AS DNB finansiāla stāvokļa analīze

 

Biznesa augstskola Turība

Uzņēmējdarbības vadība

Alīna Antoņenkova

UVL3D2

 

 

 

 

 

 

 

AS dNb finansiāla stāvokļa analīze

 

 

 

STUDIJU DARBS

 

 

 

 

 

 

Komercdarbības katedra

Darba vadītājs: Ligita Zīlīte

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīga, 2012 

Satura rādītājs:

Ievads 5

1. Finanšu analīzes teorētiskie aspekti 7

1.1. Finanšu stāvokļa analīzes būtība 7

1.2. Finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze 8

1.3. Finanšu koeficientu analīze 10

2. Uzņēmuma apraksts, tās veids un darbība 12

3. DNB finanšu situācijas izvērtējums 14

3.1. AS DNB finanšu stāvokļa kopējais novērtējums 14

3.2. Gada pārskata sastādīšanas un apstiprināšanas kārtība 15

3.3. Peļņas vai zaudējumu aprēķins 15

3.4. Naudas plūsmas pārskats 18

3.5. Bilance 19

4. AS DNB finanšu anaīze 22

4.1. Horizontāla analīze 22

4.2. Vertikāla analīze 23

4.3. Rentabilitātes rādītāju analīze 25

4.4. Likviditātes analīze 26

4.5. Kapitāla pietiekamības rādītājs 27

4.6. Izdevumu attiecība pret ienākumiem 28

Secinājumi 29

Priekšlikumi 30

Izmantotas literatūras un avotu saraksts 31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Anotācija

Studiju darba nosaukums ir “AS DNB finansiāla stāvokļa analīze”.

Uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšana ir pamats pareizai uzņēmuma vadīšanai un tā nākotnes perspektīvu nodrošināšanai, tādēļ autore nolēma izpētīt uzņēmuma finanšu situāciju un izstrādāt priekšlikumus tās uzlabošanai.

Teorētiskajā daļā apskatīti finanšu analīzes teorētiskie aspekti, kuri sastāv no finanšu analīzes būtības, finanšu pārskatu horizontālās un vertikālās analīzes, finanšu koeficientu analīzes.

Praktiskajā daļā autore veica uzņēmuma gada pārskatu analīzi par 2007.-2011.gadu, novērtējot uzņēmuma finanšu stāvokļa izmaiņas analizējamo periodu laikā.

Turpinājumā autore veica bilances horizontālo un vertikālo analīzi, veica uzņēmuma finanšu analīzi aprēķinot rentabilitātes un likviditātes rādītājus.

Studiju darba apjoms ir 31 lappuses, tas sastāv no 4.daļām. Darbā ir izmantotas 12 attēli un 5 formulas.

 

Summary

The title of the course work is “The analysis of financial activities of the DNB, Incorporated”.

The assessment of financial situation of the enterprise is the basis of its right management and provision of future perspectives, therefore the author decided to research the financial situation of the enterprise and to work out suggestions for improvement.

The theoretical aspects of financial analysis are surveyed in the theoretical part and it consists of financial analysis entity, horizontal and vertical analysis of financial statements, analysis of financial coefficients.

In practical part the author carries out the analysis of annual reports of the years 2007-2011, evaluating the changes of financial position during the period of analysis.

In continuation the author carries out the horizontal and vertical analysis of calculation of balance performs, calculating the indices of liquidity and paying capacity,.

The amount of the course work is 31 pages, consisting of 4 parts. 12 pictures and 5 formulas are used in this work.

 
 

 

Ievads

Autore izvēlējās studiju darbu rakstīt par AS DNB finansiālo stāvokli. Darbs sastāv no 31. lapaspusēm un 12. attēliem.

Autore vēlējās analizēt Akciju dabiedrbas DNB (turpmāk tekstā AS DNB) finansiālo stāvokli, jo finanšu analīzei ir aktuāla un svarīga loma uzņēmuma vadīšanā. Analīzes uzdevums, no vienas puses, ir noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un noteikto mērķu sasniegšanu, bet, no otras puses, - noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus esošajā un perspektīvajā periodā, ņemot vērā nepieciešamos materiālus, finansiālos un darbaspēka resursus.

Darba mērķis ir novērtēt uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Lai darba mērķi sasniegtu autore izvirzīja sekojošus darba uzdevumus:

• apskatīt un aprakstīt teorijas par finanšu analīzi;

• izpētīt galvenos AS DnB finanšu radītājus;

• balstoties uz radītājiem veikt to analīzi;

• veikt secinājumus un izteikt priekšlikumu.

Darba izstrādāšanai un izvirzītā  mērķa un uzdevumu sasniegšanai tikai izmantoti sekojoši informatīvie avoti:

  1. Latvijas Republikas likumi;

  2. Mācību literatūra;

  3. Interneta avoti.

Jebkura uzņēmuma darbība un vadības lēmumu peņemšana nav iespējama bez tā izpētes, analīzes un izvērtēšanas. Tāpēc rodas nepiciešamība veikt uzņēmuma finanšu analīzi. Pamatojoties uz uzņēmuma finanšu analīzi, vadītāji nosaka uzņēmuma visparējo stratēģiju, analizē iespējas tās īstenošanai, nosaka, kā un ko darīt, lai īstenotu izvirzītos mērķus, kontrolē, vai rezultāti būs tādi, kā bija paredzēts. Investoriem tā it vajadzīga lēmumu pieņemšanai par investīciju nepieciešamību. Potenciālam darbiniekam tā ir nepieciešams, lai npteiktu potenciālo ienākimu drošību un stabilitāti.[2]

Termins “analīze” ir radies no grieķu vārda “analysis”, kas tulkojumā nozīmē “sadalīt, saskaldīt”. Jebkura sadalīšana ļauj ieskatīties pētāmā objekta iekšienē, noteikt katra elementa nozīmi. Ar analīzi plašākā nozīmē tiek saprasta spēja iepazīt priekšmetu un apkārtējās vides parādības, pamatojoties uz viena vesela sadalīšanu pa daļām, un to izpētīšana visā tā būtībā.

Finanses ir visu naudas līdzekļu kopums, kas pieder valstij, uzņēmumam, jebkurai fiziskai un juridiskai personai. [5]

Finanšu sistēma ir valsts un uzņēmumu naudas līdzekļu fondu veidošanas, pārdales un izmantošanas formu un metožu sistēma nacionālās ekonomikas ietvaros. [4]

Finanšu pārvalde ir tādu darbību un operāciju kopums, kas saistītas ar naudas un materiālo vērtību iegūšanu, pārvaldīšanu un izlietošanu uzņēmumam nepieciešamo darījumu veikšanai un tās vajadzību apmierināšanai. Finanšu pārvalde aptver darbību, kas saistīta ar uzņēmuma finanšu politikas realizāciju, ar finānšu plānošanu, finanšu resursu koordināciju un finanšu likumu un citu normatīvo aktu izstrādāšanu. [4]

Finanšu analīze ir uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzes daļa. Finanšu analīzes mērķis ir iegūt svarīgākos rādītājus, kuri parāda uzņēmuma tekošā un gaidāmā finansiālā  stāvokļa precīzu ainu. Finanšu analīze ļauj izprast uzņēmuma finanšu plūsmu, kā arī nosaka visracionālākos virzienus materiālo, darba un finanšu resursu sadalē. Lai novērtēt finanšu analīzes iegūtos rādītājus izmanto 3 dažādus veidus: salīdzinot ar ideālo līmeni, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem un salīdzinot iegūtos rādītājus ar vidējo nozares līmeni.[9]

Finanšu analīzes lietotajus apvieno trīs grupās: personas, kas tieši nodarbojas ar biznesa jautājumiem uzņēmumā, personas, kas atrodas ārpus uzņēmuma un kuriem ir tieši finansiālā  ieinteresētība uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā, kā  arī personas, kurām ir netiešā finansiālā ieinteresētība uzņēmumā. Finanšu analīze iedalās arējā analīzē, kas ir pieejama vairākiem lietotājiem un iekšējā analīze, kura, savukārt, ir pieejama uzņēmuma vadībai.[3]

Pamatojoties uz uzņēmuma finanšu analīzi vadītāji nosaka uzņēmuma vispārējo stratēģiju, analizē  iespējas tās īstenošanai, nosaka, kā un ko darīt, lai īstenotu izvirzītos mērķus, kontrolē, vai rezultāti būs tādi, kā bija paredzēts.

Finanšu analīze ļauj izprast uzņēmuma finanšu plūsmas un noteikt visracionālākos virzienus materiālo, darba un finanšu resursu sadalē, balstoties uz uzņēmuma gada pārskatu sniegto informāciju un analīzi. Tās uzdevumi ir novērtēt uzņēmuma darbības finansu rezultātus, novērtēt uzņēmuma finansiālo stabilitāti, uzņēmuma līdzekļu stāvikļa un dinamikas novērtēšana, analizēt bilances likviditāti, uzņēmuma maksātspēju, īpašnieku ieguldīto kapitālu un aizņemto kapitāli kā arī ražošanas un realizācijas efektivitātes analīze.[2]

 

1. Finanšu analīzes teorētiskie aspekti

1. Finanšu stāvokļa analīzes būtība

Finanšu analīze palīdz uzņēmuma vadībai lēmumu pieņemšanā pamatojoties uz finanšu pārskatu izpēti, analīzi un izvērtēšanu. Pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas tiek veikta saimnieciskās darbības analīze, kas pamato vadītāju lēmumus un rīcību, kā arī nodrošina pieņemto lēmumu objektivitāti un efektivitāti.

Finanšu analīze palīdz noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus esošajā un perspektīvajā periodā, ievērojot nepieciešamos materiālus, finansiālos un darbaspēka resursus. Tāpēc analīze jāveic mērķtiecīgi, lai izzinātu uzņēmuma iespējas un rezerves, kas nodrošinātu esošo resursu optimālu izmantošanu. [6]

No uzņēmumā organizētās finanšu uzskaites līmeņa un pārskatu kvalitātes un tajos ietilpstošo rādītāju patiesuma un ticamības ir atkarīga analīzes kvalitāte. Lai veiktu kvalitatīvu finanšu analīzi ir nepieciešama noteikta informatīvā bāze. Finanšu analīze sastāv no finanšu un vadības analīzes.

Finanšu vadības funkcijas uzņēmumā:

1. Uzņēmuma līdzekļu nepieciešamības noteikšana;
2. Iespējamo līdzekļu avotu alternatīvu variantu apzināšana;

alternatīvu sa1īdzināšana un optimālo līdzekļu piesaistīšanas variantu izvēle;

3. Uzņēmuma esošo finanšu resursu efektīva izmantošana. [2]

Finanšu vadība ir uzņēmuma vadības integrālā  sastāvdaļa, un finanšu vadības lēmumi balstās uz stratēģiskiem lēmumiem par uzņēmuma stratēģiskiem mērķiem, informāciju par tirgus efektivitāti, tirgus kapitāla izmaksām, nozares un ekonomiskās vides informāciju. Balstoties uz informācijas kopumu, tiek noteikta uzņēmuma finansējuma struktūra un izveidots naudas un kapitāla budžets.

Pēc lēmuma tipiem funkcijas ir iespējams sadalīt stratēģiskās un operatīvās funkcijas.

Stratēģiskā funkcijas ir saistītas ar uzņēmuma darbību ārējā vidē:

1. Ilgtermiņa kapitāla struktūras lēmumi;
2. Uzņēmuma dividenžu politikas noteikšana;
3. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģisko mērķu formulēšana.

Operatīvās funkcijas ir saistītas ar uzņēmuma iekšējo vidi:

Uzņēmuma esošo finanšu resursu efektīva izmantošana;

1. Uzņēmuma esošo finanšu resursu efektīva izmantošana;
2. Ikdienas darbības finansēšana;
3. Cenu veidošanas principi;
4. Uzņēmuma kreditēšanas politikas lēmumi;
5. Iepirkumu līgumu nosacījumi.[5]

Lai pieņemtu operatīvos un stratēģiskos lēmumus par uzņēmuma finanšu resursu izmantošanu un plānoto nākotnē  nepieciešamos resursus, ir vajadzīga informācija par uzņēmuma finanšu pozīciju, ekonomisko potenciālu un attīstības perspektīvām.

Finanšu analīzes mērķis – noteikt uzņēmuma finansiālo stāvokli un identificēt iespējas pilnveidot esošās finanšu vadības metodes un izlabot uzņēmuma finanšu stāvokli.

Finanšu analīzes uzdevumi:

• analizēt uzņēmuma saimnieciskās darbības finanšu rezultātus, noteikt finanšu resursu izmantošanas efektivitāti;
• prognozēt iespējamos finanšu rezultātus, balstoties uz esošajiem saimnieciskās darbības rādītājiem un alternatīviem resursu izmantošanas variantiem;
• izstrādāt pasākumus finanšu stāvokļa uzlabošanai un finanšu resursu izmantošanas efektivitātes pilnveidošanai.

Lai noteiktu uzņēmuma finansiālo stāvokli lieto radītājus, kuri raksturo:

1. uzņēmuma kapitāla struktūru un kapitāla avotus;
2. kapitāla izmantošanas izntensitāti un efektivitāti;
3. uzņēmuma maksātspēju un kredītspēju;
4. finansiālās stabilitātes robežas.

Neskatoties uz uzņēmējdarbības formu daudzveidību, ir pamatnostādnes, kuras lieto praktiski visās komercdarbības jomās un dažādiem uzņēmumiem, lai savlaicīgi sagatavotos un apietu potenciālās grūtības un draudus, līdz ar to samazinātu risku noteikto mērķu sasniegšanā.

Analīzes ietvaros parasti veic:

• viena gada un vairāku gadu datu salīdzinošo analīzi;
• datu struktūras analīzi;
• atsevišķu rādītāju analīzi;
• atsevišķu problēmu analīzi:
• naudas līdzekļu apgrozības analīzi;
• finansiālā stāvokļa pārmaiņu analīzi;
• kritiskā punkta analīzi. [6]

2. Finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze

Viena no vienkāršākajām finanšu analīzes metodēm finansiālās stabilitātes novērtēšanai ir horizontālā (dinamiskā) analīzes metode – uzņēmuma finanšu pārskatu (balances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata) absolūto rādītāju izmaiņu pētīšana. Lielām svarīgāko finanšu pārskatu posteņu rādītāju izmaiņām ir būtiska ietekme uz uzņēmuma finansiālo stabilitāti. [5]

Horizontala analīze ļauj noteikt dažādu posteņu relatīvas un absolūtās izmaiņas salīdzinājuma ar iepriekšejo gadu vai kādiem citiem bāzes radītājiem. Analīzei ir nepieciešami dati par vairākiem gadiem, analizējot šos datus, ir iespējams noteikt uzņēmuma attīstības tendences.

Metodes būtība: pētāmo rādītāju lielumu analizējamā periodā salīdzina ar to pašu rādītāju lielumu iepriekšējā periodā (bāzes gadā) vai ar budžetā  paredzēto rādītāju. Izmantojot šo metodi ir iespējams analizēt:

 • rādītāju pārmaiņas laikā;

 • rādītāju novirzes no budžeta. [4]

Izmantojot horizontālās analīzes metodi, var novērtēt uzņēmuma finansiālas stabilitātes pozitīvās vai negatīvas tendences. Svarīgāko finanšu pārskatu posteņu rādītāju izmaiņas jāanalizē kontekstā ar peļņas un pašu kapitāla izmaiņām. (Ruta Šneidere)

Ananlīzes gaitā aprēķina bilances un/vai peļņas vai zaudējuma pārskata pozīciju izmaiņu absolūtās vērtības un izmaiņas procentos attiecībā pret bāzes gadu. Par bāzes gadu parasti izvēlas pirmo analīzes perioda gadu.

 

Vertikālās analīzes metode dod iespēju analizēt pētījuma objekta struktūras pārmaiņas laika periodā, kā arī salīdzinājumā ar budžetu. Ar to saprot:

 • katra atsevišķa rādītāja sastāvdaļu pētīšanu un to izmaiņu tendenču noteikšanu;

 • rādītāju sastāvdaļu izmaiņu lielumu noteikšanu kopējā novirzes lielumā.

Vetikālas analīzes mērķis ir noteikt atsevišķu pārskatu posteņu īpatsvaru kopējos radītājus un novērtēt līdzekļu vai to avotu struktūras izmaiņas, vai izmaksu struktūras izmaiņas.

Pēc šīs metodes pētījuma objekts tiek pieņemts par 100% un no tā noteic atsevišķu sastāvdaļu attiecību pret objekta kopapjomu. Analīzes gaitā tiek savstarpēji salīdzināti dati viena gada ietvaros. Vertikāla analīze norāda uz problemātiskajām vietām uzņēmuma darbā un ļauj sastādīt turpmākā darba plānu. [5]

 

Attiecība starp ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem no dinamikas skatījuma ( horizontālā  metode) dod informāciju par to, kādā veidā uzņēmums sadala visus sev piederošos līdzekļus starp ilgstoši lietojamiem objektiem (ilgtermiņa līdzekļiem) , un kāda pastāv tendence šim sadalījumam. [12]

3. Finanšu koeficientu analīze 

Koeficientu analīze ir sistemātiska attiecību salīdzināšana, izmantojot finanšu pārskatu informāciju ar mērķi noskaidrot uzņēmuma attīstības likumsakarības un raksturot uzņēmuma finansiālo pozīciju. Koeficientu vai rādītāju analīzē tiek noteiktas nozīmīgas likumsakarības staro diviem finanšu pārskatu komponentiem. Pēc būtības koeficients ir skaitlis, kas iegūts aritmētisko darbību rezultātā no diviem finanšu pārskatu skaitļiem. Tāpēc iespējams aprēķināt ļoti daudzus un dažādus koeficientus. Taču tikai neliels koeficientu skaits ietver svarīgu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Finanšu analīzes praksē  izmanto koeficientus, kurus var sagrupēt četrās grupās:

1. likviditātes rādītāji. Likviditāte ir uzņēmuma spēja jubkurā likā atmaksāt savas īstermiņa saistības. Šī spēja ir atkarīga no attiecības starp uzņēmuma maksāšanas līdzekļu potenciālu un uzņēmuma finansiālajām saistībam.
2. rentabilitātes rādītāji. Rentabilitāte ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Rentabilitāti nosaka, uzņēmuma neto peļņu dalot at neto apgrozījumu, ar uņēmuma kopējo un pašu kapitālu vai aktīvu kopsummu. Šie rādītāji rāda patērētos līdzekļus vai realizētās produkcijas apjomu. Rentabilitātes vērtēšanai nav noteiktu kritēriju. Jo augstāks šo procentu līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka, zems rentabilitātes līmenis liecina par uzņēmuma neveiksmi: ja to nenovērš savlaicīgi, ir sagaidāma uzņēmuma darbības krīze.
3. maksātspējas rādītāji. Šīs grupas rādītājus raksturo uzņēmuma ilgtermiņa maksātspēju un finansiālo stabilitāti. Tā kā uzņēmuma ilgtermiņa maksātspēja ir lielā mērā atkarīga no uzņēmuma kapitāla struktūras, daļa rādītāju raksturo tieši kapitāla vai līdzekļu avotu struktūru. Šie rādītāju ur īpaši svarīgi esošajiem un arī potenciālajiem kreditoriem, jo tie rāda kādā mērā uzņēmuma ieņēmumi sedz procentu un citus fiksētus maksājumus, kā arī to, vai uzņēmuma likvidācijas gadījuma ir pietiekami daudz aktīvu, lai segtu saistības.
4. līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji. Līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji raksturo uzņēmuma vadības spēju pārvaldīt savus aktīvus un efektīvi izmantot šos aktīvus peļņas radīšanai. Tā kā uzņēmuma likviditāte ir lielā mērā atkarīga no tā, cik ātri nauda ieplūst uzņēmumā no ikdienas darbības, dažus no līdzekļi efektivitātes izmantošanas rādītājiem var pesaistīt pie likviditātes rādītāju grupas. Tie ir rādītāji, kuri raksturo krājumu un debitoru aprites ātrumu. [5]

Katrs koeficients, kas izrēķināts atsevišķi, nedod nekādu informāciju par uzņēmumu. Tikai koeficientu piramīda un to izmaiņas laikā, kā arī salīdzinājumā ar nozares vidējiem rādītājiem dod vērtīgu informāciju par uzņēmuma finansiālo pozīciju.

Koeficientu analīzes mērķis ir aprēķināt svarīgākos rādītājus un noteikt to izmaiņu dinamiku analīzes periodā.

Finanšu koeficienti parāda finanšu proporcijas starp dažādiem pārskatu posteņiem. Finanšu koeficientu aprēķins pats par sevi nedod pietiekamu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Lai analizētu uzņēmuma finansiālo, izmantojot koeficientu analīzes rezultātus, nepieciešams aprēķinātos koeficientus (rādītājus) salīdzināt ar kādu bāzi.

Par salīdzināšanas bāzi var kalpot:

1) vispārpieņemtie parametri;

2) nozares vidējie rādītāji;

3) iepriekšējo gadu analoģiskie rādītāji;

4) konkurējošo uzņēmumu rādītāji;

5) kādi citi analizējamā aprēķina rādītāji. [4]

 

 

2. Uzņēmuma apraksts, tās veids un darbība

DNB uzņēmumi Latvijā ir daļa no DNB – lielākās finanšu grupas Norvēģijā. 

AS DNB Banka ir viena no vadošajām universālajām bankām Latvijā pēc aktīvu, depozītu, kredītu un kredītportfeļa apjoma un sniedz klientiem - privātpersonām un uzņēmumiem – konkurētspējīgus finanšu risinājumus, kā arī augsta līmeņa servisu plašāfiliāļu  tīklā.

AS DNB Banka ir divi meitas uzņēmumi – SIA DNB līzings un IPAS DNB Asset Management.

SIA DNB līzings klientiem nodrošina tādus pakalpojumus kā vieglo automašīnu, komerctransporta un industriālās tehnikas līzingu, kā arī faktoringa pakalpojumus.

IPAS DNB Asset Management pārvalda pensiju 2. līmeņa līdzekļus, rūpējoties par savu klientu pensijas kapitāla stabilu pieaugumu, kā arī sniedz ieguldījumu fondu pārvaldīšanas pakalpojumus.

DNB tika dibināta kā Rīgas komercbanka 1989. gada 26.   jūnijā. 1991. gada 6. septembrī tā tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā kā akciju sabiedrība. Bankas mātes uzņēmums ir Bank DNB (Dānija) un galīgais Bankas mātes uzņēmums ir DNB (Norvēģija).

DNB ir universāla banka, kas savus pakalpojumus piedāvā ikvienam – gan privātpersonām, gan juridiskām personām – lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Fiziskām personām banka piedāvā darījumus ar norēķinu kontiem un norēķinu kartēm, noguldījumus, kredītus, rēķinu apmaksu, internetbanku un valūtu darījumus. Juridiskām personām banka piedāvā darījumus ar norēķinu kontiem, norēķinu kartēm, noguldījumus, kredītus, attālinātus norēķinus tīrdzniecības finansēšanas pakalpojumus un brokera pakalpojumus. DNB sniedz pilna spectra inovatīvus un konkurētspējīgus finanšu pakalpojumus plašākā bankas filiāļu tīklā stratēģiski nozīmīgajā Ziemeļeiropas rajonā – Dānijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Bankas filiāles un norēķinu grupas atrodas ne tikai Rīgā, bet arī visās lielākajās Latvijas pilsētās – Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Tukumā, Jelgavā, Jūrmalā, Salaspīlī, Ogrē, Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Siguldā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī. DNB bankai ir 32 filiāles un 4 norēķinu grupas, Hipotekārās kreditēšanas centrs un 8 uzņēmumu apkalpošanas centri. Filiāļu, norēķinu un bankomātu tikls tiek pastāvīgi paplašināts. DNB centrālais birojs atrodas Rīgā, Skanstes ielā 12.

DNB Bankai ir divi meitas uzņēmumi –  DNB Fondu un DNB Līzings, kas piedāvā pakalpojumus gan fiziskām, gan juridiskām personām. DNB Līzings piedāvā klientiem auto līzingu, komerctransporta līzingu, ražošanas iekārtu līzingu un faktoringu. DNB Fondi galvenie produkti ir: valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvalde, ieguldījumu fondu pārvalde, individuālo ieguldījumu portfeļu pārvalde.

DNB stratēģiskos lēmumus pieņem Bankas Padome. Padome pārstāv akcionāru intereses akcionāru pilnsapulču starplaikā un kontrolē valdes darbību.

DNB darbību vada Bankas Valde. Valde pārzina visas bankas lietas likumos un citos normatīvajos aktos. Valde pārvalda bankas mantu un rīkojas ar tās aktīviem atbilstoši likumiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem. [7]

DNB mērķis ir, apvienojot spēkus, kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem finanšu tirgū

DNB grupas koncepcija – kļūt par visuzticamāko un dinamisku banku Ziemeļu un Austrumu Eiropā. Lai sasniegt šo mērķi, DNB izdarīja likmi uz komandas garu un vienkāršiem lēmumiem. DNB vēlas kļūt par labāko Latvijā banku uzņēmumiem un būt lieliska alternatīva banka privātiem klientiem.

DNB grupas misija – izturēties pret izsauksmem kā pie jaunām iespējām un centīgi stradāt, lai izmainīt dzīvi labakājam. DNB banka cenšas kļūt par labāko pertneri uzņēmīgiem ļaudīm un jaunājam uzņēmumiem. DNB tic, ka viss ir iespējams, vajag vienkārši censties iemiesot idejas dzīvē.

DNB galvenas vērtības ir uztīcība, sabarbība, vienkaršība un dinamisms.

Stratēģija:

• Palielināt neprocentu ienākumus;
• Iekārot Rīgu – 15% no tirgus daļas;
• Labākajs darba devējs;
• Pirmie „cross sale”;
• Lojālie kliemti;
• Jāpalielina depozītu attiecību pret kredītiem;
• Kvalitātes uzlabošana (apkalpošana) riska produktiem.

AS DNB Banka ir universāla banka, kas, veiksmīgi īstenojot bankas stratēģiju, pateicoties izdevīgiem finanšu produktiem, kā arī augstajam klientu servisa līmenim, ir kļuvusi par vienu no vadošajām bankām Latvijas finanšu sektorā. Neskatoties uz saspringto globālo un pašmāju ekonomisko situāciju, banka ir turpinājusi ilgspejīgu attīstību. [7]

 

3. DNB finanšu situācijas izvērtējums

Finansēšana ir kapitāla nodrošināšana uzņēmumā ar mērķi nodrošināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību. Pēc kapitāla izcelsmes avota izšķir iekšējos un ārējos finansēšanas avotus. [4]

Iekšējā finansēšanā tiek izmantoti naudas līdzekli, kuri iegūti no pašas bankas peļņas. Tā var būt bankas nesadalītā peļņa vai ilgtermiņa peļņas atskaitījumi rezerves fondā, apmaksātais pamatkapitāls. [11]

Lai banka varētu veikt iekšējo finansēšanu, gada beigās ir jāveic peļņas sadale. Sadalīta tiek bankas tīrā  peļņa. Bankas akcionāru pilnsapulcē nosaka peļņas sadales virzienus un proporcijas. [10]

1. AS DNB finanšu stāvokļa kopējais novērtējums

2011. gada laikā DNB banka turpināja veidot stabilu pamatu bankas ilgtspējīgai attīstībai Latvijas un visas pasaules sarežģītās ekonomiskās situācijas kontekstā. Bankas finanšu rezultātus joprojām ietekmēja ekonomiskās krīzes radītās sekas, savukārt galvenie sasniegumi 2011. gadā bija DNB bankas pozīcijas spēcināšana Latvijas komercbanku sektorā, kā arī  paaugstināts klientu apmierinātības līmenis. Kopējo DNB bankas operacionālo peļņu joprojām ietekmēja lejupslīdošais finanšu pakalpojumu nozares līmenis Latvijas ekonomikā. Lai gan IKP pieauga par 5,5%, īpaši pateicoties ražošanas un transporta sektoru straujajai izaugsmei, banku sektora pievienotā vērtība nemainījās. Kredītportfeļa nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām kopējais apjoms samazinājās par 1,03 miljardiem latu jeb 8,3%, savukārt ļoti zemās procentu

likmes vēl vairāk samazināja procentu ieņēmumus. Tomēr, DNB ieņēmumi no pamatdarbības 2011. gadā sasniedza 41,1 miljonu latu, savukārt peļņa no pamatdarbības pirms uzkrājumiem un nodokļiem veidoja 15,3 miljonus latu.

Kopējie DNB grupas aktīvi Latvijā  2011. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu. Grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem gada beigās sasniedza 1,522 miljardus latu, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, tomēr DNB grupas tirgus daļa pēc kredītportfeļa apjoma palielinājās.

Lai gan banku sektorā kopumā depozītu portfelis mazliet saruka, DNB grupas piesaistīto depozītu apjoms palielinājās par 17%, sasniedzot 561 miljonus latu. Mājsaimniecību depozītu apjoms palielinājās īpaši strauji, pieaugot par vienu ceturtdaļu salīdzinājumā ar gada sākumu.

Pārvērtējot DNB hipotekāro kredītu portfeli un ieķīlāto nekustamo īpašumu vērtību atbilstoši reālajai tirgus situācijai, DNB banka 2011.gadā izveidoja uzkrājumus 89 miljonu latu apmērā. Grupas zaudējumi pēc uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gada beigās sastādīja 74 miljonus latu.

2011. gadā DNB bankas kapitāla bāze tika palielināta par 104 miljoniem latu, tādējādi gada beigās bankas pašu kapitāls sasniedza 142 miljonus latu.

Ievērojamais pašu kapitāla pieaugums un kredītportfeļa pārvērtēšana, kā arī veiktie uzkrājumi rada stabile pamatu DNB bankas ilgtspējīgai darbībai dažādos globālās ekonomikas scenārijos. [7]

2. Gada pārskata sastādīšanas un apstiprināšanas kārtība

Gada pārskata sastādīšana ir aktuāls jautājums jebkuram uzņēmumam, jo tas ir nozīmīgs dokuments, kas satur atklātu informāciju par uzņēmumu un ir paredzēts plašam lietotāju lokam. Tāpēc pārskatam ir jābūt atbilstoši likumiem sastadītam un noformētam, jo noformējums liecina par uzņēmuma grāmatveža kompetenci un vadības attieksmi pret šo svarīgo informācijas avotu.

Bankas vadība ir atbildīga par finanšu pārskatu sagatavošanu, balstoties uz sākotnējo grāmatvedības uzskaiti par katru pārskata periodu, kas patiesi atspoguļo bankas finansiālo stāvokli uz pārskata gada beigām, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu par šo periodu saskaņā ar Starptautiskajiem Finanšu ziņošanas standartiem (turpmāk tekstā – SFZS) un tajos noteiktajiem vispārpieņemtajiem grāmatvedības standartiem. Finanšu pārskati ir sagatavoti pēc sākotnējo izmaksu principa saskaņā ar SFZS, FKTK norādījumiem, kā arī citām uz kredītiestādēm attiecināmām Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Pamatojoties uz patieso vērtību atvasinātajiem finanšu instrumentiem, pārdošanai turētajiem finanšu aktīviem un saistībām, izņemot tos, kuriem nav iespējams noteikt patieso vērtību, tiek sastādīts gada pārskats. Pārējie finanšu aktīvi un saistības un nefinanšu aktīvi un saistības ir uzrādīti pēc amortizētās pašizmaksas vai sākotnējās pašizmaksas. [7]

3. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Peļņas - zaudējumu aprēķins (turpmāk tekstā - PZA) ir finansu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā  iegūto peļņu vai radušos zaudējumus. PZA forma noteikta likumā, un tā ir obligāta visiem uzņēmumiem. [2]

1.att. DNB peļņa/(zaudējumi) pēdējo piecu gadu laikā, mlj/Ls

Salīdzinājuma ar 2007. gadu, 2008. gadā  AS DNB peļņa samazinājās līdz 6.2 miljonu latu vai uz 13,377 tūkst/Ls. 2009.gadā turpinājas lejupslīde. 2009.gadā zaudējumi sasniedza 87 miljonu latu. Zaudējuma apjoms bija 93 miljno latu.  2010.gadā zaudējumi samazinājas līdz 28 miljnou latiem, bet 2011.gadā zaudējumi atkal palielinājas un bija vienādi ar 73 miljonu latiem. Tas ir uz 46 miljonu latiem vairāk nekā 2010.gadā.

	2011 LVL’000	2010 LVL’000
Procentu ienākumi	61,984	67,095
Procentu izdevumi	(31,148)	(30,918)
Neto procentu ienākumi	30,836	36,177
Komisijas naudas ienākumi	10,748	15,634
Komisijas naudas izdevumi	(3,512)	(4,621)
Neto komisijas naudas ienākumi	7,236	11,013
Neto peļņa no darījumiem ar ārvalstu valūtu, vērtspapīru tirdzniecības un atvasinātiem finanšu instrumentiem	1,983	4,239
Neto rezultāts no darījumiem ar ieguldījumu īpašumu	2,358	-
Citi pamatdarbības ienākumi	2,845	597
Dividendes	424	83
Pārskata gada peļņa	45,682	52,109
Personāla izmaksas	(11,657)	(10,516)
Pārējie administratīvie izdevumi	(11,699)	(9,690)
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un norakstīšana	(2,406)	(2,523)
Citi pamatdarbības izdevumi	(619)	(3,402)
Izdevumi uzkrājumiem aizdevumu un pārējo aktīvu vērtības samazinājumam	(92,079)	(54,138)
(Zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa	(72,778)	(28,160)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-
Pārskata perioda (zaudējumi)	(72,778)	(28,160)

2.att. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2.attēla ir redzāmas izmaiņas AS DNB peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Samazinājas neto procentu ienākumi no 36,177 tūkst./Ls 2010.gadā līdz 30,836 tūkst.Ls 2011.gadā vai uz 5,341 tūkst./Ls jeb uz 14.8%. Tā notiek, tāpēc ka samazinājas izdoto kredītu skaits ekonomiskas situācijas dēļ. Pēc tāda paša iemesla samazinājas neto komisijas naudas ienākumi no 11,013 tūkst./Ls 2010.gadā līdz 7,236 tūkst./Ls 2011.gadā vai uz 3,777 tūkst./Ls jeb 34.3%. Palielinājums bija posmos „neto rezultāts no darījumiem ar ieguldījumu īpašumu”, „citi pamatdarbības ienākumi” un „dividendes.”. Pārskata gada peļņa samazinājas no 52,109 tūkst./Ls 2010.gadā līdz 45,682 tūkst./Ls 2011.gadā jeb uz 6,427 tūkst./Ls vai 12.3%.

Palielinājas personāla un administratīvie izdevumi uz 3,150 tūkst./Ls jeb uz 13.5%. Tā notika, tāpēc ka palilinājas personāla skaits. 3.attēla var redzēt administratīvos izdevumus.

	2011 LVL’000	2011 LVL’000
Valdes atalgojums	369	370
Darbinieku atalgojums	8,983	8,053
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	2,305	2,093
Atalgojums un ar to saistītie soc.m. kopā	11,657	10,516
Uzturēšanas un atjaunošanas izdevumi	4,259	3,618
Sponsorēšana un reklāma	2,102	1,419
Noma un komunālie pakalpojumi	2,260	1,977
Pārējie izdevumi	740	611
Sakaru izdevumi	703	717
Konsultācijas un profesionālie pakalpojumi	435	75
Maksājumi par koncerna vadības pakalpojumiem	550	696
Apdrošināšana	304	305
Personāla apmācība	149	91
Ārējā audita izdevumi	100	101
Komandējumi	97	80
Pārējie administratīvie izdevumi kopā	11,699	9,690
Administratīvie izdevumi kopā	23,356	20,206

3.att.Administratīvie izdevumi.

Pārskata perioda zaudējumi arī palielinājas no 28,160 tūkst./Ls 2010.gadā līdz 72,778 tūkst./Ls 2011.gadā vai uz 44,618 tūkst./Ls jeb 61.3%. Tā notika, netikai tāpēc ka palielinājas administratīvie izdevumi, bet arī palielinājas izdevumi uzkrājumiem aizdevumu un pārējo aktīvu vērtības samazinājumam. Tie uzkrājumi izveidoti, lai samazināt risku no nedrošiem kredītiem. 2010.gadā ta rādītājs bija 54,138 tūkst./Ls, bet 2011.gadā palielinājas uz 70%.

4. Naudas plūsmas pārskats

Naudas plūsmas pārskats ir GP neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un naudas ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības. Naudas plūsmas prognoze ļauj noteikt, kad uzņēmumam paredzami brīvi naudas līdzekļi un kad gaidāms naudas līdzekļu deficīts. [3]

	2011 LVL’000	2010 LVL’000
Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā
Zaudējumi pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa un dividendēm	(72,778)	(28,160)
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/ nolietojums	2,406	2,523
Uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugums	83,874	45,888
Zaudējumi/(peļņa) no vērtspapīru, atvasināto finanšu instrument un kredītu pārvērtēšanas	364	(2,729)
Zaudējumi/(peļņa) no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	126	-
(Peļņa)/zaudējumi no nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu pārdošanas	(5)	(11)
Saņemtās dividendes	(424)	(83)
Zaudējumi/(peļņa) no ārvalstu valūtas pārvērtēšanas	30	71
Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās	13,593	17,499
Kredītu un debitoru parādu samazinājums/(pieaugums)	57,752	56,346
Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums	(8)	4,504
Atvasināto finanšu instrumentu samazinājums /(pieaugums)	1,216	3,760
Klasificētu kā patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā samazinājums/ (pieaugums)	(17,060)	(17,060)
Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums	(176,475)	(70,290)
Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu izdevumu samazinājums /(pieaugums)	87	(18)
Pārējo aktīvu samazinājums/(pieaugums)	2,812	(2,353)
Noguldījumu no klientiem pieaugums/(samazinājums)	77,360	36,473
Atvasināto finanšu instrumentu (samazinājums)/pieaugums	(1,568)	(1,326)
Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu pieaugums/(samazinājums)	1,734	(1,295)
Pārējo saistību (samazinājums)/pieaugums	(2,202)	(429)
Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā
Samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis	(2)	-
Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) pamatdarbības rezultātā	53,941	25,811
Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu (iegāde)	(2,026)	(2,976)
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana	272	1,360
Līdzdalības daļu struktūrvienībā un meitas kompānijā (iegāde)	(4,280)	(3,050)
Investīciju īpašumu (iegāde)	(17,839) -	-
Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/ pieaugums ieguldījumu darbības rezultātā	(23,873)	(4,666)

4.att. Naudas plūsmas pārskats par 2011.gadu

3.att. redzams naudas plūsmas pārskata par 2010. un 2011.gadiem izmaiņas. Visos posteņos bija gan rādītāju paaugstinājums, gan samazinājums, bet rezultātā  naudas plūsma samazinājas. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās 2010. gadā bija 17,499 tūkst/Ls, bet  2011. gadā – 13,593 tīkst/Ls. Naudas plūsma gada laikā ir samazinājusies par 3,906 tūkst/Ls, jeb 22,3%.

Naudas un tās ekvivalentu samazinājums ieguldījumu darbības rezultātā 2010.gadā bija 4,666 tūkst/Ls, bet 2011 23,873 tūkst/Ls. Samazinājums gada laikā bija 19,207 tūkst/Ls.

5. Bilance

 Bilance - finansu pārskats, kas pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmēru.

Grāmatvedības bilance ir tabula, kuras divas daļas - aktīvs un pasīvs - ir līdzsvarā. Aktīvā norāda saimnieciskos līdzekļus (īpašumu) - reālos resursus, naudu, nemateriālos ieguldījumus, finansu ieguldījumus un prasības pret debitoriem. Pasīvā  norāda saimniecisko līdzekļu avotus (kapitālu) - pašu kapitālu, uzkrājumus un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus (saistības).

Bilances pamatelements ir postenis. Bilances tabulā katram postenim atvēlēta viena rinda. Posteņi tiek apvienoti grupās, un grupas - iedaļās. [1]

 

	2011 LVL`000	2010 LVL`000
Kase un prasības pret centrālajām bankām	76,907	72,736
Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm	24,562	16,164
Atvasinātie finanšu instrumenti	11,812	8,512
Klasificēti kā patiesajā vērtība novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumupeļņas vai zaudējumu aprēķinā	59,125	138,767
Parāda vērtspapīri un citi vertspapīri ar fiksētu ienākumu	58,746	138,392
Ieguldījumu fondi	379	375
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	10	10
Kredīti un debitoru parādi	1,351,235	1,454,110
Termiņprasības pret kredītiestādēm	93,662	54,877
Kredīti	1,257,573	1,399,233
Pārdošanai paredzētie aktīvi
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi	492	580
Ieguldījumu īpašums	17,287	-
Pamatlīdzekļi	5,787	6,629
Nemateriālie aktīvi	832	861
Ieguldījumi meitas uzņēmumos	5,827	5,047
Atliktā  nodokļa aktīvi	6,483	6,483
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	14	1,283
Pārējie aktīvi	7,821	6,096
Kopā  aktīvi	1,566,469	1,719,003
Saistības
Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm	12,370	41,207
Atvasinātie finanšu instrumenti	13,851	15,419
Amortizētajā  iegādes vērtība vērtētas finanšu saistības:	1,356,945	1,456,059
Termiņsaistības pret kredītiestādām	788,147	964,622
Depozīti un pārējās finanšu saistības	568,798	491,437
Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi	2,426	693
Altiktā  nodokļa saistības	-	-
Ienākuma nodokļa saistības	-	-
Pārdošanai paredzētās saistības	-	-
Parējie sasitības	1,757	1,478
Uzkrājumi	25,496	27,366
Pakārtotās saistības	-	54,488
Kopā  saistības	1,412,845	1,596,710
Kapitāls un rezerves
Akciju kapitāls	134,361	134,361
Akciju emisijas uzcenojums	48,994	48,994
Rezerves kapitāls	157,511	53,302
Pārvērtēšanas rezerve	35	133
Uzkrātais rezultāts	187,277	(114,497)
Kopā  kapitāls attiecināms uz Bankas akcionāriem	153,624	122,293
Kopā  kapitāls	153,624	122,293
Kopā  pasīvs	1,566,469	1,719,003