Kosmētika kā sievietes dzīves sastāvdaļa
Kursa darbs.
Kosmētika kā sievietes dzīves sastāvdaļa
Rīga 2009
Satura rādītājs.
Ievads 2
1. Kosmētikas vēsture 4
2. Krāsošanās tradīcijas, simboliskā nozīme 8
3. 20.gs. kosmētika 10
4. Pētījuma metodes 11
5. Pētījuma rezultāti 12
Secinājumi 18
Izmantotās literatūras saraksts 19
IEVADS.
Kopt sevi un gaumīgi ģērbties ir mūsu laika prasība. Cilvēka ārējais izskats aizvien biežāk vēsta par viņa panākumiem darbā un privātajā dzīvē, un tas tieši ietekmē cilvēka noskaņojumu.
Kosmētika palīdz pilnveidot cilvēka skaistumu un veselību. Galvenais tās mērķis - skaistums un veselība.
Lai cilvēks būtu apmierināts un pārliecināts par savu ķermeni un arī patiktu citiem, daudzi arī lieto kosmētiku. Cilvēki ķermeni uzskata par vietu apgleznošanai vai rotājumu uzlikšanai, lai izskatītos vēl pievilcīgāki. Tikai nedaudz cilvēku, ķermeņa dekorācijas uzskata par savdabīgu mākslas veidu. Daži uzskata tetovējumus un rētas par savas autobiogrāfijas sastāvdaļas publikāciju, cenšoties pēc atzinības un cieņas.
Ķermeņa izrotāšana bijusi aktuāla visos laikos, tajā katrs lielākā vai mazākā mērā ir iesaistīts. Galvenais, kas pamudina cilvēkus lietot kosmētiku, ir motivācija kļūt pievilcīgākam, kā arī, tas ir līdzeklis ar kura palīdzību cilvēks var demonstrēt savu statusu vai piederību kādai konkrētai sociālai grupai.
Parasti tiek pielietota īslaicīgi noturīga kosmētika. Dažādos vecumos cilvēki atrod sev piemērotāko veidu, kā ar kosmētikas palīdzību izteikties, piemēram, bērni dažkārt mēdz nokrāsot sejas sarīkojumos un pasākumos uz ielām. Futbola spēlētāji uzliek zem acīm melnu sejas krāsu, lai atvirzītu saules gaismas starojumu.
Katra sieviete vēlās būt mīlēta, un tas ir viens no iemesliem kāpēc sievietes ir centušās un vēl joprojām cenšas pilnveidot savu izskatu, nomaskējot savus nelielos trūkumus vai tieši otrādāk izceļot savu skaistumu ar kosmētikas palīdzību. Gadsimtiem ilgi sievietes bija spējīgas upurēties, lai sasniegtu attiecīgās modes „skaistuma šablonu”, cerot, ka tā panāks lielāku uzmanību no vīriešu puses. Līdz ar to, galvenokārt, kāpēc sievietes lieto kosmētiku, ir iegūt lielāku vīriešu uzmanību un veicināt savu pašapziņu.
Vēsturē bija periodi, kad pats svarīgākais bija ķermeņa higiēna, bet dekoratīvā kosmētika bija nobīdīta otrajā plānā un periodi, kad viss bija otrādi.
Pirmie ādas kopšanas līdzekļi parādījās jau aizvēsturiskos laikos. Lai kur mitinātos pirmatnējais cilvēks, visur uz ādu nelabvēlīgi iedarbojās apkārtējās vides faktori- saule, vējš, ūdens, sāls, tāpēc kosmētika jau izsenis ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
Zinātne par kosmetoloģiju mūsdienās ieņem nozīmīgu vietu starp zinātnēm par veselību un skaistu cilvēka ārējo veidolu. Mūsu dienās kosmētika kļuvusi par spēcīgu rūpniecības nozari un lielu peļņas avotu. Dažādās valstīs darbojas neaptverams skaits firmu, kas izlaiž daudzveidīgu produkciju.
Kaut arī neviens nespēj apmānīt laiku, tas tomēr būs saudzīgāks pret tiem, kuri rūpējas par savu ārieni.
Neapšaubāmi, mūsu pēcteču kosmētika atšķirsies no mūsu kosmētikas, mainīsies arī ieteikumi ādas kopšanā. Taču šo ikdienā nepieciešamo zināšanu apgūšana ir pastāvīgs darbs.
Darbā tiek izvirzīts mērķis: noskaidrot cik lielu lomu kosmētika ieņem sievietes dzīvē.
Mērķa sasniegšanai tiks izpildīti šādi uzdevumi:
1) Noskaidrot kāpēc sievietes lieto dekoratīvo kosmētiku;
2) Noskaidrot kādu kosmētiku sievietes visbiežāk lieto.
3) Gūt teorētisku izpratni par kosmētikas nozīmi mūsdienās un vēsturē;
4) Novērtēt iegūtos rezultātus un izstrādāt priekšlikumus.
Tiek izvirzīta sekojoša hipotēze: Mūsdienās sievietes krāsojas ne tikai, lai demonstrētu savu pievilcību vai statusa izrādīšanu, daudzām tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Pētījuma priekšmets: dekoratīvā kosmētika.
Pētījuma objekts: krāsošanās.
1. KOSMĒTIKAS VĒSTURE.
Ne katra mūsdienu sieviete skaidri apzinās, cik sena ir tradīcija izdaiļot sevi.
Peru valsts arheologi savos izrakumos atklāja divi tūkstoši gadu vecu kosmētikas komplektu. Kurā bija spogulis, pūderis ar slotiņu, skropstu tuša, uzacu zīmulis, ķemme, nagu vīlīte un pincete[1].
Ne velti Ēģipti sauc par senās kosmētikas šūpuli, lai palūkojamies, kas gan šeit netika atrasts.
Poļu arheologi, veicot izrakumus senās Ēģiptes valdnieces Hatšepsutas templī, atrada īstu kosmētikas kabinetu. Kurā bija pārakmeņojušies krēmi, ziedes, tušas, tika atrastas arī matu krāsas sastāva pēdas. Ēģiptē kosmētika bija pazīstama jau pirms 2000 gadu pirms mūsu ēras. Tieši tur tika atrasta pirmā kosmētikas enciklopēdija, kuru sastādīja valdniece Kleopatra. Viņas receptes (pūdera, vaigu sārtuma, lūpu krāsas izgatavošana) izmantoja un ieteica mediķi.[2]
Ēģiptē ne tikai sievietes vēlējās izskatīties slaidas un neatvairāmas, tādi vēlējās būt arī vīrieši.
Jau Senajā Ēģiptē lietoja skropstu tušu. Turklāt, ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Bez tam tur krāsoja arī acu plakstiņus, galvenokārt sudrabaina lazurīta toņos. Vislielākās modes dāmas lietoja dažādas krāsas augšējiem un apakšējiem plakstiņiem. Tā saskaņā ar laikabiedru liecībām, Kleopatra ietonēja apakšējos plakstiņus dzeltenzaļus, bet augšējos-zilus. Senajā Ēģiptē sievietes ar hennu krāsoja arī nagus. Vīrieši ierīvēja ar šo krāsvielu ādu, taču deva priekšroku oranžajiem toņiem, lai izskatītos slaidāki.[3]
Senās ēģiptietes ne tikai prasmīgi krāsojās, bet arī kosmētiskos līdzekļus gatavoja pašas.
Senās Ēģiptes sievietes krāsoja matus, iezieda ķermeni ar smaržīgām ziedēm, ietonēja seju, veica manikīru un pedikīru. Ēģiptes izrakumos lielos daudzumos tika atrasti trauki pūdera un vaigu sārtuma uzglabāšanai. Līdz mūsdienām no Ēģiptes ir saglabājusies mode pagarināt acu līniju ar tumšu acu zīmuli. Ēģiptes sievietes izmantoja „indīgi” zaļu zīmuli no saberzta malahīta, vēlāk – melnu krāsu no dedzināta ziloņkaula un koka ogles. Viņas prasmīgi izgatavoja krāsas, pūderus, īpašus vaigu sārtumus. Vecākas sievietes, lai izvairītos no matu nosirmošanas, krāsoja matus ar melno vēršu taukiem un vārnu olām. Taču, lai mati labi augtu, izmantoja lauvas taukus. Kosmētiskos nolūkos izmantoja govs un kaulu taukus. Izveda no Feniķijas olīvu un ciedru eļļu, no kuras izgatavoja kosmētiskos līdzekļus.[4]
Jau senajā Grieķijā liela nozīme bija ķermeņa izskatam, ķermeni mēģināja estēstiski pilnveidot ar dažādiem fiziskiem vingrinājumiem un kopšanas līdzekļiem. Ķermeņa skaistuma etaloni ir bijis pievilcības avots visos laikos un kultūrās, un cilvēki maksimāli centās koriģēt savu ķermeni, lai tas sāktu līdzināties etalonam.
Grieķietes sejas skaistumam lietoja pūderus un karmīnu, akcentēja acis ar sodrējiem, kas tika iegūti no speciālās esences. Lai seja būtu bāla, uz nakti uzklāja masku pagatavotu no miežu graudu mīklas, olas un garšvielām, plaši tika izmantoti kosmētiskos nolūkos piena produkti. Pēc sengrieķu mīta pat skaistuma dievieti Afrodīti apvainoja par to, ka viņa krāsoja seju pirms dieviešu sacensībām.[5]
Senajā Romā kosmētikai bija mazliet savādāka nozīme. Tā tika apvienota ar ķermeņa higiēnu.
Līdz mūsdienām ir nonākuši apraksti par slavenajām pirtīm. Romieši pirmie sāka izmantot solārijus. Bagātās romietes, izņemot pūderus, vaigu sārtumus, krēmus, izmantoja pienu, saldo krējumu, skābpiena produktus. Lai noslēptu kādu sejas defektu un arī grumbu likvidēšanai izmantoja maskas. Jau senajā Romā tās kļuva par svarīgu kosmētikas līdzekli. Sagalbājušās ziņas, ka imperatora Nerona sieva Popeja Sabīna šajā jomā bijusi izcila speciāliste. Viņas izgudrotā maska sastāvējusi no zemenēm, piena, lupīna miltiem. Visas maskas nomazgāja ar pienu. Jau senatnē bija zināmas piena ārstnieciskās īpašības. Popejai Sabīnai piederējušas 500 ēzeļmātes, jo skaistule bija iecienījusi peldēties šajā pienā.[6]
Senajām romietēm modē bija blondi mati. Izrādās, viņas zināja noslēpumu kā pārkrāsot melnus matus, blondā matu krāsā.
Matus iesmērēja ar drānu, kura bija piesūcināta ar āžu piena ziepēm un dižskābārža koka pelniem, un vēlāk apstaroja ar saules stariem.[7]
Savukārt Krievijā var novērot jau latviešiem zināmākus produktus kosmētikas pagatavošanai.
Senajā Krievijā sievietes mazgājās ar pienu, rūgušpienu, izmantoja dažādus plāksterus, lai noslēptu ādas defektus, lietoja pūderus, uz sejas klāja biezu kārtu vaigu sārtuma. Lauku meitenes krāsoja vaigus ar biešu sulu, ietonēja acis ar kokogli.[8]
Asīrijā var novērot, ka arī vīrieši nebija vienaldzīgi pret kosmētiku.
Asīriešu pilīs bija greznas vannas istabas ar speciāliem baseiniem, kas bija paredzēti ārstnieciskām procedūrām. Jebkurā diennakts laikā vergi ciemiņus iezieda ar dažādām ziedēm un eļļām. Slavenais imperators Heliogabals ne tikai lietoja sieviešu kosmētiku, bet pat to „uzlaboja” pēc sava prāta. Viņš krāsoja lūpas zilā krāsā, pēdas notriepa ar hennu, bet ap viņa acīm allaž zaigoja zili un zeltaini loki.[9]
Parādījās pat īpaši skaistumkopšanas saloni. Tie parasti asociējas ar mūsdienām, taču jau 840. gadā Kordovas kalifātā no Bagdādes atbraukušais muzikants ar iesauku Melnais Putns organizēja kursus, kuros apmācīja lietot paņēmienus, kādus mūsdienās izmanto vizāžisti un stilisti.
Vidusamerikā modē bija dzeltena sejas krāsa. Lai pie tādas tiktu, acteku modes dāmas sagrauzdēja sīkus kukainīšus, saberza tos pulverī un tad no tā pagatavoja vaskam līdzīgu krēmu. Ar to viņas arī iezieda vaigus, un tā seja ieguvusi vajadzīgo nokrāsu.[10]
Jau senajos laikos, akcents tika likts uz sejas izdaiļošanu, jo seja ir cilvēka spogulis, un pēc tās var noteikt kāds cilvēks ir sadzīvē, vai viņš ir nevīžīgs, vai gluži otrādāk - pedantisks.
Senos pirmatnējā cilvēka laiku izrakumos tika atrasta lūpu krāsa. Tās sastāvs pamatā atbilst šodien lietojamajām lūpu krāsām (tauki un krāsvielas). Asīrietes lakoja savu seju ar speciālu maisījumu, kas padarīja to emaljai līdzīgu - cietu un spīdīgu. Indusu sievietes zeltīja savas lūpas, klāja uz zobiem brūnu krāsu, bet uz sejas un kakla - baltu. Maurīcietes zīmēja ziedu rakstus zilganā krāsā uz savām sejām, bet ēģiptietes zīmēja ar zaļu ogļskābo varu zem acīm lokus un pagarināja acis ar tumšas līnijas palīdzību - šis paradums saglabājies līdz mūsdienām. Romiešu imperatores par pasakainām summām iegādājās ziedes, kas padarīja seju zeltaini mirdzošu un ziloņkaula baltu. Franču imperatora Ludviga XIV galmā katru gadu tika izlietotas apmēram divi miljoni burciņas ar dažādu grimu.[11]
Ne visos laikos „dabīgas” sievietes tiek uzskatītas par visskaistākajām, piemēram, 18.gs. dabīgums tika uzskatīs par nepiedienīgu.
18. gadsimtā modē nāca sārti vaigi. Teicamu rezultātu deva tā saucamais „ Veneras lakats”. Parasto kabatlakatiņu iegremdēja speciālā šķīdumā uz izžāvēja. Ar to tad arī ierīvēja vaigus. Brīnumzāles- šķīdumā ietilpa 18 komponenti, pie tam 50 gliemeži bija tikai viena sastāvdaļa. Bet sejas dabiskā krāsa šajā laikā bijusi tikai vieglas uzvedības sievietēm. Katram kosmētikas līdzeklim bija arī savs aromāts, un nereti sievietēm katra ķermeņa daļa smaržoja savādāk.[12]
Senajās kosmētiskajās receptēs tika izmantoti čūsku un kaķu tauki, vārnu olas un ēzeļu nagi. Taču ne visur kosmētikas paņēmieni bija tik nekaitīgi.
Tā, iesākumā Indas ielejas iedzīvotāji, bet vēlāk arī senie romieši sejas ādas balināšanai izmantoja svina baltumu, kas ir ļoti indīgs.[13]
Ne vienmēr kosmētikai bija tikai pozitīva attieksme, tai piedēvēja maģiskas īpašības un tika uzskatīta par līdzekli vīriešu savaldzināšanai.
Kosmētika bija cieši saistīta ar alķīmiju, melno maģiju un burvestībām. Ziedēm piedēvēja maģiskas spējas. Ticība kosmētikas un parfimērijas maģiskajām īpašībām radīja neparastu pretreakciju. Piemēram, Anglijas 1779.gada likumdošanā bija ierakstīts sekojošais: "Jebkura vecuma sieviete, vai tā būtu jaunava, precēta sieva vai atraitne, ja tā ar smaržu, ziežu, vaigu krāsu, augstu papēžu vai krinolīnu palīdzību savaldzinās viņa augstības padoto, tiks tiesāta kā par burvestību un tās laulība nebūs spēkā". 18. gadsimta vidū Anglijas parlaments izsludināja likumu pret „ brīnumzālēm”. Saskaņā ar šo likumu, visas sievietes, kuras lietoja parfimēriju un grimu, tika sodītas kā burves, un laulības, kuras tika slēgtas ar šīm sievietēm, tika šķirtas.[14]
Un tomēr, mēģinājumi aizliegt kosmētikas lietošanu, nenesa rezultātus. Kosmētikas receptes no paaudzes paaudzē, tika nodotas visdažādākajos veidos.
2. KRĀSOŠANĀS TRADĪCIJAS, SIMBOLISKĀ NOZĪME.
Kāpēc cilvēki krāso lūpas un acis? Tas radies senajā Ēģiptē, kad krāsojās arī vīrieši valdnieki. Nekas nav radies greznumam, sākotnēji tā bija aizsardzība. Tika uzskatīts, ka ļaunums cilvēkā iekļūst caur acīm un muti, tāpēc no dažādiem minerāliem un krāsām tika veidota robežaizsardzība. Arī indiāņi krāsojās, lai iebiedētu un aizsargātos.[15]
Ir noteiktas civilizācijas grupas, kuras mēs nespētu iedomāties bez kosmētisko līdzekļu izmantošanas, piemēram, mēs nespētu iztēloties geišas bez spilgti sarkani krāsotām lūpām un krīta baltuma sejas krāsas.
Senajā Japānā grima un sejas kopšanas māksla bija sasniegusi ievērojamu līmeni. Pie tam geišu grims atgādināja mūsdienu teātra grimu. Vēl pirmskara laikā geišas bija modes un mākslas noteicējas. Japāņiem geiša- spilgti krāsotām, cieši sakniebtām lūpām- ir sievišķības simbols. Kakla līnija Japānā tiek uzskatīta par skaistuma etalonu. Izrādās, ka geišām, krāsojot seju un kaklu baltu, kakla aizmugurē tiek atstāts neiezīmēts ādas laukumiņš sievietes intīmās vietas stilizētā formā, un uz tēla kopējā samākslotības fona šis neskartais pleķis esot ļoti satraucošs. Tāpat kā Rietumos, piemēram, slaidas kājas īsos svārkos. Savukārt seju krāsošana baltā krāsā sākusies pēc tam, kad Viduslaikos Āzijas aristokrātija no Eiropas ceļojumiem atveda stāstus par ārkārtīgi skaistām sievietēm, kuru seja ir balta kā sniegs.[16]
Ļoti sena tradīcija ir arī Indijā, kad sievietēm ienākot precētas sievas godā uz pieres tiek uzlikts sarkans punktiņš, kurš nozīmē, ka šī sieviete jau ir aizņemta. Visa kāzu ceremonija ir ļoti gara un jau sākas ar līgavas izdaiļošanu.
Līgavas ķermenis tiek iemasēts ar smaržīgu smēri, kura tiek pagatavota no kurkumas un sandalkoka, acis tiek iezīmētas ar melnu zīmuli, ar hennas krāsu smalkiem rakstiem tiek apzīmētas līgavas delnas un kājas. Laulību ceremonijā, kad mācītājs pasludina pāri par vīru un sievu, līgavainis uzliek sarkanu krāsu uz līgavas pieres. Šo sarkano-punktam līdzīgo zīmi sauc par „tiku”, kura simbolizē budas trešo, visu redzošo aci.[17]
Arī Tunisijā līgavām ir tradīcija nokrāsot ar sarkanu hennu abas plaukstas, lai labāk dzīvotu, iespējams, kāda arī domā, ka tā ir tikai māņticība, taču visas kā viena ievēro šo tradīciju, jo neviena negrib būt nelaimīga.
Savukārt Etiopijā jau gadsimtiem ilgi cilvēku dzīvē nekas nav mainījies.
Zīmējumi un krāsojumi ar krītu uz ķermeņa veidoti, lai pretiniekam radītu bailes. Uzzīmējot krāsainus punktus un līnijas uz rokām un kājām, bērni sapņo kļūt nenoķerami un spēcīgi kā leopardi. Ķermenis tiek izdaiļots visos iespējamos veidos, to krāsojot ar dažādas krāsas māliem, ādu padarot "skaistāku" ar rētām un skrambām. Būtībā ķermenis šīm ciltīm ir vienīgais veids, kā sevi parādīt, jo mašīnu, datoru un citu mūsdienu civilizācijas sasniegumu šeit nav. Dzīve Āfrikas savannā norit vienmuļi, tāpēc ikviens vēlas sevi kaut kā apliecināt, izskatīties pievilcīgi un apbrīnojami.[18]
Mūsdienās plaši pazīstams starp jauniešiem ir kļuvis emo stils, kuriem kosmētika arī ir kļuvusi par neatņemamu dzīves veidu.
Parasti tie ir jaunieši no 15-17 gadu vecumam. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka ar jēdzienu emo apzīmē cilvēkus (visbiežāk pusaudžus), kuri jūtas nomākti, domā par pašnāvību vai pašsakropļošanos. Emo noteikti jāģērbjas melnās vai vismaz tumšas krāsas drēbes, un iespaida pastiprināšanai, jo īpaši meitenēm, noder arī grims vai kosmētika acu ieēnošanai, kas padara seju nedaudz gotisku un vampīrisku. Pie emo stila piederas arī tetovējumi.[19]
Tāpat kā emo, arī goti izceļas ar savu ārieni. Parasti tiem ir Melnas drēbes, rotaslietas, krusti, nereti melni krāsoti mati. Izšķir aristokrātiskos gotus, kas uzkrītoši lieto kosmētiku, krāso spilgtas krāsas matus, nēsā daudz smagu rotu, bieži izmanto miroņgalvu simboliku.
Ne vienmēr cilvēki lieto kosmētiku tikai tāpēc, lai izceltu savu pievilcību vai piederību kādam sociālam stāvoklim, piemēram, futbola līdzjutēji, kā novērots, kad sacenšas mācību iestāžu spēlētāji, nokrāso savas sejas un arī visu ķermeņa augšdaļu savas atbalstāmās komandas krāsās. Amerikas indiāņi izsenis krāsojuši sejas, lai atbalstītu sev pievilcīgās aktivitātes. Tāpat arī dažādos svētkos vai pasākumos, lai paspilgtinātu savu tēlu, cilvēki mēdz krāsoties, piemēram, helovīnu ballīte apģērbjot vampīra tērpu, jaunieši mēdz izkrāsot melnas acis, vai nokrāsot zodu asins krāsā, tādejādi izceļot savu tēlu.
3. 20. gs. KOSMĒTIKA.
Mūsdienās kosmētisko un higiēnas līdzekļu lietošana kļuvusi par pašsaprotamu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu— dušas želejas, zobu pastas, šampūni, ziepes, krēmi ķermenim un sejai nav vairs tikai sieviešu pasaule vien. Un kur tad vēl dekoratīvā kosmētika, kuras lietošana, izceļot vai — gluži pretēji — noslēpjot kādu defektu sejā, bieži sagādā baudu arī sievietes dvēselei.
20.gs. skaistuma un panākumu sinonīms ir jaunība. Kā nekad agrāk, cilvēki cenšas attālināt novecošanās pazīmes.
Ne vienmēr sieviete apzinās to, ka ir pievilcīga, taču tas ir tik svarīgi viņas dzīvē. Tajos gadījumos viņai talkā nāk labs speciālists, kurš ar grimu, matu sakārtojumu un tērpu palīdzēs atklāt labo ikvienas sievietes veidolā. Ikvienu sievieti var pārvērst un padarīt neatkārtojamu.[20]
Tā nav nejaušība, ka pasaulē tik populāri žurnāli, kuri veltīti kosmētikas un grima problēmām: „Cosmopolitan”, „ Vogue ” , „Elle ”. Šie žurnāli palīdz atklāt sievietēm to, kas viņās skaists, māca, kā un kādiem līdzekļiem to izcelt.
Vizāžists, stilists un frizieris palīdz pareizi izvēlēties kosmētiku, matu krāsu un apģērba krāsu gammu, dod padomu, kā izcelt to, kas sievietes ārienē ir visskaistākais un kā apslēpt trūkumus.
Mūsdienu kosmētika ārstē, kopj un izdaiļo. Pieņemts runāt par kosmētikas trim galvenajiem novirzieniem:
ārstnieciskā kosmētika, kuras mērķis ir ādas slimību profilakse un ārstēšana;
kopjošā kosmētika, kuras uzdevums ir ādas kopšana ikdienā un iespējamo defektu novēršana;
dekoratīvā kosmētika, kura maskē nepilnības un pasvītro ārējā izskata plusus.[21]
Mūsdienās skaistumam ir ar vien lielāka nozīme, kuru panāk ar mērķtiecīgu dažādu kosmētikas un veselības produktu patērēšanu, kas palīdz uzlabot dabas doto izskatu- mazas acis kļūst lielākas un izteiksmīgākas, īsas un retas skropstas – garākas un kuplākas, liels deguns – smalkāks, bet plānas lūpas – apaļākas.
Ievērojama loma sievietes skaistumam joprojām ir arī darba tirgū, kur visbiežāk kā darba devēji atrodas vīrieši. Ir pat darba vietas, kur ārējais izskats ir svarīgs pamatnosacījums, lai dabūtu darbu, tāpēc cīņa par skaistumu sievietei ir svarīgs un bieži vien vienīgais neatņemamais instruments.
Mūsdienīga sieviete- tā ir sieviete, kura sevi kopj no galvas līdz kājām, kurai ir skaista un vesela āda, patīkama ādas krāsa, spoži mati, skaisti zobi, koptas kājas un rokas, slaida figūra un piemērots grims. Tikai tāda sieviete jutīsies labi, no viņas staros pārliecība par sevi un tā patiks apkārtējiem.
4. PĒTĪJUMA METODES.
Mūsdienās anketēšana ir kļuvusi par vienu no izplatītākajām informācijas iegūšanas metodēm.
Parasti anketēšanas forma ir aptaujas anketas. Anketā parasti ir virkne jautājumu, uz kuriem pētāmajam jāatbild. Anketa ir noteiktā veidā organizēts jautājumu kopums, ko nosaka pētījuma uzdevumi. Visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad izlase ir skaitliski liela un kad respondentiem jāgarantē anonimitāte. Anketas jautājumus iedala pēc vairākām pazīmēm. Anketēšanai ir daudz dažādu veidu un tehniku.[22]
Anketēšana varbūt grupveida vai individuāla.
Grupveida anketēšana plaši tiek pielietota darba vietās un skolās. Anketas aizpildīšanai tiek izsniegtas mācību auditorijās, kur tiek ielūgti anketai nepieciešamie dalībnieki. Parasti viens anketētājs strādā ar grupu, kurā ir 15-20 cilvēku. Tādejādi tiek nodrošināta simts procentīga anketu atgriešana, respondentiem ir iespēja saņemt papildus individuālu konsultāciju anketas aizpildīšanas tehnikā, bet anketas vadītājs, savācot aizpildītās anketas, var pārbaudīt aizpildīto anketu kvalitāti.[23]
Individuālā anketēšanā, anketas tiek izdalītas darba vietās vai respondentu dzīvesvietās, bet aizpildīto anketu atgriešana, tiek iepriekš sarunāta ar respondetu. Šai anketēšanas formai ir tāda paša priekšrocība, kā grupveida anketēšanai. [24]
Visus anketās izmantojamos jautājumus var klasificēt: pēc satura (jautājumi par faktiem, respondenta personību; pēc formas (atvētie un slēgtie, tiešie un netiešie); pēc funkcijas.[25]
Anketēšanas metode pieļauj iespēju respondentam, labi apdomājot, atbildēt uz jautājumiem sev pieņemamā tempā. Anketās respondenti raksta daudz patiesākas atbildes, t.i., samazinās “sabiedriskās vēlamības” faktora ietekme uz respondenta atbildēm. Anketai ir augsts standartizācijas līmenis, kas ir anketēšanas metodes galvenā priekšrocība, skatoties no formālas ticamības un datu apstrādes ērtuma viedokļa. Tomēr nopietns anketēšanas trūkums izjūtams situācijās, kad pētījumam nepieciešamas sarežģītākas atbildes.[26]
5. PĒTĪJUMA REZULTĀTI.
Par pētījuma metodi tika izvēlēta anketēšana.
Anketēšana tika veikta standartizēti – viena anketa visiem respondentiem.
Par mērķauditoriju izvēlējos sievietes vecumā no 18-40 gadiem, kopumā tika aptaujāti 50 respondenti.
Respondentu atlase tika veikta pēc nejaušās izlases tipa.
Kopumā kosmētikas līdzekļus vairāk lieto sievietes ar vidējo vai augstāko izglītību, pilsētnieces un strādājošas sievietes.
Lielākā daļa no aptaujātajiem respondentiem atzina, ka lieto dekoratīvo kosmētiku ikdienā - 72%, tikai 22% atbildēja, ka dekoratīvo kosmētiku lieto dažreiz un 6% dekoratīvo kosmētiku nelieto nemaz.
Grafiks nr.1
72% no aptaujāto respondentu dekoratīvo kosmētiku lieto tāpēc, ka krāsojoties jūtas ērtāk izejot sabiedrībā, 16 % atzina, ka dekoratīvo kosmētiku lieto tāpēc, lai nomaskētu nepilnības, izceltos uz citu fona, iepriecinātu sevi vai izceltu acis un lūpas. 10% lieto dekoratīvo kosmētiku, lai pievērstu vīriešu uzmanību, taču neviens no aptaujātajiem respondentiem nedemonstrē piederību kādai sociālai grupai- 0%.
Diagramma nr.1
Vairāk kā puse no aptaujātajiem respondentiem dekoratīvo kosmētiku sāka lietot 16-19 gadu vecumā- 62%, bet 38 % respondentu -12-15 gadu vecumā. Neviens no respondentiem nav minējis 20-23 gadu vecumu - 0% un atbildi cits- 0%.
Diagramma nr.2
Uzdodot jautājumu par to, cik bieži respondenti lieto dekoratīvo kosmētiku, secinām, ka 72 % dekoratīvo kosmētiku lieto katru dienu, 14% atbildēja, ka dekoratīvo kosmētiku lieto divas, trīs vai četras reizes nedēļā, 6%- reizi nedēļā, un 4% dekoratīvo kosmētiku lieto tikai svētkos vai reizi mēnesī.
Grafiks nr.2
Pētījuma rezultāti rāda, ka ikdienā sievietes visbiežāk lieto skropstu tušu- 27%, ar nelielu procentu atšķirību seko ziepes-22%, 19% visbiežāk lieto šampūnu, 14%- acu zīmuli, 10%- tonālo krēmu, 4%- pūderi, lūpu spīdumu, acu ēnas un dušas želeju.
Grafiks nr.3
Pēc iegūtajiem datiem, noskaidrojam, ka 58% respondentu neseko modes tendencēm un dekoratīvā kosmētikā neizmanto krāsas, kuras pašlaik ir modē, pēc kā var secināt, ka sievietes, kuras lieto dekoratīvo kosmētiku izvēlas krāsas, neietekmējoties no modes „kliedzieniem”. Taču 42 % respondentu, tomēr atzina, ka seko modes tendencēm un dekoratīvā kosmētikā izmanto krāsas, kuras pašlaik ir modē.
Diagramma nr.3
Apvaicājot 50 respondentus, noskaidrojam, ka 54% respondentu jūtas neērti izejot sabiedrībā, ja respondents nav uzkrāsojies, bet 46% atzina, ka tomēr var iziet sabiedrībā neuzkrāsojies un neizjūt nekādus kompleksus, ja nav uzkrāsojies.
Diagramma nr.4
Uzdodot jautājumu, par to, kas respondentus ietekmē izvēloties dekoratīvo kosmētiku, noskaidrojam, ka 42% izvēlējās variantu „cits”, kurā visbiežāk tika sniegtas atbildes, ka respondents pats izvēlas, kādu dekoratīvo kosmētiku iegādāties, bieži vien parādījās atbildes, ka respondentam ir svarīga kosmētikas cena, kvalitāte, firma vai respondents izvēlas tādu dekoratīvo kosmētiku, kas atbilst respondenta ādas tipam. 36 % respondentu atzina, ka dekoratīvās kosmētikas izvēlē, ietekmējas no reklāmām, 16 %- no draugiem, 4%- no kosmētikas konsultantiem, 2%- no pārdevējām.
Grafiks nr.4
Pētījuma rezultāti rāda, ka 60% respondentu, dekoratīvās kosmētikas izvēlē ir nozīme firmai, zīmolam, taču 40%- nav svarīga dekoratīvās kosmētikas firma, zīmols.
Diagramma nr.5
SECINĀJUMI.
Analizējot iegūtos rezultātus var secināt, ka lielākajai daļai respondentu, kosmētika ieņem svarīgu lomu. Mūsdienās sievietes krāsojas ne tikai, lai demonstrētu savu pievilcību vai statusa izrādīšanu, daudzām tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Sievietes var stundām ilgi pavadīt pie spoguļa, lai rezultātā izskatītos labi, un pati sieviete justos ar sevi apmierināta, daudzām krāsošanās ir kļuvusi par sava veida rīta rituālu, kad sievietes pamostoties vispirms sevi sakopj, uzliek meikapu un tikai tad dodas uz darbu.
Visbiežāk sievietes dekoratīvo kosmētiku lieto tāpēc, ka jūtas ērtāk izejot sabiedrībā. Ar dekoratīvās kosmētikas palīdzību sievietes var nomaskēt savas nepilnības un neizjust nekādus kompleksus. Tas kā sievieti uztver apkārtējie, nosaka arī viņas „Es- tēlu”, tāpēc sievietei ir svarīgi apzināties, kā viņa izskatās apkārtējo acīs.
Lielākā daļa respondentu atzina, ka jūtas neērti izejot sabiedrībā, ja nav uzkrāsojusies, tas atkal pierāda to, cik tomēr liela nozīme kosmētikai, ir sievietes dzīvē. Psihologi atzīmē, ka dažām dāmām dekoratīvā kosmētika izsauc atkarību. Tas ir, viņas jūtas ērti tikai tad, kad uzklājušas pilnu meikapu. Savdabīga maska kļūst par viņu vienīgo glābiņu no dažādiem kompleksiem. Rezultāta, pat pirms piecu minušu gājiena uz veikalu pēc maizes, viņas tērē daudz laika, lai uzklātu kosmētiku.
Apkopojot visu iepriekš apgalvoto, var secināt, ka no kosmētikas rašanās brīža, tā ir kļuvusi par ikdienas nepieciešamību. Katrs cilvēks kosmētiku lieto ar kādu noteiktu nodomu, kāds to lieto lai aizsargātos no apkārtējās vides faktoriem, kāds cits aizsargājoties no sabiedrības „izmālē” melnas acis, tādejādi uzliekot sev „masku” un domājot, ka var paslēpties no cilvēkiem, kas viņu nesaprot.
Salīdzinot mūsdienu kosmētiku ar kosmētiku, kuru lietoja daudzus gadus atpakaļ, var secināt, ka agrāk ķermeņa izdaiļošanai vai vecuma pazīmju novēršanai, vairāk tika izmantoti dabīgie materiāli, sievietes pašas centās atrast sev nepieciešamās izejvielas, no kurām varētu pagatavot līdzekļus kosmētiskiem nolūkiem. Savukārt, mūsdienu sievietēm ir atvieglotas šīs rūpes un visdažādākās firmas piedāvā savus kosmētiskos līdzekļus, taču tas nenozīmē, ka mūsdienu kosmētika ir labāka nekā senatnē, tieši otrādi, mūsdienās kosmētikas pagatavošanai vairāk izmanto ķīmiskās vielas, tāpēc varētu mūsdienu sievietēm ieteikt smelties padomus no senajām kosmētikas receptēm, un pagatavot kosmētiskos līdzekļus saviem spēkiem.
Mūsdienu sievietēm ir svarīgi novērst vecuma izraisītās pēdas, arī vēsturē var redzēt, ka sievietes izmanto viss neiedomātākos līdzekļus, šo pēdu novēršanai, taču mūsdienās šie līdzekļi nav tik nekaitīgi. Sievietes sāk veikt plastiskās operācijas, lietot botulīnu par kura sekas vēl neviens nav izpētījis, iespējams cerot uz mūžīgo jaunību, taču jaunība nevar atgriezties, lai kādus arī pasākumus cilvēks neveiktu, protams, ar kosmētikas palīdzību, ārējā izskata ziņā cilvēks var būt jaunāks par saviem gadiem, tomēr iekšēji tāds nekad vairs nebūs.
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS.
1. Kārkliņa A. Kosmētikas vēsture. „ Zintnieks”. 12.02.2006 Nr. 16.
2. Graiksts G. Kosmētikas vēsture. „Pasaules Atbalss” Nr.21 2004.gads 15.aprīlī;
3. Sīmanis J. „Rīgas laiks” 1999.g. Nr.5.
4. Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993. g
5. М.К. Горшкова, Ф.Э. Шереги „ Как провести социологическое исследование.” „Политиздат” 1985.g.
6. „Вокруг света” Nr.7.
7. International Correspondence Course, Holland; 2000.g. Nr.3.
8. [Elektroniskais resurss]: http://www2.la.lv/lat/majas_
9. [Elektroniskais resurss] : http://meeting.oho.lv/meeting.
10. [Elektroniskais resurss]: http://www.kurzemnieks.lv/
11. [Elektroniskais resurss] : http://www.ogrenet.lv/
12. [Elektroniskais resurss] : http://www.pateretaja-
13. [Elektroniskais resurss]: http://www.consumer-guide.lv/
14. [ Elektronisks resurss]: http://www.referats.lv/index.
15. [ Elektronisks resurss]: http://www.atlants.lv/
20
[1] Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993.g. 5. lpp.
[2] Turpat. 5. lpp.
[3] Kārkliņa A. Kosmētikas vēsture. „ Zintnieks”. 12.02.2006 Nr. 16. 23.lpp
[4] Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993. g. 7.lpp.
[5]Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993. g. 7.lpp.
[6] Graiksts G. Kosmētikas vēsture. „Pasaules Atbalss” Nr.21 2004.gads 15.aprīlī; 15. lpp.
[7] Данилова Римма Митрофановна „Секреты женского очарования.” „Альфа” 1993.g. 8.lpp.
[8] Turpat 8.lpp.
[9] Kārkliņa A. Kosmētikas vēsture. „ Zintnieks”. 12.02.2006 Nr. 16. 23.lpp
[10] Turpat 23.lpp.
[11] [Elektroniskais resurss] : http://www.pateretaja-
[12] Graiksts G. Kosmētikas vēsture. „Pasaules Atbalss” Nr.21 2004.gads 15.aprīlī;
[13] [Elektroniskais resurss]: http://www.pateretaja-
[14] [Elektroniskais resurss]: http://www.consumer-guide.lv/
[15] [Elektroniskais resurss]: http://www.kurzemnieks.lv/
[16] Sīmanis J. „Rīgas laiks” 1999.g. Nr.5. 20. lpp.
[17] „ Вокруг света” Nr.7 50.lpp
[18] [Elektroniskais resurss]: http://www2.la.lv/lat/majas_
[19] [Elektroniskais resurss] : http://meeting.oho.lv/meeting.
[20] International Correspondence Course, Holland; 2000.g. 9.lpp.
[21] Turpat. 9.lpp.
[22] [ Elektronisks resurss]: http://www.referats.lv/index.
[23] М.К. Горшкова, Ф.Э. Шереги „ Как провести социологическое исследование.” „Политиздат” 1985.g. 70.lpp.
[24] Turpat 71.lpp.
[25] Turpat 71.lpp.
[26] [ Elektronisks resurss]: http://www.atlants.lv/
- Kriminalistika
- Labor market in Russia
- Labor market in the national economy
- Land recourses, water resources in Germany and Japan
- Language and culture.Writing skills
- Language and Means of Persuasion
- Language dialects of English
- I. Теоретические основы проблемы развития интереса к изобразительной деятельности у детей 4-го года жизни посредством нетрадиционным техн
- JetDraft Document Suite 2008 – универсальное средство создания электронных пособий
- Jрганизационные логистические системы ЗАО "ГОТЭК"
- Jсновы маркетинговой стратегии
- Jсобенности современной кредитно денежно политики России
- «Kaspi bank» АҚ-ның тарихы, жалпы сипаттамасы
- Korxona oborotidan olinadigan soliqlar auditi
