SIA "KATE" finansiālā stāvokļa analīze par 5 gadiem

Saturs

lpp.

Ievads……………………………………………………………………………………………..3

1. Uzņēmuma apraksts……………………………………………………………………………4

2. Uzņēmuma bilances struktūras analīze......................................................................................5

3. Likviditātes rādītāji.....................................................................................................................8

4. Saistību vai maksātspējas un kapitāla struktūras rādītāji...........................................................12

5. Aktivitātes rādītāji......................................................................................................................16

6. Rentabilitātes rādītāji.................................................................................................................26

Secinājumi un priekšlikumi...........................................................................................................33

Izmantotās literatūras saraksts.......................................................................................................35

Pielikumi........................................................................................................................................37 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Ievads 

     Tos rādītājus, kas ietverti katra perioda pārskatos, nevar mainīt. Tā ir vēsture, bet izprast to, kā pagājušā gada rādītāji saistīti viens ar otru, vairumam uzņēmumu nozīmē pievērst uzmanību kritiskajiem saimnieciskās darības mainīgajiem rādītājiem, kas savukārt var būt pamatā saimnieciskās darbības uzlabošanai nākotnē. Ar pārskatu analīzi uzņēmums iegūs virkni atslēgas rādītāju, kas gan izolēti, gan vairāku periodu kontekstā sniedz vērtīgu informāciju un dod pamatu slēdzeniem, kas palīdz paaugstināt uzņēmuma rentabilitāti. Līdz ar to var teikt, kā finansu analīze ir finansu pārvaldības ļoti svarīgs elements.

     Kursa darba mērķis ir, pamatojoties uz speciālās literatūras analīzi, veikt SIA „Kate” finansu analīzi un izstrādāt savus priekšlikumus tās darbības pilnveidošanai.

     Izvirzītā mērķa sasniegšanai nepieciešams risināt sekojošus uzdevumus:

• izveidot uzņēmuma finansu rādītāju vertikālo (struktūras) analīzi;
• aprēķināt un izpētīt uzņēmuma likviditātes koeficientus
• izanalizēt uzņēmuma kapitāla struktūru un finansiālās atkarības pakāpi, aprēķinot maksātspējas rādītājus;
• aprēķināt un izpētīt aprites koeficientu izmaiņas;
• aprēķināt un izpētīt uzņēmuma rentabilitātes rādītājus;
• uz analīzes pamata izdarīt priekšlikumus.

     Darba izveides gaitā tas tika sadalīts sešās nodaļās. Pirmajā  nodaļā ir dots uzņēmuma īss apraksts. Otrajā nodaļā tiek veikta uzņēmuma struktūras analīze, bet pārējas nodaļas tiek veltītas finanšu pārskatu analīzes koeficientiem.

     Kā galvenās pētīšanas metodes kursa darbā ir izmantota struktūras analīze, finansiālo koeficientu aprēķināšana un salīdzināšanas metode ar ideālo līmeni, kā arī ar iepriekšējiem periodiem, kas dod iespēju spriest, vai rādītāji ir uzlabojušies vai pasliktinājušies.

     Kursa darba temata izpētei tika izmantoti uzņēmuma bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķini. Pētījuma periods ir no 1999. gada līdz 2003. gadam. 
 
 
 
 
 
 
 
 

1. Uzņēmuma apraksts 

     SIA „Kate” sevi tirgū piesaka ar mājas un biroja mēbeļu tirdzniecību. Uzņēmums Latvijas tirgū pastāv jau 11 gadus. 
     KATES mājas mēbeles piedāvā modernas un kvalitatīvas mēbeles dzīvojamo telpu iekārtošanai, kas atbilst Eiropas standartiem. KATES mēbeles kalpo par apliecinājumu tam, ka vide ir iekārtota pēc jaunākajiem mēbeļu modes standartiem. KATE - labākais moderno mēbeļu tirgotājs Latvijā. Salonā "KATE mēbeles draugiem" ir iespējams izmantot arī interjerista pakalpojumus. KATES mājas mēbeļu misija: dot iespēju cilvēkiem iegādāties plaša spektra modernas un kvalitatīvas dzīvojamo telpu mēbeles - dzīvot ar stilu.  
     KATES piedāvātās mēbeles var iedalīt divās grupās: 
1. Latvijā ražotās mēbeles - mājas mēbeles, kas ir Latvijas dizaineru speciāli izstrādātas, kvalitātes un dizaina ziņā spējīgas konkurēt ar ārvalstīs ražotajām.  
2. Importētās mēbeles - no Somijas, Dānijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas. Tās ir augstas kvalitātes mēbeles, tuvas Latvijas iedzīvotāju gaumei un stila izjūtai.  
     Lielākā daļa no piedāvātajām mēbeļu sērijām, kā arī darba un nodaļu vadītāju krēsli, ir izstrādāti KATĒ un ražoti Latvijā. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

2. Uzņēmuma bilances struktūras analīze. 

     Vertikālās analīzes mērķis ir noteikt atsevišķu pārskatu posteņu īpatsvaru kopējos rādītājus, kuri pieņemti par 100 % un novērtēt līdzekļu vai to avotu struktūras izmaiņas. Šī metode dod iespēju analizēt pētāmā objekta struktūru un tās pārmaiņas noteiktajā laika periodā. Pēc šīs metodes pētāmā objekta vērtība tiek pielidzināta 100% un, to izmantojot, nosaka atsevišķu objekta sastāvdaļu attiecību pret objekta kopapjomu. Tā izveidojas objekta struktūra. Analīzes mērķis - ar vertikālās metodes palīdzību raksturot pētāmā objekta struktūras pārmaiņas.[1;129]

     Uzņēmuma vertikālā analīze par 1999. un 2000. gadu parādīta 2.1. tabulā

2.1.tabula

Bilances vertikālā analīze par 1999. un 2000. gadu. [tabulu sastādījis autors].

     Izmantojot 2.1. tabulas  datus, var secināt, ka 2000. gadā salidzinājumā ar 1999. gadu strauji samazinājās uzņēmuma visu aktīvu vērtība, kas norāda uz uzņēmuma saimnieciskās aktivitātes pazemināšanos. Tāda aktīvu vērtības samazināšanas gandrīz dovos reizēs galvenokārt ir saistīta ar pamatlīdzekļu samazinājumu 70 296 Ls apmērā un apgrozāmo līdzekļu samazinājumu par 124495 Ls. Savukārt kopējais apgrozāmo līdzekļu īpatsvars palielinājās par 15,275 %, ko var uzskatīt kā priekšnosacījumu uzņēmuma labākajai finansu darbībai. Tomēr lielāko daļu no apgrozāmiem līdzekļiem sastāda mazi likvīdie aktīvi, tādi, kā krājumi un debitori, kuru īpatsvars bilancē ir 27,622 % un  54,749 % attiecīgi. Savukārt tādu likvīdu aktīvu kā naudas līdzekļi uzņēmuma rīcībā ir pavisam mazs, t. i., tikai 2 %. Kā liecina 2.1 tabulas dati, aktīvu vērtības samazinājums notika galvenokārt uz aizņēmtā kapitāla samazinājuma rēķina, t. i., uzņēmuma parādi samazinājās par 151 091 Ls. No vienas puses to var novērtē kā nelabvēlīgo situāciju, jo uzņēmumā ievērojami samizinājās finansēšanas avoti, ar kuriem būtu iespējams finansēt savu darbību, bet no otrās puses to var uzskatīt pozitīvi, jo palielinājās uzņēmuma finansiālā neatkarība.

      Uzņēmuma vertikālā analīze par 1999. un 2000. gadu parādīta 2.2.tabulā

2.2.tabula

Bilances vertikālā analīze par 2000. un 2001. gadu. [tabulu sastādījis autors].

     Analizējot 2.2 tabulas datus, ir jāatzīmē, ka 2001. gadā uzņēmumā ievērojami samazinājās apgrozāmo līdzekļu īpatsvars. Tas samazinājās gandrīz par 40 %. Pēc autora domām to nevar viennozīmīgi uzskatīt negatīvi, jo tas bija sasniegts, pateicoties krājumu un debitoru samazinājumam, t. i., mazāk likvīdu apgrozāmo līdzekļu samzinājumam. Turpretim naudas līdzekļu īpatsvars pieauga par 4,5 % un perioda beigās tas sastādīja 6,6 %. Arī ir nepieciešams atzīmēt, ka uzņēmuma saistības samazinājās un attiecīgi uzņēmuma pašu kapitāla īpatsvars palielinājās. Saprotams, ka visi šie fakti norāda uz uzņēmuma finansiāla stāvokļa uzlabošanos, maksātspējas pastiprināšanas un neatkarības līmeņa palielināšanos no ārejiem finansēšanas avotiem.

     Uzņēmuma vertikālā analīze par 2001. un 2002. gadu parādīta 2.3.tabulā

2.3.tabula

Bilances vertikālā analīze par 2001. un 2002. gadu. [tabulu sastādījis autors].

     2.3.Tabulas dati norāda, ka 2002. gadā apgrozāmie līdzekļi palielinājās par 58 654 Ls. Tas galvenokārt notika krājumu palielināšanas dēļ, kuru īpatsvars uzņēmuma kopējos aktīvos 2002. gada beigās sasniedza gandrīz 40 %. Debitoru parādu īpatsvars palielinājās par 26 %. Ilgtermiņa ieguldījumi samazinājās par 82 732 Ls, kas bija saistīts ar ilgtermiņa finansu ieguldījumu samazinājumu 79 470 Ls apmērā. Kopējo aktīvu vērtības samazinājums 2002. gadā salidzinājumā ar iepriekšējo periodu notika galvenokārt uzņēmuma pašu kapitāla samazinājuma dēļ. Tas samazinājās par 45 153 Ls. Vienlaicīgi notika tekošo parādu palielinājums un to īpatsvars sasniedza 56% salidzinājumā ar 40 % 2001. gadā. Līdz ar to var teikt, ka uzņēmuma finansiālā situācija nedaudz pasliktinājās.

     Uzņēmuma vertikālā analīze par 2002. un 2003. gadu parādīta tabulā. 
 

2.4. tabula 

Bilances vertikālā analīze par 2002. un 2003. gadu. [tabulu sastādījis autors].

     Pēc aprēķinātiem datiem var redzēt, ka uzņēmuma aktīvi palielinājās gandrīz divos reizos, kas liecina par uzņēmuma saimnieciskās darbības paaugstināšanos. Tāds straujš aktīvu pieaugums notika uz pašu kapitāla pieauguma rēķina. Uzņēmuma pašu kapitāls palielinājās par 134 719 Ls un to īpatsvars uzņēmuma kopējos aktīvos sasniedza 67 %. Kā redzams no tabulas, pašu kapitāla palielinājums ir novirzīts galvenokārt uz ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanu. Tā, piemēram, iltermiņa finansu ieguldījumi palielinājās par 75 681 Ls. Savukārt naudas līdzekļi un krājumi ievērojami samazinājās. Īstermiņa parādiem paliekot nemainīgiem, tas norāda uz likviditātes pasliktināšanos. Arī ir jāatzīmē, ka pašu kapitāla pārsvars par uzņēmuma saistībām liecina par uzņēmuma finansiālās autonomijas palielināšanos attiecīgajā periodā.  
 
 
 
 
 
 
 

3. Likviditātes rādītāji 

   Likviditātes rādītāji ir rādītāji, ar kuru palīdzību var novērtēt uzņēmuma spēju atmaksāt savus tekošos parādus. Šī spēja ir atkarīga no attiecības starp uzņēmuma maksāšanas līdzekļu potenciālu un uzņēmamam piederošus likvīdus līdzekļus.

      Par likvīdiem sauc tos aktīvus, kuri jau atrodas naudas formā, kā  arī tos, kurus ātri var pārvārst naudas formā. Aktīvus ir iespējams klasificēt pēc likviditātes pakāpes:

• Augsti likvīdi aktīvi;
• Vidēji likvīdi aktīvi;
• Zemi likvīdi aktīvi.

     Jo uzņēmumam ir vairāk likvīdo aktīvu, jo tā ekonomiskās iespējas ir lielākas. Atkarībā no aktīvu likviditātes pakāpes izšķir trīs likviditātes rādītājus (koeficientus).[1;133]

3.1.formula

Kopējās likviditātes koeficients(L1) =   

     Šis rādītājs raksturo uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības. Jo augstāks šis rādītājs, jo augstāk jāvērtē uzņēmuma maksātspēja. Saskaņā ar vispārpieņemtiem starptautiskajiem standartiem tiek uzskatīts, ka šim koeficientam jāatrodas robežās starp 1 un 2 (dažreiz 3). Zemāko robežu nosaka tas, ka uzņēmumā apgrozāmo līdzekļu daudzumam jābūt vismaz tik lielam, lai segtu īstermiņa saistības.[3;219]

     Izmantojot SIA „Kate” bilances datus, bija aprēķināti kopējās likviditātes koeficienti, kas pārādīti tabulā.

3.1.tabula

Kopējās likviditātes koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

                  (gada beigās)

3.1.attēls. Kopējās likviditātes koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam.

     Kā redzams no 3.1.tabulas un 3.1.attēla kopējās likviditātes koeficientu lielumi atbilst teoretiski pieņemamām robežām, un tikai 2001. gadā šis rādītājs bija tuvs kritiskai robežai „1”. Tas nozīmē, ka attiecīgajā periodā uzņēmumam bija varbūtība, ka tas nespētu segt visus savus parādus. Tomēr no šī  gada ir pamanāma pozitīva tendence kopējās likviditātes koeficientam palielināties, kas savukārt palielina uzņēmuma spēju norēķināties par savām īstermiņa saistībām.

     Likviditātes raksturošanai izmanto arī starpseguma likviditātes rādītāju, kas ir saistīts ar uzņēmuma saimnieciskajā darbībā iesaistīto aktīvo kapitālu. Nepieciešamību aprēķināt tekošās likviditātes koeficientu izraisa tas, ka atsevišķi apgrozāmie līdzekļi nav vienādi likvīdi (ātri realizējami). Ja, piemēram, naudas līdzekļi ir tiešie tekošo saistību dzēšanas avoti, tad krājumi var tikt izmantoti šim mērķim tikai pēc to realizācijas.[3;219]

    Starpseguma likviditātes rādītājs ir likvīdo aktīvu attiecība pret īstermiņa saistībām.

3.2.formula 

Likviditātes starp-seguma koeficients (L2) =  
 
 

3.2.tabula

Likviditātes starp-seguma koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

 (gada beigās)

3.2.attēls. Likviditātes starp-seguma koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Pēc starptautiskajiem standatrtiem uzskata, ka šim rādītājam jābūt vismaz 1, jo tikai tādā gadījumā uzņēmums reāli spēj segt īstermiņa saistības.[3;220] Tomēr ir redzams, ka 1999 gadā likviditātes starp-seguma koeficients bija daudz zemāks par šo optimālo lielumu. Tas saistīts ar to, ka ievērojama daļa apgrozāmo līdzekļu bija ieguldīta tādos mazi likvīdos līdzekļos kā krājumos, savukārt tādu apgrozāmo līdzekļu kā naudas līdzekļi īpatsvars ir pavisam mazs.

     Lielākajā daļā gadījumu visdrošākais likviditātes novērtējums ir pēc naudas līdzekļu lieluma, kurš ir uzņēmuma rīcībā. Šis rādītājs tiek saukts par absolūtās likviditātes koeficientu un tiek aprēķināts kā naudas līdzekļu un īstermiņa saistība dalījums.  

3.3.formula 

Absolūtās likviditātes koeficients (L3)=  

3.3.tabula

Absolūtās likviditātes koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

 (gada beigās)

3.3.attēls. Absolūtās likviditātes koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Ir redzams, ka uzņēmuma absolūtās likviditātes koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam ir daudz zemāki par pieņemto kritiskas robežas normu, t. i., „0,2”. Īpaši situācija bija bīstama 1999. gadā, kad absolūtās likviditātes koeficients bija vienāds ar 0,032 punktiem, kas nozīmē, ka attiecīgā perioda beigās uzņēmums varēja segt tikai 3,2% īstermiņa saistības ar kasē un bankas kontos uzkrātiem naudas līdzekļiem. Ir ļoti svarīgi atzīmēt, ka no 2001. gada absolūtās likviditātes koeficientam ir tendence samazināties, kaut gan tieši no šī paša perioda ir pamanāms kopējās likviditātes koeficientu pieaugums. Tas liecina, ka sākot ar 2001. gadu uzņēmumā ievērojāmi palielinājās tādu zemi likvīdu aktīvu īpatsvars, kā krājumi un debitoru parādi. Tā, piemēram, 2002. gadā debitoru parādi sastādīja 68 248 Ls, bet jau 2003. gada beigās tas sasniedza 118 267 Ls. Līdz ar to var secināt, ka kopējās likviditātes koeficienti palielinājās galvenokārt uz tādu apgrozāmo līdzekļu posteņu pieauguma rēķina, kā krājumi un debitoru parādniecība, kas praktiski nepaaugstina uzņēmuma likviditāti, savukārt uzņēmuma naudas līdzekļi ir nepietiekami, lai varētu savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par savām īstermiņa saistībām. Viss tas norāda uz slikto uzņēmuma maksātspējas stāvokli

4. Saistību vai maksātspējas un kapitāla struktūras rādītāji. 

     Maksātspējas rādītāji atspoguļo uzņēmuma spēju segt īstermiņa un ilgtermiņa saistības. Šie rādītāji īpaši svarīgi esošiem un potenciāliem kreditoriem, jo tie norāda, vai uzņēmuma ieņēmumi sedz procentu un citus fiksētus maksājumus. Tie arī norāda, vai uzņēmuma likvidācijas gadījumā ir pietiekami daudz aktīvu, lai segtu saistības. Arī uzņēmuma īpašniekus interesē šie rādītāji, jo pēc viņu domām maksājumu procentu summas ir izmaksas un līdz ar to samazinās peļņa un pēc viņu uzskatiem uzņēmums nestrādā efektīvi. Pēc īpašnieku novērtējumiem var samazināties apgrozījums, rentabilitāte un šādā gadījumā var draudēt bankrots.[3;218]

Finansiālās atkarības koeficients 

     Šis koeficients raksturo uzņēmuma finansiālo atkarību no ārējiem aizņēmumiem. Jo augstāks tas ir, jo riskantāka ir situācija, kas var novest līdz bankrotam. Koeficienta augsts līmenis var atspoguļot arī naudas līdzekļu deficīta rašanās potenciālās briesmas. Zems šī rādītāja līmenis nodrošina kreditoriem iespēju netraucēti saņemt aizdotās summas.[5;323] 

4.1.formula

Finansiālās atkarības koeficients =  

4.2.tabula

Finansiālās atkarības koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

 (gada beigās)

4.2.attēls. Finansiālās atkarības koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Kā redzams no 4.2.tabulas un 4.2.attēla, uzņēmums izmanto aktīvo finansu politiku attiecībā uz līdzekļu piesaistīšanu no ārienes. Uzņēmuma finansiālo koeficientu rādītāji nav pārāk augsti, kas nozīmē, ka uzņēmuma finansu riska līmenis , tajā skaitā bankas riska līmenis, arī nav augsts. 

  Finansiālās neatkarības koeficients 

     Finanšu neatkarības koeficients ir parasta uzņēmuma maksātspējas mērvienība un norāda pašu līdzekļu īpatsvaru  uzņēmuma kopkapitālā. Šis koeficients rāda, cik liela aktīvu daļa var tikt zaudēta, pirms tiek skarti aizņēmuma izsniedzēji un pārējie kreditori. To aprēķina šādi:

4.3.formula

Finansiālās neatkarības koeficients =   

          4.3.tabula

Finansiālās neatkarības koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

4.3.attēls. Finansiālās neatkarības koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Pēc izrēķinātiem koeficientiem var secināt, ka uzņēmuma neatkarības līmenis ir pietiekošs, lai uzņēmumu uzskatītu par finansiāli neatkarīgu no ārējiem finansēšanas avotiem. Tas nozīmē, ka, ja noteiktajā brīdī kreditori pieprasītu uzņēmumam norēķināties par savām saistībām, tas varētu segt visus savus aizņēmumus ar pašu līdzekļiem (avotiem) un tikai 1999. un 2002. gadā tas nav  iespējams, kaut gan attiecīgo periodu koeficienti ir ļoti tuvi kritiskai robežai 0,5, t. i., robežai, kad uzņēmumu teoretiski var uzskatīt par finansiāli neatkarīgu. Šo koeficientu pieaugums (izņēmot 2002. gadu) arī norāda uz uzņēmuma stabilitātes pastiprināšanos un zināmo finansiālo grūtību riska samazināšanos.  

     Papildinājumā pie augstāk minētā rādītāja uzņēmuma neatkarības novērtēšanai ir izmantots finansiālās autonomijas  koeficients. Šis rādītājs raksturo uzņēmuma finansiālo autonomiju. Speciālisti uzskata, ja šis koeficients ir sasniedzis koeficientu 1, tad uzņēmuma stabilitāte ir pie kritiskās robežas. Augsts šis rādītājs rāda, ka uzņēmums daudz izmanto aizņēmto kapitālu. Kreditori parasti izvēlas uzņēmumu ar zemāku rādītāju. Šis rādītājs arī parāda, kāda aizņēmtā kapitāla vērtība pienākas uz vienu pašu kapitāla latu.[3;230] 

4.4.formula

 Finansiālās autonomijas koeficients =  

          4.4.tabula

Finansiālās autonomijas koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)