kas pieejams dzīvesvietas tuvumā. Cilvēkiem vairs nav jāiet pie izklaides, tā nāk pie cilvēkiem.

Šis process sākās ar iespiedmašīnu attīstīšanos, jo lasīšana bija pirmais privātās izklaides veids. Vieglas un nenopietnas grāmatas, romāni turpinājumos, kas tika publicēti žurnālos un laikrakstos, kļuva par centrālo punktu sabiedrības sarunās. Ne tik izglītotu ļaužu auditorijai domāti bija komiksi. Nākamais tehnoloģijas attīstības solis izklaides jomā bija skaņu ierakstīšanas un pārraides tehnikas izgudrošana, kam drīz vien sekoja arī iespēja ierakstīt un pārraidīt attēlu (Zillmann D., 2000). Cilvēkiem vairs nebija nepieciešams iziet no mājas pat tad, ja tie vēlējās noklausīties kādu koncertu vai noskatīties teātra izrādi. Varētu teikt, ka tieši ar radio un televīzijas rašanos un izplatīšanos, sākās informācijas sabiedrības dzimšana – kopēja televīzijas skatīšanās vai radio klausīšanās, kad visa ģimene sapulcējās pie ekrāna vai radioaparāta, kļuva par tradīciju, bez tās ikdiena (vai nedēļas nogales) nebija vairs iedomājama. Patiesībā līdzīgi ir arī mūsdienā. Atšķiras tas, ka tagad ikvakara pārraides noskatīšanās nav gaidīts, aizraujošs notikums – tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.

20. gadsimta 70. gados ienāca (vai attīstījās no vecajiem) jaunie mediji –  ar datortehniku apgādāta prese, radio, satelīta TV, kabeļtelevīzija un internets –, kas ir fragmentāri, bez vienotas pasaules ainas, līdz ar to ļaujot cilvēkam veidot realitāti pašam, (Priedītis, 2006) saliekot kopā dažādus mediju piedāvātus vēstījuma fragmentus. Līdz ar to mūsdienu sabiedrībā ir vērojama lielāka viedokļu daudzveidība, jo mediju ir daudz, kā arī sniegto ziņu ir daudz (un bieži dažādi mediji sniedz dažādas ziņas, jo neviens nevar apzināt pilnīgi visu notiekošo), tāpēc indivīdam ir iespējams uzzināt daudz vairāk par pasauli un pieslieties tiem uzskatiem, kas viņam šķiet tuvāki.

Pēc būtības, izklaide ir aktīva darbība, kurā rezultātā  cilvēks piedzīvo baudu. Izklaides var būt individuālas vai grupu, var atšķirties pēc grupu lieluma un intensivitātes. Par izklaidi vār nosaukt jebkūru darbību ja rezultātā cilvēks saņem prieku.

Izklaide - viena no svarīgākajām dzīves jomām, kura kopā ar izglītību, stipri ietekmē uz stāvokli sabiedrībā. Nepieciešamība izklaideties parādās tūlīt pēc primārās vajadzību apmierināšanās

Lielākā daļa no definīcijam par zklaides industriju ir vienkaršota līdz šīm darbībām vai uzņēmumiem, kuri ir klasificēti kā izklaide. Tomēr šī pieeja neatklāj specifiku, kā uzņēmumiem, kas izklaides cilvēkiem un neatspoguļo viedokli par vajadzībām, kuriem tie ir paredzēti. Visā pasaulē, izklaides industrija ir ļoti ienesīgs bizness. Tā ietver kino nozari, šovi, sporta un izklaides pasākumi, mūzikas festivāli, kultūras un izklaides centri, diskotēkas, boulings klubi, golfa nūjas, baseins, braucieni, ūdens parki, naktsklubi, kā arī interneta, televīzijas un citi informācijas izplatīšanas kanāli.

Galvenās nozares funkcijas - radīt noskaņu, izglītot un personiski augt. Veicot šīs funkcijas, izklaides industrija ir iesaistīta reproducēšanu darbaspēka, veicina cilvēku kapitālu. Turklāt, tāpat kā citās tautsaimniecības nozarēs, tā veic ražošanu, ieņēmumu funkciju un nodarbinātības funkcijas.

1.2. Veiksmīgo izklaides programmu veidošanās principi

Televīzijai šodien ir loma, kura tradicionāli tika piedēvēta mītam un rituālam (indivīdu integrēšana sociālajā vidē, dominējošo vērtību slavināšana, domāšanas modeļu piedāvāšana), teica Duglass Kelners (Media Culture). Televīzijai ir pieredze, ko mēs pieņemam kā pašu par sevi saprotamu, bet tā arī veido mūsu domāšanu un pasaules uztveri. Televīzija ir gan kultūras fenomens, gan medijs, caur kuru daudzas kultūras aktivitātes ienāk cilvēku mājās (Burton, 2000).

Televīzija ir zinātnes, tehnikas un kultūras nozare, kura ir saistīta ar vizuālas informācijas ( kustīgo attēlu ) pārraidi lielā attālumā. Pārraide notiek ar radio elektronu līdzekļu palīdzību. Kopā ar radiopārraidi, televīzija ir viens no informācijas pārraides masu līdzekļiem ( politiskās, kultūras, izziņas u.c.) un viens no sakaru pamatlīdzekļiem, kuru lieto zinātnisko, organizācijas, tehnisko u.c. lietišķo mērķu sasniegšanai (Девис, 1962)

Mūsdienās televīzju iedala:

1. Digitālā televīzija - Ciparu televīzija jeb digitālā televīzija ir televīzija, kur atšķirībā no parastās (analogās) televīzijas video pārraida MPEG2, MPEG4 vai citādi kodētas ciparu straumes (stream) veidā. Ciparu signāla dekodēšanai nepieciešama papildu aparatūra – dekoders. Ciparu signālu var izplatīt kabeļtīklos no pavadoņa, kas ir ciparu pavadoņtelevīzija, vai arī ar parasto TV raidīšanas aparatūru, kas ir ciparu virszemes televīzija.
2. Kabeļtelevīzija - Kabeļtelevīzija ir sistēma, kurā televīzija pie patērētāja nonāk ar radiofrekvenču palīdzību caur koaksiālo (RG6) kabeli. Koaksiālais kabelis sastāv no centrālā vara vada un ārējā ekrāna, starp kuriem atrodas izolējošs materiāls. 
   Radiofrekvence ir elektromagnētiskais vilnis ar viļņa garumu no 1mm līdz 100 km, aizņem frekvenci no 300 Hz līdz 3000 GHz.
3. HD televīzija - HDTV (High Definition TV) jeb augstas izšķirtspējas televīzija ir viens no digitālās televīzijas standartiem, kas nodrošina lielu attēla dzidrumu, piesātinātas krāsas un Dolby Digital skaņu.
4. Virszemes televīzija - Šajā apraides veidā signāls no Zaķusalas torņa līdz klienta mājām tiek padots pa gaisu, neizmantojot kabeļus. Uz klienta mājas jumta tiek uzstādīta speciāla antena, kas uztver no TV torņa translēto ciparu signālu un padod tālāk līdz dekoderam, kur signāls tiek atkodēts un pārraidīts līdz televizoram. 
   Klienta mājās tiek uzstādīts dekoders, kas atkodē šo ciparu signālu un padod tālāk līdz televizoram. Lai dekoders spētu atkodēt ciparu kanālus, tam nepieciešama speciāla viedkarte, kas tiek piešķirta klientiem pakalpojuma ierīkošanas brīdī.
5. Analogā televīzija - TV, kur attēlu un skaņu pārraida kā analogu signālu, tas ir mainot tā frekvenci un/vai amplitūdu. Visas televīzijas sistēmas pirms digitalās televīzijas bija analogas. Vēl agrāk (krietni pirms 2.pasaules kara) tika lietota mehāniskā televīzija, kur attēla izvēršanai lietoja mehānismus, analogā un digitālā televīzija pretstatā tai ir elektroniskā televīzija (TV skatītāja uzziņu un atbalsta centrs, 2013)

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas pavadīt savu laiku pie televizora, patērējot tās piedāvāto saturu, ir vēlme izklaidēties. Televīzijā  ir radīti atsevišķi raidījumi, kuru galvenais mērķis ir izklaidēt cilvēkus. Kā norāda Burtons, izklaide nav viegli definējama, jo tā ir atkarīga no katraa individuālās personības. Autors saka, ka uzskats par patiku tiek bieži saistīts ar skatu uz televīziju kā izklaides mediju. Bet, atšķirībā no kino, kas gandrīz pilnībā sastāv no fikcijas, televīzijā liels īpatsvars ir faktuāliem produktiem. Tāpāt var apšaubīt arī izklaides un fikcijas apvienošanos. Ko tad īsti nozīmē „izklaide”? Auditorija, jeb televīzijas skatītāji var izklaidēties un iegūt apmierinājumu, skatoties dārzkopības raidījumu, tikpat lielā mērā kā skatoties drāmu. Un, jebkurā gadījumā dalījums starp faktuāliem un fikcijas raidījumiem tagad ir bezcerīgi neskaidrs (Burton, 2000)

Tātad, katram cilvēkam „izklaides” nozīme ir sava. Ja viens izklaidējās skatoties koncertus, realitātes šovus, spēles, tad cits dod priekšroku raidījumiem par automobiļiem, dabu vai kaut ko citu. Izklaides programmām jābūt dažādām, lai katrs skatītājs atrastu to, kas patiks tieši viņam. Izklaides programmām ir jāpiesaista skatītāju.

Tagad tā  arī ir. Pastāv tik daudz izklaidējošo programmu: azartspēles, prāta spēles, realitātes šovi, kulinārijas programmas u.c. Katrs cilvēks var atrast izklaides programmu par viņam interesējošo tēmu.

1.3. Skatītāju attieksme pret kulinārijas programmām

Attieksme ir integrēta personības īpašība, kas veidojas dzīves darbības pieredzes, zināšanu apguves, pārdzīvojumu un gribas piepūles vienībā un izpaužas vērtībās, mērķos, ideālos un normās. Jēdziens “attieksme” sociālajā psiholoģijā pirmoreiz parādījās 1918.gadā, kad psihologi Viljams Tomass un Florians Znaņeckis to izmantoja pētījumā par atšķirībām poļu zemnieku ikdienas dzīvē Polijā un ASV. Kopš jēdziena parādīšanās tas ticis definēts dažādos veidos. Attieksmi vispārīgā veidā var definēt kā relatīvi noturīgu un pastāvīgu, pozitīvi vai negatīvi vērtējošu reakciju, virzītu uz konkrētiem cilvēkiem, objektiem vai idejām, kas ietekmē vai motivē ar tiem saistīto uzvedību (Olson & Zanna, 1995).

Masu mediji un reklāmas, un PR kampaņas nemitīgi cenšas ietekmēt un mainīt cilvēku attieksmes, lai panāktu sev vēlamo indivīdu rīcību. Vienkāršā cilvēka viedokļa un attieksmes svarīgums ir raksturīgs tikai mūsdienām. (Steiner, 1967) Cilvēces vēsturē par svarīgiem lielākoties nav atzīti parasto cilvēku viedokļi. Reāla nozīme bija vienīgi  augstāko un vadošo šķiru viedokļiem, un šīs šķiras nekad veidojušas lielāko sabiedrības daļu. Vienkāršā cilvēka viedoklis ieguva nozīmi reizē ar vidusšķiras palielināšanos, nacionālisma un industrializācijas attīstību, konkurējošu reliģisko normu izplatību, demokrātisko institūciju svarīguma atzīšanu, literatūras un izglītības pieejamību visiem, un masu mediju attīstību. (Steiner, 1967)

Mūsdienās izšķir divas galvenās attieksmes izpratnes pieejas. Pirmā pieeja balstās uz pieņēmumu, ka attieksme ietver sevi trīs komponentus: afektīvo, kognitīvo un uzvedības. (Zanden, 1987)  Afektīvais attieksmes elements sastāv no emocijām -reakcijām, ko objekts, notikums, situācija vai tās simboliskā reprezentācija izraisa indivīdā. Kognitīvais komponents ir veids, kādā cilvēks uztver objektus, notikumus, situācijas - cilvēka uzskati, pārliecība, idejas par kaut ko. Tas saistās ar domāšanu. Kad attieksmes objekts ir cilvēks, kognitīvais elements bieži ir stereotips. Uzvedības komponents ir tendence vai dispozīcija rīkoties dažādos veidos, atsaucoties uz objektu, notikumu, situāciju. Uzsvars liekams uz tendenci rīkoties nevis pašu darbību. Cilvēks baidās lidot - tas ir piemērs attieksmes afektīvajam komponentam. Cilvēks domā, ka lidot ir bīstami - kognitīvais komponents. Cilvēks izvairās no lidošanas - uzvedības reakcija. Attieksme ir tikai hipotētisks konstrukts, teorētisks modelis (Eagly, Chaiken, 1998). Reāli novērojami ir tikai stimuli, kas izraisa attieksmi, un reakcijas uz šiem stimuliem.

Attieksmes veidošanās: Sociālo ietekmju rezultātā cilvēkam tikai īsu brīdi attieksmju attīstība norisinās neatkarīgi no vecākiem, grupas vai šķiras ietekmēm, balstoties uz objektīvu un racionālu informācijas analīzi. (Steiner, 1967) Izdala vairākus faktorus, kas ietekmē attieksmju veidošanos:

Ģenētiska attieksmju veidošanās

Jaunākie pētījumi pierāda, ka daļa attieksmju ir ģenētiski nosacītas, piemēram, muzikālā gaume. (Reņģe, 2002) Abrahams Tessers uzskata, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas iegūti dažādos vienas olšūnas dvīņu pētījumos, ka tādas attieksmes kā attieksme pret altruismu un agresiju, attieksme pret darbu un profesijas izvēli un pat nosliece skatīties televīziju ir vismaz par 50% ģenētiski nosacītas.

Ģimenes ietekme

Ģimene spēcīgi ietekmē attieksmju veidošanos un attīstību. Viedokļu un vērtību mācīšanās sākas ļoti agri, un jau pašā savas dzīves sākumā cilvēks mācās no saviem vecākiem. Šī mācīšanās turpinās arī cilvēkam pieaugot. Bērns ir viegli ietekmējams, tāpēc ka viņam nav pašam sava konfliktējoša viedokļa, tāpēc ka vecāki var paust savu ietekmi agri un bieži, un ilgā laika periodā un tāpēc, ka bērni parasti identificējas ar saviem vecākiem, it īpaši attiecībā uz tām lietām, kas pašam bērnam nav īpaši svarīgas. Bērnībā veidojas piederības sajūta noteiktai reliģijai, nedaudz vēlāk sāk veidoties politiskās attieksmes. Pētījumi ASV rāda, ka 2/3 līdz ¾ vēlētāju balso par to partiju, par ko parasti balsojuši viņu tēvi. (Steiner, 1967) Augstāko sabiedrības slāņu bērni tipiski ir vairāk ieinteresēti politiskajos notikumos nekā bērni no sabiedrības zemākajiem slāņiem. Parasti bērns atbrīvojas no vecāku ietekmes tikai tad, kad viņš saskaras ar jaunu dzīves veidu, jaunām sociālām grupām un jaunu kopienas vidi. Jo svarīgāka bērnam ir kāda tēma, jo vairāk viņam kļūst svarīgāks viņa draugu nevis vecāku viedoklis. (Steiner, 1967) ASV izpētīts, ka jaunieši vairāk seko savu vecāku viedokļiem attiecībā uz politikas jautājumiem, taču neņem vērā vecāku domas par popmūziku, ielu autosacīkstēm un citiem jauniešu kultūras aspektiem. Jauniešiem ir tendence iet kopsolī ar savas paaudzes uzskatiem attiecībā uz jautājumiem, kas personiski viņiem ir svarīgāki nekā politiskās problēmas. Silvans Tomkinss (Tomkins, 1965) pieņem, ka tie, kuriem bērnībā iemācīts augstu vērtēt savu individualitāti un tiesības brīvi paust savus uzskatus, pieauguši izrāda liberālāku attieksmi. Ģimenēs, kur no bērniem tiek prasīta bezierunu paklausība un pakļaušanās, aug cilvēki ar konservatīviem politiskajiem uzskatiem.

Attieksmju iemācīšanās teorija

Ja cilvēkam nav priekšzināšanu par objektu, attieksmes var veidoties kā nosacījuma reflekss. Tātad, reizēm attieksmes var veidoties neapzināti un būt pretrunā ar saprātīgiem cilvēka spriedumiem, piemēram, ja TV kriminālajās ziņās kā negatīvie varoņi ļoti bieži parādās krievu valodā runājošie, tad skatītājam neapzināti veidojas negatīva attieksme pret šīs tautības pārstāvjiem, priekšstats, ka viņi ir galvenie noziegumu izdarītāji, pat nenonākot tiešā saskarsmē ar kādu krievu tautības cilvēku un arī tad, ja statistikas dati liecina par kaut ko pavisam citu. Latvijā šādi tiek mācīta arī negatīva attieksme pret narkotikām. TV 3 raidījums “Kriminālā Informācija” vienmēr uzsver sižetu negatīvo varoņu tieksmi pēc narkotiskajām vielām, radot iespaidu, ka Latvijā noziegumus izdara tikai narkotiku lietotāji.

Grupas ietekme

  Tas, ka cilvēki uztur attieksmes, kas saskan ar viņu piederību noteiktai grupai un grupas identifikāciju, ir pierādīts vairākkārt. Attieksmes netiek balstītas tikai uz neatkarīgu vērtējumu par lietas īpašībām, bet gan uz sava veida saskaņu ar to, kas ir “pareizā pozīcija”. Rezultātā, jo homogēnāka ir indivīda sociālā vide, jo intensīvāk viņa attieksmes saskan ar to, kas ir pieņemts viņa apkārtējā vidē. (Steiner, 1967) Tas nav tikai jautājums par to, kā grupā tiek izplatīta informācija un interpretācija, bet arī par prestižu un atbalstu, ko grupas locekļi viens otram savstarpēji sniedz un viens no otra ņem. Jo vairāk par kādu tēmu tiek diskutēts, jo labāk cilvēks zina, ko viņa apkārtējie atzīst par pareizu darīt vai domāt. Cilvēki biežāk paļaujas uz grupas saitēm kā uz pamatu lēmumu pieņemšanai, nevis uz neatkarīgu un loģiku argumentu izvērtējumu. Īpaši tad, ja pieņemtā lēmuma sekas ir grūti paredzēt, cilvēks paļaujas uz to, ko dara grupa.

Etniskā piederība

Ar piederību grupai saistās etniskā piederība. Dažādu etnisko grupu locekļus raksturo gan atšķirīga mentalitāte, gan atšķirīga vēsture un sociālā pieredze, gan atšķirīgas ekonomiskās un politiskās intereses, līdz ar to tas, protams, ietekmē attieksmju veidošanos. To labi ilustrē arī Latvijas piemērs, īpaši divas informatīvās telpas, ko veido krievu valodā un latviešu valodā rakstošā prese. Latviešu un krievu medijos paustā attieksme krasi atšķiras sevišķi jautājumos, kas saistās ar valodas likumdošanu, iestāšanos NATO, ES - tātad, runājot par procesiem, kas skar un ietekmē šīs etniskās grupas intereses. Ja latviešu prese 2000.gadā par Valsts Valodas likumu runāja, piesaucot nācijas smago vēsturi, latviešu valodas un tautas tiesības, tad krievu prese par to rakstīja, lietojot tādus epitetus kā “valodas ciešanas” un “nelikumības valodā”.

Piederība noteiktam slānim

Piederība noteiktam sabiedrības slānim ir nozīmīgs faktors neatkarīgi no tā, vai tas tiek noteikts kā piederība noteiktai profesionālai grupai, izglītības līmenim, ienākumu līmenim vai pārmantotam statusam sabiedrībā. Zemākie (trūcīgākie) sabiedrības slāņi biežāk atbalsta kreisi noskaņotas partijas, vidusšķira atbalsta centriskās partijas, bet sabiedrības augstākie slāņi - labējās, konservatīvās partijas. (Steiner, 1967) Ar to varam skaidrot arī kreisi noskaņoto partiju panākumus Latvijā. Jautājumi par estētisko gaumi mērāmi lielā mērā ar izglītības līmeni, pat reliģisko piederību stipri ietekmē piederība noteiktam sabiedrības slānim. Attieksmju atšķirības starp sabiedrības slāņiem raksturo arī attieksme pret tā saukto autoritāro pozīciju - neiecietību pret indivīda brīvību, aizspriedumiem pret minoritātēm, skepsi par citu motīviem un pesimismu par cilvēka iespējām vispār. Zemākie slāņi šajos jautājumos ir daudz autoritārāki. Šķiru atšķirības atspoguļojas jau agrā bērnībā. Augstākās šķiras ir liberālākas pret personiskajām brīvībām un demokrātiskajām tiesībām, taču neiecietīgas pret politiskiem jautājumiem, kas saistīti ar labklājības valsts veidošanu. (Steiner, 1967)

Vecums un dzimums

 Indivīda vecums un dzimums tāpat ietekmē viņa attieksmju veidošanos. Jauni cilvēki mazāk pakļaujas reliģiju ietekmei, ir tolerantāki. Līdz ar vecumu cilvēks kļūst konservatīvāks un autoritārāks. Sava ietekme ir arī sabiedrības priekšstatiem par dzimumu lomām un darbības sfērās, kas tradicionāli tiecas sievieti nostādīt mātes un sievas lomā. Sociālais spiediens un gaidas prasa vīrietim izrādīt lielāku politisko aktivitāti nekā sievietei. Tajā pašā laikā sievietēm ir tendence vairāk pievērties reliģijai un ieņemt konservatīvāku politisko pozīciju nekā vīriešiem. (Steiner, 1967)

Psiholoģijā iedalījums pēc dzimuma - ir sociāli bioloģiskie parametri, kuriem cilvēki dod definīcijas "vīrietis" un "sieviete". 
Sociālie psihologi uzskata, ka divi galvenie iemesli, kāpēc cilvēki cenšas, lai apmierinātu cerības dzimuma - ir normatīvais un informatīvs spiediens. Termins "regulatīvā spiediens" apraksta mehānismu, kā cilvēks ir spiests pielāgoties sociālo un grupu cerības, ka sabiedrība nav to noraidīja.

Dzimums atrodas pastāvīgā ietekmē no kultūras normam, nosakot, ka vīriešiem vajadzētu darīt, un ka - sievietem, un arī no sociālās informācijas, iedvesmojot cilvēkus, cik liela atšķirība starp vīriešiem un sievietēm. Speciālisti, kas iesaistīti attīstības psiholoģijā, dēvē diferenciālo socializācijas process, kurā mēs uzzinām, ka ir lietas, kas ir neparasts un savdabīgs, lai viens otru, atkarībā no studenta dzimuma. (Берн Ш., 2001)

Reizēm cilvēki rīkojas atšķirīgi no tā, kā viņi jūtas vai domā. Šo dažādo reakciju neatbilstība lika pētniekiem izvirzīt citu attieksmes koncepciju, balstoties uz attieksmju vērtējošo raksturu (Fishbein, Ajzen, 1975). Saskaņā ar šo pieeju attieksme ir emocionāls novērtējums. Lielākā daļa cilvēku neuzskata pasauli neitrālos jēdzienos. Cilvēkiem, notikumiem, situācijām ir sekas, kas ietekmē indivīdu. Ja attieksmes objekts cilvēkam ir nozīmīgs, tas rada spēcīgu emocionālu reakciju. Attieksmes objekts ir nozīmīgs, ja tas tiešā veidā ietekmē cilvēka intereses, viņa darbību, saistās ar dziļām filosofiskām, politiskām, reliģiskām vērtībām, tieši skar tuvākos cilvēkus. Šāda attieksmes izpratne ir pietiekama, ja viedokļu par attieksmes objektu nav daudz un tie nav pretrunīgi. (Reņģe, 2002) Atzīts, ka attieksmes raksturs var būt diferenciēts atkarībā no attieksmes objekta.

Televīzija ir galvenais avots, no kura mēs uzzinām par pasaulē notiekošo gan ilgtermiņā, gan konkrētajā momentā (current affairs). Tomēr tā (blakus žurnāliem, kino, popmūzikai un arī radio) tiek uzskatīta par izklaides mediju (Zillmann D., 2000).

Televīzijā jau tās pirmsākumos varēja redzēt pilnīgi visu – dažādu žanru filmas, šovus, ziņu programmas (kas bieži līdzinājās stihiskas informācijas jeb baumu plašākas pārraides kanāliem). Robeža starp ziņām un izklaidi bija ļoti neskaidra, jo ziņās bieži tika attēloti patiesībā nenotikuši atgadījumi, lai piesaistītu auditorijas uzmanību. Līdz ar tehnoloģiju attīstību, arvien mazāk darba bija jādara ar rokām un cilvēki arvien vairāk savu brīvo laiku pavadīja tieši pie TV ekrānā (Zillmann D., 2000). Indivīds atradinās strādāt pats, bet uzmanīt mašīnas, līdz ar to viņam tuvāks šķiet izklaides veids, kurš paredz tādu pašu novērošanu kā tā, kas piepilda viņa darbadienu. Turklāt parastam rūpnīcas darbiniekam, kurš savā ikdienā neredz neko vairāk par savām mājām, ceļu uz rūpnīcu un savu darba vietu, televīzija sniedz iespēju ieraudzīt svešas zemes un arī vietas paša valstī, slavenus cilvēkus un dažādas performances. Ja nebūtu televīzijas, šāds melnā darba darītājs nekad neieraudzītu tik daudz no pasaules, tāpēc tas viņu vilina un pārsteidz. Pirmajās TV pastāvēšanas dekādēs īpašu valdzinājumu šim izklaides veidam piešķīra arī tas, ka televīzija bija novitāte, pat brīnums.

Cilvēki parasti izvēlas izklaidējošas programmas spontāni, nevis izvērtējot visu piedāvājumu, lai nonāktu pie secinājuma, kura tad ir visvēlamākā. Izklaide ir spējīga cilvēku gan uzbudināt (tā var būt gan pozitīva, gan negatīva sajūta (kā piemēram šausmu filmās), kas rezultātā rada pacilājošu, sajūsminošu sajūtu), gan nomierināt (dusmu, stresa gadījumā) (Zillmann D., 2000). No tā var secināt, ka galvenā izklaidējošu pārraižu loma ir uzlabot skatītāju garastāvokli. Teorētiski tas nav slikti, bet praktiski izklaides programmas liek cilvēkam palikt pie televizora arvien ilgāk un ilgāk, jo visu laiku ir kas „interesants” (jeb izklaidējošs), ko skatīties. Tas savukārt notrulina smadzenes un atstāj arī citus negatīvus efektus uz organismu.

Televīzijas izplatīšanās pasaulē notika strauji. 1955. gadā Rietumeiropā  uz katriem 1000 iedzīvotājiem bija tikai 14 televizori, bet 1974. gadā jau 250; 1980. gadā 300. Savukārt ASV 60. gados uz katriem 1000 iedzīvotājiem bija 600 televizori. (Veinberga, 2005) Lai izsekotu šim procesam, ir izdevīgi aplūkot Ziemeļvalstu TV attīstību, jo arī šeit ( tāpat kā Latvijā) ētera mediju attīstība privātajā režijā sākās tikai pagājušā gadsimta 90. gados. (Veinberga, 2005)

1. Populārākās izklaides programmas Latvijā

Skatītākā pārraide janvarī bija TV3 pārraide TV3 Laika ziņas , kuru vērojuši vidēji 11,6 %, jeb 234,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā ierindojies pārraide Bez Tabu kanālā TV3 , kuru vērojuši vidēji 11,1 %, jeb 225,3 tūkstoši. Savukārt trešajā vietā ierindojusies vēl viena kanāla TV3 pārraide – Nekā personīga . Šo pārraidi vērojuši vidēji 10,6 %, jeb 213,6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. (TNS Latvia, 2013) (Tab. 1.1.)

1. tabula

Pēc TNS iegūtiem datiem, pēdējā mēnesī populārākie raidījumi bija izklaides raidījumi – „TV3 Laika ziņas” un „Bez tabu” aizņema pirmo un otro vietu pēc skatīšanas. Pēc šīs tabulas analizēšanas var secināt, ka izklaides programmas Latvijā ir ļoti populārās. No skatītāko programmu topa izklaides raidījumi aizņem 20%, ziņu raidījumi 40%, filmas un seriāli tikai 15%, analītiskie raidījumi 25% no kopēja skaita.

Latvijas iedzīvotāji, kas vecāki par četriem gadiem, šī gada aprīlī  visvairāk skatījušies kanālu TV3 – 15,5 % no kopējā TV skatīšanās laika. Otrs visskatītākais ir bijis kanāls LNT ar 12,5 %, un trešais visskatītākais ir bijis kanāls PBK ar 11,3 %. Kanālam LTV1 skatītāji veltījuši 8,5 %, kanālam TV5 Rīga 4,9 %, kanālam RTR Planeta Baltija 4,4 %. Savukārt kanālam 3+ 3 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāliem LTV7 un REN Baltija veltīti katram pa 2,6 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam TV6 veltīti 1,7 % un mūzikas kanālam PBMK 0,4 %. Video un DVD skatīšanai veltīti 2,8 %, bet visiem pārējiem kanāliem 29,9 %.

TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs stāsta: „1. aprīlī notikusī kanālu LNT un LTV1 analogās virszemes apraides atslēgšana Rīgā un apkārtnē nav ietekmējusi kopējo kanālu sarindojumu aprīlī. Neņemot vērā skatītājus, kuri šobrīd palikuši analogajā virszemes apraidē bez šiem kanāliem, joprojām skatītākais būtu TV3 , kura skatīšanā laika daļa būtu par 0.4 procentpunktiem mazāka, savukārt LNT un LTV1 skatīšanās laika daļas būtu tikai par 0.1 procentpunktu augstākas. Interesanti, ka šie skatītāji 2/3 sava skatīšanās laika velta vienīgajam redzamajam kanālam TV3 , savukārt 1/3 Video un DVD .” (TNS Latvia, 2013)

Savā  darbā autore ir ņemšu analīzejusi divas analoģiskās izklaides kulinārijas programmas „Garšu laboratorija”un „Sirmā ēdienkaratē” , kurus rāda vispopulārākajos komērckanālos Latvijā – TV3 un LNT.

Kulinārijas izklaides programma Sirmā ēdienkartē

Kanāla apraksts: LNT ( a/s „Latvijas Neatkarīga Televīzija” )

Dibinātāji: Televīzijas sabiedrība NTV-5 ( 14%), SIA „Dr. Robinsons”  (60%) un SIA „BETE” ( 26%)

Statuss: Nacionālā 

Darbības reģions: Latvija

Raidījumi uzsākti: 29.08.1996

Programmas un mūzikas formāts: informatīvi izklaidējošās

Potenciālā  auditorija: apm. 2000000 skatītāju

Filmu/ seriālu apjoms: 70 %

Apraides stratēģija: Programma tiek izplatīta lielākajā Latvijas teritorijā. Mērķauditorija ir latviešu, krievu un angļu valodu saprotošie Latvijas iedzīvotāji. Raidīts tiek 19 stundas diennaktī. Skatītāji, kuru TV uztvērēji ir aprīkoti ar NICAM skaņas dekoderi, var klausīties LNT programmu vienā no divām valodām. (padome, 2000)

Programmas apraksts LNT mājaslapā: Pavārs un optimists Mārtiņš Sirmais nesmādē Latvijas labumus! Viņam ir personiskas attiecības ar baziliku un timiānu, tomēr vairāk par visu viņš mīl Latviju un tās sniegtās, ekoloģiski tīrās veltes. 
Mārtiņš atkal tiekas ar skatītājiem katru svētdienas rītu plkst. 10.00, lai radītu jaunus, gardus un veselīgus kulinārijas brīnumus un pastāstītu interesantas lietas par kādu konkrētu, katrreiz citu produktu! Optimistu šovs „SIRMĀ ĒDIENKARATĒ” svētdienas rītos plkst.10.00 LNT kanālā! (Rožukalne, 2009)

Apraksts: Neparedzamākais ir Mārtiņa Sirmā jau vairākus gadus vadītais raidījums LNT svētdienas rīta programmā - Sirmā ēdienkaratē. Sirmais pļāpā, it kā dauzās, kamēr top ēdiens. Iepirkšanās un gatavošana pārvēršas vieglā, bet izglītojošā spēlē. Mārtiņš tērgā ar skatītājiem, iesaka gatavošanas viltības, stāsta par ēdieniem un garšu saskaņas niansēm. Ēdiens ir gatavs nemanot, liekot domāt, ka ikvienam iespējams izdarīt tieši to pašu.

Jocīgi bija nesenie raidījumi ar gatavošanu uzņēmumos. Sirmā ēdieni - neapšaubāmi garšīgi, viegli tapuši un skaisti, taču to pasniegšana pie datoriem - lai gan reālistiska, bet neiedvesmoja. Ar laiku no ētera trakuļa Sirmais kļuvis par filozofiski noskaņotu padomdevēju, kas popularizē pašaudzētas pārtikas labumus un sniedz padomus bērnu putriņu gatavošanā. Viņš ir kā viens no mums, gājis cauri vidējā skatītāja garšas attīstībai, pārdzīvojis tās pašas bērnības ēdiena traumas - ķirbju putras un biešu zupas (Rožukalne, 2009).

Kulinārijas izklaides programma Garšu laboratorija

Kanāla apraksts: SIA „TV 3 Latvia” .

Dibinātāji: SIA „Mediju Investīcijas” (49%), Kārlis Mikaels Čakste (2%), MTG Broadcasting AB (49%)

Statuss: Rīgas reģionālā

Darbības reģions: Rīga, Rīgas rajons

Regulāri raidījumi uzsākti: 31.08.1997

Programmas un mūzikas formāts: informatīvi izklaidējošās

Potenciāla auditorija: apm. 1200000 skatītāju

Filmu/seriālu apjoms: 60%

Apraides stratēģija: Programma tiek izplatīta Rīgas iedzīvotājiem, Rīgas rajona, kuri atrodas Rīgā izvietotā raidītāja uztveramības zonā, iedzīvotājiem un lielākajām vairumam Latvijas kabeļtelevīziju servisa abonentiem. Mērķauditorija ir 15-49 gadu veci latviešu un krievu valodā runājošie Latvijas iedzīvotāji. Raidīts tiek 18 stundas diennaktī. Programmas orientācija – uz vispārējo auditoriju ar tendenci uz sociāli aktīvā vecumā esošiem cilvēkiem. (padome, 2000)

Programmas apraksts TV3 kanāla mājalapā: TV3 ēdienu gatavošanas šovs Garšu laboratorija, ko vada Elmārs Tannis, ir kā seriāls no viņa paša dzīves. Tajā ēdieni tiek pasniegti bez liekas izpušķošanas, gatavošana norisinās tik pat vienkāršā virtuvē kā tavējā, un ikvienam ir iespēja baudīt ēdiena gatavošanu pie televizora ekrāniem, vienlaicīgi gatavojot to pašu savās mājās. Ielaid interesantas un reizēm pat trakas Garšu laboratorijas idejas savā virtuvē! Elmārs Tannis nekad nav savā virtuvē viens!

Pie Elmāra jau ir viesojušies tādi plašākā sabiedrība zināmi cilvēki kā Raimonds Bergmanis un Agris Daņiļevičs, Olga Rajecka, Māris Olte, Elita Patmalniece, Vaira Vīķe Freiberga un daudzi citi. Jā, raidījumā bez viesiem neiztikt, jo kompānijā gatavot taču ir daudz interesantāk (TV3 Latvija, 2010)

Apraksts: Elmārs Tannis ar TV3 Garšu laboratoriju rada priecīgu pasauli, kurā viss ir garšīgi, kurā gribas smieties. Tikmēr top ēdiens. Viņš māk veidot šovu ar ēdiena sastāvdaļām, priecīgi runājas un uzmundrina skatītājus. Elmāra personība un enerģija ir viena no labākajām garšvielām, kuras dēļ šo raidījumu negribas pārslēgt. Arī Tannis gatavo visai sarežģītus brīnumus, bet procesā nezaudē vieglumu. Ēdiena gatavošana, kas citkārt ir diezgan vienmuļš process, kopā ar Tanni pārvēršanas prāvā prieka brīdī (Rožukalne, 2009).

Pēc izklaides programmu aprakstiem var secināt, ka programmas ir līdzīgas. Kāmēr gatavojas ēdiens vādītāji smejās un runā ar skatītājiem, lai izklaidētu tos. Abās programmās atnāc viesi – slavenības. Slavenību klātbūtne programmā piesaista daudz skatītājus. Kursa darba aptaujā es noskaidrošu kādas izklaides programmas ir vispieprasītākās Latvijā, kādus Latvijas kanālus skatās lielākais respondentu skaits.

 

2. Latvijas skatītāju attieksmes analīze prēt izklaides kulinārijas programmām Sirmā ēdienkartē un Garšu laboratorija

2.1. Respondentu un metožu raksturojums

Kursa darba empīriskajā daļā tiks izmantota aptauja, kas atklās kura kulinārijas programma vairāk patīk Latvijas viriešu un sieviešu dzimuma skatiteijem. Aptauja atklās ar ko atšķiras programmas un pēc kādiem kritērijiem katra no tām vairāk patīk skatītājiem.

  Aptaujas lapa jeb anketa ir noformulēts jautājumu kopums, informācijas iegūšanas pēc. Bet katrs jautājums satur dažus apgalvojumus. Darbā tiek apskatīti jautājumu veidi, kā tos formulēt un, vispār, kāpēc jāuzdod jautājumu. (Earl, 2004) Anketa – speciāli izstrādāts rakstveida izziņas līdzeklis informācijas iegūšanai. (Geske, 2001)

Anketēšana – ir pētniecības metode, kura tradicionāli sastāv no virknes rakstisko jautājumu, kuru sastādīja pētnieks un uz kuriem atbild respondenti, kuri piedalās pētījumā, sekojot līdzīgām vai identiskām procedūrām.

Anketas dizains un ceļš kā tā tiek izplātīta ir atkarīgs no pētījuma tipa. Anketas saturs var atšķirties atkarībā no pētījuma mērķa, bet gandrīz vienmēr tajā iekļauj jautājumus par respondenta demogrāfiskiem raksturojumiem, piemēram dzimums un vecums.

Tā  kā pētījuma gaitā autore gribēja izpētīt dažādu mērķauditoriju (virieši un sevietes) attieksmi pret kulinārijas programmam Sirmā ēdienkartē un Garšu laboratorija, tad autore izvēlējas divas respondentu grupas. Vienā grupā (50 cilvēki) bija virieši, otrā sevietes (50 cilvēki). Attieskme tiek uzzināta no vidēja dzimuma cilvekiem (16 - 40 gadi) kuri skatās TV3 un LNT kanālu.

2.2. Pētījuma norise. Rezultātu kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze

Kursa darba aptauja bija veikta elektroniski. Anketēšanai es izmantoju interneta anketēšanas adresi http://www.visidati.lv. Aptauju aizpildīja 118 Latvijas iedzīvotāji. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs varēja aizpildīt aptauju, jo nebija nekādu ierobežojumu. Respondenti aizpildīja aptauju interneta lapā http://www.visidati.lv/aptauja/391916482/. Respondenti aizpildīja aptauju pēc uzaicinājuma e-pasta vēstulēs, portālos draugiem.lv un facebook.com. Anketa bija izveidota 2013. gada 10 maijā un anketēšana tika pārtraukta 2013. gada 26. maijā. Anketa ietver jautājumus, kas atklās kādam izklaides programmām respondenti dod priekšroku, kāda no piedāvatiem programmām ir populārāka un pēc kādiem kritērijiem programmas atšķiras viena no otras.

Talāk seko anketēšanas rezultāti.

 

1. Norādiet informaciju par sevi: Dzimums

Kā  pirmais jautājums anketā bija jautājums par dzimumu. Lai sadalītu respondentus gruppās pec dzimuma un atlasītu 50 viriešu un 50 sieviešu anketas.

 

2. Ko Jūs biežāk skatāties televīzijā?

Otrais jautājums anketā bija par programmām, kurām respondenti dod priekšroku un gaumes sadalījās tā:

Attēls 2.1. Programmās kurām respondenti dod priekšroku

 

Kā  ir redzāms attēlā vairāk respondentu atbildēja kā dod priekšroku filmām/seriāliem(27%) un izklaides programmām (24%). No tā var secināt ka darba tēma ir aktuāla, jo izklaides programmās ir otrajā vietā pēc popularitātēs.

 

 

3. Kāda veida izklaides programmas Jums patīk vairāk?

Attēls 2.2. Izklaides programmas veidi kurām respondenti dod priekšroku

 

Kā  ir redzāms attelā respondentu atbildes sadalījās sekojoši: Atbildes uz trešo jautājumu parāda, ka respondentiem vairāk patīk kulinārijas (16%) un pārvērtību raidījumi (16%). Šī informācija pierāda izvelētas temas aktualitāti.

 

4. Kas Jūms ir svarīgi, izveletos kulinārijas izklaides progrāmmu?

Attēlas 2.3. Svarīgakais izvelētos kulinarijas progrāmmu

 

Ceturtais jautājums bija veltīts tam, lai uzzinātu, kas ir svarīgi izevletos kulinārijas progrāmmu. Ka ir redzāms attelā vairakums respondentu atbildēja kā svarīgākais ir recepti (41%) un programmās translācijas laiks (33%). Vār pieņemt kā skatītāji skatās kulinārijas programmas lai uzzinātu jaunus vai pilnveidotu jau zināmus receptus. Programmas translācijas laiks arī ir svarigais faktors izvelētos kulinarijas progrāmmu, jo skatitajam jabūt brīvam tajā laikā periodā.

5. Kāda ir jūsu attieksme prēt "Sirmā ēdienkartē" raidījumu?

Attēls 2.4. Viriešu un seviešu attieksme pret progrāmmu Sirmā ēdienkartē

 

Kā  redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju viriešu daļa (42%) attiecas pozitīvi prēt izklaides kulinārijas programmu Sirmā ēdienkartē- kas apstiprīna darba hipotēzes daļu. Kā redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju seviešu daļa (52%) attiecas drizāk negatīvi prēt izklaides kulinārijas programmu Sirmā ēdienkartē- kas apstiprīna darba hipotēzes daļu.

 

6. Kāda ir jūsu attieksme prēt „Garšu laboratorija” raidījumu?

Attēls 2.5. Vīriešu un seviešu attieksme prēt progrāmmu Garšu laboratorija

 

Kā  redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju viriešu daļa (40%) attiecas drizāk negatīvi prēt izklaides kulinārijas programmu Garšu laboratorija- kas apstiprīna darba hipotēzes daļu.

  Kā redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju seviešu daļa (44%) attiecas pozitīvi prēt izklaides kulinārijas programmu Garšu laboratorija- kas apstiprīna darba hipotēzes daļu.

Atbildes uz šiem jautajumiem dod iespēju deļēji apstiprināt darba hipotēzi: Vīriešu un sieviešu dzimuma, skatitāju attieksme pret Latviešu kulinārijās raidījumiem ir absolūti dažāda: vīrieši attiecās negatīvi ,bet sievietes pozitīvi pret raidījumu Garšu laboratorija, un savukārt vīrieši attiecās pozitīvi ,bet sievietes negatīvi pret raidījumu Sirmā ēdienkartē.

 

7. Kāds raidījums Jums vairāk patīk?

 

Attēls 2.6. Vīriešu un seviešu attieksme pret kulinarijas progrāmmam

 

Atbildes uz šiem jautajumiem dod mums iespēju apgalvot kā vīriešiem vairāk patīk Sirmā edienkartē, un sevietēm Garšu laboratorija. Tas arī daļēji apstiprina darba hipotēzi.

 

8. Lūdzu, izvēlieties vienu no atbilžu variantiem katram jautājumam:

Sirmā ēdienkartē

Vai Jūs esat apmierināts ar raidījuma apjomu?

Vai Jūs eat apmierināti ar raidījuma vadītāju?

Vai Jūs esat apmierināti ar izklaidejošo elementu raidijumā?

Vai Jūs esat apmierināts ar parraides laiku?

Vai Jūs esat apmierināts ar programmas kvalitāti?

Vai us uzskatat receptus par lietderīgiem?

Vai Jūs kadreiz lietojāt receptus no raidijuma?

Attēls 2.7. Vīriešu un seviešu apmierinatība ar prorrammu Sirmā ēdienkartē

 

Kā  redzāms attēlā lielāka televīzijas skatītāju vīriešu daļa(34) atzimēja kā viņi ir apmierināti ar iekšējo elementu un lielāka televizijas skatītāju seviešu daļa(21) kadreiz lietoja receptus no raidijumā Sirmā ēdienkartē. Tas varētu būt tapēc kā sievietes gatavo edienus biežāk nekā vīrieši.

 

9. Lūdzu, izvēlieties vienu no atbilžu variantiem katram jautājumam:

Garšu laboratorija

Vai Jūs esat apmierināts ar raidījuma apjomu?

Vai Jūs eat apmierināti ar raidījuma vadītāju?

Vai Jūs esat apmierināti ar izkaidejošo elementu raidijumā?

Vai Jūs esat apmierināts ar parraides laiku?

Vai Jūs esat apmierināts ar programmas kvalitāti?

Vai us uzskatat receptus par lietderīgiem?

Vai Jūs kadreiz lietojāt receptus no raidijuma?