SATURS 

IEVADS

    Kursa darba tēma “Uzņēmuma “X” saimnieciskās darbības vērtējums”.

    Darba tēmas aktualitāti, autors pamato ar pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un uzņēmuma saimnieciskās analīzes nozīmi tās kontekstā.

    Saimnieciskās darbības izvērtēšana finanšu krīzes situācijā ir aktuāla katrā uzņēmumā. Pašreizējais būvniecības tirgus valstī ir nestabils, starp būvuzņēmumiem pastāv sīva konkurence, gan starp lielajām kompānijām par noteiktas tirgus daļas iekarošanu un saglabāšanu, kas balstīta uz lielu apjomu pasūtījumiem, gan starp mazām un vidējām būvfirmām, kas savā starpā konkurē par apakšuzņēmēja statusa iegūšanu lielos pasūtījumos un vispārēju uzņēmuma izdzīvošanu. Komersanta pašreizējās saimnieciskās darbības novērtēšanai ir ļoti liela nozīme turpmākās darbības plānošanai un optimālo lēmumu pieņemšanai. Lai noskaidrotu, kādus ekonomiskos un finansu rezultātus ir guvis uzņēmums, pēc noteikta perioda nepieciešams veikt konkrētus aprēķinus un izanalizēt uzņēmuma darbību. Analīzes rezultātā iegūst informāciju, kas ļauj spriest par uzņēmuma finansiālā rezultāta elementu struktūras pārmaiņām un iespējams noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus.

    Kursa darba mērķis – izanalizēt būvuzņēmuma “X” pašreizējo darbību, ņemot vērā būvniecības nozares attīstības tendences Latvijā un izvērtēt perspektīvās uzņēmuma attīstības iespējas.

    Šī mērķa sasniegšanai tika izvirzīti, sekojoši, galvenie uzdevumi:

• izvērtēt uzņēmuma “X” pašreizējo darbību, analizējot uzņēmuma ražošanas faktorus, galvenos ekonomiskos rādītājus un tirgus daļu;
• identificēt uzņēmuma stiprās  un vājās vietas; iespējas un draudus;
• definēt galvenos priekšnoteikumus uzņēmuma turpmākajai attīstībai;

    Šo uzdevumu izpildei darbā, kā galvenās metodes, tika izmantotas: statistiskās analīzes metode;  loģiski – konstruktīvā metode; grafiskā metode; lai izvērtētu uzņēmuma pašreizējo situāciju un turpmākās darbības stratēģiju, izmantota SVID analīze.

    Darba struktūru veido 3 nodaļas ar apakšnodaļām.

    Pirmajā  nodaļā sniegts būvniecības nozares raksturojums; aprakstīti galvenie nozares makroekonomiskie radītāji- īpatsvars iekšzemes kopproduktā, cenas un resursu cenas, nodarbinātība un darba samaksa  nozarē.

    Darba otrajā nodaļā veikts būvuzņēmuma “X” vispārējs raksturojums.

    Darba trešajā nodaļā analizēta būvuzņēmuma “X” pašreizējā darbība- vērtētas uzņēmuma saimnieciskās apakšsistēmas, ražošanas faktori, galvenie ekonomiskie rādītāji, finansiālais stāvoklis un maksātspēja, veikts uzņēmuma  stipro un vājo vietu, iespēju un draudu izvērtējums.

    Kā  galvenie informācijas avoti izmantoti: uzņēmuma “X” iekšējā  informācija,  Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati par būvniecību un uzņēmējdarbību, Latvijas Būvnieku asociācijas dati u.c. Darbā galvenokārt analizēti dati par laika periodu 2005.-2009. gads.

    Darbā  ietvertas x tabulas, x grafiskie attēli un shēmas; izmantoti 8literatūras un informācijas avoti. Darba apjoms ir 40 lpp., tajā skaitā 2 pielikumi ar kopējo apjomu 2 lpp. 
 

1. BŪVNIECĪBAS NOZARES RAKSTUROJUMS

    Būvniecība ir nozare, kas ir viens no labākajiem indikatoriem valsts ekonomiskajai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Pēdējos gados Latvijā  būvniecība bija uzskatāma par vienu no perspektīvākajām biznesa nozarēm – līdz šim šī tautsaimniecības nozare raksturojās ar dinamiku un straujiem attīstības tempiem. Visspilgtāk to parāda būvniecības nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP).

    Pēdējos desmit gadus nozares īpatsvars IKP apjomā ir bijis  virs 5 % (skat. 1.1.tab; 1.1.att.).

    1.1.tabula

    Būvniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ^*

    Visaugstākais būvniecības īpatsvars IKP apjomā ir bijis laika posmā  no 2006.gada līdz 2008.gadam, attiecīgi -7,4 % (2006.g.); 9 % (2007.g.) un 8,9 % (2008.g.); pārsniedzot 1,3 miljardu apjomu faktiskajās cenās 2007. un 2008.gadā.

   Diemžēl, 2009.gads iezīmējas ar ekonomisko lejupslīdi, finanšu krīze skārusi arī būvniecība nozari. Būvniecības apjoms Latvijā 2009.gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 38,5%, kas ir otrais lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati [x]. Vēl straujāk nekā Latvijā būvniecība ir samazinājusies Lietuvā - par 52,3%, bet visās ES valstīs kopā būvniecība ir kritusies par 5,4%. Straujš būvniecības sarukums bijis arī Bulgārijā - par 26,9%, Slovēnijā - par 22,9%, Slovākijā - par 17,7% un Rumānijā - par 17,1%.

1.1.att. Būvniecības nozares īpatsvara dinamika iekšzemes kopproduktā (1995.-2009.g.)^*

    Latvijas būvniecības sektors 2009.gada pēdējā ceturksnī ir samazinājies par 11,1%, kas ir otrais straujākais kritums starp visām ES valstīm. Kopā visās ES valstīs ražošanas apjoms būvniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2009.gada ceturtajā ceturksnī ir samazinājies par 0,5%, bet eirozonas valstīs - par 0,8% [x]. To atspoguļo arī nozares īpatsvars IKP apjomā- 2009.gadā tas ir krities līdz 6,5 % (skat. 1.1.att.).

    Nozares raksturojumā, būtisks rādītājs ir saražotās produkcijas un pievienotās vērtības apjoms. Pēdējos gados, visaugstākā saražotās produkcijas vērtība un līdz ar to arī pievienotās vērtība būvniecības nozarē ir bijusi 2007.gadā (skat.1.2.att.). Salīdzinot ar 2005.gadu, nozares saražotās produkcijas vērtība 2007.gadā pieaugusi 2,5 reizes; attiecīgi 438 244 tūkst.Ls 2005.gadā līdz 1,1 miljardam 2007.gadā. Sākoties ekonomiskajai lejupslīdei 2008.gadā, samazinājusies arī nozares produkcijas vērtība par 10,3 %, salīdzinot ar 2007.gadu. 
 

    1.2.att. Būvniecības produkcijas un pievienotās vērtības apjomi (2005.-2008.g.)¹ 

    Pēdējos gados, būvniecības nozare raksturojās ar augstu ekonomisko aktivitāti uzņēmējdarbības jomā- liels darbojošos uzņēmumu skaits un augsta nodarbinātība (skat. 1.2.tab.).

    1.2.tabula

    Uzņēmumu un nodarbināto skaits būvniecībā  (2005.-2008.)^*

    Vidējā  darba alga nozarē nodarbinātajiem atspoguļota 1.3.attēlā. Vidējās darba algas dinamika atspoguļo kopējos nozares rādītājus- 2007. un 2008.gads raksturojas ar augstākajiem nozares sasniegumiem un augstākajām vidējām darba algām.

1.3.att. Vidējā darba alga(Ls) būvniecības nozarē nodarbinātajiem (2005.-2009.)²

    Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, 2009. gadā, mazinoties ekonomiskajām aktivitātēm, strauji samazinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits - par 140 000 jeb 12,6% salīdzinājumā ar 2008.gadu. Kopējo nodarbinātību valstī būtiski ietekmējis būvniecības nozares apsīkums un darbaspēka pieprasījuma kritums būvniecības nozarē, kur nodarbināto skaits 2009.gadā bija par gandrīz 40% mazāks nekā iepriekšējā gadā.

    Nozares attīstības tendences raksturo produkcijas indeksa izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopš 2008.gada 3.ceturkšņa šis indekss ir negatīvs (skat.1.3.tab.). Tas ļauj secināt, ka kopš 2008.gada ir apstājusies nozares izaugsme apjomu ziņā un pēdējā pārskata periodā- 2009.gada nogalē būvniecības produkcijas indekss ir viszemākais -38,5 %, salīdzinot ar 2008.gada nogali. 
 
 

1.3.tabula

    2010.gada sākumā situāciju būvniecības nozarē var raksturot kā  saspringtu.  Vispārējā globālā finanšu krīze ļoti būtiski ietekmējusi arī Latvijas būvniecības nozari. Krīzi veicināja tas, ka būvniecības tirgus Latvijā ilgu laiku ir bijis nesakārtots, ar necaurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi, bez skaidri definētas nozares politikas.

    Pieaugošā cīņa par pasūtījumiem rada situāciju, ko var saukt par negodīgu konkurenci, jo konkursos piedalās būvfirmas, kas nenomaksā visus nodokļus. Pašreizējā situācija radījusi nepieciešamību būvniekiem kopīgi izstrādāt konkrētu darbības plānu nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanai.

    Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies jauno objektu skaits.  Tie projekti, kas tiek realizēti, finansiālajā ziņā, ir drošāki gan pašiem attīstītājiem, gan būvniekiem.

    Tendence, ka daudzi būvkomersanti nespēj konkurēt iekšējā tirgu un ir spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību būvniecībā, 2010.gadā turpinās. Problēmas nozarē izraisa daudzu būvkomersantu maksātnespēju un likvidāciju. Šis laiks prasa no būvniekiem daudz lielāku elastību konkurētspējas nostiprināšanā un paaugstināšanā. 

2.UZŅĒMUMA „X”  VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

    Uzņēmums “X” ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskas personas tiesībām, kura veic uzņēmējdarbību. Uzņēmums savu darbību veic saskaņā ar LR likumiem “Par uzņēmējdarbību”, “Darba likumu”, “Darba aizsardzības likumu”,  “Būvniecības likumu”  un citiem LR  normatīvajiem aktiem.

    Uzņēmums “X” LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 1994.gadā,  uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. SIA “X” ir būvkomersants, reģistrēts LR Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu reģistrā.

    Uzņēmuma juridiskā adrese un birojs atrodas Rīgā. Uzņēmuma  biroja atrašanās vieta ir stratēģiski izdevīga gan pašam uzņēmumam (attīstīta infrastruktūra), gan klientiem. Līdz šim uzņēmums biroja telpas īrēja no Rīgas pilsētas pašvaldības. Pašlaik uzņēmums ir pabeidzis biroja ēkas privatizācijas procesu un ir uzsācis biroja ēkas rekonstrukcijas darbus, kas prasa lielus papildus finansu ieguldījumus.

    Uzņēmuma galvenie darbības veidi:

• būvju konstrukciju projektēšana;
• celtniecības darbu vadīšana un būvuzraudzība;
• vispārējo celtniecības darbu veikšana,
• siltumapgādes un ventilācijas sistēmas būvmontāžas darbu veikšana un vadīšana;
• ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas būvmontāžas darbu veikšana un vadīšana.

    Uzņēmums nodarbojas ar individuālo un sabiedrisko ēku celtniecību un dažāda veida remontdarbiem, kas tiek izpildīti atbilstoši Eiropas standartiem. Savu darbību firma veic iekšējā tirgū. Galvenie pasūtītāji un objekti ir Rīgā, nelielos apjomos un periodiski darbi tiek veikti arī Latvijas rajonos.

    Uzņēmumā  nodarbināto skaits - vidēji 48 darbinieki.  Vadošie speciālisti: direktors, direktora vietnieks, sekretāre- lietvede, grāmatvede, būvinženieris- projektētājs, noliktavas pārzinis, būvdarbu vadītāji vispārējā celtniecībā, ūdensapgādē, kanalizācijā, apkurē un ventilācijā un dažādi būvdarbu meistari un strādnieki.

    Kadru mainība SIA “X” ir ļoti zema. Lielākā daļa (90,1 %) darbinieku uzņēmumā strādā jau no 1996.gada. Tas liecina, ka firmas vadības un padoto attiecības ir noregulētas.

    Uzņēmuma “X” vadības struktūra ir kombinētā lineāri – funkcionāla. Šajā struktūrā apvienoti lineārās un funkcionālās struktūras elementi Lielā mērā tas izskaidrojams ar to, ka uzņēmums ir viena īpašnieka uzņēmums, ir viena galvenā pamatnodarbošanās, neliels strādājošo skaits un darbības apjoms būvnozares kontekstā.

    Uzņēmuma vadības organizatoriskā struktūra atspoguļo kā tiek sadalītas, organizētas un koordinētas organizācijas funkcijas. Būvuzņēmuma “X” vadības organizatoriskā struktūra atspoguļota 2.1.attēlā. 

2.1.attēls. Uzņēmuma “X” vadības struktūra [x] 

    Pie šī struktūras tipa visi uzņēmumā strādājošie ir tieši vai lineāri padoti uzņēmuma direktoram, lēmumus pieņem tikai viņš un visas vadīšanas funkcijas ir koncentrētas direktoram. Šādas vadības struktūras priekšrocības ir tās, ka iespējama centralizēta rezultātu kontrole un palielinās operatīvā efektivitāte, skaidri noteikta vadītāja kompetence un atbildība.

    Pēdējo trīs gadu (2007.-2009.) vidējais gada apgrozījums  sastāda 700 tūkstošus latu.

3. BŪVKOMERSANTA „X” SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS VĒRTĒJUMS

    Katra uzņēmuma sekmīga darbība un attīstība lielā mērā ir atkarīga  no uzņēmuma iekšējiem faktoriem, to sekmīgas saskaņošanas apakšsistēmās un izmantošanas uzņēmuma mērķu sasniegšanai.

3.1. Ekonomiskā apakšsistēma

3.1.1.attēls. Ekonomiskās apakšsistēmas shēma³ 

    Galvenie uzņēmējdarbību ietekmējošie iekšējie faktori ir: uzņēmuma vadība un personāla organizatoriskā struktūra, uzņēmuma finansu vadības organizācija, produkcijas (pakalpojuma) ražošana un klientu piesaistīšana, informācijas pieejamība un izmantotās tehnoloģijas un tehniskais nodrošinājums.

    Ražošanas (pakalpojumu) nodrošināšanai būvuzņēmums „X” izmanto gan finansu, gan darbaspēka kapitālu.

    Darba ražīgumu izsaka kā saražotās produkcijas attiecību pret izmantojamiem resursiem (visbiežāk  - darbu).  
 

    Darba ražīgums parāda noteiktā periodā saražotās produkcijas apjomu uz vienu uzņēmumā nodarbināto.  Jo augstāks ir darba ražīgums, jo mazāka ir darba algas daļa preces vērtībā, jo lielāku peļņu var gūt uzņēmējs, jo īsākā laikā strādnieks atpelnīs savu algu , jo vairāk produkcijas tiks saražots.

    Darba ražīguma paaugstināšanā būtiska loma ir tehnoloģijām,  darbinieku kvalifikācijai un optimālai darba organizācijai, ievērojot darba drošības un aizsardzības prasības.

    Izmantotā  ražošanas tehnoloģija.

    Tehnoloģija ir instrumentu, iekārtu, procesu, rīcības, materiālu, zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešamas, lai izmantotu esošos resursus mērķu sasniegšanai. Jaunu tehnoloģiju apgūšana un ieviešana dod iespēju palielināt darba ražīgumu, līdz ar to samazinot dzīvā darbaspēka vajadzības .

     Uzņēmumā kā galvenās tehnoloģijas ir daudzu procesu mehanizācija, kas samazina roku darbu,  un moderna, jaudīga inventāra izmantošana būvdarbu veikšanā visās stadijās. Pēdējos gados uzņēmums ir veicis investīcijas ražošanas tehnoloģijās- modernizēts instrumentu un darbarīku nodrošinājums. Uzņēmuma strādnieki savā darbā izmanto lāzerinstrumentus (līmeņrāži, tālmēri, nivelieri utt.), jaudīgus perferatorus, urbjmašīna utt. 

    Darba organizācija.

    Uzņēmumā  darba organizācija balstās uz plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles funkcijām. Šīs funkcijas apvieno komunikācijas un lēmumu pieņemšanas procesu operativitāte, ko nodrošina mobilie sakari. Visiem vadošajiem speciālistiem uzņēmums apmaksā šos izdevumus 100 % apjomā; bet strādniekiem 50 %.   

     Darba dalīšana un specializācija.  

    Darba dalīšana nodrošina, ka katram darbiniekam ir savs uzdevums, pienākums ražošanas procesā. Lielā mērā šo uzdevumu izpildi nodrošina amata apraksts un darba vadītāja korekta instrukcija un precīza darba uzdevuma definēšana. Darba dalīšana palīdz pilnīgāk izmantot strādnieku darba laiku, uzkrāt darba pieredzi, kā arī veikt darbu daudz ātrāk. Uzņēmums atbalsta sistēmu, ka katrs strādnieks ir meistars tikai vienā arodā.

    Strādājošo izglītība un kvalifikācija. 

    Šis faktors kļūst par nozīmīgāko, lai kāpinātu darba ražīgumu. To galvenokārt nosaka tas, ka arvien straujāk ražošanā ienāk jaunas atziņas, mainās tehnoloģijas - līdz ar to strādniekam jāspēj pielāgoties jaunām prasībām. Uzņēmums atbalsta strādājošo izglītību jaunu materiālu un tehnoloģiju apguvē. Darbinieki bieži apmeklē izstādes un seminārus, ko organizē būvmateriālu piegādātāji, atbalsta darbinieku mācības utt. 

      Stimuli un motivācija darbā. 

    Darba ražīguma celšanā labākais stimuls ir darba alga. Uzņēmumā izmanto dažādas strādājošo apmaksas sistēmas: laika darba algas sistēma vadošajiem darbiniekiem, gabaldarba algas sistēmu un akorda darba algas sistēmu būvobjektos strādajošajiem. Darbiniekiem tiek maksāts par reāli padarīto darbu, tā ir materiālā stimulēšana, un tā ir visefektīvākā- katrs darbinieks var izpildīt apjomu atbilstoši savām spējām, protams lai tas nebūtu pretrunā ar objekta nodošanas termiņu un darba kvalitāti. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības, bet ir arī trūkumi, tāpēc visas šīs sistēmas papildina ar prēmijām.

    Papildus sekmīgai algu sistēmai, uzņēmums papildus motivē darbiniekus, radot  

• drošības sajūtu- darbinieki regulāri saņem darba algu, par viņiem tiek maksāti likumā noteiktie  nodokļi no minimālās darba algas, tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas piesaista darbiniekus uzņēmumam- nekad nav bijuši gadījumi, kad darbinieki tiktu “apkrāpti”, izmaksājot simbolisku darba algu vai  neizmaksājot vispār; finansiālu problēmu gadījumā darbinieki saņem algu pa daļām- avansa veidā.
• sociālās garantijas- darbinieku veselības pārbaudes, pusdienu subsidēšana, transporta nodrošinājums uz darbu un no darba, ja objekts atrodas ārpus Rīgas.

    Darba devējs uzņemas daudzas garantijas, sagatavo strādniekus, rūpējas par viņu kvalifikācijas celšanu, darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu, savukārt strādājošie apzinīgi izpilda darba pienākumus, ir disciplinēti, cenšas uzlabot darba organizāciju, darba ražīgumu, iesniedz racionalizācijas priekšlikumus. 

    Ekonomiskā  efektivitāte ir ekonomiskais rādītājs, kas raksturo rezultātu, kāds iegūts no izlietotajiem līdzekļiem. Efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, produkti būs saražoti ar mazāku darba, finansu un kapitāla resursiem, tātad sekmīgāk tiks risināta ekonomikas pamatproblēma - ierobežotība. 

    Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu (peļņu) attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami  rezultāta (peļņas) iegūšanai. 

    Darba efektivitātes rādītājs ir darba ražīgums, bet kapitālieguldījuma efektivitāti raksturo rentabilitāte (ienesīgums). 

    Apgrozāmie līdzekļi.

    Tas ir gan mantas kapitāls (uzņēmuma aktīvi), gan finansu kapitāls.

    Lai precīzi noteiktu uzņēmuma vajadzības pēc kapitāla, ir nepieciešama pētījumu un intuīcijas kombinācija, kā arī veiksmīga to nākotnes notikumu prognozēšana, kuri gala rezultātā ietekmēs vajadzīgo naudas līdzekļu daudzumu.

Uzņēmuma līdzekļu izmantošanas efektivitāti raksturo uzņēmuma līdzekļu aprites rādītāji.

    Visu aktīvu aprites koeficients rāda, cik efektīvi tiek izmantoti aktīvi neto apgrozījuma veidošanai (cik reizes ir veikts pilns ražošanas un apgrozības cikls, kurš rada atbilstošu efektu peļņas veidā), tas raksturo apgrozāmā kapitāla rentabilitātes pakāpi. Pēc vispārpieņemtajiem standartiem, šim rādītājam vajadzētu būt ne mazākam kā 3.   Analizējot būvuzņēmuma “X” visu aktīvu aprites koeficientus pa gadiem, (sk. 3.1.1.tab.), redzams, ka šis radītājs ir normas robežās, izņemot 2008.gadu, kad aprites koeficients bija zemāks par 3, tas izskaidrojams ar  apgrozījuma samazināšanos 2008.gadā.

    Pamatkapitāla efektivitāte- apgrozījuma attiecība pret reālo pamatkapitālu, raksturo pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Pēc 3.1.1..tabulas redzams, ka pēdējā gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 13,87. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā pamatkapitāla ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte ir pieaugusi. Augstā pamatkapitāla efektivitāte (199,8) izskaidrojama ar to, ka līdz tam uzņēmuma pamatkapitāls bija likumdošanā noteiktais  minimums- Ls 2000, bet 2007. gadā pamatkapitāls tika palielināts par 30 tūkstošiem latu, līdz ar to, ar arī pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitātes koeficients pazeminājās.

    Aprites koeficients- liecina par apgrozāmā kapitāla aprites ātrumu gada laikā. Jo lielāks ir aprites ātrums, jo mazāk uzņēmumam ir vajadzīgs līdzekļu operatīvai darbībai. Salīdzinot šo koeficientu pa gadiem, redzams, ka 2009.gada  rādītājs ir 5,5 reizes augstāks nekā 2008.gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi.

    3.1.1.tabula

Būvuzņēmuma „X”  līdzekļu aprites rādītāji [x]

    Krājumu aprites efektivitāte- apgrozījuma attiecība pret ražošanas  vai preču krājumiem liecina par to līdzekļu aprites ātrumu, kuri ieguldīti ražošanas krājumos. Koeficients rāda, cik reizes gadā ir apritējuši  uzņēmuma “X” ražošanas krājumos ieguldītie līdzekļi, tas ir, ar kādu ātrumu ražošanas krājumi tiek pārvērsti skaidras naudas formā. Šī rādītāja pazemināšanās  pēdēja pusgadā liecina par lieku materiāli tehnisko resursu uzkrāšanos.

     Jo lielāks ir aktīvā kapitāla īpatsvars, jo īsāks ir ieguldīto naudas līdzekļu atmaksāšanās laiks, augstāka ražošanas efektivitāte, labvēlīgāka pamatkapitāla struktūra. Grūti ir novērtēt nepieciešamo apgrozāmā kapitāla lielumu, kā arī neparedzētiem izdevumiem vajadzīgo līdzekļu daudzumu. Lielā mērā tas atkarīgs no plānotās skaidrās naudas apgrozības. Zināms daudzums papildus kapitāls nepieciešams, lai nodrošinātos pret novirzēm no cerētajiem finansu rezultātiem un neparedzētām problēmām, kā arī lai izmantotu pēkšņi radušās iespējas. Cik daudz šādu līdzekļu nepieciešams, nav viegli ieplānot. Tāpēc uzņēmējam ir labāk kļūdīties uz lielāko, nevis uz mazāko pusi.

    Uzņēmēja plānotajai vajadzībai pēc kapitāla ir jāsaskan ar kopējo plānu – ja ir ticama neparedzētas izdevības parādīšanās un nepieciešamība ātri reaģēt uz tādu izdevību, tad jābūt pieejamam atbilstošam daudzumam līdzekļu.

    Būtisku lomu  uzņēmuma ekonomiskajā apakšsistēmā ieņem ražošanas faktori pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma ilgstošas lietošanas līdzekļi, kuru sastāvā ietilpst zeme, ēkas, būves, mašīnas, iekārtas un transporta līdzekļi. Pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu īpatsvars būvuzņēmumā „X” 2009.gadā atspoguļots 3.1.2.attēlā. 

3.1.2.attēls. Būvuzņēmuma „X” pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu īpatsvars (2009.g.) [x]

    2009.gada bilancē redzams, ka  uzņēmuma lielākā līdzekļu daļa ir ieguldīta pamatlīdzekļos- nekustamajā īpašumā, tā īpatsvars kopējā apjomā ir 43 % jeb 28 587 lati un pārējos pamatlīdzekļos un inventārā par summu 21 042 lati.

    Debitoru parādi 2009.gadā ir 11,2 tūkstoši. Debitoru parādi ir neatmaksātie rēķini par pārdoto produkciju; tie ir īstermiņa parādi, kuru atmaksas laiks ir īsāks par vienu gadu. Šie parādi rodas, veicot būvdarbus ar materiāliem par kuriem pasūtītājs norēķināsies nākošajā periodā.

    Ar pozīciju „krājumi” apgrozāmajos līdzekļos uzņēmuma kontekstā saprotami būvmateriāli, pusfabrikāti un detaļas, kas iepirktas no būvmateriālu piegadātājiem un kuri atrodas uzņēmuma noliktavā. Tie ir materiāli aktīvi, kuri paredzēti pārdošanai parasta ražošanas cikla gaitā.

     Pozitīvi vērtējama tendence, ka ar katru gadu samazinās krājumu īpatsvars bilancē (liels krājumu īpatsvars nozīmē iesaldētu kapitālu).

    Mūsdienu ekonomiskajā situācijā intelektuālais kapitāls gūst ar vien lielāku pārsvaru pār mantisko kapitālu. Informācija kā intelektuālā kapitāla sastāvdaļa ir vismobilākā. Informācijas pieejamība un nodrošinājums ir uzskatāma par vienu būtiskākajiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības ārējās vides analīzē.

3.2.Tehniskā apakšsistēma

    Uzņēmuma produktīvs darbs ir atkarīgs no attīstītām tehnoloģijām, tomēr cilvēks ir tas, kas veic intelektuālo darbu, tāpēc starp uzņēmuma ražošanas faktoriem centrālā vieta  ierādāma darbaspēkam. 

3.2.1.attēls. Tehniskās apakšsistēmas shēma⁴ 

    Cilvēki ir visvērtīgākie uzņēmuma resursi, bet tajā pašā laikā, tie ir vienīgie resursi, kas spēj rīkoties pret organizācijas mērķiem. Tāpēc uzņēmējam ir svarīgi izmantot darbaspēka prasmes un enerģiju, un, tādējādi gan attīstīt savu uzņēmējdarbību, gan sniegt cilvēkiem iespēju dzīvot un vairot savu pārticību.

    Būvuzņēmuma “X” administrācijā strādā 8 vadošie speciālisti; nodarbināti 4 licencēti celtniecības darbu vadītāji un 12  dažādu celtniecības darbu meistari. Uzņēmumā nodarbināto skaits ir vidēji 48 strādājošie gadā (sk.3.2.1.tab). Vidējais darbinieku vecums ir 37 gadi. Uzņēmumā strādā galvenokārt vīrieši- 99 %,  to nosaka nozares specifika.

    3.2.1.tabula

Uzņēmuma “X” darbinieku dinamika [x]

    Kadru mainība SIA “X” ir ļoti zema. Lielākā daļa (78,1 %) darbinieku uzņēmumā strādā jau no 1996.gada. Tas liecina, ka firmas vadības un padoto attiecības ir noregulētas.

    Zemai kadru mainībai būtiska loma ir tieši darbinieku motivācijas procesam- ja darbinieks uzņēmumā būs motivēts, viņam noteikti būs pozitīva attieksme pret darbu, kā arī ieinteresētība uzņēmuma attīstībā.

    Otrs būtisks tehniskās sistēmas elements ir kapitāls. Kapitāls ir materiāla un intelektuāla  vērtība, kas savienojumā ar dabu un cilvēka darbu rada jaunas vērtības un dod peļņu [3].

    3.2.2.tabula