Uznemuma X komercdarbibas organizacija

Saturs

Ievads

Tirgus ekonomikas apstākļos, uzņēmuma darbības finanšu vadība iegūst ļoti svarīgu lomu. Ienākumu gūšana, kā saimnieciskās darbības gala rezultāts, kļūst par katra uzņēmēja galamērķi, neatkarīgi no tā nozares un reģionālās specializācijas. Veiksmīga uzņēmuma vadība ir saistīta ar detalizētu tirgus izpēti, kā arī ļoti rūpīgu sava uzņēmuma darbības rādītāju analīzi. Statistiskās metodes ļauj noteikt, kādā veidā darbojas procesi, kā tie mainās un ir atkarīgi viens no otra.

Tūrisma kompānija SIA „X” dibināta 2004. gada 22.oktobrī. Neskatoties uz to, ka tirgū ir liela konkurence un uzņēmums ir salīdzinoši jauns, tas ir atradis savu nišu. Pateicoties darbinieku profesionalitātei un ilgajai pieredzei tūrisma jomā, integrēšanās noris ātrāk. Noteikti jāatzīmē, ka uzņēmums salīdzinoši īsā laikā ir ieguvis starptautiskus diplomus un ir gan vietējo, gan starptautisku asociāciju dalībnieks. Tomēr kā rāda bilances dati, ar to vien nepietiek, lai šādos apstākļos sekmīgi pārdotu tūrisma pakalpojumus. Uzņēmumam jāspēj precīzi kontrolēt, analizēt ražošanas izmaksas un to veidojošos faktorus, jānodrošina pieprasīto ražošanas apjomu ātra izpilde un jāseko produkcijas kvalitātei.

Darba mērķis: iepazīties un analizēt komercdarbības organizācijas procesu uzņēmumā SIA „X ”.

Darba uzdevumi:

Iepazīties ar uzņēmuma dibināšanas tiesiskajiem un organizatoriskajiem motīviem;

Veikt uzņēmuma darbības analīzi;

Raksturot uzņēmuma grāmatvedības politiku;

Raksturot produkcijas cenu veidošanas pamatprincipus;

Raksturot nodokļu aprēķināšanu un uzskaiti;

Raksturot vadības grāmatvedības lomu uzņēmumā;

Vērtēt galvenos finanšu darbības rādītājus.

Pētījuma metodes:

teorētiskā  pētījumu metode;

dokumentu analīze;

datu apstrādes metode.

Prakse tika veikta laika posmā no 10.02.2008. līdz 04.04.2009.

Darba struktūra: prakses darbs sastāv no ievada, darba nodaļām, secinājumiem, priekšlikumiem, izmantoto avotu saraksta un pielikumiem.

Darba apjoms.lpp.

1. Uzņēmuma dibināšanas juridiskā forma, nosaukums, uzņēmējdarbības forma, darbības veidi, uzņēmuma struktūrvienību mijiedarbība

Tūrisma aģentūra SIA “X” tika dibināta 2004.gadā  kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Sabiedrības pamatkapitāla lielums 2000LVL un tas ir veidojies no dalībnieku ieguldījumiem. Vienas daļas nominālvērtība ir  1.00LVL. Uzņēmums ir izveidots un darbojas Latvijas Republikas likumdošanas un Statūtu robežās. Tas ir juridiska persona ar savu nosaukumu, patstāvīgu bilanci, norēķinu kontu bankā, savu zīmogu, veidlapām. Juridiskā un faktiskā adrese ir …....., Rīga. Pamatdarbība ir tūrisma pakalpojumu sniegšana. Un patlaban uzņēmumā ir nodarbināti 15 darbinieki.

1. tabula. Uzņēmuma dalībnieku reģistrs

Kā  bilancē (1.pielikums) var redzēt, tad 2005.gadu uzņēmums beidza ar zaudējumiem, jo uzņēmums tika dibināts 2004.gada nogalē un līdz ar to kredītsaistības, izdevumi par biroja atvēršanu utt. parādās 2005.gada bilancē. 2006.gada uzņēmums strādāja ar peļņu 8734LVL, bet nesadalītā peļņa tika izmantota 2005.gada parādsaistību dzēšanai. 2007.gadu uzņēmums beidzis ar ievērojamiem zaudējumiem, kas radušies grāmatvedības uzskaites sistēmas, debitoru parādsaistību un bankrota dēļ.

1. attēls. Pašu kapitāla izmaiņas pa gadiem

SIA “X”  galvenie darbības virzieni  – izejošais un ienākošais tūrisms. Izejošā tūrisma departaments sastāv no divām nodaļām – individuālo klientu nodaļas un korporatīvo klientu nodaļas. Kopš 2005. gada tūrisma aģentūra ir ALTA (Latvijas Tūrisma Aģentu Asociācija) locekle. Un no 2006. gada SIA “X” ir starptautiskais IATA (International Air Transportation Association) diploms.

Lai noteikti precīzu uzņēmējdarbības veidu pēc starptautiskās klasifikācijas, izmanto NACE klasifikatoru. SIA “X” ietilpst sekojošā kategorijā - Komplekso tūrisma uzņēmumu, tūrisma operatoru un tūrisma aģentūru darbība; citur neklasificēta darbība, kas saistīta ar tūristu apkalpošanu (NACE 1.1 - 63.30) (www.lursoft.lv)

Ienākošā tūrisma departaments (incoming) nodarbojas ar ārvalstu tūristu uzņemšanu un nodrošina tos ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, apceļojot Baltijas valstis. Tiek slēgti klientu sadarbības līgumi ar ārvalstu tūrisma aģentūrām un uzņēmumiem Baltijas valstīs. Pārsvarā tās ir valsts iestādes vai starptautiski uzņēmumi ar pārstāvniecībām Baltijas valstīs, lielākoties Rīgā. Savukārt ar viesnīcām, gidiem, tulkiem, transporta kompānijām, kafejnīcām, restorāniem, naktsklubiem, izklaides parkiem, operām, pilīm, muzejiem, suvenīru izgatavošanas kompānijām un sporta klubiem Baltijas valstīs tiek slēgti sadarbības līgumi kā ar piegādātājiem. Klientiem  tiek piedāvātas jau gatavas programmas, kas izveidotas, sadarbībā ar partneriem, kā arī tiek veidotas programmas, ņemot vērā klienta vēlmes un prasības. Konferenču un semināru apstrādei, ir izveidots speciāls konferenču modulis, kas kalpo kā palīgrīks un ļauj konferences pasūtītājam pārskatīt un izsekot konferences sagataves gaitai.       

Izejošā tūrisma departaments (outgoing) apkalpo tūristus, kas vēlās doties ārpus Latvijas, nodrošina tos ar nepieciešamajiem pakalpojumiem. Tiek slēgti sadarbības līgumi ar aviokompānijām, reisa autobusu, vilcienu un prāmju kompānijām, viesnīcām, citām tūrisma kompānijām gan Latvijā, gan ārpus tās, apdrošināšanas kompānijām un auto īres kompānijām kā ar piegādātājiem.  Klientu līgumi tiek slēgti ar fiziskām personām vai  juridiskām personām - uzņēmumiem un valsts iestādēm. Kā jau tika minēts, departaments dalās divās nodaļās - individuālo klientu nodaļas un korporatīvo klientu nodaļas.

Korporatīvo klientu nodaļa apkalpo uzņēmumus un valsts iestādes, kuru darbinieki regulāri dodas komandējumos. Lai apkalpošana būtu kvalitatīva un ātra, ir izveidota programma “Veiksmīgs uzņēmums veiksmīgam klientam”. Programmas galvenie kritēriji  – laika ekonomija, datu bāze un ērta norēķinu sistēma, atskaites un statistiskie dati, un personīgā attieksme.

Individuālo klientu nodaļa piedāvā atpūtas un izklaides braucienus gan individuāli, gan grupās. Individuālie maršruti tiek izstrādāti, ņemot vērā klienta prasības, hobijus, budžetu un iespējas, un tiek izstrādāts, sadarbībā ar pašu klientu. Arī šajā nodaļā tiek piemērota programma  “Veiksmīgs uzņēmums veiksmīgam klientam”, kas ir pielāgota individuāla klienta vajadzībām. Katrs klients saņem personīgu un ieinteresētu attieksmi, jo uzņēmuma misijā, vīzijā un solījumā redzams, ka klienta labsajūta un apmierinātība ir galvenais kritērijs.  

Katras nodaļas neto apgrozījums ir apskatāms 2.attēlā. Var secināt, ka lielāko daļu uzņēmuma neto apgrozījuma sastāda izejošā tūrisma departaments. Tomēr ienākošā tūrisma departamentam ir augstāks peļņas procents ~ 20%, kamēr ienākošā tūrisma departamenta peļņa ir ~10%. Lai gan grāmatvedības sistēma abiem departamentiem ir vienota, tomēr tiek atsevišķi izdalīti katra departamenta ienākumi un izdevumi. Tas tiek fiksēts ar vienotas sistēmas “Lotus Notes” (sistēmās sīkāku aprakstu skatīt 2. nodaļā) palīdzību. Šāda sistēma uzņēmumā ir tamdēļ, jo katram departamentam ir sava iekšējā kārtība, savi algu noteikšanas kritēriji, katrai nodaļai ir atsevišķi izdalīti mārketinga izdevumi.

2. attēls. Apgrozījums gadā, izdalīts pa departamentiem

„Uzņēmuma iekšējo vidi veido tā darbinieki. Kaut gan darbinieki lielākā mērā veido uzņēmuma iekšējo nekā ārējo vidi, ārējā vide var ļoti lielā mērā ietekmēt darbinieku attieksmi; līdzīgi darbinieku attieksme nereti ietekmē sabiedrības viedokli par uzņēmumu.”(Mārketings. Rokasgrāmata, 2004, 27) Iekšējā vide ir kulturālie, sociālie un ekonomiskie faktori, kas pastāv uzņēmuma iekšienē. Katra uzņēmuma iekšējā vide ir ārējās vides miniatūrs modelis.

Tā  kā uzņēmumā ir divi atsevišķi departamenti un izejošā tūrisma departaments vēl arī dalās divās nodaļās, lai atvieglotu ikdienas darbu un paātrinātu savstarpējo darbinieku komunikāciju, ir izveidota uzņēmuma struktūra (2.pielikums), un katram darbiniekam izveidots amata apraksts (3.pielikums). Tāpat personālam ir skaidri uzņēmuma iekšējie klientu apkalpošanas noteikumi. Tehnoloģiski tas tiek nodrošināts ar vienotas sistēmas „Lotus Notes” palīdzību, kas ļauj vienotā sistēmā iekļaut daudzas funkcijas, kas nepieciešamas ikdienas darbam – datu bāze, elektroniskais pasts, faksa izsūtīšana un saņemšana, rēķinu izrakstīšana un automātiska izsūtīšana (savienota arī ar Amadeus aviobiļešu rezervēšanas sistēmu), regulāro vēstuļu izsūtīšana, statistisko datu automātiska grupēšana un uzglabāšana, automātisko atskaišu izveidošana, informācija par valūtas kursu, dažādu katalogu izveide un uzglabāšana, klientu dokumentu uzglabāšanas arhīvs, kā arī ikdienas plānotājs. Bez tam gada beigās departamentu vadītājiem tiek prezentēti valdes uzstādītie mērķi nākamajam gadam, pēc kuriem vadoties, katrs departaments nosaka savus mērķus. Savukārt, ņemot vērā departamenta nospraustos mērķus, tiek izvirzīti katra darbinieka individuālie mērķi, kas tiek izlemti kopā ar nodaļas vai departamenta vadītāju. Ir svarīgi, lai katrs darbinieks tos sasaistītu arī ar saviem personīgajiem mērķiem, tamdēļ darbinieki dalās informācijā arī par privātajiem plāniem.

                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                      SIA “X” darba aizsardzības sistēma ir veikta atbilstoši Latvijas Republikas darba aizsardzības likumdošanai. Ir noslēgts apkalpošanas līgums ar SIA “XX”, kuru pārraudzībā ir visa ar darba aizsardzību saistītā sistēma.

Likuma mērķis ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā. (www.likumi.lv Darba aizsardzības likums )

Ir novērtēts darba vides risks, tiek nodrošināta darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmumā un ir izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra. Piemēram, tā kā darbs ir sēdošs, tad apdošināšanas polise, kas tiek izsniegta bezmaksas, iekļauj arī sporta zāles apmeklējumu. Reizi gadā darbiniekiem ir obligāta bezmaksas vizīte pie acu ārsta. Darba vietas iekārtotas un aprīkojums izvēlēts atbilstoši prasībām. Evakuācijas gadījumā darbiniekiem ir skaidrs kā jārīkojas un kurp jādodās. Personāls ir informēts, apmācīts un instruēts par visiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem, par ko ir apliecinājuši ar parakstiem darba žurnālā.

Secinājumi

1. 2007. gadu uzņēmums ir beidzis ar ievērojamiem zaudējumiem, kas radušies galvenokārt grāmatvedības uzskaites sistēmas maiņas un debitoru parādsaistību dēļ.
2. SIA “X” pamatdarbība ir tūrisma pakalpojumu sniegšana un galvenie darbības virzieni ir izejošais un ienākošais tūrisms.
3. Ir izveidota uzņēmuma struktūra un katra darbinieka amata apraksts.
4. Darba aizsardzības sistēma ir veikta atbilstoši Latvijas Republikas darba aizsardzības likumdošanai. Noslēgts apkalpošanas līgums ar SIA “Livland”.

2. Uzņēmuma darbības analīze

Mērķi ir mūsu labi definētie plāni, lai mēs nonāktu pie mums nepieciešamā rezultāta. Katra mērķa uzstādīšanā ir četri posmi: noteikta mērķa uzstādīšana, izpildes termiņa noteikšana, atsevišķu darba posmu izdalīšana un iekšējās vai ārējās atzinības paredzēšana par paveikto.

Arī  tūrisma aģentūrai “X” ir izvirzīti savi izpildāmie mērķi:

• 2009. gadā palielināt aviogrupu pārdošanas apjomu līdz 10%;
• virzīt tirgū speciāli izstrādāto konferenču moduli;
• palielināt Baltijas valstu viesnīcu pārdošanas apjomu korporatīvajiem klientiem vismaz par 10%;
• izstrādāt jaunas ekskursiju programmas;
• attīstīt, uzlabot un virzīt tirgū online rezervēšanas sistēmu;
• ienākošā tūrisma departamentam palielināt ārzemju sadarbības partneru skaitu par 30%;
• palielināt čarterreisu pārdošanas apjomus par 10%;
• aktīvāk virzīt tirgū koncertu biļešu un braucienu pārdošanu;
• būt par pirmo izvēle tirgos savā nišā.

Katra darbības gada sākumā tūrisma aģentūra SIA „X” kopējā  sapulcē nosaka plānoto apgrozījumu nākamajam gadam, kurā  tiek arī norādīts katras nodaļas paredzamais ieguldījums atsevišķi, tādējādi izrēķinot vidējo minimālo apgrozījuma summu katrā mēnesī. Tiek uzzīmētas līknes ar plānotajiem cipariem un ik pēc trīs mēnešiem tiek pievienotas klāt līknes ar reālajiem datiem, tādējādi iegūstot iespēju salīdzināt veikumu un izdarīt secinājumus. Katra mēneša sākumā, ņemot vērā kopējos mērķus gadam, tiek noteikti darba uzdevumi mēnesim, izveidojot grafiku, pēc kura vadīties. Ja kāds no darbiem netiek paveikts plānotajā laika periodā, tas tiek „pārnests” uz nākamo periodu, pirms tam izanalizējot iemeslus, kādēļ ir notikusi aizkavēšanās vai iespējams tiek mainīts mērķis.

3. attēls. Konkurences veidi (Mārketinga pamati, 2002,315)

Uzņēmuma konkurētspējas analīze:

• peļņas norma salīdzinājumā ar nozares rādītājiem;
• tirgus daļa;
• pieauguma tempi salīdzinājumā ar tirgus pieauguma tempiem;
• aktīvu aprites rādītāji;
• līdzekļu aprites rādītāji

Konkurenti var būt gan uzņēmumi, kas piedāvā līdzīgas preces (līdzīgu grupu konkurence) , gan citi uzņēmumi, kuri kaut kādā veidā  pretendē uz klienta naudu (preču veidu konkurence). Tā kā katram klientu segmentam ir atšķirīgas vēlmes, attiecīgi arī uzņēmuma konkurenti var būt dažādi. Tūrisma aģentūras SIA „X” galvenie konkurenti ir citas tūrisma aģentūras, it īpaši tās, kurām ir līdzīgs darbības profils, bet ilgāks darbības laiks – „XX”, „XXX”, „XXX”, „XXX” un „XXX”. Arī šiem uzņēmumiem, tāpat kā SIA „X”, ir gan ienākošā, gan izejošā tūrisma nodaļas, individuālajiem klientiem akcents tiek likts uz eksotiskajiem ceļojumiem, tās nodarbojas ar korporatīvo klientu apkalpošanu, ir izveidotas korporatīvo klientu nodaļas un tiek strādāts ar grupām. Par konkurentiem var uzskatīt arī lētās, tā saucamās, „interneta” aviokompānijas, kā, piemēram, Easy Jet, Ryanair. Tās agresīvi ienāk tirgū un atņem tūrisma kompānijām daļu individuālo klientu. Jo papildus aviobiļešu rezervēšanai piedāvā arī citus produktus, ko citādi klients būtu meklējis ar tūrisma aģentūras starpniecību. Protams, tūrisma aģentūra var pārdot arī šo kompāniju piedāvātos produktus, bet bez savstarpēja sadarbības līguma. Tāpat par klientiem var uzskatīt arī citas aviokompānijas, lai gan tās ir sadarbības partneri, jo klientam vienmēr ir izvēle – iegādāties biļeti tūrisma kompānijā vai aviokompānijā. Tas pats ir attiecināms arī uz viesnīcām.

  Zinot, ka laiks ir nauda, galvenais akcents tiek likts uz to, lai klients tiktu apkalpots maksimāli īsā laikā, nezaudējot kvalitāti, gluži otrādi, uzlabojot to. Šādus uzlabojumus var panākt ar tehnoloģiju palīdzību. Ir izveidots jau pieminētais konferenču modulis, kas atvieglo un ļoti vienkāršo  konferenču organizēšanu, datu uzglabāšanas arhīvs, tiek maksimāli sistematizēti ikdienas darbi ar „Lotus Notes” palīdzību, tiek apmācītas uzņēmumu - korporatīvo klientu sekretāres, organizētas tām mācību ekskursijas, ieviestas jaunākās rezervēšanas sistēmu versijas. Visi šie papildus pakalpojumi tiek sniegti bezmaksas.  Ir izveidota online rezervēšanas sistēma, ar kuras palīdzību klients pats var pasūtīt ceļojumu vai biļetes, neizejot no mājas. SIA “X” bija pirmā aģentūra, kas, sadarbībā ar apdrošināšanas kompāniju “Seesam”, izveidoja elektronisko apdrošināšanu, tādējādi atvieglojot šī produkta iegādi un piegādi. Tāpat tūrisma aģentūra “X” bija pirmā, kas saviem klientiem piedāvāja 24 stundu servisu. Kā arī klientam tiek piedāvātas idejas kā savienot divas lietas – atpūtu un darbu. Piemēram, darba devējiem tiek piedāvāts iegādāties ceļojumu kā bonusu darbiniekam vai arī vienkārši dāvanu karti, ja nav skaidrs galamērķis vai ir zināma konkrēta summa, ko darba devējs ir gatavs ieguldīt. Lai labāk saprastu uzņēmuma priekšrocības un mīnusus, noteiktu darbības virzienu un mērķus, tiek veikta SWOT analīze (4. pielikums).

4. attēls. Personāla kvalitātes un kvantitātes sastāvs pēc izglītības, darba pieredzes un vecuma

Var secināt, ka, neskatoties uz to, ka kolektīvs ir gados samērā jauns, tomēr ar pietiekami lielu pieredzi tūrismā. Tie darbinieki, kuriem darba pieredze ir mazāka, to ir ieguvuši SIA „ X”, tas nozīmē, sākuši strādāt bez pieredzes. Tā kā ļoti augstu tiek vērtētas darbinieka individuālās rakstura iezīmes un darba spējas, tad ne vienmēr, pieņemot darbā cilvēku, galvenais kritērijs ir pieredze. Fakts, ka ¼ darbinieku ir nepabeigtā augstākā izglītība, nozīmē, ka darbinieks joprojām studē un no uzņēmuma puses tas tiek dažādi veicināts un atbalstīs, jo ir svarīga darbinieka izaugsme arī ārpus darba vides. Uzņēmuma struktūru var apskatīt 2. pielikumā..

Darba samaksas sistēmu uzņēmumā organizē darba devējs atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam. Latvijā  tiek izdalīti divi darba algas veidi – laika alga un akorda alga. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma, bet akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts. (www.vdi.gov Darba likums)

Darba likums nosaka, ka darba samaksa ietver: atlīdzību par darbu – darba algu, tiesību aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas; jebkura cita veida atlīdzību saistībā  ar darbu. (www.likumi.lv Darba likums)

SIA „X”  darbiniekiem ir noteikta laika algas samaksas sistēma, kas tiek noteikta, ņemot vērā amatu aprakstus (3.pielikums) noteikto gada budžetu un uzņēmuma iekšējai lietošanai noteiktos algu kritērijus. Šajos kritērijos ietilpst pieredze (gan ilgums, gan zināšanas), valodu zināšanas, pārdošanas apjomi un tūrisma nozares diplomu un sertifikātu esība. Tāpat katram darbiniekam ir iespējams iegūt papildus ikmēneša prēmiju un ikgadējo prēmiju. Ikmēneša prēmija ir uzņēmuma administratīvā prēmija, kuras maksimālā summa ir 50LVL. Maksimālo summu var iegūt, ja nav kavējumi, tiek ievēroti uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi, ja laicīgi un pareizi tiek nodotas visa veida atskaites, ja tiek pareizi izrakstīti rēķini un laicīgi nogādāti klientiem, ja ir minimāli debitoru parādi. Šīs prēmijas summas apmērus nosaka nodaļas vai departamenta vadītājs. Ikgadējo prēmiju var iegūt tādā gadījumā, ja ir pārsniegts gada budžets. Tad pārpalikusī peļņa tiek sadalīta 3 daļās – viena daļa tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā, viena daļa tiek sadalīta starp īpašniekiem un vēl viena daļa tiek sadalīta starp darbiniekiem. Cik lielu summu no šīs daļas saņem katrs darbinieks, nosaka departamenta vadītājs. Vēl katram darbiniekam dzimšanas un vārda dienā tiek dāvināta dāvanu karte. Katrs darbinieks bezmaksas saņem apdrošināšanas polisi.

Tāpat darbinieki tiek sūtīti dažādos ārzemju komandējumos, ko piedāvā  sadarbības partneri. Darbiniekam komandējuma laikā saglabājas darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Kā arī studējošiem darbiniekiem ir iespējams izmantot mācību atvaļinājumu. Runājot par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tiek strikti ievērots, lai darbinieki izmantotu savus atvaļinājumus. Tamdēļ gada sākumā tiek sastādīts darbinieku atvaļinājumu grafiks.

Secinājumi

1. Uzņēmumam ir skaidri definēti gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķi. Kā arī ir skaidri mērķu izpildes procesi.
2. Ir veikta uzņēmuma konkurētspējas analīze un apzināti galvenie konkurenti, to darbība. Katru gadu tiek izstrādāta uzņēmuma SWOT analīze.
3. Regulāri tiek strādāts pie uzņēmuma apkalpošanas kvalitātes kritēriju un efektivitātes uzlabošanas, jaunievedumu ieviešanas tirgū, ņemot vērā klientu vēlmes un prasības.
4. Ir izstrādāti uzņēmuma algu noteikšanas kritēriji un noteikta prēmiju izmaksas kārtība.

3. Organizācijas kultūrvide

Uzņēmuma kultūru veido vairāki aspekti: telpu iekārtojums, darbinieku izturēšanās  – attieksme vienam pret otru, kā arī pret klientu, savstarpējās attiecības uzņēmumā, attiecības ar sabiedrību, runas maniere, darbinieku apģērbs, par kultūru liecina viss, sākot no lēmuma pieņemšanas un beidzot ar tā realizēšanu. 
Uzņēmuma kultūru ietekmē katra darbinieka personība un dzīves uztvere, vērtību orientācija, attieksme pret savu darbu, viņa individualitāte, nospraustie mērķi un to realizācijas paņēmieni. Un tajā pašā laikā notiek atgriezeniskais process, jo uzņēmuma pastāvošās kultūras normas iedarbojas uz darbinieka rīcību, uzvedību, vajadzībām, kā arī spēj ietekmēt vai pat mainīt vērtību orientāciju 
Uzņēmuma kultūru lielākoties veido un ietekmē tā vadītājs, kurš nereti uzņēmuma darbiniekiem ir autoritāte, bet tajā pašā laikā sabiedrotais.

Uzņēmuma nosaukums tika izvēlēts ar nolūku, lai būtu skaidrs un viegli saprotams ne tikai ārzemju, bet arī mūsu tirgū. Vārds „run”, tulkojumā var būt gan darbības vārds, gan īpašības vārds, gan lietvārds un simbolizē dinamismu, virzību uz priekšu. Veidojot to personiskāku, tuvāku cilvēkam, radās nosaukums „X”. Lai būtu skaidri mērķi un darbības virziens, kompānija noteica savu misiju un vīziju, un radīja savu solījumu. Misija – radīt un piedāvāt labāko ceļojumu, lai mūsu klienti būtu skaisti! Cilvēks, kurš domā un mīl ir skaists, apmierināts un veiksmīgs! Mēs vēlamies, lai mūsu klienti būtu veiksmīgi!Vīzija – būt par pirmo izvēli tirgos, kuros sniedzam savus pakalpojumus. Solījums – mēs apsolām Tev iet līdzās un palīdzēt izvēlēties labāko ceļojumu, lai Tu būtu skaists!

  SIA „X” ir tūrisma aģentūra, kas specializējas uz korporatīvo un VIP (īpaši svarīgi klienti) klientu apkalpošanu. Pēdējiem ir ļoti svarīgs ne tikai apkalpošanas līmenis, bet arī gaisotne, kas valda birojā. Iekārtojot ofisa telpas, tika izmantoti stilista pakalpojumi un ievērtos vienots stils. Kā jau tika minēts sadaļā par uzņēmējdarbības veidiem, ir izstrādāta īpaša klientu apkalpošanas programma, kurā ir noteikts cik ātrā laikā ir jāapkalpo klients, kādā veidā tiek sniegta atbilde, kā tā tiek noformēta. Klientu vēlmes laika gaitā var mainīties vai par izzust. Un vienmēr ir jāatceras, ka iegūt jaunu klientu ir daudz grūtāk un laikietilpīgāk kā paturēt esošo. Tamdēļ SIA „X” rūpējas par saviem klientiem regulāri apmācot darbiniekus, ieviešot jauninājumus, kas atvieglo ikdienas darbu un padara to ātrāku un ērtāku, organizējot pasākumus saviem labākajiem klientiem, kā arī vienmēr painteresējoties vai ceļojums ir noritējis veiksmīgi. Liela nozīme tiek pievērsta tam, lai klients tiktu uzklausīts un tiktu atrisinātas radušās problēmas. Uzņēmums pieturās pie vispārzināmas patiesības, ka ienesīgāk ir nevis meklēt jaunu klientu, bet vispirms piedāvāt jau esošajam klientam preci vai pakalpojumu, kas vēl netiek izmantots.

Katru gadu 2 reizes gadā notiek kopīgas mācības. Parasti vienreiz tās notiek telpās (lielākoties tie ir pārdot prasmes vai tamlīdzīga veida semināri) un otras apmācības tiek rīkotas izbraukumā, un ir vairāk saistītas ar personīgas izaugsmes un komandas darba treniņiem. Jo uzņēmumam ir svarīgi, lai cilvēks attīstās arī kā indivīds, jo tādā veidā viņam ir lielāka motivācija. Katru gadu vasarā tiek organizēts atpūtas brauciens ar laivām, kas noris neformālā gaisotnē un paredzēts kolektīva saliedēšanai un vienkārši atpūtai. Tāpat kopīgi tiek svinēti visi valsts svētki un darbinieku individuālie svētki, piemēram, dzimšanas dienas, kāzas, diplomdarba aizstāvēšana utt. Ziemassvētkos parasti ir kopīgas svētku vakariņas, bet balle vienmēr tiek rīkota atsevišķi un kopā ar klientiem. Tā kā uzņēmums nav liels, tad karjeras iespējas nav plašas, bet tas tiek kompensēts ar to, ka katram darbiniekam tiek dota iespēja iesaistīties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa uzņēmuma mērķu plānošanā. Kā arī darbiniekiem papildus tiek piedāvātas apmaksātas kvalifikācijas celšanas iespējas - dažādu kursu un semināru apmeklējumi, komandējumi.

Grāmatvedības reģistri tiek kārtoti latviešu valodā, izņemot līgumus ar sadarbības partneriem, kad tiek izmantota angļu vai krievu valoda. Visiem kodiem un saīsinājumiem tiek doti skaidrojumi. Ieraksti grāmatvedības reģistros tiek izdarīti, ir pilnīgi un precīzi, un sistemātiski sakārtoti. Netiek pieļauti ieraksti, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu un kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta. Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, tas tiek darīts tā, lai ir redzams to sākotnējais saturs un katrs labojums ir apstiprināts ar parakstu. Visa ienākošā un izejošā korespondence, ienākošie un izejošie rēķini un komandējumu atskaites tiek reģistrētas un katram dokumentam tiek piešķirts savs numurs.

Secinājumi

1. Uzņēmumam ir radīta sava misija, vīzija un solījums.
2. Ir noteikti iekšējie klientu apkalpošanas noteikumi.
3. Notiek regulāras darbinieku apmācības, kopīgi izklaides pasākumi neformālā gaisotnē, kolektīva saliedēšanai.

4. Organizācijas darbību nodrošinošie materiālie resursi

Piegādātāja izvēle ir nozīmīga un uzņēmuma veiksmīga darbība lielā  mērā ir atkarīga no tiem, jo pilda starpnieka funkcijas. Uzņēmumam ar daudziem piegādātājiem ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība, kas ļauj saņemt speciālas cenas vai atlaides „X” klientiem. Organizācija rūpējas par klientu labklājību, izvēloties stabilus un uzticamus partnerus.

Galvenie piegādātāju meklēšanas etapi:

• potenciālā piegādātāja meklēšana:
• izstāžu, gadatirgu apmeklēšana;
• reklāmas materiālu izpēte;
• internets;
• sarakste un personīgie kontakti ar iespējamiem piegādātājiem.
• potenciālo piegādātāju analīze,
• rezultātu novērtēšana darbam ar piegādātājiem.

Meklēšanas rezultātā  veidojas potenciālo piegādātāju saraksts, kas tiek izanalizēts un veikta piegādātāju atlase. Izejošā tūrisma departamenta piegādātāji ir dažāda veida ar tūrismu saistītie uzņēmumi Baltijas valstīs. Kā jau iepriekš tika minēts, tie ir: viesnīcas, gidi, tulki, transporta kompānijas, ēdināšanas uzņēmumi, naktsklubi, izklaides parki, operas, pilis, muzeji, suvenīru izgatavošanas kompānijas un sporta klubi. Pirms tiek slēgts sadarbības līgums, SIA „X” pārstāvis klātienē iepazīstas ar piegādātāja piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Tiek sekots, lai piegādātāju klāsts ir pēc iespējas dažādāks, lai varētu izpildīt klientu vēlmes. Tā kā nepieciešamais preces vai pakalpojuma daudzums iepriekš nav paredzams, tad iepriekš netiek pasūtīti nekādi krājumi, tas tiek darīts tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas no klienta. Vienīgais izņēmums ir naktsmītnes un izklaižu pasākumu vietas. Ja iepriekš ir zināms, ka konkrētā laika periodā ir paredzēts kāds liels pasākums un pieprasījums var pārsniegt piedāvājumu, tad laicīgi tiek rezervētas kvotas.

Savukārt, ienākošā tūrisma departamenta piegādātāji ir aviokompānijas, tūroperatori, reisa autobusu, vilcienu un prāmju kompānijas, viesnīcas, citas tūrisma kompānijas gan Latvijā, gan ārpus tās, apdrošināšanas kompānijas un auto īres kompānijas, koncertu un citu izklaides pasākumu organizatori. Arī šajā departamentā nekādi uzkrājumi netiek veikti. Vienīgi jāņem vērā, ka birojā atrodas piegādātāju biļetes vai vaučeri, kas tiek izmantoti pēc nepieciešamības. Nav noteikts nekāds laika vai daudzuma limits, līdz kuram datumam vai kādā skaitā biļetes vai vaučeri jāizmanto, bet ir jāievēro secība un tie nedrīkst tikt pazaudēti, jo katru mēnesi piegādātājam tiek nodota atskaite par pārdotajām biļetēm un vaučeriem. Tāpat kā izejošā departamenta kolēģi, arī ienākošā departamenta pārstāvji iepazīstas ar piegādātāju produktiem klātienē.

Galvenie uzņēmuma piegādātāju izvēles kritēriji:

• klientu jeb tūristu apkalpošanas kvalitāte;
• klientu drošība;
• pasūtījuma apstrādes ātrums;
• cena, atlaides, komisijas maksa;
• plašs sortiments;
• pasūtījuma atcelšanas iespējas;
• apmaksas termiņi un veidi;
• dokumentu saņemšanas, izsniegšanas un piegādes ātrums un kvalitāte (vai darbinieks pats var izrakstīt biļeti vai jāiet pakaļ pie piegādātāja, cik ātri tiek apstrādāti dati pēc pieprasījuma saņemšanas);
• piegādātāja reaģēšanas spējas un fleksibilitāte nestandarta situācijā.

Kā  jau darbā ir minēts, tad uzņēmums pārsvarā apkalpo korporatīvos klientus, VIP (klienti ar īpašām prasībām) un sadarbojas ar ārzemju partneriem, tad apkalpošanas kvalitāte ir ļoti būtiska nozīme. Darbinieki regulāri tiek apmācīti pārdot prasmes kursos, uzņēmumam ir savi iekšējie kārtības noteikumi, kuros ir atzīmēti arī punkti par klientu apkalpošanas kvalitāti. Katram klientam ir savs ceļojumu konsultants, kurš nepieciešamības gadījumā pieejams jebkurā diennakts laikā. Atbilde klientam jāsniedz 1 stundas laikā, gadījumā, ja pasūtījums vēl ir apstrādes procesā, klients par to tiek informēts un tiek noteikts laiks, līdz kuram tiks dota atbilde. Autoram šķiet, ka vislabākais darba kvalitātes rādītājs ir tā saucamā „no mutes mutē” reklāma, ar kuras palīdzību SIA „X” ir iegūti daudzi jauni klienti. Jāņem vērā arī fakts, ka darbinieki ir ar lielu pieredzi tūrisma sfērā.

Ikdienā  līgumus, kas attiecās uz katru departamentu atsevišķi, izskata un vīzē departamenta vadītājs, bet paraksta valdes priekšsēdētāja. Uzņēmuma departamentu vadītāji ir arī valdes locekļi ar paraksta tiesībām. Gadījumā, ja valdes priekšsēdētāja ir ārpus biroja vai Latvijas, tad steidzami parakstāmos dokumentus paraksta departamentu vadītāji – uz katra dokumenta jābūt diviem parakstiem.

Ikdienā  uzņēmuma darbinieki visu laiku saskaras ar darījumu slēgšanas dokumentāciju, jo tiek izrakstītas un klientiem izsniegtas biļetes, vaučeri, apdrošināšanas polises un rēķini. Ar katru klientu tiek slēgts apkalpošanas līgums, jo uzņēmums sniedz pakalpojumu un tādējādi tiek norādīts precīzs pakalpojuma sniegšanas veids un produkta apraksts, kā arī ar līguma palīdzību, tiek sargātas tūrista tiesības un noteikta abu pušu atbildība. Tā kā sistēma automātiski veic datu bāzes un statistikas funkcijas, tad papildus pārdošanas atskaites darbiniekiem nav jāpilda.

Secinājumi

1. Tiek rūpīgi izvēlēti sadarbības partneri, pārbaudot to piedāvāto produktu kvalitāti klātienē.
2. Ir izstrādāti piegādātāju meklēšanas etapi un to izvēles kritēriji.
3. Paraksta tiesības ir valdes priekšsēdētājai un departamentu vadītājiem.

5. Grāmatvedības politika

„Grāmatvedības politika ir kompānijas pieņemtie principi, pamatnostādnes, nosacījumi, noteikumi un prakse finanšu pārskatu sagatavošanai un iesniegšanai.” (Grāmatvedības pamati, 2007, 198). Latvijā grāmatvedības uzskaiti reglamentē likumi “Par grāmatvedību”, “Par uzņēmuma gada pārskatiem”, nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi un Valsts Ieņēmumu dienesta norādījumi.

Izstrādājot SIA “X” grāmatvedības politiku (5. pielikums), tiek ņemts vērā:

• gada pārskatu likuma prasības;
• Latvijas grāmatvedības standartos minētās prasības;
• Latvijas grāmatvedības standarti, kas aplūko līdzīgus jautājumus, gadījumos, ja kāds specifisks jautājums normatīvos dokumentos nav aplūkots;
• pieņemtā prakse attiecīgajā nozarē, ja tā nav pretrunā ar normatīvo dokumentu prasībām

SIA “X” gada pārskats atspoguļo uzņēmuma gada darba vispārējos rezultātus un paredzēts:

• uzņēmuma aplikšanai ar nodokļiem;
• uzņēmuma darbības analīzei;
• īpašnieku dividenžu (ienākumu) noteikšanai.

Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no:

• bilances (tiek sastādītas pamatojoties uz LR likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 10.pantu, atspoguļo uzņēmuma līdzekļus, kapitālu un saistības);
• peļņas vai zaudējumu aprēķina (tiek sastādīts pēc apgrozījuma izmaksu metodes, iekļauj visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas, visus ieņēmumus un izdevumus) ;
• pašu kapitāla izmaiņu pārskata (bilances posteņu skaidrojums par apmaksāto kapitālu, ko investējuši īpašnieki un par kapitālu, kas iegūts darbības rezultātā);
• naudas plūsmas pārskata (tiek sastādīts uz datu pamata, kuri tiek uzrādīti parastajos grāmatvedības kontos vai apgrozījumu sarakstā);
• pielikuma;
• uzņēmuma vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā (informē par vadības viedokli attiecībā uz kompānijas nākotni).

Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi, kam lietošanas termiņš ilgāks par gadu. Visi pamatlīdzekļi sākotnēji novērtēti iegādes vērtībā un uzrādīti tiek iegādes vai pārvērtētā vērtībā, atskaitot nolietojumu. Finanšu grāmatvedības vajadzībām nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes, ņemot vērā, ka uzņēmuma līdzekļu lietderība samazinās vienmērīgi. Gada nolietojumu aprēķina pamatlīdzekļa amortizējamo summu dalot ar lietošanas gadiem:

• ēkas un būves – 5% gadā
• mēbeles un aprīkojums – 20% gadā
• datori un elektroniskās iekārtas – 33.33% gadā
• mobilie telefoni – 50% gadā
• transporta līdzekļi – 20% gadā
• pārējie pamatlīdzekļi – 20% gadā
• īrēto telpu kapitālās izmaksas – īres perioda laikā.

Ja uzņēmumam nav izdevīgi kādu pamatlīdzekli turpmāk izmantot, to izņem no darbības un izslēdz no pamatlīdzekļu sastāva. Tā uzskaites vērtība tiek norakstīta no attiecīgajiem grāmatvedības kontiem.

Krājumu uzskaites metodes:

• FIFO (first in first out)  - uz ražošanas izmaksām vispirms tiek attiecinātas pirmās iegādātās materiālu partijas izmaksas, pēc tam nākošās – to iegādes secībā.
• Vidējās svērtās cenas metodes – paredz, ka visas materiālu izmaksas uz ražošanas izmaksām tiek attiecinātas atbilstoši svērtajām izmaksām.
• LIFO (last in first out) – uz ražošanas izmaksām vispirms tiek attiecinātas pēdējās iegādātās partijas materiāli, pēc tam atpakaļejošā secībā.

Tā kā uzņēmums sniedz pakalpojumus, tad krājumi netiek veikti un krājumu uzskaiti kā tādu veikt nav nepieciešams. Tomēr tiek veikti avansa maksājumi par pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka ir klienti, kuru sadarbības līgums paredz pēcapmaksu, tādā gadījumā uzņēmums iegulda savus līdzekļus, lai pakalpojuma sniedzējs laikā saņemtu apmaksu. Tas ir ne visos gadījumos, jo lielākoties arī ar piegādātājiem tiek slēgti pēcapmaksas līgumi. Bilancē šāda veida avansa maksājumi tiek uzrādīti pie apgrozāmajiem līdzekļiem.

Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti neto vērtībā. Identificētie bezcerīgie debitoru parādi tiek norakstīti pārskata gada zaudējumos. Tā kā lielākajai daļai uzņēmuma klientiem ir sadarbības līgums ar pēcapmaksu, tad ir ļoti augsts risks iegūt debitoru parādus. Parasti pēcapmaksa tiek noteikta 3 darba dienu laikā pēc rēķina saņemšanas. Patstāvīgajiem klientiem ar lielu apgrozījumu pēcapmaksa ir noteikta 10 darba dienu laikā pēc rēķina saņemšanas. Speciālistiem, kas apkalpo klientus, darba aprakstos ir atzīmēts punkts – darbs ar debitoriem. Respektīvi, katrs darbinieks ir atbildīgs par to, lai viņa izrakstītie rēķini tiktu apmaksāti laicīgi.

Šaubīgo debitoru summu aprēķināšanas metodes:

• parādu noteikšana procentos no neto realizācijas (pēc iepriekšējo gadu pieredzes);
• parādu uzskaite pēc apmaksas termiņiem;
• katra debitora individuāla izvērtēšana.

„Saimnieciskās darbības reģistrācija notiek, izmantojot grāmatvedības kontus. Parasti vienā operācijā piedalās divi konti. Uz grāmatvedības kontos uzkrātās informācijas pamata sastāda bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par kapitāla kustību, naudas plūsmas pārskatu u.c.” (Grāmatvedības pamati, 2007, 98.)

SIA „X”, veidojot kontu plānus, ievēro visus likumā noteiktos punktus. Grāmatvedības reģistri tiek kārtoti divkāršā ieraksta sistēmā, kuras sistēmas pamatā ir princips, ka katrs grāmatvedības ieraksts sastāv no vienādu summu debeta un kredīta ierakstiem. Tas nozīmē, ka viens un tas pats saimnieciskais darījums tiek ierakstīts vismaz divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā - viena konta debetā, otra konta kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci. Divkāršais ieraksts nodrošina ierakstu pareizības pārbaudi. Tipveida kontu plāns sastāv no 8 grupām, kuras klasificētas pēc uzskaites objektu ekonomiskajām pazīmēm:

Bilances konti

Aktīvs – līdzekļi

1.grupa Ilgtermiņa ieguldījumi

Datorprogrammas, garantijas, licences, patenti, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, to nolietojums, mēbeles, to nolietojums, mobilie telefoni, to nolietojums.

2. grupa Apgrozāmie līdzekļi

Avansa maksājumi par pakalpojumiem, norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem, pārmaksātie nodokļi, kase, norēķinu konts Swedbank.

Pasīvs – līdzekļu rašanās avoti

3. grupa Pašu kapitāls

Pamatkapitāls, nesadalītā peļņa

4. grupa Uzkrājumi

5. grupa Kreditori

Ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm , no pircējiem saņemtie avansi, norēķini ar piegādātājiem un darbiniekiem, norēķini par nodokļiem  un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Operāciju konti

6. grupa Ieņēmumi no saimnieciskās darbības

Ieņēmumi no pakalpojumu pārdošanas un sniegšanas.

7. grupa Izdevumi saimnieciskajai darbībai

Pārdošanas un administrācijas izmaksas (elektroenerģija, kases aparātu un tehnoloģiju apkalpošana, apsardze tekošie remonti, degviela, reklāmas izdevumi), pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, procentu maksājumi

8.grupa Citi ieņēmumi un izdevumi, peļņa un zaudējumi

Kontu plāns satur gan bilances, gan operācijas kontus.

Izpilddokumenti jeb attaisnojošie dokumenti - apliecina saimniecisko operāciju izpildīšanas faktus. Attaisnojuma dokumenti var būt:

• EKA vai EKS čeks;
• pavadzīme;
• rēķins – faktūra;
• importa, eksporta, tranzīta u.c. muitas deklarācija;
• maksājuma uzdevums bezskaidras naudas norēķinam;
• kases ieņēmumu un izdevumu orderi;
• numurēta un VID teritoriālajā iestādē reģistrēta kvīts vai biļete.

Glabāšanas laiks ir:

• attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem — 75 gadi;
• pārējiem attaisnojuma dokumentiem — 5 gadi.(likums “Par grāmatvedību”)

SIA “X”  visi grāmatvedības ieraksti ir saskaņoti ar attaisnojuma dokumentiem, kā arī visi saimnieciskie darījumi ir apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem un ieraksti grāmatvedības reģistros tiek veikti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un saskaņā ar tiem. Šie dokumenti var būt ārējās vai iekšējās izcelsmes un, atkarībā no to nozīmes, var būt sastādīti vienā vai vairākos eksemplāros. Dokumentam ir obligātas satura sastāvdaļas, tie ir rekvizīti. Visi SIA “X” uzņēmuma saimnieciskie darījumi ir dokumentēti, novērtēti naudas izteiksmē un iegrāmatoti grāmatvedības reģistros sistemātiskā kārtībā un ievērojot hronoloģiju. Ieraksti grāmatvedības reģistros ir pilnīgi un precīzi. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai izmantotie mērķi atšķiras no attaisnojuma dokumenta. Nepareizi aizpildīts dokuments var zaudēt savu juridisko spēku. Dokumentu sagatavošanā SIA “X” vadās pēc likuma “Par grāmatvedību” Latvijas Republikas Finanšu ministrijas norādījumiem “Norādījumi par grāmatvedības dokumentiem un to apgrozību”.

Katrs dokuments uzņēmumā tiek apstrādāts pēc noteiktas shēmas:

• dokumenta sagatavošana (dokuments tiek izveidots un sagatavots nākamajam etapam);
• dokumenta pārbaude (atbildīgā persona (nodaļas vai departamenta vadītājs, administrators, izpilddirektors vai valdes priekšsēdētāja) pārbauda dokumenta pareizību un atbilstību);
• dokumenta apstrāde (tiek veiktas korekcijas, tiek dots apstiprinājums izpildei, dokuments tiek iegrāmatots);
• glabāšanas vieta un termiņš (tiek noteikts, vadoties pēc Latvijas Republikas likumdošanas un iekšējiem noteikumiem);
• nodošana arhīvā.