Pasažieru maršruta aprēķins

 

 

 

 

 

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Transporta un mašīnzinību fakultāte

Aeronautikas institūts

 

 

 

Studiju priekšmets

„Pasažieru pārvadājumu organizācija un vadība”

Kursa darbs

„Pasažieru maršruta aprēķins”

 

 

 

 

 

               Pārbaudīja:                   V. Feofanovs

Y.Harbuzs

         Darbu izpildīja:      XXXX XXXXX

3. kurss, RMCLXX

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā 2013

Saturs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IEVADS

 

Autobusu transports ir viens no masveida pasažieru automobiļu transporta. Tas spēle svarīgo lomu kopēja transporta sistēmā valstī. Tas pārvadā  vairāk nekā 60% no visa pārvadāta pasažieru apjoma un pasažieru apgrozījums sastāda apmēram 40%. Autobusu izmanto ne tikai pilsētas robežas, bet arī starppilsētu, piepilsētas, starpvalstu un regulārajos maršrutos. Autobusi īsteno transportu saikni visā pilsētas teritorijā un apvieno visus pilsētas rajonus vienotā pilsētās kompleksā. Iekšējo rajonu, starp rajonu maršrutos autobusu transports īsteno pasažieru pārvadāšanu līdz dzelzceļa stacijām, vasarnīca, tāliem autoostas autobusu satiksmes. Starppilsētas satiksmē autobusu transports īsteno palīgdarbus dzelzceļa transportam. Vairākos gadījumos tālo autobusu satiksmes ceļi ir vairāk taisni un pasažieru pārvadāšana galēja punktā notiek ar nozīmīgo laika ekonomiju.

 

Vienību, kas īsteno pasažieru pārvadājumus, pamat uzdevumi ir:

• pilna pasažieru apmierinātība;
• augsta kvalitāte un drošība;
• efektīva izmantošana un maksimāli mazas transportēšanas izmaksas;
• vispārināt un izplatīt darba metodēs.

 

Darba uzdevums:

 

• Izstrādāt maršruta shēmu, ar garumu ne mazāk kā 10 km;
• Izdarīt analīzi pasažieru plūsmai gan visa maršruta garuma, gan visa dienas garuma;
• Aprēķināt autobusu daudzumu, kas ir nepieciešams maršruta apkalpošanai, pamatot autobusa modeļa izvēli;
• Sastādīt autobusa kustības sarakstu, saistība ar pasažiera plūsmu atkarīgi no diennakts laika;
• Aprēķināt tehniski-ekonomiskus radītājus autobusa darbības maršrutā;
• Sagatavot visu vajadzīgo dokumentāciju jauna maršruta atklāšanai.

 

MARŠRUTA APRAKSTS

 

Maršruts: D/P „Vecmīlgrāvis”,  Atlantijas iela, Baltāsbaznīcas iela, Martas Rinkas iela, Melīdas iela, Piektā līnija, Dzelzceļa pārbrauktuve, Emmas iela, Ziemeļblāzma, Eglīšu rotājumu rūpnīca, Ceļu meistars,  Ozoli,  Līgeri,  Kalēji,  Mežniecība,  Pagrieziens uz Carnikavu,  Zundagi,  1. šķērslīnija,  Fabrika "Jaunciems",  4. šķērslīnija,  6. šķērslīnija,  Kapi, 8. Šķērslīnija, Jaunciema kapi,  Jaunciema 10. šķērslīnija,  Jaunciems (Suži),  Ozolkalni,  Klipiņas, Milnas,  Kūdras bāze,  Pagrieziens uz Bukultiem,  Kultūras nams,  Brīvdabas muzejs,  Juglas iela,  Silciema iela,  Veikals,  Kvēles iela,  Murjāņu iela, Skola,  Mežciems.

 

 

 

 

 

 

 

 

TEHNOLOĢISKIE APRĒĶINI

Ceļa garums

Pieturas numurs	Pieturas nosaukums	Attālums starp pieturām	Attālums no sākuma punkta
1	D/P „Vecmīlgrāvis”	-	-
2	Atlantijas iela	0,650(0,450)	0,650
3	Baltāsbaznīcas iela	0,700(0,600)	1,350
4	Martas Rinkas iela	0,500	1,850
5	Melīdas iela	0,550	2,400
6	Piektā līnija	0,300	2,700
7	Dzelzceļa pārbrauktuve	0,400	3,100
8	Emmas iela	2,000	5,100
9	Ziemeļblāzma	0,600	5,700
10	Eglīšu rotājumu rūpnīca	0,500	6,200
11	Ceļu meistars	0,300	6,500
12	Ozoli	0,500	7,000
13	Līgeri	0,400	7,400
14	Kalēji	0,700	8,100
15	Mežniecība	0,450	8,550
16	Pagrieziens uz Carnikavu	0,700	9,250
17	Zundagi	0,800	10,050
18	1. šķērslīnija	0,300	10,350
19	Fabrika "Jaunciems"	0,550	10,900
20	4. šķērslīnija	0,400	11,300
21	6. šķērslīnija	0,400	11,700
22	8. Šķērslīnija	0,650	12,350
23	Jaunciema kapi	0,600	12,950
24	Kapi	0,600	13,550
25	Jaunciema 10. šķērslīnija	0,600	14,150
26	Jaunciems (Suži)	2,000	16,150
27	Ozolkalni	1,300	17,450
28	Klipiņas	0,700	18,150
29	Milnas	0,850	19,000
30	Kūdras bāze	0,750	19,750
31	Pagrieziens uz Bukultiem	0,500	20,250
32	Kultūras nams	1,400	21,650
33	Brīvdabas muzejs	0,600	22,250
34	Juglas iela	1,500	23,750
35	Silciema iela	0,500	24,250
36	Veikals	0,400	24,650
37	Kvēles iela	0,600	25,250
38	Murjāņu iela	0,300	25,550
39	Skola	0,750	26,300
40	Mežciems	1,200	27,500

 

Dotais maršruts Vecmīlgrāvis - Mežciems ir 27.500km garš, bet atpakaļvirzienā 27.200km .Atšķirība ir tāpēc, ka viena vietā ir vienvirziena kustība un iziešanas shēma ir dažāda. Maršrutā ir 40 pieturas.

Laika patēriņš

Lai noteiktu reisa laiku, īsteno hronometrāžas vērojumus. To veic visa maršruta garuma ar autobusu, kuram ir vismazākie tehniski-ekspluatācijas raksturojumi no visā kustības sastāva. Hronometrāžu veic pēc diennakts laika, pēc darba dienam/brīvdienām, pēc ziemas/ rudens/ vasara/ pavasara laika, ka arī pēc pasažieru plūsmas vai darba režīma izmaiņas. Visus datus pieraksta tabulā, pēc tām sastāda aktu.

Pieturas numurs	Pieturas nosaukums	Kustības laiks, min	Apstāšanas laiks, sek.	Stāvēšana sākuma/galēja punktā (min.)
1	D/P „Vecmīlgrāvis”			10
2	Atlantijas iela	2	10
3	Baltāsbaznīcas iela	2	25
4	Martas Rinkas iela	2	15
5	Melīdas iela	1	15
6	Piektā līnija	1	5
7	Dzelzceļa pārbrauktuve	1	5
8	Emmas iela	2	5
9	Ziemeļblāzma	1	5
10	Eglīšu rotājumu rūpnīca	1	5
11	Ceļu meistars	1	5
12	Ozoli	0,5	0
13	Līgeri	0,5	0
14	Kalēji	1	5
15	Mežniecība	0,5	0
16	Pagrieziens uz Carnikavu	1	5
17	Zundagi	1	0
18	1. šķērslīnija	0,5	5
19	Fabrika "Jaunciems"	1	15
20	4. šķērslīnija	1	10
21	6. šķērslīnija	1	5
22	8. Šķērslīnija	2	0
23	Jaunciema kapi	1	25
24	Kapi	1	5
25	Jaunciema 10. šķērslīnija	2	0
26	Jaunciems (Suži)	2	15
27	Ozolkalni	2	5
28	Klipiņas	1	0
29	Milnas	1	0
30	Kūdras bāze	1	5
31	Pagrieziens uz Bukultiem	1	5
32	Kultūras nams	3	10
33	Brīvdabas muzejs	1	5
34	Juglas iela	2	10
35	Silciema iela	1	30
36	Veikals	1	5
37	Kvēles iela	2	10
38	Murjāņu iela	1	15
39	Skola	2	15
40	Mežciems	3		10

Kustības laika un laika starp pieturām aprēķināšana

Kustības laika un laika starp pieturām aprēķināšana

 

Kustības laiks – laiks, ko autobuss patērē pārvietojoties no viena gala punkta, līdz otrām, ieskaitot visas aizkavēšanas, saistītas ar satiksmes sastrēgumiem. Kustības laika aprēķināšanai izmanto eksperimentāli iegūtos datus. Kustības laiks ir laiku, kustībai no vienas pieturas līdz otrai, summa:

kur tⁿ_br – laiks, kustībai starp pieturām;  

    n – pieturu skaits.

 

Dīkstāves laiks starp pieturām

Tas ir visu starppunktu dīkstāves laiku summa:

 
kur t^k_d – dīkstāves laiks pieturā;

k – pieturu skaits.

 

Satiksmes laiks

Laiks, nepieciešamais, lai nokļūtu no viena galapunkta otrajā. Tas iekļauj sevī kustības laiku un dīkstāves laiku:

Reisa laiks

Reiss –  autobusa nobraukums no viena gala punkta līdz otram, t.i. kustības laiku, dīkstāves laiku visās starp pieturās un dīkstāves laiku vienā galapunktā:

Maršruta laiks

Maršruts ir autobusa brauciens abos virzienos:

 

Šī maršruta abu reisu laiks ir vienāds:

Pieņemu, ka abu virzienu laiks ir vienāds.

 

Vidējais tehniskais ātrums

Vidējais tehniskais ātrums tiek noteikts, kā maršruta garuma attieksme pret kustības laiku.

Satiksmes ātrums

Satiksmes ātrumu nosaka kā maršruta garuma un satiksmes laika attiecību. Satiksmes ātrums raksturo pasažieru vidējā pārvietošanās pa maršrutu.

= 27,5 km /0.95 h = 28.95 km/h

Ekspulatācijas ātrums.

Ekspluatācijas ātrumu nosaka kā maršruta garuma un satiksmes laika attiecība.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASAŽIERU PLŪSMAS ANALĪZE

 

Jēdziens par pasažieru plūsmām.

Pasažieru kustība vienā maršruta virzienā dēvējas ar pasažieru plūsmu. Pasažieru plūsma var būt taisnā virzienā un apgrieztajā virzienā.

Pasažieru plūsmu raksturo:

• ar jaudu vai saspīlējumu, t.i. pasažieru daudzuma, kurš brauc noteiktā laikā uzdotajā maršruta iecirknī vienā virzienā
• ar pasažieru pārvadājumu apjomu, t.i. ar pasažieru daudzumu pārvadājamos ar autobusiem noteiktajā laika atstarpē (stunda, diennaktis, mēnesis, gads)
• ar pasažieru apgrozību, t.i. transportu darbi, kas ir izpildāmi pie pasažieru pārvadājuma.
• Pasažieru plūsmu īpatnību raksturs, ir to nevienmērība. Tie izmainās pa laiku, pa maršruta (ceļa posmiem) nogabaliem un maršruta virzieniem.

 

Mērķi un pasažieru plūsmas izpētes termiņi.

  Uzņēmumi un organizācijas, kam ir autobusu maršrutu atklājuma tiesības ikgadēji sastāda un apstiprina pasažieru plūsmas izpētes grafiku, kurā tiek noteikti plūsmas grāmatošanas termiņi.

Pasažieru plūsmu izpēte tiek veikta vienlaidu un izvēles kārtā. Izpēte vienlaidu notiek vienlaikus uz visiem maršrutiem viena (vai dažas transporta veidos). Izvēles - uz atsevišķiem maršrutiem vai maršrutu.

Materiāls, kurš ir saņemts pasažieru plūsmas izpētes rezultātā, kalpo atsevišķu maršrutu shēmas pamatu koriģēšanai; autobusu kustības saraksta sastādīšanai; eksprešu, pus eksprešu, īsinātu un pārotu reisu organizācijai. Autobusu tipa izvēle, to sadalījums pa maršrutiem, pieturu punktu iecelšana. Materiāli tāpat tiek izmantoti pasākumu izstrādāšanai pa iedzīvotāju apkalpošanas uzlabojumu sastrēgumu laikā.

Izpētes materiālu apstrādāšanas rezultāts ir pasažieru plūsmas sadalījuma tabulas pa diennakts stundām, maršruta nogabaliem sastrēgumu laikā, pieturas punktu korespondences laikā u.c.

Pasažieru plūsma nav vienmērīga dažādos diennakts stundās, nedēļas dienās, mēnešos un gadalaikos, kā arī dažādās maršruta daļās un virzienos.

Pilsētas pārvadājumiem ir raksturīgs pasažieru plūsmas nevienmērīgums dažādā dienas laikā. Tā strauji pieaug visvairāk noslogotājās stundās un samazinās dienas vidū.

  Pastāv vairāki sarežģīti pasažieru plūsmas izpētes metodes. Šajā darbā tiek pielietota vizuālā metode, kura palīdz noteikt plūsmas lielumus atsevišķās pieturās un diennakts stundās. Datu apstrādes rezultātā tika iegūta tabula, kas atspoguļo plūsmas sadalījumu pa stundām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

		Pasažieru daudzums		Nr.		Pasažieru daudzums
Nr.	Dienas laiks	Virziens			Dienas laiks	Virziens
		turp	atpakaļ			turp	atpakaļ
1	500 – 600	0	0	11	1500 – 1600	67	85
2	600 – 700	73	52	12	1600 – 1700	89	88
3	700 – 800	82	68	13	1700 – 1800	71	83
4	800 – 900	83	66	14	1800 – 1900	61	84
5	900 – 1000	79	67	15	1900 – 2000	83	81
6	1000 – 1100	73	62	16	2000 – 2100	0	0
7	1100 – 1200	70	48	17	2100 – 2200	0	0
8	1200 – 1300	60	53	18	2200 – 2300	0	0
9	1300 – 1400	66	64	19	2300 – 2400	0	0
10	1400 - 1500	65	71	20	2400 – 100	0	0

 

 

 

 

 

 

Kā ir redzams, šī maršruta pārvadājumi notiek no 6 rītā līdz 20 ar 1 stundas pārtraukumu no 17 līdz 18.

No rīta un vakarā  pasažieru plūsma ir lielāka nekā dienas vidū, jo cilvēki brauc uz skolu un darbu un atgriežas mājās. Es nevaru teikt vai kāda stundā pasažieru plūsma stipri noslogotākā nekā pārējas.

 

Visnoslogotākā  stunda ir no plks. 16 līdz plks. 17 vakarā. Šīs stundas pasažieru plūsmas sadalījums tika izpētīts detalizētāk.

 

 

 

 

 

 

 

Maršruta Posms	Attālums, km	Pasažieri
		Turp			Atpakaļ
		Iek.	Izk.	Kop.	Iek.	Izk.	Kop.
D/P „Vecmīlgrāvis”  - Atlantijas iela	0,650(0,450)	2	0	2	0	6	0
Atlantijas iela - Baltāsbaznīcas iela	0,700(0,600)	1	2	1	0	0	6
Baltāsbaznīcas iela - Martas Rinkas iela	0,500	9	0	10	2	6	6
Martas Rinkas iela - Melīdas iela	0,550	7	1	16	0	7	10
Melīdas iela - Piektā līnija	0,300	8	3	21	5	14	17
Piektā līnija - Dzelzceļa pārbrauktuve	0,400	1	2	20	0	2	26
Dzelzceļa pārbrauktuve - Emmas iela	2,000	0	2	18	0	4	28
Emmas iela - Ziemeļblāzma	0,600	0	0	18	0	0	32
Ziemeļblāzma - Eglīšu rotājumu rūpnīca	0,500	0	0	18	0	0	32
Eglīšu rotājumu rūpnīca - Ceļu meistars	0,300	5	2	21	2	5	32
Ceļu meistars – Ozoli	0,500	0	2	19	0	0	35
Ozoli – Līgeri	0,400	0	0	19	0	1	35
Līgeri – Kalēji	0,700	0	0	19	0	1	36
Kalēji -  Mežniecība	0,450	0	1	18	0	0	37
Mežniecība -   Pagrieziens uz Carnikavu	0,700	0	0	18	0	0	37
Pagrieziens uz Carnikavu -   Zundagi	0,800	0	0	18	0	3	37
Zundagi - 1. šķērslīnija	0,300	0	2	16	0	0	40
1. šķērslīnija - Fabrika "Jaunciems"	0,550	3	0	19	0	0	40
Fabrika "Jaunciems" - 4. šķērslīnija	0,400	8	4	23	9	1	40
4. šķērslīnija -   6. šķērslīnija	0,400	1	3	21	0	2	32
6. šķērslīnija - 8. Šķērslīnija	0,650	0	2	19	0	4	34
8. Šķērslīnija - Jaunciema kapi	0,600	0	0	19	0	0	38
Jaunciema kapi -  Kapi	0,600	14	2	31	11	2	38
Kapi - 10. šķērslīnija	0,600	0	0	31	0	0	29
10. šķērslīnija - Jaunciems (Suži)	2,000	0	0	31	0	0	29
Jaunciems (Suži) -  Ozolkalni	1,300	8	9	30	12	14	29
Ozolkalni -  Klipiņas	0,700	2	0	32	6	4	31
Klipiņas - Milnas	0,850	0	0	32	0	0	29
Milnas -  Kūdras bāze	0,750	0	0	32	0	0	29
Kūdras bāze - Pagrieziens uz Bukultiem	0,500	0	0	32	0	0	29
Pagrieziens uz Bukultiem - Kultūras nams	1,400	2	0	34	0	1	29
Kultūras nams - Brīvdabas muzejs	0,600	4	5	33	0	3	30
Brīvdabas muzejs - Juglas iela	1,500	0	0	33	0	0	33
Juglas iela - Silciema iela	0,500	3	6	30	8	1	33
Silciema iela -  Veikals	0,400	9	6	33	11	3	26
Veikals -  Kvēles iela	0,600	0	7	26	2	0	18
Kvēles iela - Murjāņu iela	0,300	0	5	21	7	1	16
Murjāņu iela - Skola	0,750	2	13	10	0	3	10
Skola - Mežciems	1,200	0	10	0	13	0	13

 

 

 

Izmantojot informāciju no tabulas, var redzēt, ka īpaši sasprindzināts ir maršruta posms braucot Turp   „Pagrieziens uz Bukultiem - Kultūras nams”, kur tika pārvadāti 34 pasažieri un braucot atpakaļ „Fabrika "Jaunciems" - 4. Šķērslīnija”, kur tika pārvadāti 40 pasažieri autobusā vienā reisa.

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārvadāto pasažieru daudzumu un pasažieru-kilometru noteikšana

Pārvadāto pasažieru daudzums dienas garumā:

kur Q_st – pasažieru daudzums, pārvadāto vienas stundās laikā; 6 – autobusu kustības sākums;

 

Tiešā virzienā:

 

Atpakaļ virzienā:

Kopa dienā:

 

Izpildīto pasažieru-kilometru daudzums dienā:

kur  L_vid – viena pasažiera vidēja brauciena attālums;

L_vid = 2.79km

 

 

 

 

 

 

 

 

AUTOBUSU IZVĒLE

Ikarus E91

 

 

 

 

 

 

• Pielietojums: Pilsētas autobuss
• Garums: 7868 mm
• Platums: 2376 mm
• Augstums: 2968 mm
• Pašmasa: 9,2 t
• Pasažieru ietilpība: 34 cilvēki
• Sēdvietu skaits: 19
• Stāvvietu skaits: 15
• Dzinēja jauda: 114 - 125 kW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vajadzīgo autobusu daudzums

 

Maršruta apkalpošanai nepieciešamo autobusu skaits:

kur  Q_max – pasažieru plūsmas intensitāte; Q_max = 40

       t_ap – autobusa cikls; t_ap=2.533 h

       q_tilp – autubusa nominālā ietilpība; q_tilp = 34 cilv..

 

 

Kustības intervāls:

Kustības intervāls – ir divu autobusu, kas brauc viens pēc otra pienākšana kādā no pieturām. Tas ir maršruta laika un autobusu skaita attiecība:

Autobusa kustības biežums:

Tas ir autobusu skaits, kas iziet vienas stundas laikā caur noteiktu pieturu.

 

h_а = А_м / t_ap ; aut/st  vai  h_а = Q_max / q_tilp ; aut/st          

h_а = 3 / 2.533 = 1.1 aut/st    vai    h_а = 40 /34 = 1.1 aut/st      

 

 

 

 

 

 

 

AUTOBUSU KUSTĪBAS SARAKSTS

 Autobusa kustības grafika sastādīšana

 

Dati:

• Braukšanas ilgums – 57 min
• Sākuma un beigu punkti –D/P Vecmīlgrāvis un Mežciems, kur autobuss taisa apgriešanu
• Darba laika sākums – 6.00;
• Maršrutā strādājošo autobusu skaits – 3
• Kustības intervāls – 50 min;

 

 

1. autobusa grafiks

Autobuss sāk darbu 6.00 no rīta un visas dienas garumā veic 12 reisus. Autobuss beidz darbu “ D/P Vecmīlgrāvis” 19.10. Autobusa šoferis tiek vienreiz nomainīts.

 

Atiet no “D/P Vecmīlgrāvis”	Pienāk „Mežciemā”	Atiet no “Mežciems”	Pienāk “ D/P Vecmīlgrāvis”
6.00	6.57	7.07	8.04
8.14	9.11	9.21	10.18
10.28	11.25	11.35	12.32
12.42	13.39	13.49	14.46
14.56	15.53	16.03	17.00
17.10	18.03	18.13	19.10

 

2. autobusa grafiks

Autobuss sāk darbu 6.50 no rīta un visas dienas garumā veic 12 reisus. Autobuss beidz darbu “ D/P Vecmīlgrāvis” 20.04. Autobusa šoferis tiek vienreiz nomainīts

Atiet no “D/P Vecmīlgrāvis”	Pienāk „Mežciemā”	Atiet no “Mežciems”	Pienāk “ D/P Vecmīlgrāvis”
6.50	7.47	7.57	8.54
9.04	10.01	10.11	11.08
11.18	12.15	12.25	13.22
13.32	14.29	14.39	15.36
15.46	16,43	16.53	17.50
18.00	18.57	19.07	20.04

 

 

3. autobusa grafiks

Autobuss sāk darbu 7.40 no rīta un visas dienas garumā veic 11 reisus. Autobuss beidz darbu „Mežciemā” 19.47. Autobusa šoferis tiek vienreiz nomainīts

 

Atiet no “D/P Vecmīlgrāvis”	Pienāk „Mežciemā”	Atiet no “Mežciems”	Pienāk “ D/P Vecmīlgrāvis”
7.40	8.37	8.47	9.44
9.54	10.51	11.01	11.58
12.08	13.05	13.15	14.12
14.22	15.19	15.29	16.26
16.36	17.33	17.43	18.40
18.50	19.47

 

Autobusu darba pēc saraksta radītāju aprēķins

 

Katra autobusa darba laika ilgums

Autobusa darba laika ilgums ir no izbrauciena momenta no AP līdz atgriešanas momentam AP, neskaitot pusdienu pārtraukumu laiku.

Т_nor = t _atp – t _izbr – t _part ; st

Т¹_nor = 19¹⁰ – 6⁰⁰ - (0¹⁰ + 0¹⁰) = 12⁵⁰ st.

Т²_nor = 20⁰⁴ – 6⁵⁰ - (0¹⁰ + 0¹⁰) = 12⁵⁰ st.

Т³_nor = 19⁴⁷ – 7⁴⁰ - (0¹⁰ + 0¹⁰) = 11⁴⁷ st.

Autobusi strādā  dažādu stundu skaitu

Auto-stundas ekspluatācijā

АE_ek =  12⁵⁰*2+11⁴⁷ =37²⁷st.

 

Vidējais vienas maiņas ilgums

 

Т_{nor vid} = АE_ek / А_м ; st.

 

Т_{nor vid} = 37²⁷/ 3 = 12²⁹st.

 

 

 

 

 

Reisu skaits kurus izpilda viens autobuss

n`_r = n_r^1main + n_r^2main ...;   reisu

1. Autobuss n`_r = 6 + 6 = 12 reisus

2. Autobuss n`_r = 6 + 6 = 12 reisus

3. Autobuss n`_r = 6 + 5 = 11 reisus

Autobusi izpilda dažādu reisu skaitu.

Kopējais reisu skaits pēc kustības saraksta

   ;  reisu

n_{r sar} = 12+12+11= 35 reisu

 

Autobusu nobraukums ar pasažieriem maršrutā

Autobusa nobraukums ar pasažieriem maršrutā ir lietderīgais noskrējiens.

 

L_pas = n_{r sar} ∙ L_м ; km.

L_pas = 35 ∙ 27.5 = 962.5 km.

 

Nobraukuma izmantošanas koeficients dienas laikā

Tā kā  autobusu reiss sākas D/P Vecmīlgrāvī un Mežciemā un beidzas turpat, autobusiem jāveic ceļš līdz maršruta sākuma punktam un autobusi tiek izmantoti nelietderīgi.

Attālums no Abrenes ielas līdz D/P Vecmīlgrāvis ir 16.5km

Attālums no Abrenes ielas līdz Mežciemam ir 9.9km

No tā seko, ka katrs autobuss veic papildus nabraukumu no galapunkta līdz AP.

1. autobuss 16.5+16.5=33km

2. autobuss 16.5+16.5=33km

3. autobuss 16.5+9.9=26.4km

Kopā 3 autobusi papildus nobrauc 33+33+26.4=92.4km

 

Tehniski-ekonomiski rādītāji

Lai iegūtu ienākumus no izvēlētās saimnieciskās darbības, nepieciešams noteikt minimālo biļetes cenu, kas segs visus izdevumus. Minimālo biļetes cenu, kas iekļaus sevī autobusa amortizāciju, degvielas patēriņu, darba samaksu šoferiem, aprēķina pēc formulas:

kur   - viena km izmaksas, Ls/km;

L – maršruta garums, km;

k – pasažieru maiņas koeficients

N = - vidējais pasažieru skaits 1 km;

Pasažieru maiņas koeficientu nosaka kā attiecību starp maršruta kopējo garumu un vidējo maršruta garumu, ko veic pasažieri:

         

           

tiek aprēķināta ieskaitot autobusu cenu, izmaksas, kuri iet uz remontu, apkopi un mazgāšanu, kā arī uz degvielu un algu vadītājiem.

Viena vidēji lietota autobusa cena ir aptuveni 15 000 Ls. Man ir nepieciešami 6 autobusi un tie kalpos 5 gadu. Ja paņemt tos līzingā uz 5 gadem, sanāks:

Vēl jāpieņem izmaksas uz remontu, apkopi, mazgāšanu utt. Apmērām būs vajadzīgas 1250 Ls/gadā, tad mēnesī būs 105 Ls. Dienas laikā autobusam ir 12 reisi, tad mēnesī būs – 360 Ls.

Autobusa izmaksas 1 reisā būs: 1355/360 = 3,71 Ls/reisā.

Viena reisa garums – 27,5 km, tad

- viena kilometra izmaksas.

Kā arī ir jāievēro degviela patēriņu, autobuss patērē  apmēram 26 litri uz 100 km. Dīzeļdegvielas cena – 0,95 Ls/litrs. Tātad:

Vēl jāsaskaita vadītāju algu, pieņemsim, ka viņš saņem 4 Ls/stundā. Viņš nobrauc par stundas laiku apmēram 27.5 km, tad par 1 km: 4/27.5= 0,16 Ls/km

Biļetes cena būs 0,50 Ls. Tagad Rīgas Satiksmes biļetes cena ir 0,50 Ls.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nepieciešamo vadītāju skaita aprēķins. Maiņas grafika definēšana.

Autobusu darba stundu skaits mēnesī

Pieņemam, ka maršruts darbojas pastāvīgi, un autobusi strādā katru mēneša dienu. Darba dienu skaits – 30.

st

Maršrutā  darbojas 2 autobusi, kas strādā 12 st. un 50 minūtes

 

1 autobuss, kas darbojas 11 stundas un 47 minūtes

Sagatavošanas, maiņas laiks

kur t_sag – laiks šoferiem, lai sagatavotos darbam, samainīties, kā arī veikt autobusa         pirms reisa pārbaudi;

      n_см – maiņu skaits dienā.

 

st.

Šoferu darba stundu skaits mēnesī

 

 

Nepieciešamais šoferu skaits

kur t_norm – valsts noteikts atļauts darba stundu skaits mēnesī. Tā kā šīs skaitlis var svārstīties un ir atkarīgs no darba dienu skaita mēnesi, pieņemam t_norm = 160 stundas.

 šoferi

Darba organizācijai ir sarežģīta sistēma, kas tika izstrādāta, lai ievērotu šoferu darba stundu skaitu mēnesī. 

Tā kā divi autobusi dienā, strādā mazāk nekā viens, tad arī šoferis strādās mazāk un viņam būs īsā diena. Šoferi, mainoties saskaņa ar darba grafiku , pēc kārtas strādās īso dienu, bet tā, lai mēneša beigās visiem būtu aptuveni vienāds nostrādāto stundu skaits.

Šoferu maiņas ilgums:

Vadītāju darba grafiku sastādīšana

Pēc noteikumiem:

• Pieļaujamais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums:
• Kopējais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums diennaktī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet ne biežāk kā divas reizes nedēļā to var pagarināt līdz deviņām stundām.
• Transportlīdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 90 stundas divu nedēļu laikā pēc kārtas.
• Maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas ilgums
• Maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4,5 stundas.
• Pēc 4,5 stundu ilgas nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas jābūt vismaz četrdesmit piecu minūšu ilgam atpūtas laikam.

 

 

 

 

 

Pasažieru autobusu pārvadājumu licenzēšana

 

Pasažieru pārvadājumu licencēšana

(1) Pasažieru pārvadājumu ar autobusu drīkst veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam (administratoram) ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs ir saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās vai republikas pilsētas domes vai rajona padomes izsniegtu speciālo atļauju (licenci) pārvadājumiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās.

(2) Speciālā atļauja (licence) dod tiesības pārvadātājam veikt pasažieru pārvadājumus tikai ar viņa īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem vai - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā - ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.

(3) Pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus ar autobusiem Latvijas teritorijā, attiecībā uz katru autotransporta līdzekli saņem licences kartīti.

(4) Autotransporta direkcijas izsniegta speciālā atļauja (licence) dod pārvadātājam tiesības veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem arī republikas pilsētu un rajonu administratīvajās teritorijās.

(5) Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes attiecībā  uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, profesionālās kompetences sertifikāti, atļaujas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī pasažieru starptautisko pārvadājumu organizēšanas un veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu

Lai izskatītu jautājumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu, anulēšanu vai apturēšanu uz laiku un licencēšanas kartītes anulēšanu vai apturēšanu uz laiku, Valsts SIA "Autotransporta direkcija" izveido licencēšanas komisiju ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā, kuras lēmumiem ir konsultatīvs raksturs.

Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz laiku, kas nav mazāks par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus (pēc speciālās atļaujas (licences) pieprasītāja izvēles), šādu veidu autotransporta komercpārvadājumiem:

• pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem Latvijas teritorijā;
• starptautiskajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem;
• kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem Latvijas teritorijā;
• starptautiskajiem kravas komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem.

Pamatojoties uz lēmumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu, pagarināšanu vai pārreģistrāciju uz jaunu termiņu, izsniedz licences kartītes attiecībā uz katru autotransporta līdzekli kā  apliecinājumu, ka pārvadātājs - autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs - ir noteiktā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības veikšanai.

Minētās licences kartītes izsniedz uz laiku, kas nav mazāks par mēnesi, bet nepārsniedz 12

Pārvadātājs var saņemt speciālo atļauju (licenci), ja pārvadātājam ir:

• pietiekami finansiālie resursi, lai nodrošinātu konkurētspējīga uzņēmuma izveidošanu,

darbību un

• vadību (turpmāk - finansiālais nodrošinājums);
• Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs atzīta profesionālā kompetence;

Laba reputācija, ko pamato ar apliecinājumu vai tiesībaizsardzības iestāžu informāciju, ka uzņēmuma vadība vai persona, kas uzņēmumā vada pārvadājumu operācijas (turpmāk - atbildīgā persona), pēdējo piecu gadu laikā nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tai ir dzēsta sodāmība saskaņā ar kriminālprocesu regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un uzņēmums vai uzņēmuma vadība, vai atbildīgā persona pēdējo divu gadu laikā nav pārkāpuši normatīvos aktus, kas saistīti ar pasažieru vai kravas komercpārvadājumu veikšanu, to skaitā autotransporta līdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas režīmu, autotransporta līdzekļu svara un izmēra ierobežojumus, ceļu satiksmes un autotransporta līdzekļa drošības prasības, apkārtējās vides aizsardzības noteikumus, kā arī nodarbinātības un darba samaksas autopārvadājumu jomā noteikumus.

Pārvadātāja finansiālais nodrošinājums uzskatāms par pietiekamu, ja tas ir:

• 6000 latu, ja tiek izmantots tikai viens autotransporta līdzeklis;
• 3300 latu attiecībā uz katru nākamo autotransporta līdzekli.

Pārvadātājs iesniedz šādus dokumentus, kas noformēti atbilstoši dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas normatīvajiem aktiem:

• iesniegumu, kurā norāda autotransporta komercpārvadājumu veidu, komersanta veidu,

komersanta nosaukumu, juridisko adresi, Uzņēmumu reģistra izsniegtās reģistrācijas apliecības numuru vai ārvalstu komersanta filiāles reģistrācijas apliecības numuru un reģistrācijas datumu. Uz iesnieguma jābūt pieprasītāja parakstam;

• rakstisku apliecinājumu par atbilstību iepriekš minētajām prasībām;
• deklarāciju par pārvadātāja finansiālo nodrošinājumu, kas sastādīta, pamatojoties uz bilances

datiem, vai izrakstu no bilances, vai bilances kopiju, vai bankas garantijas vēstuli, kurai pievienoti apliecinoši dokumenti par finansiālo nodrošinājumu saskaņā ar iepriekš minētajām prasībām;

• valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

 

 

 

 

 

 

DOKUMENTĀCIJA

 

Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.634 (Rīgā 2010.gada 13.jūlijā  prot. Nr.36 47.§)

Pilsētas nozīmes maršrutam pasažieru pārvadājumos ar autobusu jaunu maršrutu un maršruta reisu maršrutu tīklā atklāj, maršrutu (reisu) groza un slēdz, kā arī kustības sarakstu apstiprina attiecīgā republikas pilsētas pašvaldība. Pasūtītājs, ņemot vērā īpašus apstākļus (piemēram, pasažieru plūsma, laika apstākļi, autoceļa, ielas vai sliežu ceļa remonts), kustības sarakstā var paredzēt izmaiņas (piemēram, pārvadājumu sezonalitāte, intensitāte), kas stājas spēkā bez īpašas saskaņošanas.

Priekšlikumu par jauna maršruta (reisa) atklāšanu var iesniegt pārvadātājs un jebkura cita juridiska vai fiziska persona, iesniedzot pasūtītājam iesniegumu uz noteikta parauga veidlapas. Jauna maršruta vai reisa atklāšanu var ierosināt arī pasūtītājs. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

maršruta (reisa) aprakstu un

 

maršruta (reisa) shēmu (pilsētas nozīmes maršrutam mērogā 1:20000);

 

maršruta (reisa) aprakstu - secīgi ar ceļu un ielu nosaukumiem norāda sabiedriskā transportlīdzekļa kustību maršrutā, pieturvietas, tai skaitā tehniskās pieturvietas, pieturvietu kodu (ja tāds ir) un nosaukumu, atrašanās vietu uz attiecīgā ceļa vai ielas, attālumu starp pieturvietām (km)

 

maršruta garumu (km);ar jaunā maršruta (reisa) izpēti saistīto izdevumu aprēķinu, ja iesnieguma iesniedzējam ir radušies šādi izdevumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SECINĀJUMS

Kursa darba mērķis bija apskatīt kādu pasažiera transporta maršrutu vai izveidot jaunu. Es izvelējos 29. Autobusa maršrutu Vecmīlgrāvis – Mežciems, jo pats dzīvoju Vecmīlgrāvī un izmantoju šo maršrutu. Pēc izejas datiem un veiktajiem aprēķiniem satiksmes organizācijai un uzdota pasažieru skaita pārvadājuma nodrošināšanai Rīgas pilsētas maršrutā, kura garums sastāda 27,5(27.200) km, ir nepieciešami 3 autobusi „Ikarus E91”

Saskaņā ar pasažieru plūsmas sadalījumu pa diennakts stundām satiksme autobusa maršruta sākas – 6⁰⁰ un beidzās 20⁰⁴. Reisa laiks sastāda – 0,57 st., satiksmes intervāls atrašanas laika maršrutā ir vienāds un sastāda – 50 minūtes. Vidējais tehniskais autobusu ātrums maršrutā - 31,72 km/st.

Viens autobuss dienas laikā izpilda maksimums – 12 reisus.

Kopējais reisu skaits diennakts laikā, kas ir paredzēti pēc saraksta - 35 reisus. °

Dienas laikā  ar visiem autobusiem tika izpildīti: kopējais nobraukums – 962.5 km, nobraukuma izmantošanas koeficients sastāda – 0.93,

Tā kā  maršruts ir pilsētas nozīmes, tātad maksa par biļeti ir fiksēta un sastāda 50 santīmi.

Maršruta apkalpošanai ir nepieciešami 3 autobusi un 8 vadītāji. Dienas laikā tiks pārvadāti 1994 pasažieru, un tiks izpildīti 5563 pasažier-km.

Pats maršruts attiecībā uz citiem maršrutiem kas brauc pa to pašu vai sasakarošo ceļu ir diezgan labi optimizēti. Pats par sevi maršruts ir ļoti vajadzīgs, jo ekonomē krietnu laiku nokļut Jugla, vai Mežciemā, kur atrodas Gaiļezera slimnīca. Pirms šī maršruta atklāšanas pastāvēja 201. Taksometra maršruts, kas pierādīja savu rentabilitāti, jo biļetes cena sastādīja 1.Ls un tomēr tie vienmēr bija pārpilni.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Literatūras saraksts

www.rigassatiksme.lv

https://maps.google.lv/

www.apkaimes.lv

Feofanovs V. ; Metodiskie norādījumi „Autobusu darba organizācija maršrutā” 

Ministra kabineta noteikumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikumi

Pielikums 1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pielikums 2.