Banku aktīvās operācijas

 

 

 

 

Saturs

 

1. Komercbanku loma un funkcijas 3

2. Banku aktīvās operācijas 6

2.1. Komercbanku aktīvo operāciju veidi un formas 7

2.1.1. Bankas kredīts 7

2.1.2. Līzings 14

2.1.3. Investīciju operācijas 15

2.1.4. Kases operācijas 20

2.2. Noguldījumu veidi un kontrole 20

2.2.1. Noguldījumu veidi 22

2.2.2. Noguldījumu iekšējā kontrole 23

3. Riski 25

Secinājumi 29

LITERATŪRA 31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ievads

 

Jebkuras valsts ekonomiskās attīstības un tās iedzīvotāju labklājības rādītājs ir attīstīta finanšu sistēma. Bez stabilas finanšu sistēmas ne valsts, ne privātstruktūras nespēj efektīvi un veiksmīgi darboties, bet veiksmīgu finanšu pamats ir attīstīta un stabila banku sistēma. Banku sistēma ir mūsdienas ekonomikas pamats. Stingras un drošas bankas nodrošina ekonomikas stabilitāti un otrādāk. Banku bankrotēšana, neapmaksātie kredīti, nesamaksātie procenti pavājina banku sistēmu un liecina par neveselīgu ekonomikas stāvokli.

Tāpat kā citu komercuzņēmumu darbība, banku darbība ir apdraudēta ar dažādu veidu riskiem, un tieši tāpēc vairākās valstīs šis ir viens no regulējamākiem uzņēmējdarbības veidiem, jo tas ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti.

Latvijā pēdējā laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla Latvijas komercbanku tematika, tā ietver visu, kas saistīts ar finansu lietām, naudas apgrozību valstī, naudas ieguldīšanu, kredītu izsniegšanu un visām komercbanku atļautām un neatļautām darbībām.

Kursa darba mērķis ir apskatīt banku aktīvo operāciju veidus, to ekonomisko būtību, izanalizēt Latvijas komercbanku attīstības tendences, izanalizēt banku aktīvās operācijas, Latvijas komercbanku darbību un noskaidrot  komercbanku lomu mūsdienās.

Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti šādi darba uzdevumi: 
1. izpētīt un izanalizēt zinātnisko literatūru un internetā pieejamos resursus par Latvijas Komercbankām; 
2. noskaidrot Latvijas komercbanku aktīvo operāciju attīstības tendences Latvijas finanšu tirgū;

3. salīdzināt Latvijas komercbanku attīstības tendences. 
Tēmas pētīšanai tika izmantoti vairāki resursi, gan speciālā literatūra, gan statistiskie dati, gan pieejamie internetā materiāli. Darba satura izklāstam autore izmantoja statistikas datus, banku darbības pārskatus un to sniegto pakalpojumu aprakstus un piedāvājumus, un citus avotus, kas ļauj veidot priekšstatu par komercbanku lomu un darbību.  
Kursa darbā autore izmantoja vispārteorētisko metodi un datu apstrādes statistisko metodi.

Pētījuma periods – 2003. – 2012. gads.

 

  1. Komercbanku loma un funkcijas

 

Komercbanka ir kredītiestāde, kas izveidota, piesaistot fizisko un juridisko personu brīvos naudas līdzekļus līdzdalības un ieguldījumu veidā, un veic bankas operācijas. Komercbanku un citu kredītiestāžu darbības kontroli Latvijā veic Latvijas Banka.

Kredītiestādes filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā;1

Pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic komercdarbību.1

 

Mūsdienās ir grūti iedomāties pasaules tautsaimniecību bez bankām un citām finanšu institūcijām, kuras nodrošina pašu būtiskāko tautsaimniecībā, t. i., fizisko un juridisko personu līdzekļu uzkrāšanu, valsts maksājumu sistēmas nodrošināšanu, kā arī, veic naudas līdzekļu pārdales funkcijas, vienlaikus piedāvājot tirgū kredītresursus. Gan bankas, gan sabiedrība ir ieinteresētas, lai uzkrājumi pieaugtu. Bankām tā ir daļa no normālā izaugsmes procesa, pārejot no padomju ekonomikas uz attīstītu tirgus ekonomiku. Deviņdesmitajos gados tika attīstīti vienkāršākie banku produkti - depozīti un pārskaitījumi, šajā desmitgadē strauji pieauga hipotekārās kreditēšanas apjoms, un šobrīd bankas pāriet jau nākamajā attīstības posmā, kad visstraujāk aug citi pakalpojumi - ilgtermiņa ieguldījumi, aktīvu pārvaldīšana un pensiju plāni.

Taču pašreizējā prioritāte ir uzkrājumu pieaugums. Tas nepieciešams gan ekonomikas īstermiņa stabilizācijai, gan ilgtermiņa izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Var izdalīt sekojošas funkcijas, kas stiprina tautsaimniecības un banku savstarpējo sadarbību:

• Aktīva banku operāciju veikšana un piedāvāšana

• Savstarpējo norēķinu piedāvāšana un apkalpošana

• Brīvo līdzekļu piesaistīšana un pārdale

• Līdzekļu piesaiste un piedāvāšana investīcijām tautsaimniecībā

• Garantiju piedāvāšana un nodrošināšana

• Tautsaimniecības izpēte un konsultatīvā darbība

Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

 

Komercbankas ir tiesīgas veikt šādas operācijas:

1) diskontēt vekseļus un citas termiņsaistības;

2) izsniegt īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus;

3) pieņemt glabāšanā noguldījumus naudā  un dažādas vērtības;

4) pirkt un pārdot vekseļus, tratas, ārvalstu valūtu, vērtspapīrus, dārgmetālus un to izstrādājumus, čekus, kā arī izdot tratas un čekus saviem ārvalstu korespondentiem saskaņā ar pašas bankas apstiprinātajām instrukcijām;

5) izdot akreditīvus, izdarīt naudas pārvedumus, kā arī veikt komisijas operācijas;

6) veikt operācijas valsts iestāžu uzdevumā;

7) veikt līzinga un faktoringa operācijas;

8) veikt valsts budžeta kases izpildes operācijas;

9) veikt citas specifiskas bankas operācijas, ja tādas atļauj bankas statūti.

Citas kredītiestādes veic bankas operācijas saskaņā ar saviem statūtiem. 

1.1.att. Banku skaits Latvijā2

Kā var secināt no 1.1.att., banku skaits Latvijā periodā no 2001.g.līdz 2012. g. būtiski nav mainījies.

 

Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā  var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā. FKTK licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

 

Kredītiestādi ir tiesīga dibināt:

1) pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona;

2) juridiskā (reģistrētā) persona, kuras:

a) darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem (šis noteikums nav attiecināms uz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kurš licencēts ārvalstī, kas ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībniece, kā arī  juridiskajām personām, kuru vienīgais dalībnieks vai vienīgais akcionārs ir dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsts),

b) finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem un revidēti saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums [dalībvalstī reģistrētas juridiskās (reģistrētās) personas finanšu pārskati var būt sagatavoti saskaņā ar attiecīgajā  dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem];

3) valsts vai pašvaldība.

 
Bankas aktīviem, aktīvu un ar to saistītu aktīvu operāciju struktūrai pieder noteicoša loma bankas likviditātes un ienesīguma nodrošināšanā. Banku sektora aktīvi tika rādīti pēdējo 10 gadu laikā. 
90. gadu sākums bija raksturīgs ar strauju komercbanku veidošanas procesu. Sāka veidoties komercbanku aktīvi. Aktīvu formēšanos ietekmēja tā perioda kopējie ekonomiskie apstākļi (stiprs kritums ražošanā, inflācijas augstie tempi). Bankas kā tīri komerciāli tirgus uzņēmumi orientējās vispirms uz maksimālu ienākumu gūšanu augstas inflācijas apstākļos, tāpēc lielākā daļa banku aktīvo operāciju bija augstu peļņu nesošu projektu kreditēšana eksporta- importa un tirdzniecības jomā.  
Banku sistēmas likviditātes nodrošināšana, pārāk dārgu resursu piesaistīšana un neiespējamība to rentablas izvietošanas ir nopietnas problēmas. Tirgus ekonomikas apstākļos banka pilda galveno funkciju: tā ir starpniecība kredītā, ko banka īsteno pārdalot naudas resursus.

Komercbankas pilda starpnieku lomu starp saimnieciskiem sektoriem un vienībām, kas uzkrāj uz laiku brīvus naudas līdzekļus un tiem ekonomikas aprites dalībniekiem, kam rodas nepieciešamība papildu kapitālu piesaistīšanā. Kā zināms, bankām ir trīs galvenie darbības virzieni. Tie ir kredītoperācijas, valūtu operācijas un darbošanās vērtspapīru tirgū.

Uz šodienu ekonomikas reālā sektora kreditēšana daudzām bankām ir kļuvusi par ienākumu gūšanas pamata avotu, ņemot vērā refinansēšanas likmes samazināšanos, vērtspapīru tirgu zemu ienesīgumu, akciju tirgu nestabilitāti, kreditēšana paliek praktiski vienīgais normālais peļņas gūšanas instruments. 
Bankas ir viens no finansu tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Pēdējos gados Latvijas komercbanku loma ir stipri palielinājusies, to attīstības gaita bija ļoti grūta un sarežģīta. 
Banku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti.

  1. Banku aktīvās operācijas

 

Komercbankas veic pasīvās operācijas (naudas līdzekļu piesaistīšana, lai tos izmantotu aktīvo operāciju veikšanai; banku pasīvi sastāv no piesaistītajiem līdzekļiem un bankas kapitāla) un aktīvās operācijas (kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu; banku aktīvi ir kredīti, valsts vērtspapīri, sertifikāti, vekseļi, akcijas u.tml.). 
Bankas operācijas – nozīmē “finanšu pakalpojumi”, veicot šādu uzskaitījumu:  
* noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; 
* kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; 
* skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; 
* bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; 
* tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; 
* uzticības operācijas (trasts); 
* ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšana; 
* galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

Pie banku aktīvu operācijām pieder:

1. Kase un prasības un pieprasījumi pret centrālajām bankām  
2. Centrālās bankās refinansējamie vērtspapīri 
3. Prasības pret kredītiestādēm (prasības un pieprasījumu, kā arī citas prasības) 
4. Kredīti – prasības, kas radušās klientiem (bet ne kredītiestādēm) – overdrafts 
5. Obligācijas un citi parādu vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 
6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 
7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā 
8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā 
9. Nemateriālie aktīvi (licences, patenti, nomas tiesības) 
10. Pamatlīdzekļi – izdevumi datorprogrammām 
11. Pašas akcijas

12. Pārējie aktīvi – dārgmetāli, kustāmais un nekustāmais īpašums, kas pieņemts kā nodrošinājums, ja neatdod kredītus 
13. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 
14. Aktīvu pārvaldīšana

Pie banku aktīvajām pamatoperācijām parasti pieskaita: kredītoperācijas, kuru rezultātā veidojas bankas kredīta portfelis; investīciju operācijas, kas veido investīcijas portfeļa pamatu; kases un norēķinu operācijas, kas ir pamatpakalpojuma veids, kuru sniedz banka saviem klientiem; citas aktīvās operācijas, kas ir saistītas ar atbilstošās infrastruktūras izveidošanu, kas savukārt nodrošina visu bankas operāciju veiksmīgu izpildi. 
Tirgus analīze liecina, ka aptuveni trešdaļa banku ienākumu ir pakalpojumu komisijas nauda. Pārējās divas trešdaļas galvenokārt ir procentu ienākumi, kuros dominē kredītu procentu ienākumi.

    1. Komercbanku aktīvo operāciju veidi un formas

 

Banku ienākumu rādītāju attīstības dinamika liecina, ka kreditēšanas pakalpojumu komisijas nauda veido pusi no kopējo banku ienākuma. Kreditēšanas apjoms pieaug, tomēr banku konkurence Latvijā ir ļoti liela. Arī šā iemesla dēļ kredītu procentu likmes samazinās. Tomēr kreditēšana ir un būs viens no nozīmīgākajiem banku ienākumu avotiem. 
Kā arī bankas cenšas piesaistīt klientus ar bezmaksas pakalpojumiem, cerot uz nākotnes atdevi.

      1. Bankas kredīts

 

Tās ir ekonomiskās attiecības, kuru procesā bankas piešķir aizņēmējiem naudas līdzekļus ar to atgriešanas noteikumiem. Šīs attiecības paredz vērtības (aizdevuma kapitāla) kustību no bankas (kreditora) pie kredīta jeb aizdevuma ņēmēja (debitora) un atpakaļ. Par aizdevuma ņēmējiem var būt visu īpašuma formu uzņēmumi jeb juridiskās personas, kā arī fiziskās personas. Kredīta operācijas ieņem vislielāko daļu bankas aktīvu posteņu struktūrā.

„Banka, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.” 3 
Kredīta atgriešana nosaka kredīta ekonomisko lomu, un kalpo par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem pie kura banka gūst peļņu no kredīta operāciju īstenošanas. Turklāt ir jāatzīmē, ka iedzīvotāju kreditēšana nodrošina patēriņa pieaugumu, stimulē pieprasījumu pēc precēm, īpaši tas attiecas uz dārgajām precēm. Iedzīvotāju kreditēšana ir atkarīga no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, tas arī nosaka banku peļņas gūšanu no kredīta operāciju īstenošanas.

Mūsdienās Komercbankas saviem klientiem piedāvā  sekojošus kredītu veidus:  
- kredītlīnija, 
- overdrafts,  
- hipotekārais kredīts,  
- iespēju kredīts, 
- patēriņa kredīts, 
- valsts garantētais studiju/studējošā kredīts, 
- bankas garantijas, 
- līzings,  
- kredītkartes u.c.  
Kā nodrošinājumus šiem kredītiem bankas izmanto:  
- nekustamais īpašums  
- kustamais īpašums  
- galvojumi  
- vērtspapīri  
- apdrošināšanas polises.

 

Patēriņa kredīts ir īstermiņa aizdevums, kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi kāda noteikta pakalpojuma vai pirkuma īstenošanai. Tas var būt atpūtas brauciens, sadzīves tehnikas iegāde, mācību vai medicīnisku pakalpojumu apmaksa, pirmās iemaksas veikšana jauna mājokļa vai automašīnas iegādē, mājokļa remonts, kā arī citam mērķim. Vairumā gadījumu kredīts tiek piešķirts bez nodrošinājuma. Kā būtiskāko kredīta piešķiršanā banka vērtēs Jūsu ikmēneša ienākumu apjomu un stabilitāti.Patēriņa kredīta termiņš bankās svārstās no 3 līdz 60 mēnešiem. Tas atkarīgs no tā, cik lielu ikmēneša maksājumu Jūs varat atļauties. Jo ilgāks ir kredīta atmaksas termiņš, jo mazāki ir ikmēneša maksājumi.

2.1.tabula

Patēriņa kredīta nosacījumi bankās4

 

Citadele banka

DnB NORD

Nordea banka

Norvik Banka

SEB banka

Swedbank

Banka

Kredīta summa (LVL)

200 - 5000

500 - 5000

100 - 8500

100 - 3000

250 - 8000

300 - 7000

Kredīta termiņš

6 - 36 mēn.

6 - 60 mēn.

3 - 36 mēn.

3 - 48 mēn.

6 - 60 mēn.

3 - 36 mēn.

Procentu likme

25% vai 28%

18% - 24%

16%,19%, 23%

20% - 30%

no 16% vai no 24%

no 19%(LVL)

no 12%(EUR)

Kredīta ķīla

bez ķīlas

bez ķīlas

bez ķīlas

bez ķīlas

bez ķīlas

bez ķīlas

Pieteikuma izskatīšana

bez maksas

bez maksas

bez maksas

bez maksas

bez maksas

bez maksas

Komisija par noformēšanu

1%

(min. 15 LVL)

3% - 5%

1,5%

(min. 10 LVL)

2%

(min. 10 LVL)

2%

(min. 20 LVL)

2%

(min. 15 LVL)


Pamatojoties uz 2012.gada datiem par patēriņa kredīta nosacījumiem, autore secināja, kā visizdevīgāk ņemt patēriņa kredītu Nordea Banka, SEB banka un Swedbank.

 

Valsts kredīts būtiski atšķiras no citiem kredītu veidiem. Šajā gadījumā kredīta ņēmējs ir valsts, bet kreditoru lomā var būt gan kredītiestādes, gan jebkura juridiskā persona, valsts iedzīvotājs, arī citu valstu  juridiskās un fiziskās personas. Valsts kredītu valsts var izmantot budžeta deficīta un valsts parāda segšanai vai konkrētas investīciju programmas finansēšanai.

Valsts kredīta veidi var būt dažādi: bankas kredītu saņēmšana, īstermiņa vērtspapīru emisija vērtspapīru tirgū, obligāciju, aizņēmumu obligāciju pārdošana plašam pircēju lokam u.c. Valsts parāda regulēšanai valsts var palielināt nodokļus, tādā veidā samazinot iekšzemes kopproduktu, vai saņemt jaunus aizņēmumus, palielinot valsts parādu.

Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums pret ķīlu. To piedāvā lielākā daļa banku, par nodrošinājumu kalpo reģistrētais nekustamais īpašums , kas atrodas Latvijā. Banka izsniedz kredītā parasti 60-70 % no ķīlas tirgus vērtības. Pienēmot ķīlā nekustamo īpašumu, banka var izlaist apgrozībā hipotekārās ķīlu zīmes. Tā ķīlu zīme kļūst par hipotekārā kredīta refinansēšanas avotu. Saskaņā ar Latvijas Republikas „Hipotekāro ķīlu zīmju likumu” kopēja ķīlu zīmju nominālvērtība nedrīkst pārsniegt ieķīlātā īpašuma vērtību. Bet Latvijā a/s „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka) ir vienīga, kas laiž apgrozībā ķīlu zīmes.

Hipotekāros kredītus izsniedz šādiem mērķiem:

  • Zemes auglības uzlabošanai;
  • Nekustamā īpašuma mantošanas un pirkšanas maksājumu nokārtošanai;
  • Ēku būvēšanai, modernizācijai un citām vajadzībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.2.tabula

Banku hipotekāru kredītu salīdzinājums5

Banka

Kredīta termiņš

Kredīta summa

Pirmā

iemaksa

DnB NORD Banka

35 gadi

līdz 85% no īpašuma vērtības

no 15%

Swedbank

30 gadi

līdz 90% no īpašuma vērtības

no 10%

Nordea banka

40 gadi

līdz 90% no īpašuma vērtības

no 10%

Citadele

35 gadi

līdz 90% no īpašuma vērtības

no 10%

Rietumu

15 gadi

līdz 70% no īpašuma vērtības

no 30%

SEB banka

40 gadi

līdz 85% no īpašuma vērtības

no 15%


 

 

Iespēju kredīts ir ilgtermiņa aizdevums, kas galvenokārt paredzēts automašīnas vai nekustamā īpašuma iegādei, komercdarbības uzsākšanai, kā arī citas ieceres realizācijai. Kā kredīta nodrošinājums var kalpot, piemēram, nekustamais vai kustamais īpašums, taču katrā bankā nosacījumi var būt atšķirīgi. Bankas, kas piedāvā šādu kredītu:

 

  • Krediidipank, kā brīvā mērķa kredīts.
  • SEB banka, kā ideju kredītu.
  • SMP Bank, kā patēriņa kredīts.
  • Swedbank, kā iespēju kredītu.
  • Trasta komercbanka, kā kredītu pret resursu ķīlu.

2.3.tabula

Iespēju kredīta nosacījumi6

Banka

Nodrošinājums

Kredīta summa

Kredīta termiņš

Krediidipank

 Nekustamais īpašums

 līdz 50%

 līdz 10 gadiem

SEB banka

 Nekustamais īpašums

 līdz 70%

 līdz 7 gadiem

Depozīts

līdz 85%

līdz 7 gadiem

SMP Bank  

Nekustamais īpašums

 līdz 90%

 līdz 2 gadiem

Transporta līdzeklis

 līdz 70%

 līdz 2 gadiem

Swedbank

 Nekustamais īpašums

 līdz 70%

 līdz 30 gadiem

Trasta komercbanka 

 Depozīts

 līdz 100%

 līdz 1 gadam

Transporta līdzeklis

līdz 85%

līdz 1 gadam


 

Kopējais izsniegto kredītu apjoms –  11 986 807,40 LVL7

Privātpersonām (rezidentiem) -  4 833 135,10 LVL

t.s. mājokļa iegādei – 3 824 801,40 LVL

Kredīti uzņēmumiem – 7 072 946,90 LVL (Kredīti uzņēmumiem ietver izsniegtos kredītus citiem finanšu starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, valsts nefinanšu sabiedrībām, privātajām nefinanšu sabiedrībām, biedrībām)

 

 

 

 

 

2.4.tabula8

Banku izsniegtie kredīti 

* Citadele bankas dati nav pieejami

 

2.5.att. Banku izsniegtie kredīti9 

 

No 2.5.att. un 3.1.tabulas datiem var secināt, ka laika posmā no 2003.g.līdz 2008.g. ir konstatēts straujšs komercbanku kredītu izsniegšanas kāpums, un ir tāda pati situācija kā ar noguldījumiem. Vislielākais kredītu izsniegšanas apjoms ir 2008.gadā. Pēc 2008.g., kreditēšanas apjoms sāka samazināties, jo krīzes dēļ privātpersonas un uzņēmumi saskaras ar līdzekļu trūkumu un kredītu atmaksu. Tāpēc komercbankām rodas zaudējumi, un jau no 2009.g. pastiprināja prasības,sākot izsniegt mazāk kredītu.

      1. Līzings

Līzings ir finanšu pakalpojums, kura rezultātā  līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam tiesības izmantot līzinga objektu apmaiņā pret līgumā noteiktajiem maksājumiem.

Līzinga devējas Latvijā saviem klientiem piedāvā visdažādākos līzinga veidus – automašīnu, komerctransporta,  lauksaimniecības tehnikas, ražošanas iekārtu, u.c. Arī šo objektu finansēšanas veidi var būt dažādi – tiek piedāvāts finanšu un operatīvais līzings. 

Finanšu līzings

Finanšu līzings ir līzinga veids, kura laikā  klients ar ikmēneša maksājumiem sedz visu automašīnas vērtību, pēc tam kļūstot par tās īpašnieku. Tas nozīmē, ka banka vai līzinga kompānija iegādājas klienta izvēlēto automašīnu, iegūstot uz to īpašuma tiesības un nodod to klienta lietošanā. Līzinga perioda laikā klients pilnībā sedz automašīnas vērtību, kā arī maksā aprēķinātos procentus. Līzinga termiņa beigās klients ir izpircis automašīnu 100% apmērā, un tā tiek pārreģistrēta uz klienta vārda.

Galvenā atšķirība no operatīvā līzinga ir tā, ka līzinga termiņa beigās automašīna nonāks klienta īpašumā  un tiks pārreģistrēta uz klienta vārda. Finanšu līzings ir populārākais no līzinga veidiem. Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuri vēlas iegūt automašīnu savā īpašumā un lietot to ilgi. Salīdzinot ar operatīvo līzingu, par šo līzingu nāksies maksāt lielākus ikmēneša maksājumus.

Finanšu līzingā iespējams iegādāties jaunu, kā arī lietotu automašīnu.

Bankās situācijas ir dažādas, procentu likmes tiek piedāvātas gan ar mainīgo, gan ar fiksēto likmi.

- Fiksētā procentu likme – tiek noteikta uz ilgāku laika posmu vai pat visu līzinga līguma termiņu, kas pārsvarā ir nemainīga. Fiksētā likme parasti ir augstāka par mainīgo likmi, jo banka vai līzinga kompānija tādējādi nodrošinās pret risku, ka naudas tirgū var notikt krasas pārmaiņas.

- Mainīgā procentu likme – sastāv no mainīgās starpbanku procentu likmes (RIGIBOR, EURIBOR, LIBOR) un bankas noteiktās nemainīgās papildu likmes. Šo likmi banka pārskata pārsvarā ik pēc 3 vai 6 mēnešiem, atkarībā no tā, kādu likmi ir izvēlējies klients. Mainīgā likme ir zemāka par fiksēto likmi, bet tā svārstās saskaņā ar tirgus situāciju ik pēc 3 vai 6 mēnešiem, kas var palielināt (vai gluži pretēji – samazināt) ikmēneša maksājuma apjomu.

 

 Operatīvais līzings (Noma)

Noma ir līzinga veids, kura laikā klients līzinga objektu neizpērk pilnībā, bet transportlīdzeklis tiek nodots klientam lietošanā līdz noteiktam termiņam. Šajā laikā  klients izmaksā tā amortizācijas vērtību.

Līgumam beidzoties, klientam ir iespēja izvēlēties:

  1. pagarināt līgumu, turpinot maksāt ikmēneša nomas maksājumus;
  2. izmantot izpirkšanas tiesības par iepriekš atrunātu atlikušo vērtību;
  3. nodot izpirkšanas tiesības trešajai personai;
  4. atdot preci atpakaļ pārdevējam.

Atlikusī automašīnas vērtība tiek noteikta saskaņā ar vienošanos starp banku vai līzinga kompāniju, klientu un automašīnas pārdevēju, pamatojoties uz otrreizējā tirgus attīstību, automašīnas veidu, to tehnisko stāvokli un citiem faktoriem.

Šādu līzingu parasti izvēlas klienti, kuriem ir svarīgs pēc iespējas mazāks līzinga ikmēneša maksājums un arī tie, kuri vēlas braukt ar pēc iespējas jaunāku automašīnu. Līzinga termiņam beidzoties, automašīnu iespējams nodot atpakaļ pārdevējam un noformēt jaunu līzingu jaunākai automašīnai.

      1. Investīciju operācijas

Jēdzienu „investīcijas” var definēt kā ilgāka termiņa kapitālieguldījumu kādā uzņēmumā vai vērtspapīros, dalības maksā utt., lai iegūtu ienākumus no ieguldītā kapitāla. Plašā nozīmē investīcijas nodrošina mehānismu, kas ir nepieciešams valsts ekonomikas pieauguma un attīstības finansēšanai.

Investīciju klasifikācija pēc vairākām pazīmēm ir atspoguļota tabulā:

 

Investīciju klasifikācijas pazīmes

Pēc līdzekļu ieguldīšanas objekta

Pēc piesaistīšanas rakstura

Pēc investēšanas perioda

Pēc investīciju procesa dalībniekiem

Pēc investēšanas reģiona

finanšu

reālās

tiešās

netiešās

īstermiņa

ilgtermiņa

valsts

uzņēmējsabiedrību

privātās

vietējās 

ārvalstu


 

Investīcijas ir kapitāla ieguldīšanas paņēmiens, kas nodrošina kapitāla vērtības saglabāšanu vai pieaugumu. Pastāv dažādu veidu kapitāla izvietošanas formas: vērtspapīri un nekustamais īpašums, aizdevumi, akcijas u opcijas. Tās vēl varētu būt mazāk vai vairāk riskantas, īstermiņa vai ilgtermiņa, tiešās vai netiešās investīcijas. Investīciju instrumenti, kuri apliecina aizdevumu saistības vai firmas daļas pārdošanas vai iegādāšanās tiesības, tiek saukti par vērtspapīriem jeb fondu vērtībām.

Tiešās investīcijas – ieguldījumu veids, kas dod investoram tiešās īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai īpašumu.

Netiešās investīcijas ir ieguldījumi portfelī, tas ir, vērtspapīru vai īpašumu kopumā;  šajā gadījumā investoram ir tiesības nevis uz atsevišķiem uzņēmējsabiedrības aktīviem, bet gan uz ieguldījumu portfeļa daļu. Parasti investīcijas ir saistītas ar kreditoru interesēm vai ar piedalīšanos kapitālā kā īpašniekam. Aizdevumu vērtspapīri ir līdzekļi, kas aizdoti kredītā apmaiņā pret tiesībām uz peļņas saņemšanu procentu veidā, un līdzekļu ņēmēja saistībām atdot parādu norādītajā termiņā.

Investīcijas atšķiras arī pēc riska pakāpes. Risks ir saprotams kā iespēja, ka absolūtais jeb attiecīgais jeb attiecīgais peļņas lielums būs mazāks nekā tika plānots. Investīcijas ar augstiem riskiem uskata par spekulatīvām.

Investīcijas atšķiras arī pēc darbības termiņiem. Īstermiņa investīcijas parasti ir ieguldījumi līdz vienam gadam, ilgtermiņa investīcijas iegulda uz laiku, kas vairāk par vienu gadu vai vispār beztermiņa.

Investīcijas procesa struktūru nosaka finanšu iestāžu un finanšu tirgus esamība. Finanšu iestādes ir organizācijas, kas pieņem ieguldījumus un iegulda piesaistītus līdzekļus dažādos projektos. Finanšu tirgi apvieno finanšu līdzekļu piedāvātājus un pieprasītājus ar mērķi noslēgt darījumus un šim nolūkam parasti izmanto starpniekus. Pastāv dažādu veidu finanšu tirgi: akciju, obligāciju un opciju. Šo tirgu kopējā pazīme ir tāda, ka finanšu instrumenta cena atrodas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara punktā jebkurā brīdī. Investēšanas process ir atspoguļots 2.6. att.:

 

 

 

 

 

Finanšu iestādes

bakas

krājbankas

krājaizdevu sabiedrības

kredīta apvienības

apdrošināšanas sabiedrības

pensiju fondi





                                                              

 

 


 

 

 


kapitāla piegādātāji

 

Tiešie darījumi

Kapitāla                 patērētāji

   

 


Finanšu tirgi

bakas

krājbankas




 

 

 

2.6.att. Investēšanas process

 

Kā redzams 2.6. attēlā, finanšu iestādes vienlaikus piedālās finanšu tirgu darbībā un ir starpnieki starp kapitāla piegādātājiem un patērētājiem.

Valsts, uzņēmējsabiedrības un privātpersonas ir investēšanas procesa galvenie dalībnieki, turklāt viņi var piedalīties šajā procesā kā pieprasījuma, tā arī  piedāvājuma pusē.

 

Valsts. Izpildvaras katram līmenim ir nepieciešami lieli finanšu resursi tās savas darbības finansēšanai, kas ir sasistīta ar kapitāla ieguldījumiem sabiedrisko iestāžu celtniecībā, kā, piemēram, skolas, slimnīcas, dzīvojamās mājas, šosejas, ceļi.  Parasti šos projektus finansē, emitējot ilgtermiņa aizdevumu saistības – obligācijas. Valsts kārtējās vajadzības tiek finansētas, izlaižot īstermiņa obligācijas.

Uzņēmējsabiedrības. Uzņēmējsabiedrību finanšu vajadzības dalās īstermiņa un ilgtermiņa vajadzībās. Ilgtermiņa mērķu īstenošanai uzņēmējsabiedrības tērē naudas resursus, lai būvētu rūpnīcas, iepirktu iekārtas, izstrādātu jaunus pakalpojumus vai produkcijas veidus. Īstermiņa vajadzības rodas tad, kad ir nepieciešamība nodrošināt materiālu krājumus, nosegt debitoru parādus utt. Īstermiņa un ilgtermiņa plāniem uzņēmējsabiedrības izlaiž daudzveidīgus vērtspapīrus un akcijas.

Privātpersonas. Privātpesonas var nodrošināt naudas pieplūdi dažādos veidos: ieguldīt naudu krājkontos, nopirkt akcijas vai obligācijas un apdrošināšanas polises, dažādus īpašumus. Privātpersonu pieprasījums pēc naudas līdzekļiem izpaužas aizdevumu veidā īpašuma (parasti mājas un automobiļa) pirkšanai. Kopumā privātpersonas investīciju procesā iegulda vairāk nekā no tā iegūst. Tāpēc individuāliem investoriem ir nozīmīga loma finanšu līdzekļu nodrošināšanā ekonomikas attīstībai.

 

Pastāv divu veidu investori: institucionālie un individuālie. Institucionālie investori ir speciālisti, kuri par maksu pārvalda svešus naudas resursus. Tie var darboties banku, apdrošināšanas akciju sabiedrību, pensiju fondu, lielu nefinanšu korporāciju un privātpersonu vārdā. Individuālie investori savās finanšu interesēs rīkojas tikai ar personiskiem līdzekļiem. Individuālais investors ir vairāk ieinteresēts peļņas iegūšanā no investētajiem līdzekļiem.

Ekonomikas funkcionēšana un attīstība ir atkarīga no tā, cik ātri var mobilizēt naudas līdzekļu valsts, uzņēmējsabiedrību un privātpesonu vajadzību finansēšanai. Piemēram, ja kreditēšanas apjomi pret nekustamā īpašuma ķīlu samazinātos, tad tas varētu novest pie kopējās ekonomikās aktivitātes samazināšanās, jo ekonomikas attīstības nepieciešamais nosacījums ir naudas līdzekļu pieejamība personām, kas prot pietiekami efektīvi rīkoties ar finansēm.

Peļņu no investīcijām var saņemt kā kārtējos ienākums vai kā ieguldīto līdzekļu vērtības pieaugumu. Piemēram, bankas krājkontā ieguldītā nauda dod  kārtējos ienākumus, kas aprēķināti procentu veidā; bet nauda, kas ir ieguldīta zemesgabala pirkšanā, dot peļņu kā zemes vērtības pieaugums par laiku, kurā notiek pirkšana un pārdošana. Peļņas apjoms un veids ir atkarīgi no šādiem nosacījumiem:

  • darījumu veids ar vērtspapīriem un īpašumu;
  • darījumu termiņš;
  • darījumu risks.

 

 

 

 

 

 

2.7.tabula

Ārvalstu tiešās investīcijas

 

Ārvalstu tiešās investīcijas, milj. Ls

 

1.ceturksnis

2.ceturksnis

3.ceturksnis

4.ceturksnis

Perioda laikā saņemtās  ārvalstu tiešās investīcijas

       

2008

270.3

269.9

209.7

-143.5

2009

23.5

-114.2

106.8

31.5

2010

-72.7

44

-

-

         

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas

       

2008

5545.5

5866.1

6000.5

5711

2009

5562.4

5536.5

5778.9

5673.4

2010

5865.9

5946.6

-

-


Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji (milj. latu)

 

Ieņēmumi

Izdevumi

Deficīts (-) vai pārpalikums (+)

Deficīts (-) vai pārpalikums (+) % pret IKP

2007

5236.68

5283.14

-46.46

-0.31

2008

5605.94

6277.47

-671.54

-4.15

2009

4407.3

5741.11

-1333.8

-10.2




 

2.8.tabula

Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā ir zināms, 2008 gadā sākas ekonomiskā  krīze Latvijā. Protams, tas ļoti negatīvi ietekmēja daudzus faktorus, ekonomikas stabilitāti ( darba algas, cenas, ārvalstu investīcijas, banku darbību u.c.). Līdz ar to samazinājās IKP, un , kā var redzēt no 2.8.tabulas, izdevumi stipri pārsniedza ieņēmumus, no kā radās deficīts un ik gadu (periodā no 2007.g. līdz 2009.g.) palielinājās vidēji par 4.89 % procentiem. No tā izriet, kā ārvalstu investīcijas arī sāks samazināties.

      1. Kases operācijas

Kases aktīvu esamība nepieciešamajā daudzumā  – svarīgākais komercbanku darbības nodrošināšanas priekšnoteikums, sevišķi tas attiecas uz tām bankām, kuras izmanto skaidrā  naudas maiņai, ieguldījumu atgriešanai, te tiek ieskaitīta arī  darbinieku darba samaksa, dažādu materiālu un pakalpojumu apmaksa utt. Naudas krājumi ir atkarīgi no bankas tekošo saistību apjoma, klientiem izsniedzamo naudas summu termiņiem; norēkiņiem ar pašu personālu, biznesa attīstības utt. Naudas līdzekļu neesamība nepieciešamajā  daudzuma negatīvi ietekmē bankas autoritāti. Naudas līdzekļu esamības apjomu ietekmē arī inflācija. 

Skaidras naudas darījumi nodrošina iespēju jeb kases operācijas:  
• izņemt skaidru naudu;  
• papildināt savu kontu bankā;  
• iemaksāt skaidru naudu citā kontā;  
• veikt pārskaitījumu ar iemaksu skaidrā naudā uz citu banku Latvijā vai ārzemēs;  
• noguldīt naudu depozītā;  
• veikt skaidras naudas valūtas maiņu;  
• apmaksāt rēķinus;  
• pārbaudīt ārvalstu valūtu īstumu;  
• apmainīt bojātas un veca parauga valūtu banknotes pret jaunām;  
• izņemt skaidru naudu noteiktu nominālu banknotēs;  
• apmainīt skaidru naudu, izmainot nominālu.

Kases naudas līdzekļi – tās ir banknotes un monētas, kas glabājas kasē un bankas seifos, un kuri nodrošina bankas ikdienas nepieciešamību pēc naudas skaidrās naudas darījumu veikšanai.

    1. Noguldījumu veidi un kontrole

 

   Savu darbību bankas lielākā  vai mazākā mērā finansē ar depozītiem, kas piesaistīti no daudziem avotiem. Bankai sava darbība jāorganizē, ievērojot piesardzību, apdomību un cieši ņemot vērā savu noguldītāju intereses.

    Bankas vadība ir atbildīga ne tikai par savu noguldītāju interešu aizsardzību; tās pienākumi pret bankas akcionāriem nozīmē, ka bankai noguldītie līdzekļi ir jāpārvalda un jāvada aktīvi un efektīvi saskaņā ar stratēģiju, kurā ņemta vērā gan likviditāte, gan rentabilitāte. Tomēr noguldījumu aktīvu pārvaldi ierobežo vairāki faktori, to skaitā:

  • kapitāla segums;
  • likviditāte;
  • termiņu struktūra;
  • procentu likmju nestabilitāte;
  • stabilitāte.

2.9.tabula

Noguldījumi bankās10

(perioda beigās; tūkst.latu)

* Citadele bankas dati nav pieejami.

 

2.10.att. Noguldījumi bankās, tūkst.LVL

Laika posmā no 2003.g. līdz 2008.g. visām komercbankām ir konstatēts straujšs kāpums noguldījumos, par to liecina 2.10.att. grafiskais ilustrējums un 2.9.tabulas dati. To var sasaistīt ar to, kā sākas banku attīstība, jauni pakalpojumi, arī brīva nauda iedzīvotājiem, ko bija izdevīgi noguldīt bankā uz samērā augstiem procentiem, kā arī noguldīt līdzekļus termiņdepozītā bērna nākotnei un izglītībai. Tāda veidā iedzīvotāju ieguldījumi veicināja komercbanku attīstību. Pēc 2008.g., kad sākas krīze un kritums līdz 2010.g. Sākot ar 2011.gadu situācija stabilizējas.

      1.   Noguldījumu veidi

 

Banku aktīvās operācijas